Simti tūkstošu eiro tautas muļķošanai. Kā interesēs?

33

Komentāri (33)

ierados 14.09.2017. 16.36

Cienījamās dāmas un godātie kungi, gana karstu, skanīgu diskusiju. Drošs pretvēža preparātu testēšanas indikators ir hūte. Ja hūte dzīvo, preparātu ausgusā! Lielākas pārliecības dēļ pakāpeniski palielinam rādiusu, ar visiem lobistiem. Lai nu kur, bet Latvijā vēži ziemo.

+1
0
Atbildēt

0

tapat vien 13.09.2017. 17.21

Raksta autors apgalvo, ka nav pietiekamu pierādījumu Rigvir efektivitātei, nav zināms cik procentiem lietotāju Rigvir izārstē vēzi, tomēr valsts to apmaksā.

Erik, Jūsu minētajā avotā nr 4. Latvijas ārsts 2016 gada maija nummurs publicētajos novērojumos ir pierādīts, ka Rigvir daļai pacientu pagarina periodu bez slimības progresijas, nevis izārstē vēzi, turklāt rakstā nav uzrādīts, cik procentiem lietotāju zāles palīdz. Vai Jūs tam nepiekrītat?

Tātad šis avots diskusijai par nezināmas efektivitātes, bet dārgu zāļu valsts apmaksu nav derīgs.

Ja zāļu iepakojums maksā 350 eiro, tad būtu svarīgi zināt, cik procentus lietotāju zāles izārstēs, vai Jūs tam nepiekrītat?

Jums tagad ir iespēja norādīt, kuri no Jūsu minētajiem avotiem placebo kontrolētos pētījumos pierāda, ka Rigvir pilnībā izārstē vēzi efektīvāk, kā placebo, jeb neārstēšana un cik procentiem zāļu lietotāju. Ja jūsu avoti šādu informāciju nesatur, tie diskusijai nav derigi, jo apstiprina tikai to, ka placebo efekts darbojas arī vēža gadījumā, kas nav jaunums, un par ko izdot iedzīvotāju veselības aprūpei paredzēto naudu nav lietderīgi. Retrospektīvs novērojums nav placebo kontrolēts pētījums, šādā novērojumā zāles saņēmušo pacientu grupu salīdzinot ar zāles nesaņēmušo pacientu grupu vienmēr būs sagaidāms placebo efekts. Placebo efekts iestājas pat tad, ja ārsts slimniekam atklāti pasaka – es Jums nozīmēšu placebo, jeb neārstēšanu, jo tas šobrīd ir labākais ko mēs Jūsu labā varam darīt. Ja slimnieks ārstam uzticas, tad ārsta sarunai ar slimnieku par veselīga uztura, mērenas fiziskās slodzes, pietiekama miega un rāma skata uz dzīvi labvēlīgajai ietekmei uz slimības gaitu būs tāds pat terapeitiskais efekts kā Rigviraam, bet par ievērojami mazāku naudu.

Tāpēc pirms Jūs neesat norādījis, kuri no Jūsu minētajiem avotiem Jūsuprāt apliecina, ka Rigvir izārstē vēzi un cik procentos gadījumu, tikmēr raksta autoram ir pilnīga taisnība, valsts apmaksā dārgas zāles ar nezināmu efektivitāti, kas nav pieņemami, bet Jūsu minētie avoti kā pretarguments šinī diskusijā nav derīgi.

Es pilnībā pievienojos autoram, ka zāļu efektivitāte, pirms nolemt tās apmaksāt par visas sabiedrības ārstēšanai paredzētajiem līdzekļiem būtu jāpierāda mūsdienīgos pētījumos un zāles ar zemu efektivitāti un bez pierādītas būtiskas ietekmes uz mirstību nebūtu valsts apmaksājamas. Piemēram palivizumaba gadījumā zāļu aprakstā uzrādītā efektivitāte ir 5,8 bērnu no 100 profilaksi saņēmušiem bērniem nehospitalizēšana, aritmijas un nāves primāru būtisku blakus parādību sastopamība bērniem, kuri saņēma un kuri nesaņēma profilaksi bija līdzīga, tātad zāles nemazina mirstību, zāles veicina astmu, bet programmai šobrīd pēc nacionālā veselības dienesta datiem ir iztērēti miljons četrsimt tūkstoši eiro, kas, manuprāt nav lietderīgākais bērnu veselības aprūpei paredzētās naudas izlietojums. http://www.ema.europa.eu/docs/lv_LV/document_library/EPAR_-_Product_Information/human/000257/WC500056908.pdf

+3
-1
Atbildēt

6

    Ēriks > tapat vien 13.09.2017. 17.29

    Vai esat dzirdējis,ka ir vēžu veidi,kurus pilnībā izārstēt vēl nav izdevies NEVIENAM,un zāles var tikai pagarināt mūžu un uzlabot atlikušo dzīves gadu kvalitāti?Vismaz Mūsu profesors Ivars Kalviņš tā teica manis norādītajā raidījumā.Vai jums ir cita informācija?Ja nav,tad jūsu jautājums ir nekorekts.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    tapat vien > tapat vien 13.09.2017. 18.06

    Erik, jautājums – cik procentus lietotāju Rigvir pierādīti izārstē? – ir korekts. Jūsu atbilde uz to – pareizāk sakot, tas, ka jūs uz šo jautājumu neatbildat, bet pret citiem diskusijas dalībniekiem esat rupjš, ir nekorekti, tāpat kā tas, ka valsts apmaksā zāles bez pierādītas efektivitātes.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > tapat vien 13.09.2017. 18.24

    Rigvir neizmanto tikai izārstēšanai,Rigvir,tāpat,kā daudzas citas pretvēža zāles, izmanto ARĪ neizārstējami saslimušo ārstēšanai,dzīves paildzināšanai un kvalitātes uzlabošanai -kas šajā teikumā nav saprotams?Vēzis NAV tā slimība,no kuras visus var garantēti 100% izārstēt,ir vēžu veidi,kuros izdzīvojušo ir maz vai nemaz.Tātad pētījumos nevar zāles vērtēt tikai pēc vienas ailes-izārstētie pacienti,tur ir arī aile par dzīvildzi.http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/onkologijas-centra-veikta-unikala-operacija-pacientam-ar-aizkunga-dziedzera-vezi.d?id=47166051

    Es esmu nekorekts tikai pret tādiem,kuri paši nav diez ko korekti.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    tapat vien > tapat vien 13.09.2017. 20.18

    Ērik, ja es pareizi Jūs saprotu, tad visā garajā Jūsu nosauktajā literatūras sarakstā nav pierādījumu par to, ka Rigvir spētu kādu izārstēt, citādi Jūs man to pateiktu, kāpēc gan slēpt pierādītu efektīvu iedarbību, Jūs taču tā nedarītu?

    Tā kā Jūs atsakāties uzrādīt pētījumus, kuri apliecina, ka Rigvir glābj dzīvību, un arī zāļu aprakstā, kas ir vienīgais likumīgais avots par zāļu iedarbību – tādi nav uzrādīti, ir jāpieņem, ka raksta autoram taisnība, ka tādu nav, ka Rigvir dzīvību neglābj, bet, iespējams, tikai uzlabo saslimušo dzīves kvalitāti, tas viss ir labi saprotams, un tādā gadījumā ir jāatbild uz jautājumu, vai Rgvir apmaksa no veselībai paredzētā budžeta ir lietderīgākais veids, kā uzlabot sabiedrības veselību?

    Jūs, Ērik, es ceru ka neuzskatāt, ka vēža slimnieki kaut kāda iemesla dēļ būtu pelnījuši, ka sabiedrība viņiem veselības aprūpei maksā ievērojami vairāk, kā pārējiem slimniekiem? Tas taču nebūtu taisnīgi, vai piekritīsiet?

    Tā kā naudas daudzums veselības aprūpei ir ierobežots, Jūs taču pats negribēsiet maksāt nodokļos vairāk, vai ne, Ērik, tad veselības aprūpes nauda būtu jāizlieto nevis pēc principa – kas man draugs, tam vairāk, bet gan caurskatāmi, rūpīgi apsverot iztērētās naudas un iegūtā labuma attiecību, tā, lai no kopīgās nodokļos iemaksātās veselības naudas labumu gūtu ne tikai daži ar zāļu apriti saistīti cilvēki, bet arī pēc iespējas lielāks skaits saslimušo cilvēku. Tie, kuri gaida rindā Stradiņu slimnīcas koridoros un kuriem ir izbeigušās kvotas uz izmeklējumiem, Jūs taču tam piekritīsiet?

    Tāpēc vispirms būtu jāpierāda zāļu efektivitāte augstāka kā citām zālēm un izmaksu efektivitāte zemāka kā citām zālēm un tikai pēc tam jāsaņem nauda, Jūs taču man piekritīsiet?

    Ja zāles maksā 20 centus un pierādīti palīdz, piemēram, mazina iekaisumu, locītavu sāpes un temperatūru 96% lietotāju, tad tādas būtu lietderīgi apmaksāt, jo daudzi cilvēki par mazu naudu uzlabotu savu dzīves kvalitāti, Jūs taču piekritīsiet?

    Vēža ārstēšanas ar Rigvir gadījumā, daži slimnieki tiks ar nezināmu, visdrīzāk zemu pierādīto efektivitāti ārstēti par ļoti lielu naudu, kas naudas trūkuma apstākļos atņems iespēju daudzus cilvēkus izmeklēt un ar lielu efektivitāti ārstēt par mazu naudu. Ieguvēji būtu nevis daudzi slimnieki, bet nedaudzi ar Rigvir apriti saistītie cilvēki. Tas Ērik taču nebūtu taisnīgi, vai piekritīsiet?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    TanteSidra > tapat vien 13.09.2017. 23.11

    Ja Rigvir nav vajadzīgo Eiropas sertifikātu, nav pamata to saukt par Medikamentu, jo tāds statuss tam nepienākas.

    Pašlaik Rigvir var būt Pārtikas piedeva. Tā kādam var patikt un var nepatikt, garšot vai negaršot, bet uz to noteikti nav tērējams valsts finansējums.

    Spiediens un vēriens, ar kādu politiķi cenšas šo projektu iebarot labticīgai tautai, liek domāt par kārtējo nelegālo pieslēgumu valsts kasei, par valsts naudas afēru.

    Zinām, ko par šo pārtikas piedevu domā Veselības ministre un šī lieta patīk ne tikai esošiem bet arī izbijušiem politiķiem:

    http://apollo.tvnet.lv/zinas/ekspremjers-repse-kluvis-par-viroterapijas-fonda-vaditaju/778629

    LETA: Ekspremjers Einars Repše kļuvis par Viroterapijas fonda vadītāju, informē fonda pārstāvji.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ēriks > tapat vien 14.09.2017. 10.36

    Jā,spiediens pret RIGVIR ir liels,lai to aizvietotu ar daudz dārgākām ārzemju zālēm.Cik var teikt,ka šīs zāles ir reģistrētas pēc tajā laikā esošajiem noteikumiem,un tiek gatavota reģistrācija pēc Eiropas jaunajiem noteikumiem,kurai vajadzīga liela nauda un laiks?Taisni brīnums,cik daudziem nagi niez piedalīties nomelnošanas kampaņā,izmantojot jebkuru iespēju,jebkuras atklātās nepilnības un negatīvos gadījumus,kuri neizbēgami rodas jebkuros pasākumos…Palasiet kaut vai diskusiju,komentārus pēc šī raksta: http://ksenijakomente.lv/rigivir-a-par-ko-cepiens

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Anita Vītiņa 13.09.2017. 13.04

AAA.Paldies A.Mucinieces kundzei par radīto preparātu RIGVIR. Tas man pēc melanomas rezekcijas ļauj dzīvot vēl šodien. Operēja 1993.g.

Man žēl, ka vēlēšanās balsoju par R.Putniņu, kurš izrādījies tik slinks, ka nevīžoja iepazīties ar pētījumiem, bet kādu troļļu pavadā un ar “ārsta” tiesībām gvelž tukšu un nenovēl cilvēkiem dzīvību un tāds tagad ir “Vienotības” deputāts.

Ar šo rakstu jūs parādāt savas Vienotības partijas vienaldzību pret Latvijas tautu, kā gan jūs varat pildīt ārsta pienākumu ar šādu attieksmi pret cilvēkiem,

varbūt vienkārši gribējāt izpelnīties atzinību no partijas vadības?

+1
-4
Atbildēt

5

    Anonīms > Anita Vītiņa 13.09.2017. 13.31

    toties tie, kurus šīs zāles neizārstēja, vai pat kaitēja ārstēšanai – tie ne vēstules rakstīs, ne komentārus, ne kauninās kādu –

    tie kapos klusēs un ne kādu apsūdzēs, ne par ko žēlosies

    tā tas ir …

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anita Vītiņa 13.09.2017. 16.01

    Vai tu,skaisle, ar sajēdz,ka visas kaites nemaz nav izārstējamas,vismaz neviens vēl nemāk to izdarīt?

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anita Vītiņa 13.09.2017. 16.33

    Vai tāpēc uz mirstošo rēķina ir jāļauj kādam pelnīt – pie tam naudu atņemot tām zālēm, kas daudz vairāk var līdzēt

    tu sajēdzi, ko raksti /

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anita Vītiņa 13.09.2017. 17.16

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anita Vītiņa 13.09.2017. 17.32

    ērik, ka nedabū skaitīt tās aitiņas

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

cabulis 12.09.2017. 14.59

Visu cieņu Ērikam, par iedziļināšanos problēmā!

Baigi nepatīkamā (aizdomīgā) sajūta pārņem, pēc uzbrukumiem RigViram.

Žurnālisti varētu noskaidrot, cik no kompensējamiem medikamentiem ir reģistrēti pēc pirms-2004.gada metodikas, cik pēc visjaunākās metodikas. Jo sevišķi pretvēža zāles, jo sevišķi melanomas zāles.

+6
-4
Atbildēt

5

Anonīms 12.09.2017. 09.30

Nevaru autoram piekrist. Tā nav tautas muļķošana , beidziet būt gļēvuļi ! tā ir tautas slepkavošana! Sauciet lietas vārdos, un es varu tikai atkārtoties, ka šo slepkavu rokas ir nevainīgo upuru dzīvības asinīm slacītas un pirmā ir ministre Čakša un visa šī valdība.

Atgādinu superbanālo teicienu – ārstu kļūdas guļ kapos , tāds cinisms – kā atļaujas čakča – piedodiet – nacisti un staļinisti var pamācīties – lai valsts pelna ar speckursiem cilvēku likumīgā iznīcināšanā.

Tas ir cieti un tie nav kaķu lāsti pret Debesīm ! Tās ir cilvēku dzīvības

+6
-3
Atbildēt

7

    Ēriks > Anonīms 12.09.2017. 13.00

    Atkal sāc veco apmelošanas kampaņu?!Te nu tiešām jāsāk lamāties,bļin!

    1. Brūvere, R., O. Heisele, A. Ferdats, A. Rupais, and A. Muceniece, Ļaundabīgo audzēju Echovīrusa bioterapija: 40 gadu pētījumi (angliski: Echovirus-mediated biotherapy for malignant tumours: 40 years of investigation). Acta medica Lituanica, 2002. 9(Suppl 9): p. 97-100.

    2. Doniņa, S., I. Strēle, G. Proboka, J. Auzins, P. Alberts, B. Jonsson, D. Venskus, and A. Muceniece, Imunoterapija ar adapteto ECHO-7 virusu Rigvir (onkolitiska viroterapija) pagarina melanomas pacientu dzivildzi pec audzeja kirurgiskas ekscizijas retrospektiva noverojuma (angliski: Adapted ECHO-7 virus Rigvir immunotherapy (oncolytic virotherapy) prolongs survival in melanoma patients after surgical excision of the tumour in a retrospective study). Melanoma Research, 2015. 25(5): p. 421-426.

    3. Alberts, P., E. Olmane, L. Brokāne, Z. Krastiņa, M. Romanovska, K. Kupčs, S. Isajevs, G. Proboka, R. Erdmanis, J. Nazarovs, and D. Venskus, Long-term treatment with the oncolytic ECHO-7 virus Rigvir of a melanoma stage IV M1c patient, a small cell lung cancer stage IIIA patient, and a histiocytic sarcoma stage IV patient-three case reports. APMIS, 2016. 124(10): p. 896-904.

    4. Alberts, P., L. Brokāne, G. Proboka, D. Venskus, I. Jaunalksne, D. Reihmane, A. Tilgase, V. Telle, L. Patetko, A. Ramata Stunda, and M. Borodušķis, Viroterapija kā patstāvīga terapija onkoloğijā: Latvijas modelis. Latvijas Ārsts, 2016. 5: p. 60-63.

    5. Brūvere, R., O. Heisele, A. Ferdats, A. Rupais, and A. Muceniece, Ļaundabīgo audzēju Echovīrusa bioterapija: 40 gadu pētījumi (angliski: Echovirus-mediated biotherapy for malignant tumours: 40 years of investigation). Third Baltic Congress of Oncology, 2-4 May, Vilnius, Lithuania, 2002(Abstract 216): p. 251.

    6. Priedīte, I., R. Garklava, R. Bruvere, L. Vitolina, and A. Muceniece, Kolorektālā vēža ārstēšanas rezultāti (krieviski: Ближайшие и отдаленные результаты комбинированного лечения рака прямой кишки). III Igaunijas, Lietuvas un Latvijas onkologu konference, Riga, 1971: p. 325.

    7. Januškevičš, V.J., B. Popēna, and I. Priedīte, Imunostimulācija pēcoperācijas pacientiem ar taisnās zarnas vēzi (krieviski: Послеоперационная иммуностимуляция больных раком прямой kи шkи), in Pēcoperācijas pretaudzēju imunitātes modulēšana. Modulation of postoperative anti-tumor immunity (krieviski). 1988, Zinatne: Riga. p. 95-101.

    8. Kunicina, T.A., J.J. Dmitrievs, and S.L. Tihova, Ādas melanomas pacientu imunitātes monitorēšana enteroviruss ārstēšanas laikā (krieviski: Мониторинг иммунитета у больных меnаномой кожи при лечении энтеровнрусом). Simpozijs par ādas melanomas simptomiem un ārstēšanu (krieviski: Всесоюзный симрозиум “Клиника и лечение меланом кожи”). Saratova, 13.-14.sept. 1990.

    9. Konopatskova, O.M., A.N. Tahtamišs, and I.N. Pavlova, Imūnomodulatora Rigvir izmantošanas rezultāti melanomas pacientos (krieviski: Результаты применения иммуномодулятора “Ригвир” у больных меланомой кожи). 1. Nacionālā vēža bioterapijas konference (krieviski: Всероссйская научно-практическая конференчня “Биотерапия рака”), 20. jun. P.A.Gertsena Onkoloģijas pētniecības institūtā, Maskava. 2002.

    10. Heisele, O., Vīrusa imūnomodulatora (Rigvir) ietekme uz imūnoloģisko reaktivitāti ļaundabīgās ādas melanomas pacientos. Dissertācija (krieviski: Влияние вирусного иммуномодулятора на иммунологическуij реактивность больных злокачественной меланомой кожи). 1987: p. 1-166.

    https://www.virotherapy.eu/lv/clinical-studies.php

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 12.09.2017. 13.01

    11. Rudzītis, M., R. Garklāva, B. Popēna, and I. Desjatnikova, Piecgadīgā dzīvildze ādas melanomas pacientiem, kuri pēc ķirurģijas ārstēti ar imūnmodulatoru (krieviski: Повышение пятилетней выживаемости больных меланомой кожи, подвергнутых хирургическому лечению с последующей иммуномодуляцией). Vissavienības simpozijs Mūsdienu problēmas audzēju imūnterapijā. Jūrmala, 19.-21. apr. 1988. 22:pp. 19-20.

    12. Grigalinovičs, H., M. Rudzītis, M. Skudra, B. Popēna, I. Desjatnikova, and R. Garklāva, Vīrusa imūnomodulatora ietekme uz ādas melanomas pacientu dzīvildzi (krieviski: Влияние иммуномодулятора вирусной природы на морфологию меланомы кожи и выживаемость больных). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis 1988(12 (497)): p. 72-75.

    13. Muceniece, A., M. Rudzītis, R. Brūvere, I. Desjatnikova, A. Ferdats, R. Garklāva, O. Heisele, B. Popēna, and A. Volrāte, Selekcionēti un adaptēti cilvēka enterovīrusi kā bioloģiskās atbildes modificētāji ar pretvēža iedarbību cilvēka ļaundabīgās melanomas ārstēšanā (angliski: A specially selected and adapted human enterovirus as a biological response modifier with antitumor activity in the treatment of human malignant skin melanoma). Second International Conference on Melanoma, Venice, Poster Sessions, 16-19 Oct. 1989: p. 316.

    14. Ferdats, A., Vīrusi kā pretaudzēja imūnmodulatori. Dissertācija (krieviski: Вирусы как иммуномодуляторы противоопухолевого действия). 1989: p. 1-355.

    15. Muceniece, A., Rigvir – virusāla imūnmodulatora izstrāde un vēža viroterapijas klīniskā izpēte. Pasaules latviešu ārstu 4. kongress, Rīga. 2001: p. 126-127.

    16. Čēma, I., G. Proboka, J. Tārs, A. Skağers, E. Korņevs, A. Muceniece, A. Bigestāns, and G. Lauskis, Melanomas sejas ādā un mutes gļotādā. Pasaules latviešu ārstu 4. kongress, Rīgā., 2001: p. 52.

    17. Brūvere, R., G. Feldmane, A. Ferdats, O. Heisele, and A. Muceniece, Adjuvantā imunoterapija ar Latvijā izveidotiem vīrusu biomodulātoriem: eksperimentālie un klīniskie dati (angliski: Adjuvant immunotheraphy with virus-mediated biomodulators developed in Latvia: experimental and clinical data). Abstracts of the Perspectives in Melanoma X and The Third Annual International Melanoma Research Congress 14-16 September, Noordwijk, The Netherlands. Melanoma Research, 2006. 16(Suppl 1): p. S34-ABS-0058.

    18. Muceniece, A. and D. Venskus, Kā vērtēt imunitāti – melanomas modelis. 2007, Riga: Rīga: Ainas Mucenieces biedrība vēža imūnterapijas izstrādei. 1.-199. lpp.

    19. Garklāva, R., I. Priedīte, and A. Muceniece, Kuņģa un taisnās zarnas vēža pacientu ilgtermiņa ārstēšanas rezultāti pēc ķirurģijas un imūnostimulācijas ar nepatogēnu enterovīrusu (krieviski: Отдаленные результаты оперативного лечения больных раком желудка и прямой кишки после иммуностимуляции их апатогенньiм энтеровирусом). Vēža slimnieku imūnokompetence un imūnterapija (krieviski: Иммунокомпетентность и иммунотерапия больных злокачественными новообразованиями). Kemerovo. 77.-91. lpp. 1981.

    20. Muceniece, A., Ļaundabīgo audzēju viroterapija. 1. daļa – retrospekcija un pamatojums. Doctus, 2005. Nov.: p. 40-44.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 12.09.2017. 13.04

    Publikācija par reto vēžu pacientu ilgstošu ārstēšanu ar onkolītisku ECHO-7 vīrusu rāda pārsteidzoši pozitīvus rezultātus

    Medicīnas izdevums APMIS, (Acta Pathologica, Microbilogica Et Immunologica Scandinavia) publicējis Latvijā fiksētus klīniskos gadījumus, kad, pateicoties šeit pieejamai viroterapijai, vēža pēdējo stadiju pacienti ievērojami ir pārsnieguši dzīves ilgumu, kāds raksturīgs pie šādām diagnozēm. Publikācijā detalizēti aprakstīta 4. stadijas histiocitārās sarkomas, 3. stadijas sīkšūnu plaušu vēža un 4. stadijas melanomas pacientu veiksmīga onkolītiskā viroterapija. Pacienti viroterapiju ir saņēmuši ilgstoši un ārstēšanās laikā viņu veselības stāvoklis un dzīves kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Rīgas vīruss ir pasaulē pirmais klīniskai lietošanai apstiprinātais viroterapijas medikaments, kuru 2004. gadā reģistrēja Latvijā ļaundabīgās melanomas ārstēšanai. 2015. gadā medikamentu apstiprināja Gruzijā un 2016. gadā – Armēnijā. Tas ir pasaulē vienīgais klīniski apstiprinātais ģenētiski nemodificēts onkolītiskais vīruss. Viroterapija ar Rīgas vīrusu pagarina bezrecidīvu periodu, uzlabo pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti.

    Ar viroterapiju ārstētie pacienti tika diagnosticēti 6.6, 3.5 un 7 gadus atpakaļ un viņu stāvoklis ārstēšanās laikā uzlabojās un saglabājās stabils. Šie vēža pacienti ilgstoši saņēma konkrēto terapijas veidu, kas tika uzsākta 1 līdz 2 mēnešus pēc diagnozes uzstādīšanas. Šie rezultāti ir daudzsološi un ļauj uzskatīt, ka ilgstoša viroterapija ar Latvijā izgudrotajām zālēm ir efektīvi pielietojama sarkomas, melanomas un sīkšūnu plaušu vēža ārstēšanā.https://www.virotherapy.eu/lv/post-registration-experience.php

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 12.09.2017. 13.04

    Imūnterapija ar adaptētu vīrusu (onkolītiskā viroterapija) pagarina dzīvildzi melanomas pacientiem pēc ķirurģiskas audzēja izņemšanas retrospektīvajā pētījumā

    Retrospektīvā pētījuma rezultāti par onkolītiskās viroterapijas efektivitāti ir publicēti medicīnas žurnāla Melanoma Research tiešsaistes versijā 2015. gada 15. jūlijā.

    http://journals.lww.com/melanomaresearch Pētījums atklāja, ka IB-IIC stadijas melanomas pacientiem, kas saņēma viroterapiju, bija 4-6 reizes lielākā iespējamība izdzīvot nekā tiem pacientiem, kas, balstoties uz pašreizējām melanomas ārstēšanas vadlīnijām, tika novēroti. Ir pierādīts, ka Rīgas vīrusam piemīt izcils drošības profils, jo nav saņemti ziņojumi par jebkādām nepatīkamām blaknēm no ārstēšanās ar viroterapiju vai tās pārtraukšanas.

    Rezultāti rāda, ka onkolītiskā viroterapija ir ievērojams ieguvums daudziem pacientiem, jo tā pagarina dzīvildzi.

    Avots: Melanoma Research. 2015 Jul 24. Doniņa S, Strēle I, Proboka G, Auziņš J, Alberts P, Jonsson B, Venskus D, Muceniece A.

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

    basta > Anonīms 12.09.2017. 13.51

    to andrat

    Par visu varu centies izlasīt katru pamatīto vārdu, tā jau ir pataloģija.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 12.09.2017. 14.04

    andrat,jums savukārt ieteiktu neteikt paldies par tirgussievu pļāpām,es mēģināju skaislei norādīt uz informāciju par veiktajām pārbaudēm šim preparātam.Citādi skaisle nespēj saprast,jāiebaksta acī.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 12.09.2017. 14.15

    ērik, ko te ārdies – es iesalnieka vietā arī tev pa muti, nevis troļļa algu

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

Andra Tallija 12.09.2017. 08.52

Paldies ārstam par šo rakstu!

+8
-2
Atbildēt

0

Madara_e 12.09.2017. 08.24

Tie, kam zāles nav palīdzējušas un slimībai ir zaudējuši, diez vai vairs var uzrakstīt sūdzības.

+11
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam