FOTO: Latvijas Universitāte pabeigusi Dabas mājas būvniecību

10

Komentāri (10)

Kārlis 06.08.2015. 10.23

Kas notiks ar Moderno un lielisko SZF fakultātes ēku kurā ieguldīti milzu līdzekļi?

0
0
Atbildēt

0

Anonīms 02.08.2015. 12.53

Vis jau ir ļoti jauki un beidzot arī var redzēt kad kāds iegulda naudu izglītības kvalitātes celšanā tikai vai pēc tik lieliem tēriņiem nebūs studiju maksa kādas 2-3 reizes augstāka pacelta, jo ES fondi nosedz zināmu procentu izdevumu un šaubos vai LU ir kautkādi nežēlīgie iekrājumi tāpat pašiem būs jāiemet kādi 30-50 miljoni vismaz.

+3
-1
Atbildēt

0

Gaitis Grūtups 02.08.2015. 01.11

Lūdzu beidzot izbūvēt gājēju ceļiņu, kas LU Dabas māju savieno ar pa taisno 400 metru attālo Torņakalna staciju. Arī ceļā no Dabas mājas uz Nacionālo bibliotēku trotuāra šaurākā vieta ir pusmetrs. Studenti taču brauc ar sabiedrisko transportu, iet kājām, laiž ar ričukiem.

+6
0
Atbildēt

0

uldis_rats 01.08.2015. 19.28

Kā saprotu, šeit daudziem ir zināšanas (pārliecība par to esamību), lai novērtētu būves (ne)kvalitātes. Man gan šādu zināšanu nav, tāpēc, vismaz šobrīd, atļaujos priecāties par to, ka ir veiktas (un, kā var saprast, tiks turpinātas) pamatīgas investīcijas izglītības infrastruktūrā un cerēt, ka tas dos papildus grūdienu arī izglītības kvalitātes celšanā.

+4
-3
Atbildēt

0

aldis 01.08.2015. 17.13

Man saprotami Dubajas debesskrāpji, ja naftas fontāni no tuksneša smiltīm paši spiežas ārā. Man saprotami Soču olimpiskie monumenti, ja naftas un gāzes trubas uz pelnīt protošajām valstīm visapkārt aizvilktas. Bet man nav saprotams, no kā dzīvosim mēs, kad Eiropas nauda izbeigsies, ja zinību pilīs mācītie inženieri Maksimas kopnēs pareizās skrūves nav pratuši salikt, ja Gaismas pilī par Latvijas industrijas un inovācijas simboliem tika kronēti cirvju kalēji. DNS spirāles ap Dabas māju pārkausēšanai Liepājas metalurgā ilgākam laikam nepietiks.

+2
-3
Atbildēt

0

Neticis 31.07.2015. 23.29

Atbilstošs attiecīgā laika arhitektūras paraugs. Galvenais, kā lētāk uzcelt, nevis, kā lētāk uzturēt.

Smaidu izraisa “betona žalūzijas X formā, kas neļauj stikla ēkai pārāk atdzist vai pārkarst.” Pirms 100 gadiem (un domāju, ka atkal pēc 100) to novērsa (novērsīs), netaisot logus pa visu sienu. Jācer, ka vismaz stikli ir selektīvie.

“DNS spirāles” no prasta lentdzelža, kas šobrīd ir ar alumīnija krāsu, bet paredzu, ka rūsa tās pārņems ātrāk nekā vīnstīgas.

Arī plakanais jumts mūsu laika apstākļiem nav tas piemērotākais.

+3
-3
Atbildēt

1

    J.Biotops > Neticis 01.08.2015. 06.44

    Patiesa būvmāksla nav katra izpratnei domāta. Un nav arī lēta, ne celtniecībā, ne ekspluatācijā.

    No plakana jumta pietiekoši lielām ēkām ne vienmēr var izvairīties, bet augsti mākslinieciskā mode – vispirms iztaisīt grūti ekspluatējamu (ziemā sals, vasarā saule) stikla būri un tad to apkarināt ar „klimatu uzlabojošām” (labi ļaudis tic) dekorācijām ir smalkas arhitektūras pazīme.

    Nekas, ja tās patiesībā neko neuzlabo – visdārgākajai stikla paketei siltumpretestība zemāka, kā iespējams panākt sienai, no tracinošas gaismas iekštelpās varēs izvairīties tikai aiz blīva aizkara, kas padara pārspīlēto stiklojumu bezjēdzīgu.

    Betona žalūzijas neļaus ēkai arī atdzist – tas laikam jaunums būvfizikā, pasakas nekomentēšu, cita lieta – tās arī maz ko noēnos. Kā pēc gadiem izskatīsies DNS spirāles – pagaidīsim. Kā visa dekorācija kopumā atvieglos stikla fasādes tīrīšanu, varam tikai minēt.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Pauls Bankovskis 31.07.2015. 20.06

Arhitektu tomēr varbūt derētu minēt?

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam