Apinis: e-veselības izstrādātāji notrallinājuši 14 miljonus, radījuši brāķi

21

Komentāri (21)

Raimonds 11.12.2016. 17.43

http://veselam.la.lv/2016/11/30/e-veseliba-problemas/

Raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” bija informācija, ka vienu sistēmu izstrādā vieni, citu – citi, vēl citu – atkal citi, bet koordinē kāds uzraugošais koordinators. Vai tas koordinators kaut ko saprata no medicīnas, pārvaldes un IT vai tomēr ne? Varbūt sekoja kaut kādiem neafišētiem formāliem kritērijiem? Vai tur tika ielikts pamats problēmām? Iepirkums esot bijis sadalīts vairākās daļās un jau tad bijuši brīdinājumi, ka tad dati var nebūt savietojami.

0
0
Atbildēt

0

sniega_roze 31.10.2016. 19.49

Kas ir 44 miljoni salīdzinot ar Zelta tiltu vai Parex miljardu? Re cik dzelzceļa vadība skaidrītē pārvadā.

0
0
Atbildēt

0

gustaps 31.10.2016. 14.47

Igaunijā strādājot un pie tam labi. Kāpēc nedzird vēlmi nopirkt gatavu strādājošu mantu?

Sāk kņudēt neskaidras nojausmas, ka mediķu ģimenei ir arī kādas publiski neizteiktas intereses (ne pacienta). Kas nav savienojamas ar e-veselību.

0
0
Atbildēt

0

solono 28.10.2016. 18.45

Ja Apinim ir viedoklis par kaut ko, kas saistīts ar medicīnu, jābūt ĻOTI UZMANĪGIEM, jo viņš Latvijas ārstu mafijas boss.

+1
-2
Atbildēt

0

edge_indran 28.10.2016. 14.58

————-

Process turpinās…..Kā tādās reizēs izsakās:”Jo dziļāk Eiropā, jo mazāk kļūst pacientu un mediķu”.

e-pasaule aizvien tuvāk un tuvāk….

http://www.irlv.lv/upload/simple_file/2012_08/554/me_s_grafiks3.png

0
-1
Atbildēt

1

atrium 28.10.2016. 12.43

Nekā jauna: kārtējie patruļkuģi, gudrona dīķi, pasažieru vilcieni, Stradiņa slimnīcas…..

+1
0
Atbildēt

0

dzeris49 28.10.2016. 11.14

Nu normāli, notrallināsim divreiz vairāk, un kaut vai trīsreiz vairāk, jo sistēma taču būs jālabo, un tie, kas to sistēmu veido, ir mūsu pašu čomi, policija pirks vēl neatbilstošus autiņus par 20 milj., būvēs vēl dārgākus pasaules brīnumus, utt., nu un, varat mums iepūst, ko ta jūs, kvaukšķi, mums padarīsiet, kā gribēsim, tā jūsu nodokļu naudu tērēsim!

Varbūt jūs, aborigēni, gribat meklēt atbildīgos, ha – ha – ha, mēs par jums kopīgi pasmiesimies!

Mēs tādā un līdzīgā veidā notrallinām apmēram 20% no budžeta, to atzīst starptautiskas organizācijas, nu un – mums par to kaut kas ir, mūs tas vispār uztrauc, tāpat jūs par visu samaksāsiet!

Stāvat klusi un priecājaties, ka jums vispār maksā kādas pensijas, utt, muļķuzemes iemītnieki, nepatīk – varat tīties projām, kam jūs te esat vajadzīgi!

+4
-1
Atbildēt

2

Absints 28.10.2016. 10.48

Visvieglāk jau tagad būtu izmest. Norakstīt 14,4 miljonus, un viss. Taču šādas vai līdzīgas sistēmas ieviešana ir neizbēgama, progresam nevar pretoties, elektroniska dokumentu izpildīšana, centralizēta glabāšana un nodošana gala patērētājam paātrinās laiku, būs efektīvāka utt. Būs! Cita lieta ar esošo izstrādi. Tā tāda nav. Tas nozīmē, ka sistēma ir jālabo. Nezinu, kas šai lellītei vēderā, bet pēc Apiņa teiktā, lietojamība ir slikta, reakcijas laiki ir zem industrijas standartiem utt. No teiktā gan nevar saprast, vai arī pārejās sadaļas ir tik sliktas (datubāze, tiešsaistes nodrošinājums, savienojumi ar saistītām sistēmām utt.) Tāpēc ekspertiem (kopā ar ārstiem) būtu jāizvērtē, ko te var labot, vai var labot, un cik tas, apmēram, maksās. Citiem vārdiem – visiem būtu jādomā – ko vajadzētu VĒL izdarīt, lai padarītu sistēmu lietojamu, nevis kādus vēl iemeslus varam atrast, lai to nelietotu, kā tas patreiz notiek. Izliet ūdeni kopā ar netīru bērnu un taisīt jaunu maksās dārgāk, kā tomēr to “nomazgāt”. Tas arī nozīmē to, ka VM būtu nevis jāuzspiež sistēmas lietošana, bet jāatrod ārsti, kas grib to lietot, uzlabot, spēj objektīvi novērtēt sistēmas stiprās un vājās puses un sniegt rekomendācijas tās uzlabošanai. Pretī būtu jābūt IT speciālistiem, kas to ievieš utt. Protams, ka tas nebūs par velti. Bet, atkārtoju vēlreiz, izmest un taisīt jaunu būs dārgāk.

Savukārt, par atbildībām, Ja pasūtītājs sistēmas izstrādi ir vadījis un to ir pieņēmis, nez vai pareizi ir vainot izstrādātājus- tie uztaisīja to, ko no viņiem prasīja, tādā kvalitātē, kāda tā tika akceptēta. Varam izteikt aizdomas par korupciju, bet tikpat labi tā ir valsts- VM ierēdņu neprofesionalitāte. Projektu vadītāji varbūt pat gribēja uztaisīt labu sistēmu, bet nespēja. Vienkāršoti sakot- bija nekompotenti. VM labus cilvēkus nesoda, tas nekas, ka tie ir dumji, un ir ieņēmuši pozīcijas, ko tie pildīt nespēj- kā tas visur valsts pārvaldē. Tā kā šis rezultāts nav izņēmums, tā ir likumsakarība Latvijas valstī.

eskolu taisīja valsts. Un… izmeta. Jo lieto eklasi, ko taisīja privāti..

+1
0
Atbildēt

1

    edge_indran > 28.10.2016. 14.43

    ————

    P.Apinis:”….e- veselību ir radījuši cilvēki, kas dzīvo citā pasaulē un staigā ar galvu uz leju.”

    ========================================================================================

    e-pasaulē dzīvojošajiem ienesīgāk ir staigāt ar galvu uz leju. Reālajā pasaulē dzīvojošajiem “progresa” vārdā būs jāpielāgojas, – tad visi būs vienā pusē – un varēs kopā trallināt….

    Kas dzīvo tanī pusē

    https://www.youtube.com/watch?v=n-6ap1bYHBw

    0
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars Omuls 28.10.2016. 09.58

šinī sakarā varu atsaukties uz savu 4 g. vecu blogu, kas radās, biznesa analītiķu tusiņā runājoties par valsts projektiem, t.sk. e-veselību. Te gan vairāk ķidātas LIKTAs “vadlīnijas”, bet arī mans [malāstāvētāja] viedoklis par valsts un Eiropas finansētajiem IT projektiem.

http://kaspars-omuls.kaikits.lv/lv/node/45

Viena, manuprāt, svarīga piezīme. Dakteri domā, ka gala lietotāji ir viņi. Nav līdz galam taisnība. Protams, ka viņi ir “akcionāri” šai procesā, bet gala lietotājs ir pacients. Šāds skatu punkts varētu pavērt jaunas perspektīvas – piemēram, varbūt slimības lapas sagatavošanas laiks nebūtu tik svarīgs, ja to varētu izdarīt un nodot darba devējam neklātienē. Utt.

+1
0
Atbildēt

0

Anonīms 28.10.2016. 09.46

briesmīgi dārga skola – ja pieskaita nelaikā mirušos , kurus šī sistēma nespēj izglābt – tad pavisam dārga

0
0
Atbildēt

0

Ozols 28.10.2016. 09.38

Izstrādātājiem noteikti ir liela daļa atbildības, bet primāri jāskatās uz projekta organizāciju pasūtītāja pusē – cik iepirkumos tas viss pasākums bija sadalīts, kā atsevišķie projekti tika vadīti un savstarpēji koordinēti, kā tika veikta pieņemšana utt. Laba skola sanāktu nākotnei.

0
0
Atbildēt

2

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam