Dzīve pēc eiro
Saistītie raksti
Viedoklis /
12. februāris
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā?
1
Viedoklis /
7. februāris
Vai vērts pārfinansēt mājokļa kredītu?
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Viedoklis /
26. janvāris
Stagnācija vēl uzkavējas, izaugsmi jāpagaida
Komentāri (26)
ribens 14.02.2013. 09.14
Spriežot pēc virsraksta, ar eiro būs cauri! :)
“Dzīve pēc eiro” …
0
māsa 13.02.2013. 22.04
Teorētiski katrs, kam pieder daudz naudas var uzpūst burbuli. Iepriekš to mēs neviens nesapratām un izrādījāmies apaļi muļķi. Tam pateicoties, joprojām to izjūtam un vēl ilgi, ilgi šo atminēsimies. Uzpūst nākošo burbuli pūtējiem nāksies nesalīdzināmi grūtāk. Valsts, apzinoties sekas, var efektīvi cīnīties manipulējot ar valūtas mehānismu un var kavēt un pat liegt. Diemžēl tikai pie nosacījuma, ka valstj pieder sava valūta un pieredzējuši vadītāji. Ja ieviešam euro, ar to pašu brīdi pazaudējam naudu kā aizsardzības mehānismu valsts aplaupīšanai un izlaupīšanai. Tas ir lielākais risks!
1
austrisv > māsa 14.02.2013. 10.00
Un, kas tad valstij liegs ierobežot un pieņemt tos pašus likumus, ja būs EUR Ls vietā????
Pilnīgs absurds.
0
austrisv 13.02.2013. 16.21
“Vai arī Latvija, iestājoties eirozonā, neizbēgami pakļauj sevi lielākam ekonomisko krīžu riskam nākotnē?”
Nesaprotu, vai raksta autors tur visus par muļķiem te Latvijā?
Piemēram kāda te loma ir EUR? EUR ir tikai norēķinu vienība un , tas, ka Latvija ir piesaistīta EUR nav nekādu atšķirību: esam EUR zonā vai nē.
Galvenais nosacījums vai valsts tērē vairāk nekā nopelna- lūk tas ir galvenais nosacījums vai valsts ir krīzē vai nav.
Noskaitos un izlasīju līdz pusei, jo ar Īriju notika tas pats kas ar Latviju-NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA BURBULIS
Tieši Īrija bankas izsniedzot kredītus nekustāmā īpašuma būvei un pirkšanai iekļuva krīzē. Tieši banku milzu parādi izdzina īrus no dzimtenes, jo vajadzēja valstij glābt bankas uz iedzīvotāju rēķina aizņemoties SVF, liekas kādi 40 miljardi EUR, kas uz 3.5 milj iedzīvotājiem ir milzu summa , salīdzinot ar Latvijas Pareksu!
0
Ieva 13.02.2013. 14.05
Ķēkšām grafiki nav vajadzīgi. Ķēkšām ir pārliecība..
0
Ieviņš 13.02.2013. 11.48
Sabalansēta maksājumu bilance (eksports>= imports) ir viens no priekšnosacījumiem, lai izvairītos no krīzes. Gan Spānijā, gan Latvijā (gan arī Grieķijā, Portugālē, kuras nav minētas šajā rakstā) šī negatīvā bilance ilgākā laika periodā summējusies kā grūti atmaksājams parāds un veicinājusi finanšu krīzi. Taču fiskālā disciplīna vai stingrāka privātā finanšu sektora uzraudzība ir tikai daļa no nepieciešamajiem risinājumiem – vairākumam eirozonas problēmvalstu ir raksturīga zemāka konkurētspēja (skat. pašas LB analīzi, http://www.em.gov.lv/images/modules/items/rupn%20pol%20diskusijai.pdf , 7.slaids). Īrijai ir daudz spēcīgāks eksporta sektors, taču tās stāsta morāle ir, ka var uzkāpt arī uz citiem „grābekļiem” – papildus rakstā minētajam NĪ burbulim bija arī banku ieguldījumi ASV toksiskajos vērtspapīros.
Ir jāsaprot tas, ka eirozona nav tikai „draugu klubs”, bet arī vienota ekonomikas telpa, kuras ietvaros esošās valstis viena ar otru konkurē. Valstis ar zemāku rūpniecības kvalitāti patērē vairāk importa produkciju, ko bagātās (vairāk eksportspējīgās) valstis tām piegādā + vēl aizdod naudu šiem pirkumiem. Eirozonas problēmvalstu konkurētspēja tikusi novājināta arī tādā veidā, ka ienākošās [aizdotās] naudas uzpūta algas līdz līmenim, kas negatīvi ietekmēja arī eksportējošo sektoru izmaksas.
Lai šāds scenārijs Latvijā neatkārtotos, ir jāuzlabo sava eksporta konkurētspēja (kas pēdējos gados ir arī notikusi, pašiem ražotājiem uzlabojot savu preču grozu, apgūstot jaunus eksporta tirgus). Nebūsim naivi – citu valstu kapitāls Latvijā pats no sevis neveidos konkurētspējīgu rūpniecību. Lielākā daļa investīciju un kredītu ir izvietoti operācijās ar NĪ, tirdzniecībā un finanšu starpniecībā – tāpēc, ka šajās nozarēs ir vienkāršāk pelnīt. Valstij jānodrošina rūpniecībai nepieciešamais atbalsts – industriālā politika, izglītības reforma u.c., lai pieaugošais uzticības kredīts Latvijai patiešām tiktu realizēts lietderīgi.
p.s. Paldies LB par tēmas analīzi, kurai diskusijās par eiro būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Būtu jāuzmanās ar tādiem vienkāršotiem eiro komunikācijas lozungiem, ka „pēc eiro ieviešanas būs tādi un tādi labumi”. Tad arī nav jābrīnās, ka iedzīvotāji pieprasa politiku, kura sola labumus „šeit un tagad”. Drīzāk būtu jāskaidro „kādā veidā eiro (izdarot to un to) ļautu vairāk nopelnīt, lai dzīvotu labāk”.
1
Signija Aizpuriete > Ieviņš 13.02.2013. 12.41
—–Jānis Hermanis Sabalansēta maksājumu bilance (eksports>= imports) ir viens no priekšnosacījumiem, lai izvairītos no krīzes.(..) Drīzāk būtu jāskaidro „kādā veidā eiro (izdarot to un to) ļautu vairāk nopelnīt, lai dzīvotu labāk”. ============================================================================= Kurā vietā reformistiem ‘a la ķīļiem’ ir CILVĒKS, ierindas pilsonis? Kur ta visi tie NAP 2013 cēlie lozungi “Cilvēks centrā’ un visa ieguldītā nauda plānu sastādīšanai palikusi?
Rupji domājot, taču pieklājīgi uzrakstot – pietiks jau ar 23 gadu skaidrošanu par ‘brīvā tirgus’ un ‘rietumu demokrātijas’ labumiem -, laiks oligarhiem, kampēju šlakas pārstāvjiem un valsts pārvaldes eirokrātiem, kā arī viņu propagandistiem pašiem sev ‘smadzenes sakārtot’.
http://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
Signija Aizpuriete 13.02.2013. 11.24
——–
Eiro cents un santīms. Foto: Raimo Lielbriedis, F64
=============================================================================
Jautājums M.Bitāna kungam un visai IRšu kopienai, kā arī ekonomikas apskatniekam P.Raudsepam – “Ko varēs nopirkt pēc EURO ieviešanas liel-veikalos un veikalos, tirgū un internetā par 1 euro centu?”
Varbūt kāds pašlaik par 1 santīmu ko var nopirkt?
Man atmiņā vēl bērnības laiks, kad par vienu padomju kapeiku varēju iegādāties:
1. Vienu glāzi gāzēta ūdens;
2. Vienu kārbiņu sērkociņu;
3. Vienu maizes šķēli ēdnīcā;
4. Vienu aploksni bez markas pastā;
5. Vienu paciņu pret-klepus tablešu.
0
Signija Aizpuriete 13.02.2013. 11.02
——Mārtiņš Bitāns “Dzīve pēc eiro”
=============================================================================
Kam te vēl par gaišo nākotni un uzplaukumu EURO-zonā ir kādas šaubas?
“Viņķele vadīs darba grupu nabadzības risku mazināšanai”
http://www.ir.lv/2013/2/13/dzive-pec-eiro/viedokli#viedoklis_292727
0
gluhiha 13.02.2013. 10.41
Būtu interesanti dzirdēt autora viedokli par to ko vēl valdībai darīt, lai ierobežotu burbuļus. Piem. LV gadījumā noteikti bija ilgstoši nepārdomāta NĪN politika, kas a) ļāva ilgstoši nekustekļus uzskatīt par beznodokļu peļņas nozari, b) nedeva valstij potenciālos ienākumus no uzblīdušas nozares, kam būtu bijis dubults efekts burbuļa ierobežošanā. Protams, arī Kalvīša ‘pretinflācijas’ plāns bija par kādiem 4-5 gadiem nokavēts (kredīti tikai pret legāliem ienākumiem, utt.).
1
Signija Aizpuriete > gluhiha 13.02.2013. 10.58
——Mārtiņš Bitāns: “(..)
Drīzāk, un daudz lietderīgāk būtu sākt saprast, kāda Latvijā būs dzīve pēc eiro ieviešanas.”
=============================================================================
Kamēr Bitāna kungs u.c. euro fani tikai cenšas saprast, tikmēr Latvijas varneši, kas vēlas pēc iespējas ātrāk saplūst ar ES ‘kodolu’ – tie jau rīkojās praktiski :
“Koalīcijas darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus nabadzības risku mazināšanai valstī, vadīs labklājības ministre Ilze Viņķele (V).”
http://nra.lv/latvija/89049-vinkele-vadis-darba-grupu-nabadzibas-risku-mazinasanai.htm
0
Andris 13.02.2013. 10.29
Kāpēc prezidents tik ilgi neizsludina eiro likumu?
1
Signija Aizpuriete > Andris 13.02.2013. 11.07
——-
“7 reizes pārdomā – vienreiz nogriez” – jeb, “Lēnāk brauksi…..”
– Vēl jau neviens pētnieks par visas tautas vēlmi ieviest euro un saplūst ar EURO-zonu neziņo, tā kā Bērziņpapus “raustās”, ka nedabū kārtējo reizi pa ļipu”
“Nedaudz pieaug eiro ieviešanas atbalstītāju skaits”
Latvijā turpina nedaudz pieaugt eiro ieviešanas atbalstītāju skaits, un no decembra līdz janvārim pret eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies no 31% līdz 33%…
http://www.delfi.lv/news/eiropa/zinas/nedaudz-pieaug-eiro-ieviesanas-atbalstitaju-skaits.d?id=43046948
0
Kaspars 13.02.2013. 09.19
ā, pēc n€iro ieviešanas. man pēc virsraksta salikās, ka pēc tam, kad j€vriki “vsjo”.
0
Janis 13.02.2013. 09.19
Īriju, tāpat kā Islandi, krīze piemeklēja politiķu destruktīvu darbību dēļ.
Īrijā tā bija visu banku aizdevumu garantēšana no valsts, kas, ja nemaldos bija kaut kādi 300+ miljardi eiro.
Tas arī redzams autora grafikā par “rezidentiem izsniegto kredītu apjomu no IKP, %”.
Līdz ar to autora arguments, ka “krīze piemeklē euro valstis” sabrūk.
Meklējiet citu, labāku piemēru.
Spānijai problēmas nesākās 2004. gadā – nevajag meklēt sakritību, kur tā ir tikai “uz papīra”.
Spānijai ir ļoti līdzīga situācija kā Itālijai un Grieķijai – smagi nepieciešamas strukturālās reformas.
Varbūt eiro šo problēmu izcēla, bet noteikti neradīja, kas arī nav slikti – labāk problēmu risināt ātrāk nekā ielaist ilgāk.
Latvijai Spānijas liktenis nedraud, ja vien pie varas netiek kāds ar ekonomikas izpratni kā Nasingspešalam, jo mēs jau krīzes laikā esam pārstrukturējušies – skat. EM ziņojumus par izmaiņām apstrādes rūpniecībā un eksportā.
Līdzīgi jau Ebenemezers par Grieķiju norādīja.
4
Signija Aizpuriete > Janis 13.02.2013. 11.11
——-
Ko EURO tādu nebijušu radīja gan Spānijā, gan Grieķijā, gan Itālijā, gan Īrijā, gan Portugālē? Te laikam neviens EUROnews neskatās, par notiekošajiem KORUPCIJAS škandāliem augstākajos valsts varas ešelonos neko nav dzirdējis un lasījis?
Spain’s corruption eruption
http://www.youtube.com/watch?v=T8akT9k7D7s
0
Janis > Janis 13.02.2013. 12.10
Nu es jau par to pašu.
Korupcija un ilgstošs izmaiņu trūkums daudzās jomās – izglītībā, dažādās vietējās industrijās, utt.
Tam vienkārši nav sakara ar euro, bet, iespējams, euro paātrināja situācijas atklāšanos, jo valstis vairs nevarēja manipulēt ar savām valūtām, tā piesedzot sastrādātās muļķības.
0
Signija Aizpuriete > Janis 13.02.2013. 12.25
——j_zalitis Nu es jau par to pašu. Korupcija un ilgstošs izmaiņu trūkums daudzās jomās – izglītībā, dažādās vietējās industrijās, utt. Tam vienkārši nav sakara ar euro, ….” ==============================================================================
Jūs, god. kungs, vēl vienkāršāk uzrakstiet – ‘korupcijai nav nekāda sakara ne ar naudu, ne ar lielu naudu’
Ne velti jau Latvijā āži-dārznieki un anti-komunisti ozoliņi neko īpašu par ES fondu kontroli, izlietotās naudas uzskaiti un izmantošanas analīzi neraksta, tikai turpina bezjēgā lamāt populistus un sarkanos.
Prātiņ, nāc pie EURO-zonas faniem, pie visiem reformistiem un liberāļiem-libretistiem!
0
Janis > Janis 13.02.2013. 12.46
Nav pamata domāt, ka naudas daudzums ko apgroza politiķi Spānijā vai Itālijā ievērojami mainījās pēc eiro ieviešanas.
Un ja tas mainījās, tad īstermiņā drīzāk samazinājās, jo tās sāka veikt ES budžeta iemaksas. Šīs valstis vēljoprojām ir tā saukto “donoru” grupā.
Kontrole pār šo naudu arī palielinājās, jeb, daļēji aizgāja prom no vietējiem politiķiem, jo, kā jau teicu, tiem vairs nebija iespējas manipulēt ar kursu, kā arī radās papildus uzraudzības iestādes – EK/EP/ECB.
0
mjantons 13.02.2013. 09.00
Labs raksts pārdomām. Vispār jau labi ir ienākumi jebkurā valūtā, sevišķi kuri pārsniedz izdevumus. Tikai tad vēl gan ir darbiņš ar valūtas konvertāciju, lai maksātu nodokļus, algas un veiktu pirkumus iekšējā tirgū. EUR atvieglo dzīvi ikdienā un plānošanā. Bet ne mazāk nozīmīgs ir fiskālās savaldīšanas faktors. Pēc tādas apdedzināšanās jācer, ka kopēja banku un valdību uzraudzīšanas sistēma būs tālredzīgāka un piesardzīgāka. Nekad jau nevar nodrošināties pret savu vēlētāju kārdinājumu izvēlēties Saeimā un pašvaldībās populistus un sarkanos.
Bet domāt, ka jebkura sistēma strādās bez cilvēcīgam vai sistemātiskām kļūdām, būt tik pat naivi kā, ka krīzes vairs vienā vai otrā formā nevar atkārtoties.
2
Signija Aizpuriete > mjantons 13.02.2013. 11.44
——-Juris Ozoliņš: “(..) EUR atvieglo dzīvi ikdienā un plānošanā. ” =============================================================================
Protams – , atvieglos, jo EURO-fondu izmantošanas efektivitātes analīzes nav, kā arī viena atbildīgā uzrauga. Āžiem dārzniekiem un ozoliņiem dzīve un bizness uzplauks, to pat plānošanas “liel-meistars” Godmanis labi saprot:
“Latvijā nav neviena, kas patiesi uzrauga, kā tiek apgūti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. (..)ir nepieciešams analizēt, kā Latvijā tiek izmantota fondu piešķirtā nauda, jo agri vai vēlu to prasīs arī Eiropas Savienība. Šāda analīze arī nepieciešama, lai varētu ieplānot jaunu naudas apgūšanu, jo patlaban neesot īsti skaidrs, kā pa nozarēm sadalīt nākamajā ES plānošanas periodā pieejamo naudu, plāni esot vien “ar pirkstu debesīs uzrakstīti”,….”
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/godmanis-premjeram-jauznem-virsvadiba-par-es-fondu-apguvi-13969826
0
austrisv > mjantons 13.02.2013. 16.26
Tieši tā, Ozoliņa kungs, un ne jau vaina ir EUR valūtā, bet tautā, kura grib dzīvot pāri savām iespējām! ja tauta to nesaprot, tad nekāda valūta tai nebūs laba. Arī Ls nē, kuru tik traki jau daži oligarhi un paputējuši uzņēmēji vēlējās ilgstoši devalvēt, lai iedzīvotos uz nabadzīgās tautas daļas rēķina.
Nu cik gan aprobežotam jābūt, lai noticētu, ka EUR ir vainīgs pie grieķu tranžierēšanas, dzīvojot pāri savām iespējām uz citu ES tautu rēķina.
0
Janka, Janic 13.02.2013. 07.56
Grieķiju vienmeer nevajag stumt par piemeeru , taa ir ļaužu baidiišana no eiro , buutu vismaz 10 reiz uzrakstiijuši ka grieķi ar kraapšanos ieliida savieniibaa , ja viss buutu noticis kaa tam vajadzeetu buut , tad grieķi veel šodien buutu aarpusee , ar visszemaako liimeni , šo korumpeeto sliimestu valsti virs uudens notur eirosavieniiba , šis ir ļoti smags akmens taas kaklaa…..
3
+3
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@austrisv > Janka, Janic 13.02.2013. 16.23
Piekrītu, jo cik ilgi mūs baidīs ar Grieķiju un viņu milzu tērēšanas vēlmi, dzīvojot pāri savas valsts budžeta iespējām. Izspiedēji tie grieķi, kuri tik klaigā dodiet, dodiet.
Kāda tur vaina EUR kā norēķinu valūtai?
0
ineta_rr > Janka, Janic 13.02.2013. 21.26
Atkal jau muldam bez sajēgas, nē, Grieķija nav smags akmens pat tikai vienas pašas Vācijas kur nu vēl visas ES kaklā, cita lieta ir ar Itāliju (3. lielākā ekonomika ES) vai Spāniju+Iriju un ko tur, bet Grieķija ir politiski nevis fiskāli nepatīkama, jo viņu ekonomika ir vienkārši tik niecīga, ka Vācijas ekonomika varētu “apēst” visu Grieķijas ekonomiku, ja ne pat valsti kā tādu, un, lai arī tas būtu smags trieciens vāciešiem, dzīves līmenis gan Vācijā, gan Grieķijā droši vien tik un tā būtu augstāks nekā Latvijā. Un Latvijas ekonomika, šķiet, bija vēl reizes 10 mazāka par Grieķijas, tādēļ par eirozonas šantažēšanu arī varam aizmirst – eiro mūs nevajag, mums eiro gan vajag.
0
manatuja > Janka, Janic 14.02.2013. 15.59
un, kas tad tik dāsni deva un reiķināja sev peļņas procentus…..
0