Infografika: Skolas gada sākums skaitļos
Saistītie raksti
Apcere /
24. aprīlis
Mūžīgās jaunības noslēpums
Viedoklis /
19. aprīlis
Kas patiesībā kavē skolēnus sasniegt labākus rezultātus matemātikā?
Viedoklis /
18. aprīlis
STEM nozare Latvijā: ar cerību nepietiks – jāinvestē cilvēkos
Viedoklis /
10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Komentāri (28)
lailabidzane 03.09.2012. 15.39
.
Šitie rakstnieki – mākslinieki abstraktās kategorijās “fišku nerubī”.
Pamēģināsim ar piemēriem.
“Piecu gadu laikā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem (IZM), skolēnu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 60 tūkstošiem.”
Skatos grafiku:
266 111 – 206 440 = 59 671
Tas NAV VAIRĀK kā 60 tūkstoši.
“Visstraujāk uz leju ejošā līkne ir vidusskolēniem – šogad 10.klasē mācības sāks vien 11 748 skolēni.”
Skatos grafiku:
11 748 skolēni 10. klasi sāka 2011./2012. mācību gadā. Ja nu tiešām ir tā, ka šogad (2012./2013. mācību gadā) 10. klasi sāks tieši tikpat, tad jau līkne uz leju vairs neiet! Vai arī kāds nezin, ka šogad sākas 2012./2013. mācību gads. To, ka pie gada skaitļiem derētu punktus pielikt, prasīt jau būtu par daudz. Ko nu ar tiem punktiem tā tērēsies…
“Toties pēc krietnā samazinājuma reformu dēļ pirms dažiem gadiem stabilizējies arodskolēnu skaits.”
Skatos grafiku:
35 919 – 30 389 = 5 530
5 530 / 5 = 1 106
31 339 – 30 389 = 950
950 /1 106 * 100 = 86%
Tas nozīmē, ka pēdējais grafikā uzrādītais kritums (par to, vai tas ir šis, vai tomēr iepriekšējais gads, autori tur lielā noslēpumā) ir 86% no piecu gadu vidējā, pie tam tas ir par 1,5 procentpunktiem straujāks, nekā gadu iepriekš. Tikai pilnīgs nepraša to var nosaukt par stabilizāciju.
Saprotu, ja šādus “datus” un to “analīzi” gaisā laiž pamatskolas interešu pulciņu mazāk veiksmīgie censoņi. BET KUR SKATĀS REDAKTORI???
0
mariterage 03.09.2012. 14.42
Piecos gados skolēnu skaita kritums par 22,4%, skolotāju skaita kritums tikai par 13,8%.
0
Andris 03.09.2012. 14.23
Āgrāk Izglītības ministrija katru gadu publicēja plašu statistiku. Bet sākot ar pagājušo gadu no šīs statistikas pazūda “Izglītojamo sadalījums pēc apmācības valodas”. Aizdomīgi, kāpēc šie dati pēkšni padarīti par slepeniem?
1
Una Grinberga > Andris 03.09.2012. 14.45
Varbūt tādēļ, ka neviens nemaz nezina, cik tad Latvijā ir skolas vecuma bērnu!
0
disassociative 03.09.2012. 13.55
Nu, ja kāds pagājušo nedēļu bija lidostā, tad jautājums, kur palikuši bērni, ir skaidrs. Es pagājušo nedēļu gandrīz katru dienu vedu kādu savu radu vai draugu ģimeni ar visiem bērniem uz lidostu. 10 tk bērnu katru gadu = viena Bauska vai Dobele.
2
grislits > disassociative 03.09.2012. 14.16
Es laikam citā pasaulē dzīvoju, gandrīz nevienu nepazīstu, kas būtu aizbraucis un būtu prom ilglaicīgi – zinu tikai vienu džeku ar ģimeni, bet tas tāpat tāds loderis vien bija. Toties daudz vairāk pazīstu, kas ir bijuši prom pastrādāt uz laiku (gadu-diviem, maksimums trim), tie gan sen jau visi atpakaļ.
0
disassociative > disassociative 03.09.2012. 14.46
Laikam gan. Jeb klapes uz acīm.
0
Andris 03.09.2012. 13.51
Sauciet labāk šo garadarbu par “Dezinfografiku” vai “Maldografiku”.
Nekas cits nevar iznāk, ja skala sākas nevis no 0, bet tuvu zemākajam līknes punktam. Paskatities, piemēram, uz pirmo grafiku par skolēnu skaitu vai pēdējo grafiku par ardoskolām. Līknes liecina par pilnīgu katastrofu, it kā uz Latviju tika nomesta atombumba un 95% iedzīvotāju aigāja bojā.
1
grislits > Andris 03.09.2012. 14.00
tas gan, grafiki neparāda samērīgumu …
0
inghem65 03.09.2012. 13.49
Dati par dzīvi dzimušo skaitu no http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=ID0010&ti=IDG01%2E+DZEMD%CEBU+UN+DZIMU%D0O+SKAITS&path=../DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Iedz%EEvot%E2ji%20B%20Dzimst%EEba/&lang=16
2000 – 20248
2001 – 19664
2002 – 20044
2003 – 21006
2004 – 20334
2005 – 21497
2006 – 22264
2007 – 23273
2008 – 23948
2009 – 21677
2010 – 19219
2011 – 18825
Vēl 2 gadus pirmklasnieku skaits varētu pat nedaudz pieaugt (izbraukšana uz citām valstīm to var mainīt), bet pēc tam būs straujš kritums. Skatoties uz dzimstību 2004. gadā (20334) un pirmklasnieku skaitu 2011./2012. m.g. (19493), rodas jautājums, kur palikuši gandrīz 1000 jeb 5% bērnu?
3
lailabidzane > inghem65 03.09.2012. 16.36
.
Skolas gaitas minētajā piemērā uzsāk 95,86% no atbilstošajā gadā dzimušajiem bērniem. Tātad, samazinājums ir nevis 5%, bet 4,14%. Pēc dažādiem datiem, vecumā līdz gadam Latvijā mirst ap 1%. datus neatradu, bet pieņemu, ka līdz skolas vecumam tā notiek ar vēl 0,5-1%.
Tad jau tie “meklējamie” būs kādi 2 -2,5%, kas arī nav maz. Tomēr ne jau 5%.
P.S.
Un vēl, attiecināt dzimšanas kalendāro gadu ar septiņus gadus vēlāk mācības uzsākušajiem nav īsti korekti, īpaši, ja ķeram dažus procentus vai to daļas.
0
inghem65 > inghem65 03.09.2012. 18.08
Skatamies http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=IM0010&ti=IMG01%2E+MIRU%D0O+VECUMA+UN+DZIMUMA+STRUKT%DBRA&path=../DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Iedz%EEvot%E2ji%20C%20Mirst%EEba/&lang=16
Reāli skaitļi vecuma un gadu tiešas nesakritības dēļ nedaudz atšķirsies, bet novērtējums ir pietiekoši precīzs – no 2004. gadā dzimušajiem līdz 2011. gadam (ieskaitot) nomiruši 239 bērni (no tiem 191 pirmajā gadā). Tātad uz 1. klasi 2011./2012. gadā bija jāiet apmēram 20334 – 239 = 20095 bērniem. Tātad aizgāja 97.0% jeb 841 bērns kaut kur pazudis.
2003. gadā piedzima 21006 bērni, skolas gaitas 2010./2011.m.g. sāka 20273, mirstības datus pēc vecuma CSP sāka vākt no 2004. gada, bet var pieņemt, ka līdz skolas gaitām nomira ap 250 bērniem. Tātad no šī gada “pazuduši” ap 480 bērniem.
Lai arī viena gada ietvaros skaitļi var nedaudz atšķirties no realitātes, taču ilgtošākā laika posmā tie izlīdzināsies – ja vienā gadā statistikas precīzas neatbilstības dēļ “pazuda” mazāk, tad nākošajā gadā “pazudīs” vairāk un otrādi.
Tā kā jāskatās, cik bērnu “pazudīs” nākošgad.
P.S. Vēl var skatīties, cik bērni “pazūd” skolas laikā, skatosies pēc IZM datiem – skolēnu skaitu N-tajā gadā I-tajā klasē salīdzinot ar skolēnu skaitu (N+1)-jā gadā (I+1)-jā klasē.
0
lailabidzane > inghem65 03.09.2012. 19.01
.
Izskatās, ka esmu kļūdījies pieņēmumā par bērnu mirstību vecumā no 2 līdz 7 gadiem.
Tomēr Tavi precizētie aprēķini ir ap 3 nevis 5 procentiem.
Jā, man arī ir gadījies Raiņa 19 šo to par cipariņiem paklausīties… ;)
0
grislits 03.09.2012. 13.27
Kādēļ pirmklasnieku skaits nemainās (~ 20 000), ja dzimstība visu laiku samazinās?
9
+4
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@dzerkaleliva > grislits 03.09.2012. 13.31
Tāpēc, ka tagad skolas gaitas sāk nosacītā dzimstības pieaugumu laikā dzimušie (treknie gadi) 2005-2007. Pirmās klases skolnieku katastrofālu kritumu ieraudzīsim vēl pēc pāris gadiem (nedzimušie + izbraukušie).
0
grislits > grislits 03.09.2012. 13.45
Treknie gadi vēl skolu nesāk. Tagad pirmklasnieki ir tie, kas dzimuši 2005. gadā. Pats atradu dzimstības statistiku – līdz 2005. gadam tā arī bija, ka dzima aptuveni 20 000 cilvēku gadā, bet uz augšu gāja dzimstība straujāk 2005-2008 gadā, un tagad ir atpakaļ uz tiem patuveni 20 000, varbūt mazliet zemāk, izskatās, ka līdzīgi kā ap 1998. gadu.
Atradu Ilmāra Meža apkopoto statistiku – http://www.lza.lv/LZA_VestisA/65_3-4/1_Ilmars%20Mezs_Reg%20aspekti.pdf (tur visādi interesanti grafiki)
Un izrādās latvieši Latvijā dzimst stipri vairāk kā krievi (domāts ne absolūtos skaitļos, bet proporcionāli savam skaitam, jo absolūtos skaitļos tāpat skaidrs, ka vairāk dzimst latvieši) :)
0
mariterage > grislits 03.09.2012. 15.14
>robert_j Paldies par saiti!
Norādītajā publikācijā ļoti interesanti fakti (citēju):
“Latviešu dabīgais pieaugums pirmskara Latvijā bija pozitīvs, pateicoties Latgalei, bet pārējos apgabalos dzimstība samazinājās gandrīz līdz mirstībai. Rīgā dažbrīd dzimstība pat noslīdēja zemāk par mirstības rādītāju, bet Latgalē dzimstība bija divreiz augstāka par mirstību. Vērtējot dzimstību pēc tautības, var pamanīt, ka toreiz visvairāk bērnu dzima krieviem un poļiem , kuru vairākums dzīvoja Latgales pagastos, kur arī bija visaugstākā dzimstība. Savukārt latviešiem dzimstība ir bijusi mazāka par vidējo valsts rādītāju, un, kaut arī trīsdesmitajos gados latviešu tautības jaundzimušo īpatsvars lēnām pieauga no 68% līdz 73%, tomēr tas joprojām atpalika no latviešu iedzīvotāju vidējā īpatsvara (75%– 77%).
Ja trīsdesmitajos gados valstī nebūtu samērā izteikta latviskošanas politika, tad, iespējams, ka jau toreiz latviešu skaits būtu stāvējis uz vietas vai pat samazinājies.”
Redz kā gājis labajos Ulmaņ Kārļa laikos!
P.S. Izrādās akadēmiskajā vidē Ilmārs Mežs publicē ko vairāk par lozungiem un pēc patikas sagrozītiem faktiem, vadoties pēc tā, lai tie labāk atbilstu viņa tēzēm!
0
andris902 > grislits 03.09.2012. 15.27
…Vilmārs7777….”Izrādās akadēmiskajā vidē Ilmārs Mežs publicē ko vairāk par lozungiem un pēc patikas sagrozītiem faktiem, vadoties pēc tā, lai tie labāk atbilstu viņa tēzēm!”…..
…. aha, arī pamanīji!…:)
…par rakstā minēto: “Visstraujāk uz leju ejošā līkne ir vidusskolēniem – šogad 10.klasē mācības sāks vien 11 748 skolēni.”
… – ir arī citi dati: – viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķiem ir panākt, lai vismaz puse pamatskolu absolventu dotos uz profesionālajām izglītības iestādēm. Pēdējos gados proporcija tiešām pamazām nosveras par labu arodskolām – kaut arī kopumā 9. klašu absolventu skaits samazinās, arodskolu audzēkņu skaits pieaug, un tagad tajās iestājas 42 procenti pamatskolu absolventi.
Uzziņa:
2011./2012. mācību gada sākumā profesionālajās izglītības iestādēs mācījās 34 618 audzēkņu. 2011./2012. mācību gadā 1. kursā uzņemti 11 920 jauniešu, gadu iepriekš – 11 914, vēl pirms tam – tikai 11 367.
Koledžu studiju programmās kopumā 2011./2012. studiju gadā iestājās 7194 vai 22 procenti no visiem studējošajiem. Kopumā koledžās šajā studiju gadā studēja 12 317 studenti.
0
mariterage > grislits 03.09.2012. 15.55
Vēl viens citāts no tā paša avota (tiem kas stāsta par labajiem padomju laikiem):
“Pēc Otrā pasaules kara dzimstība Latvijā nedaudz pieauga un svārstījās ap 19 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, taču tad samazinājās un piecdesmitajos gados svārstījās starp 16–17 jaundzimušajiem. Tam atkal sekoja vēl viens kritums 1961.–1965. gadā, kad tika reģistrēts viens no zemākajiem rādītājiem pasaulē — ap 14 jaundzimušo uz 1000 iedzīvotājiem.
Tik zems tas noturējās līdz pat 1981. gadam. Toreiz latviešu jaunajām ģimenēm bija ļoti grūti tikt pie atsevišķa mājokļa, īpaši Rīgā, jo nācās gaidīt dzīvokļu rindā desmit, piecpadsmit un vairāk gadu.”
0
lailabidzane > grislits 03.09.2012. 16.00
.
“Uzziņa:
2011./2012. mācību gada sākumā profesionālajās izglītības iestādēs mācījās 34 618 audzēkņu. 2011./2012. mācību gadā 1. kursā uzņemti 11 920 jauniešu, gadu iepriekš – 11 914, vēl pirms tam – tikai 11 367.”
Uzziņā ir runa par gadu vecām tendencēm, ja vien par tādu var nosaukt nepilnu 5% pieaugumu divu gadu laikā. Cilvēks, kuram nav grūtības saprātīgi (!!!) uztvert un analizēt skaitļus, apskatīto procesu dēvēs par stipri stabīlu.
0
andris902 > grislits 03.09.2012. 17.49
…par jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem un valsts galvenā demogrāfa saukli – naudu!…naudu!….tikai naudu!….vērts salīdzināt situāciju Eiropas ekonomiski attīstītajās valstīs pēdējo 10 gadu laikā:
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&language=en&pcode=tps00112
0
sanitaTabita > grislits 08.09.2012. 21.27
Paldies Vilmāram par augsto vērtējumu. Tikai nesapratu kas būtu tie “pēc patikas sagrozītiem faktiem, vadoties pēc tā, lai tie labāk atbilstu viņa tēzēm’.
Būtu interesanti uzzināt, kuri tad būtu tie sagrozītie faktu – nu vismaz dažus spilgtākos piemērus lūdzu.
Ilmārs Mežs
ps. Atvainojos ka tik vēlu pieslēdzos šim rakstam.
0
sanitaTabita > grislits 08.09.2012. 21.29
Zanei – ja zini citus veidus, kā uzlabot valsts demogrāfiskos rādītājus – lūdzu neturi sveci zem pūra! Varbūt vēl varam glābt Latviju?
Ilmārs Mežs
0