Izglītības paradoksi
Saistītie raksti
Aktuāli /
4. maijs
Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā!
Viedoklis /
3. maijs
Labs laiks sievietēm zināšanas un talantu ieguldīt IT nozarē
Aktuāli /
2. maijs
Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?
Komentāri (50)
aivarsk 26.09.2016. 22.04
Šeit katram ir iespēja salīdzināt, cik skolotājiem jābūt uz skolēnu normālā valstī, pirms zīmēt debiloīdu karikatūras!
Latvijas gadījumā,padomājiet,ka ir vēl otra – paralēlā kremļa izglītības sistēma, kas jāuztur!
http://data.worldbank.org/indicator/SE.PRM.ENRL.TC.ZS
3
valdemir > aivarsk 27.09.2016. 09.23
Kremlis arī bija diezgan nasks uz mazo skolu likvidēšanu. Piemēram, 1968.gadā likvidēja manējo, Sakas skolu, kuru, starp citu, beidzis Latvijas prezidents Gustavs Zemgals. Mērķis bija ļoti konkrēts – atbrīvot no iedzīvotājiem pierobežas zonu. Kādi mērķi vada šadurskveidīgos – vai tikai naudas meklēšana tukšā ķešā?
0
andrejs > aivarsk 27.09.2016. 10.13
to AivarsK
Apskatījos tevis ieteikto tabuliņu:
Vācija – 12, Čehija – 19, Ungārija 10, Baltkrievija 15, Beļģija 11, Bulgārija 18, Francija 18.
——————
Uz kuru normālu valsti mums jāvirzās?
0
klusais > aivarsk 27.09.2016. 17.55
andrejs – interesanti kurš kvalificējas jēdzienam debloīds ? :)
Ja par virzīšanos , tad domāju ,ka uz Kubu :)
0
dzeris49 26.09.2016. 20.50
Repše bija viens no nedaudzajiem, kas reāli cīnījās ar korupciju un par godīgu politiku, kuram tad totāli korumpētajā valstī vajadzīgs tāds cilvēks, ne jau nu īstenajiem šīs valsts saimniekiem, kuri nebūt nav ne iedzīvotāji,ne politiķi, politiķi ir tikai viņu pakalpiņi, tāpēc var vērsties kur tikai gribi, godīgi cilvēki šīs valsts pārvaldē nav vajadzīgi.
1
edge_indran > dzeris49 26.09.2016. 21.36
———-
Esam pagriezienā, kad tālāku ceļu vairs nevar saskatīt, atzīst veselības ministre Čakša (LA, 21.09. 2016.)
========================================================================================
Lauzt – tas nav celt. Repše bija viens no daudzajiem, kas 90. gadu sākumā akli izvēlējās ultra-liberālo attīstības modeli. Tagad esam likumsakarīgi tur, kur bija jānonāk. Viss ir galvā. Tagad nāksies daudziem 90. gadu reformatoriem daudz ko pārdomāt, jo neba veselības nozarē būs pēdējā, kurā vairs tālāko ceļu nevarēs saskatīt. Arī IZM pēc gadiem pieciem būs tādā pat situācijā.
Būs jādomā, stipri jāpārdomā pieļauto kļūdu iemesli – ar laušanu un tukšiem saukļiem par radikālām reformām vairs nepietiks pat jaunajiem cīnītājiem, kas arī vairs amerikānisko smaidu saviem vēlētājiem nedemonstrē.
Latvijā valda naudasmaisi, reformas nelīdzēs, mums jāmaina sistēma!
https://www.youtube.com/watch?v=OxYSkHiBKk0
0
DD1 26.09.2016. 17.43
> edge_indran
“Einars Repše (54) bijis gan Latvijas bankas prezidents, Latvijas Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts, bet nu sociālajos tīklos viņš uzstājīgi piedāvā savus darba pakalpojumus.”
Nav taisnības uz pasaules,- Repše, viens no pirmajiem neatkarības cīnītājiem, Latvijas bankas izveidotājs visgrūtākajā laikā utt., nevar atrast piemērotu darbu, kamēr Rimševics sēž iesildītā vietā un bez pūlēm saņem tūkstošus. Protams, ka Repšem bijušas arī kļūdas, bet ne jau tik lielas, ka valsts pārvaldē viņam nevarētu atrast pielietojumu.
Piebalga kungs, vēršos pie Jums, jo “Vienotība” pēdējā laikā sākusi laboties un Repše ir viens no partijas tēviem. Tas ir kauns, ka Repše izmests aiz borta. Šis būtu pozitīvais protekcionisms līdzīgi kā ASV pastāv pozitīvā diskriminācija.
1
edge_indran > DD1 26.09.2016. 21.53
———
Ne jau par Repši runa, bet gan sociālo sistēmu, kas darbojas bezkaislīgi – tā automātiski izmet no aprites tos, kas sistēmā vairs nespēj iekļauties.
Ko tad savām rokām izveidojuši “dziesmotās revoļūcijas” vadoņi, ja tagad paši nonāk
“lieko” cilvēku rindās? Stipri šaubos, ka kāda Pasaules Banka vai vietējā Latvijas Banka spēs ko paskaidrot vai jēgsaturīgus ieteikumus dot. Te jāsauc atkal jāsauc kopā visi Latvijas gudrākie prāti, lai degradāciju apturētu.
Triju zvaigžņu kavalieris, bezdarbnieks
http://www.la.lv/wp-content/uploads/2013/10/g1/kostanda_ts_32.jpg
Visai spaidīgos apstākļos jau ilgāk nekā gadu nokļuvis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, LNNK dibinātājs, balsotājs par valsts Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā Augstākajā Padomē Odisejs Kostanda.
http://www.la.lv/triju-zvaigznu-kavalieris-bezdarbnieks-2/
0
dzeris49 26.09.2016. 16.14
Somija no 2020 gada pāriet uz pilnīgi jaunu apmācību metodiku, bez atsevišķiem priekšmetiem un eksāmeniem, somi paziņoja, ka viņi gatavo bērnus dzīvei, nevis eksāmeniem, pie kam, kā to darīt, katra skola var lielā mērā domāt pati.
Atpalikušajā muļķuzemē strīdās par skolotāju skaitu un audzē birokrātiju, un šī pati zaglīgā un nekompetentā birokrātija turpina visu regulēt un kontrolēt, tātad, atpaliksim vēl vairāk, cits rezultāts nav iespējams.
0
dzeris49 26.09.2016. 14.42
Par bezjēdzīgu ierēdņu un birokrātu skaitu tai pašā IM un citu aborigeni nesatraucas, par skolotāju skaitu gan.
Greizo spoguļu karaļvalsts.
1
Anonīms > dzeris49 26.09.2016. 15.33
eh, džeri, kā Tu man patīc, ja Tu zinātu !
0
valdemir 26.09.2016. 12.27
Ekonomiski vēl izdevīgāk būtu atstāt vispār tikai vienu Tēvu un Skolotāju. Protams, saglabājot visus metodiķu, koordinatoru un citus amatus, kas pašlaik ir 140 uz vienu skolotāju.
3
Anonīms > valdemir 26.09.2016. 13.13
piekrītu un tevi par izglītības ministru
0
valdemir > valdemir 26.09.2016. 14.09
Nevaru, esmu jaunībā nedaudz pabojājis sev reputāciju, bet es vienalga negribu, ka manus mazbērnus pakļauj konveijera tipa apmācībai, t.i. daļējam analfabētismam, lai augstāk Edža sarakstā uzskaitītajiem vecākajiem un jaunākajiem kafijas vārītājiem nekas netraucētu slaistīties.
0
Anonīms > valdemir 26.09.2016. 15.32
laimīgais – tu plāno, ka tavi mazbērni mācīsies Latvijā …. zini, cik dzaudziem mazbērni izaug ārzemēs
Vērojot, kas šobrīd notiek Latvijā, kaut mani mazbērni augtu ārzemēs – labajās zemēs , protams.
Kas attiecas uz izglītību – pirsm pieciem gadiem, kad mans jaunāais bērns beidza skolu – mans iespais bija bēdīgs , bet nu labi – varbūt manī tie traukmes centri ir vairāk jūtīgāki, kā laimes centri
0
Absints 26.09.2016. 12.05
2015/2016 mācību gadā bija 207 686 skolnieku un 28 367 skolotāju. Uz vienu skolotāju bija 7,3 skolnieku .
Šadurskis vasarā deklarēja, ka proporcijai jābūt 11,86. Parēķinot – tam vajadzēja 17 511 skolotāju. Jeb vajadzēja atlaist 10 853 skolotāju, kas ir ~38%
Bet- patreizējā proporcija nu ir ap 7,03.
Var uzturēt trīs skolotājus pie dzīvības, vai tā vietā iztikt ar vienu, kam būtu normāla alga.
Skarbi, bet patiesība. Reizēm, lai slimnieks izveseļotos vajadzīga sāpīga operācija..
Bez tam IZM domā kvantitatīvās kategorijās – slodze, likme, un nedod dievs, ja kaut kur kaut kas atšķiras. Sociālistiskā uravņilovka turpina uzvaras gājienu, Skolotāju darba rezultāts vērā netiek ņemts, piemaksa par kvalitāti var tikt noteikta tikai lokālā, ne valsts līmenī.
Atsēdēji(noturēji) stundu – saņem tik, cik likme paredz.
Jau rakstīju, ka IZM ir vienīgā ministrija, kas nemāk izmērīt darba rezultātu. Vēl vairāk – viņi nespēj formulēt to, kas ir labs skolotājs. Un tā kā to nemāk – samaksa ir par gabaliem.
Tāpat kā krāvējiem. Skarbi, bet patiesība!
6
Mans Komentars > 26.09.2016. 12.50
Pastāsti kā jāmēra skolotāju darba rezultāts. Un ņem vērā, ka:
1.) tas kādi būs rezultāti ĻOTI nosaka kādi skolēni ir klasē
2.) labos skolēnus un visu ieguldīto darbu to izaugsmē nosmeļ elitārās skolas
3.) mācīt no visām skolām gudrākos nosmeltos bērnus nav tas pats kas ar zemām zināšanām no soc. nelabvēlīgas vides izraut no nesekmīgā uz sekmīgo bet vidēju. Otrais variants ir skolotājam DAUDZ grūtāks.
0
zanE. > 26.09.2016. 13.20
http://pbs.twimg.com/media/CmS-5x4W8AAn1PR.jpg
0
Absints > 26.09.2016. 13.45
Es nezinu. Bet citur to var, un citās valstīs to var. Kāpēc Latvijas IZM ir izņēmums? 2 gadus taisīja reformu. Un tur itkā sēdēja profesionāļi. Un viņiem bija tieši tas jāizdomā…
Vienmēr ir daudz vieglāk izdomāt, kāpēc nevar. Bet, lai atrastu veidu, kā var, vajag smadzenes…
Patreizēja reforma ir skolotājiem, ne skolniekiem. Izglītības kvalitāti tā nu nekādi neuzlabo. Kembridža turpinās mūsu absolventus neņemt..
0
Ēriks > 26.09.2016. 14.38
Ak tad skolotāja darba kvalitāti izmērīt var,bet,vot,VID vadītāja darba kvalitāti izmērīt nav iespējams,VID vadītājam jāpaceļ alga bez darba kvalitātes kontroles,vai ne?
0
Absints > 26.09.2016. 14.58
Jā, tā domāju. Jo VID darba rezultāts it stingri atkarīgs no globālajiem procesiem, ko VID vadītājs nekādi ietekmēt nevar. (sankcijas pret Krieviju, VID vadītājs, piemēram, nepieņem, starptautiskā valūtas fonda kreditēšanas politiku nevar ietekmēt… bet tas ietekmē arī Latvijas ekonomiku, nodokļu ieņēmumus). Būtu jau labi, ja varētu nomērīt, bet neviens Pasaulē to nav spējis)
Vispār lielu iestāžu vadītāju darba rezultātu izmērīšana ir problemātiska, jo tad ir jābūt ekpertam vai ekspertiem, kas šos kritērijus izstrādā, t.i. viņiem ir jābūt “gudrākiem” par vadītāju. BET – tad es šo ekspertu labāk redzētu vadītāja krēslā..
Savukārt to, kas ir labs skolotājs, zinam mēs visi, izņemot Izglītības ministriju. Bez tam Izglītības sistēmā pastāv stingra skolnieku zināšanu novērtēšanas sistēma, pārbaudes darbi, eksāmeni, arī centralizētie, mācību priekšmetu olimpiādes, augstskolu uzņemšanas, vērtējums attiecas uz ierindas skolotāju, kurš strādā determinētos un stabilos apstākļos utt. Īsumā – tas arī būtu tas kvalitātes novērtējums uz bāzes līmeņa fona- būtu jāņem vērā, vai tā ir lauku vai pilsētas skola, elitāra, vai tā ir reģionā ar zemu iedzīvotāju blīvumu utt. t.i visi tie faktori, ko man te augstāk norādīja. Un, manuprāt, tieši tam bija jābūt “reformistu” mērķim, nevis skolotāju sociālā atbalsta fonda nostiprināšanai, kas ir patreizējās reformas esence..
0
Ēriks > 26.09.2016. 15.38
Skaidrs,ka nevar iekasēt to,kā nemaz nav,runa ir par iespējamo nodokļu iekasēšanu no ēnu ekonomikas,PVN shēmu apkarošanu utt.
0
Austras koks 26.09.2016. 11.25
Neesmu izglītības jomai skaitļos īpaši sekojis līdz, bet ja tiešām ir tā, ka skolēnu skaitam samazinoties pedagogu skaits ir palicis tas pats vai pat palielinājies, tad tā ir perfekta izdevība tikt vaļā no skolotājiem sovokiem, putinistiem un krievimpēristiem.
Šī ir ideāla iespēja atbrīvoties no visiem, kas jēdzīgi nerunā latviski. Latvijā skolotājiem latviešu valoda ir jāpārzina perfekti, tekoši. Pirmā kvalifikācija, kas būtu jāpārbauda – cik labi prot latviski – ja tekoši runāt un domu pasniegt nemāk – automātiski atbrīvojams. Un kad visi šādi subjekti būs izlidināti, tad, ja vēl kāda samazināma štata vieta būs palikusi, jāpārbauda pārējās attiecīgo skolotāju kvalifikācijas.
Šadurskim varētu pietikt iekšas, lai ko tādu izdarītu.
4
andrejs > Austras koks 26.09.2016. 11.33
Šī ir ideāla iespēja atbrīvoties no visiem, kas jēdzīgi nerunā latviski
——————–
kas tad viņus tīrīs? Skolas taču kāds ar gudru ziņu nodeva pašvaldību pārziņā* – Vai tad Ušaks kaut ko pasāks pret bijušo krievu militāristu tjoščām un sievām un citiem 9. maija svinētājiem, kuri tur ir biezā slānī.
Vai atminies to TV pārraidi, kur viena Rīgas skolas direktore taisnojas anonīmam ‘9-je maja’ organizatoram, ka LR Armijas infas par 11. novembri izvietošana skolas sienas avīzē nepanāks to, ka viņas audzināmie sāks stāties jaunsargos. Nu, lai nebaidās – viss būs kārtībā – paliks tādi paši Krievijas patrioti kā bijuši.
//////
* – toties nauda pamata un vidējai izglītībai, ja pareizi saprotu, nāk no valsts budžeta…
0
edge_indran > Austras koks 26.09.2016. 11.37
———–Austras koks:(..) Šadurskim varētu pietikt iekšas, lai ko tādu izdarītu.
=====================================================================================
Šadurskim pietiek prāta, lai vēlreiz uz ecešām nelektu. Viens tāds lecīgs, kas reiz arī gribēja atbrīvoties no “skolotājiem sovokiem, putinistiem un krievimpēristiem” –
ātri vien izlidoja no politiskās aprites.
Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
http://zinas.nra.lv/_mm/photos/2016-09/540px/199618_4c41f13bec.jpg
Redz, kā dzīvē notiek! Einars Repše (54) bijis gan Latvijas bankas prezidents, Latvijas Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts, bet nu sociālajos tīklos viņš uzstājīgi piedāvā savus darba pakalpojumus.
http://nra.lv/skandalozi/185845-vakara-zinas-repse-izmisigi-mekle-darbu-un-iestajas-zemessargos.htm
0
Mans Komentars > Austras koks 26.09.2016. 12.25
Ir 15 mūzikas skolotāji, 9 latviešu valodas skolotāji un 1 fizikas skolotājs. Kopā 25 skolotāji. Vajag 5 samazināt. Nu ko – ķersimies klāt tam vienam fizikas skolotājam kas lauzītā latviešu valodā runā krievu skolā, un pārcelsim vienu mūzikas skolotāju par fizikas skolotāju.
Vispār ir tā ka drīz nebūs kas māca ķīmiju un fiziku – nav jauno skolotāju. Taču valodnieku gan daudz. Ir muļķīgi skatīties MS Excel tabulā kolonā ar nosaukumu “skolotāju skaits” un nedomāt līdzi, kur tie atrodas un ko tie māca.
0
atrium > Austras koks 26.09.2016. 12.42
Austras koks
Nesapņo! Kamēr Vienotība pie varas, pret impērastu interesēm nekas tik sensitīvā nozarē, kā izglītība, netiks grozīts. Jāpriecājas, ka krievu skolās vēl nesaimnieko valsts algoti popi: alkaši, sadisti un sodomīti. Pēc Pabrika, Rinkēviča un Kozlovska sabiedrībā pavadītiem gadiem, Šadurskis sen vairs nav tas, ko krievu fašisti kādreiz dēvēja par “черный карлис”.
0
andrejs 26.09.2016. 10.48
Nesen palasījos smalkas Rīgas minoritāšu :) (krievu, protams) skolas mājas lapu. To, kuru vada tas slavenais Alijevs. Ja nekļūdos skolā strādā 140 skolotāji!!!
14
andrejs > andrejs 26.09.2016. 10.51
Atvainojos, tikai 127
infa no http://www.rkg.lv:
Skolotāji
Visu pedagogu kvalifikācija un izglītība pilnīgi atbilst valstī noteiktajām prasībām. Ģimnāzijā strādā 127 pedagoģiskie darbinieki. No tiem:
125 ar augstāko pedagoģisko izglītību
35 ar zinātņu maģistra grādu
1 ar zinātņu doktora grādu
2 iegūst augstāko pedagoģisko izglītību
2 skolotāji studē doktorantūrā
————————-
Simts divdesmit septiņi! Ko viņi tur dara?
0
edge_indran > andrejs 26.09.2016. 11.29
——–andrejs Atvainojos, tikai 127 (..) Simts divdesmit septiņi! Ko viņi tur dara?”
=======================================================================================
Pajautā “brīvā” tirgus speciālistiem, kurus mākslinieks Kļaviņš “aizmirsis” savai bildei piezīmēt.
Viss likumīgi, kārtīgi un jevropeiski!
Izglītības un zinātnes ministrijas 2012.gada 13.aprīļa reglaments Nr.7 “Izglītības un zinātnes ministrijas reglaments”
(..)
II. Ministrijas struktūra
3. Ministrijas amatpersonas darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir padota citai amatpersonai.
4. Izglītības un zinātnes ministrs (turpmāk – ministrs) ir augstākā amatpersona ministrijā. Ministra darbību nodrošina ministra birojs.
5. Parlamentārais sekretārs ir tieši padots ministram.
6. Ministrijas administratīvo vadību īsteno valsts sekretārs, kurš ir tieši padots ministram.
7. Valsts sekretāram ir tieši padoti:
7.1. valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors;
7.2. valsts sekretāra vietnieks – Izglītības departamenta direktors;
7.3. valsts sekretāra vietnieks – Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors;
7.4. valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors;
7.5. valsts sekretāra vietnieks – Struktūrfondu departamenta direktors;
7.6. nozares padomnieki (Briselē);
7.7. valsts sekretāra vietnieks – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktors;
7.8. Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs;
7.9. šā reglamenta 8.8. un 8.9.apakšpunktā minētās struktūrvienības.
7.1 Valsts sekretāra vietniekam – Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktoram ir tieši padota šā reglamenta 8.11.apakšpunktā minētā struktūrvienība.
8. Ministrijā ir šādas struktūrvienības:
8.1. Ministra birojs;
8.2. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments;
8.3. Izglītības departaments;
8.4. Nodrošinājuma un finanšu departaments;
8.5. Politikas iniciatīvu un attīstības departaments;
8.6. Sporta departaments;
8.7. Struktūrfondu departaments;
8.8. Iekšējā audita nodaļa;
8.9. Personālvadības nodaļa;
8.10. Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa;
8.11. Nodrošinājuma nodaļa.
http://www.izm.gov.lv/lv/ministrija/struktura/departamenti-un-nodalas
0
zanE. > andrejs 26.09.2016. 12.24
….andrej…127 pedagoģiskie darbinieki uz ~1500 skolēniem, tas nav nekas ārkārtējas, pie tam, ja skolā ir 50 audzināmās klases vidēji ar 30 skolēniem klasē…ir mācību priekšmeti, kuros skolēnus dala grupās un to skaits nedrīkst pārsniegt 16…
…interesantāki dati būtu par tām skolām, kurās skolēnu skaits nesasniedz 800…kāda tur ir skolotāju noslodze un kāds pedagoģisko darbinieku skaits…
0
andrejs > andrejs 26.09.2016. 12.53
interesantākos datus lai meklē Šadurskis. 1500 dalīts ar 127 ir 11,8 bērni uz skolotāju. Manuprāt loģiskais cipars būtu max 16 bērni uz skolotāju.
Labi atceros mūsu astoņgadīgo skolu mazpilsētā – regulāri mācījās ap 300…310 bērniem, bija 12 klases. Skolotāju skaits bija maximums 15 (mana ome bija skolotāja, tāpēc labi zinu). Tas ir 20 bērni uz vienu audzinātāju. Starp mūsu skolas beidzējiem ir daudz sabiedrībā zināmu cilvēku.
///////////////
to zane – apskaties, cik Rīgas skolu direktoriem ir vietnieku – diez vai milzīgā rūpnīcā ir vairāk….
0
klusais > andrejs 26.09.2016. 13.42
te kaut kas par skolēnu skaitu uz skolotāju ( skolenu skaits pret pilnu pedogoģisko likmi ) :
Igaunija – 2010/2011 – 12,2
Skotija – 13,4
Čehija – 14,2
Somija – 13,8
Anglija,Velsa, Ziemeļīrija – 17,6
Avots – http://www.izm.gov.lv/images/statistika/petijumi/38.pdf
0
zanE. > andrejs 26.09.2016. 13.58
….andrej…tik vienkārši ar to dalīšanu nesanāks…kā jau minēju – ir mācību priekšmeti, kuros skolēni (klase) tiek dalīta grupās…līdz ar to mācību stundu skaits pieaug…ņemot vērā, ka Tavā minētajā piemērā/skolā tiek mācīta latviešu, krievu, angļu, vācu, franču un latīņu valoda – nav grūti sarēķināt, cik pedagogi vajadzīgi, lai nodrošinātu tikai valodu apguvi…arī matemātikas, fizikas, ķīmijas apguvei tiek dalītas grupas…
…seši direktora vietnieki – mjā, direktora vietnieks sākumskolas izglītības darbā, pamatskolai un vidusskolai – loģiski…direktora vietnieks saimnieciskajā darbā – arī normāli, direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jomā – nu, nezinu, bet pieļauju, ka attīstoties IT un e-klasei – tāds ir nepieciešams…direktora vietnieks audzināšanas darbā – pieļauju, šī amata pienākumus varētu sadalīt uz vietniekiem, kas atbild par izglītības jomu…
…hmmm…interesanti – izrādās, trīs desmitās klases (a,b,c) audzina viens klases audzinātājs, tāpat 2 vienpadsmitās un 3 divpadsmitās…tāpat arī pamatskolas klasēs viens audzinātājs vairākām klasēm…nudien, interesanti…
http://www.rkg.lv/?page_id=163
0
lno > andrejs 26.09.2016. 16.00
klusais. Putni?:)
0
klusais > andrejs 26.09.2016. 16.31
lno – vienkāršāk – statistika citās valstīs par andreja komentu :)
P.S. Vakars tuvojas :)
0
lno > andrejs 26.09.2016. 17.08
klusais. Vakars tuvojas :)
____________________
Noguri no viena putna?:)
0
andrejs > andrejs 26.09.2016. 19.07
Igaunija – 2010/2011 – 12,2
Skotija – 13,4
Čehija – 14,2
Somija – 13,8
Anglija, Velsa, Ziemeļīrija – 17,6
—————
tas ir ņemot vērā arī mazās lauku skolas, un gan jau ka visās minētajās valstīs tādas ir.
Jebkurā gadījumā pat Rīgas klasiskā ģimnāzija (kas, zanes vārdiem runājot, nav pats interesantākais gadiens) ar saviem 11,8 pārspēj pat vislabāko:) Igaunijas vidējo rādītāju. Par Lielbritāniju pat nerunājot.
0
aivarsk > andrejs 26.09.2016. 22.07
Salīdzini skolotāju skaitu pa latviešu un kremļa plūsmām!!!
Nejauc visu kopā! Pārejot uz izglītību latviski, skolotāju skaits būs ļoti mazs.
Un vienōtība visu laiku ķērca,ka nav skolotāju,lai likvidētu kremļurlu plūsmu!
0
klusais > andrejs 27.09.2016. 07.23
andrejs – es te vēl vienu argumentu – Somijā apdzīvotība ir 16 cilv. uz kv. km ,Latvijā šis skaitlis ir 30,9 .
0
andrejs > andrejs 27.09.2016. 10.06
to klusais
tieši tā – Somijā ir starptautiski atzīta viena no vislabākajām izglītības sistēmām, un viņi tiek brīnišķīgi galā ar mazāku skolotāju skaitu
/////////
AivarsK : Salīdzini skolotāju skaitu pa latviešu un kremļa plūsmām!!!
——————-
Uz ko Tu kliedz? :) Vai Tev ir pieejami dati atsevišķi pa skolām ar dažādu mācību valodu?
0
klusais > andrejs 27.09.2016. 17.51
andrejs – mums savulaik bija diezgan plaša diskusija par izglītību Somijas modeļa kontekstā portālā citadiena.lv . Domāju , ka arhīvos var atrast daudz interesanta .
0
DD1 26.09.2016. 08.42
Izskatās, ka šoreiz Izglītības ministrs Šadurskis negatavojas piekāpties augošās, skaļās un uzstājīgās skolotāju armijas prasību priekšā, lai ministru kabinetā atkal visiem (!) “izsistu” algu pielikumu, nerēķinoties ar citu sabiedrības grupu vajadzībām. Skolēniem būs labāk, ja skolotāju būs mazāk, toties tie būs labāk atalgoti, izvēlēti konkurences apstākļos, gatavi strādāt par vienu mēnesi gadā ilgāk, lai nebūtu audzēkņi jāpārsloga ar mājas darbiem. Galu galā primārajam izglītības sistēmā jābūt skolēnam, līdzīgi kā medicīnas sistēmā – pacientam.
1
Aivars > DD1 26.09.2016. 21.04
Šim komentāram pilnīgi piekrītu.Pirmkārt jādomā par skolnieku interesēm. Diemžēl daudzi Latvijas skolotāji tā nedara, skolotāju arodbiedrības mēģinājumi sačakarēt reformas spilgts piemērs. Cerēsim, ka Šadurskim izdosies to visu pārvarēt.
0
Mans Komentars 26.09.2016. 06.58
Demagoģiska bilde. Jo nav visi skolēni vienuviet. Skolēni ir ģeogrāfiski izkaisīti pa visu Latviju un tikai tāpēc ka Liepājā mazāk bērnu nevar pateikt Daugavpilī, ka jums bērni nebūs angļu valodas skolotāja, jo tāds jau ir Rīgā. Visur jānodrošina izglītības process vienādi.
1
+3
-2
Atbildēt
@andrejs > Mans Komentars 26.09.2016. 10.59
Jums ir taisnība, bet palasiet manu komentu nedaudz “zemāk”… Pirmkārt, ir runa par Rīgas školām, kuras Ušakisti-Lindermanisti tā aizstāv
0