Kurš formulē Latvijas konstitucionālo tiesību doktrīnu
Saistītie raksti
1 no 2 miljoniem /
6. marts
Maksims Novickis, dambretists
Komentārs /
16. augusts 2023
Turpinās smaidīt?
Radars /
12. jūlijs 2023
Radars Latvijā
Komentāri (22)
ilmisimo 22.08.2012. 18.47
…… Kādēļ nav iespējams papildināt minēto 73. Satversmes pantu, kādēļ joprojām sabiedrība tiek uzturēta spriedze, liekot strīdēties par nepieciešamo parakstu skaitu un iespējamiem vai neiespējamiem interneta pieslēgumiem laukos? Valstij ir tiesības sevi aizstāvēt un tā spēj to izdarīt…….
http://www.ir.lv/2012/8/6/par-valsts-tiesibam-aizstaveties
4
Agnese Laizāne > ilmisimo 23.08.2012. 08.52
Pieļauju, ka 73.panta grozīšana, papildinot ierobežojumus tautas nobalsošanai, būs pretēja Satversmes sapulces paustajai gribai un tāpēc apstrīdama. Uz Saeimu nav pārgājusi Satversmes sapulcei piešķirtā kompetence.
0
ilmisimo > ilmisimo 23.08.2012. 09.52
E.Levits:
..Ir iespējams arī papildināt Satversmes 73.panta noteikumus, kas nepieļauj tautas nobalsošanu par tur minētajiem jautājumiem. Patlaban šis pants nepieļauj tautas nobalsošanu, piemēram, par budžetu vai starptautiskiem līgumiem. Šo sarakstu varētu papildināt ar pamatprincipiem, kas nosaka mūsu valsts pamatus. Arī šos papildinājumus var izdarīt Saeima, tautas nobalsošana nav nepieciešama. ..
http://demokratiskiepatrioti.lv/bez-temas/intervija-ar-konstitucionalo-tiesibu-specialistu-es-tiesnesi-egilu-levitu/
0
Agnese Laizāne > ilmisimo 23.08.2012. 13.20
Levitam var piekrist nostājā „ir iespējams”, taču šāda nostāja sevī ietver vairākus problēmjautājumus:
1) būtu demokrātiski, ja Saeima (to veidojošās partijas) savu nodomu pauž priekšvēlēšanu programmās un pēc tam nobalso par Satversmes grozījumiem. Pretējā gadījumā, pēc vairākiem gadiem Saeimas vairākumam „nosarkstot”, grozījumi varētu tikt arī tikpat viegli atcelti. Šādiem grozījumiem ir vajadzīgs pilnvarojums no tautas. Vai par pilnvarojumu uzskatīt referenduma rezultātus? Varbūt, jā;
2) koncepts par „acumirklīgo vairākumu” ir mazliet šaubīgs, jo tikpat labi varētu arī teikt, ka pašreizējo Saeimu ir ievēlējis „acumirklīgs vairākums” un sākt ķidāt, ko šāda Saeima dara pretēji toreizējā tautas kopuma gribai un šeit es domāju plašu jautājumu loku;
3) valsts ir tautas radīta un atbildības pakāpes valstij pret tautu un tautai pret valsti nav vienādi „smagas”. Teorētiski pieļaujot, ka „acumirklīgais vairākums” 100% ir mainījies, salīdzinot ar pašreizējo, būtu taču dīvaini, ja jaunajam vairākumam būtu pienākums dzīvot pēc veciem noteikumiem. Piemēram, ja uz Zemes vienā brīdī dzīvotu tikai citplanētieši, kuri naturalizējoties būtu paspējuši kļūt par nacionālo valstu pilsoņiem, vai arī tad viņiem būtu jābūt šai atbildībai pret valsti?
4) Ir atšķirība starp Satversmes 4.un 73.pantu grozījumiem. Vienā gadījumā kaut kas labs tiek pielikts klāt, otrajā – cēla mērķa vārdā tautai tiek uzlikts ierobežojums paust savu gribu.
Vara nāk no tautas, nevis no atvasinātas institūcijas, un , ja šāda institūcija vēlas kaut ko nozīmīgu, pat ļoti labu, izdarīt, tai ir jāsaņem tautas pilnvarojums.
Valsts ir jānosargā un tas jādara izsvērti.
0
ilmisimo > ilmisimo 23.08.2012. 13.32
Valsts ir jānosargā un tas jādara izsvērti.
_____________
Esat ja izsvērušies un sasvērušies:
http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=47626&gr=53
Drīz jau bļausiet “glābjas kas var”….Un – diez vai sievietes un bērni no jums sagaidīs vietu laivā.
0
janazakovica 22.08.2012. 00.10
satversmee ierakstits ka prezidents nenes nekadu politisko atbildibu..bet tani pat laikaa paraksta likumus kurus pienem vai var atgriest saema..kuri izradas bez vina paraksta ir nederigi..kada milziga pretruna..kam vajadziga tada satversme un tadi tiesnesi vai vel kas ..kas neredz tik vienkarsu lietu..
0
ilmisimo 21.08.2012. 22.26
……….Ladies and gentlemen,
What worries me most on the eve of beginning the 22nd year of Estonia’s restored independence is the disappointment and provocation going on in politics and democratic governance. In the foreign country of the past we were oppressed by the knowledge that we were powerless to decide anything on our own.
Being able to make our own decisions is exactly why we wanted our independent state back.
The past, nonetheless, vigorously continues to live on close by us. There in that foreign country, our separation from which we celebrate today. …………
http://www.president.ee/en/official-duties/speeches/7835-the-president-of-estonia-at-the-reception-on-the-occasion-of-the-21st-anniversary-of-the-restoration-of-estonian-independence-in-the-kadriorg-rose-garden-20-august-2012/index.html
0
māsa 21.08.2012. 18.25
Valsts pamati. Kas tie tādi? Sākotnēji nepieciešama definīcija. Aptuveni – teritorija, saimnieciskā darbība, vajadzētu būt arī garīgai vienotībai – idejai.
Likumus vēlētāju interesēs jāizstrādā un jāpieņem tautas priekšstāvjiem, bet juristu cunftij pieņemtie likumi cītīgi jāiekonspektē likumu grāmatā. Jurista gakvenais uzdevums – raudzīties, lai likumi precīzi tiktu ierakstīti un tiktu ievēroti.
Kāds juristam sakars ar valsts pamatiem?
Ja maksā un labi maksā, tad nepārprotami rodas! Tkai valsts pamati no tā neko negūst.
0
ilmisimo 21.08.2012. 16.15
Austrijas mediji slavē Hermaņa iestudēto operu Zalcburgā
_________________
Hermanis Zalcburgā
Latvijas saeima….laikam tur,kur Lote- Veimārā..
0
Agnese Laizāne 21.08.2012. 12.43
Būtu jāsāk ar to, ka Satversmes tiesas tiesneši tiek apstiprināti amatā daudz demokrātiskākā procedūrā nekā Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi. Pat pieņemot, ka KK locekļi ir augstas raudzes eksperti, tomēr Satversmes tiesas spriedumos pausto atziņu izvērtēšanas ietekme uz valsts varas atzariem nedrīkstētu būt pārmērīga. KK nav pilnvarota būt par patiesību pēdējā instancē. Jā, Satversmes tiesas tiesnešu iepriekšējā profesionālā pieredze ir visai dažāda, tomēr tieši šī atšķirība ST sastāvam ļauj pilnvērtīgāk saprast (izzināt) suverēnās varas nesēja gribu, viedokli par Satversmes normu tvērumu. Varbūt „X failos” patiesība var būt tur, ārā, taču konstitucionālo tiesību jautājumos patiesība būtu jāmeklē tuvāk tautai.
1
Signija Aizpuriete > Agnese Laizāne 21.08.2012. 14.48
——
Visām tām ‘autoritātēm’ būtu jāsāk APJĒGT esošā situācija, jo skaisti sarakstītais uz papīra jau sen kā neatbilst dzīves reālijām:
‘ Divas trešdaļas (67%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka tiesu sistēma Latvijā ir korumpēta (18% – ir ļoti korumpēta; 49% – drīzāk ir korumpēta). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums ‘
http://nra.lv/latvija/78108-67-latvijas-ekonomiski-aktivo-iedzivotaju-uzskata-ka-tiesu-sistema-latvija-ir-korumpeta.htm
0
ilmisimo 21.08.2012. 11.58
ST autoritāte pēc Abrenes sprieduma nu tādā eee…. tāda kā..nu tāda.
Moskovijas duplets:
panākt lupatiņu piekāpšanos Abrenes jautājumā –vēl gaida un nesagaida tās ēzeļa ausis?
un bonusā:
mazināt Latvijas ST autoritāti.
0
Jānis Jukna 21.08.2012. 11.02
“Komisijas locekļu personiskā autoritāte un zinātniskā leģitimitāte konstitucionālo tiesību jautājumos bieži vien ir augstāka nekā Satversmes tiesas tiesnešiem. To apliecina komisijas locekļu veiktie zinātniskie pētījumi, praktiskā pieredze konstitucionālo tiesību jomā un ietekme uz publisko tiesību attīstību Latvijā. Tas, iespējams, noteicis Satversmes tiesas mazliet rezervēto attieksmi tās nolēmumos pret komisijas viedokļiem.”
Tas nav tik viennozīmīgi… Ja paskatās komisijas sastāvu, tad valststiesību jomā nopietni ir darbojies tikai E.Levits (ir vairākas publikācijas konstitucionālajās un administratīvajās tiesībās), M.Mits (cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, diezgan daudz publikāciju) un I.Ziemele (starptautiskās tiesības, raksta diezgan daudz, īpaši par LR kontinuitāti). D.Rezevska – tiesību teorētiķe, ir grāmata, dažas publikācijas. G.Kusiņš – māca konstitucionālās tiesības, nav dzirdēts par kādu nopietnu publikāciju pēdējā laikā. L.Liepa – civiltiesības un juridiskā ētika. Zinātnisku publikāciju konstitucionālo tiesību jautājumos šķiet nav. Turklāt G.Kusiņš darba lietās un arī L.Liepa dažkārt nonāk Satversmes tiesā kā pārstāvji. Zināma interešu sadursme.
Satversmes tiesa – Kūtris, Branta, Ķinis – vairāk krimināltiesības. Ķinis šķiet starptautiski visai pazīstams, īpaši aizraujas ar kibernoziegumu pētīšanu. Osipova – tiesību vēsture un socioloģija. Daudz publikāciju šajos jautājumos. K.Balodis – civiltiesības, Vācijā iegūts doktora grāds, arī zinātniskas publikācijas. K.Krūma – starptautiskās tiesības, daudz publikāciju, līdzvērtīga M.Mitam un I.Ziemelei. Nu, jā.. ir arī Muižniece (par zinātnisko darbu nav nekas dzirdēts).
0
Signija Aizpuriete 21.08.2012. 09.53
——
Kurš formulē Latvijas konstitucionālo tiesību doktrīnu
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļu personiskā autoritāte un zinātniskā leģitimitāte bieži ir augstāka nekā ST tiesnešiem.
==============================================================================
‘Personiskā autoritāte’, ‘zinātniskā leģimitāte’….. – te tak’ pat ‘zirgam jāsmejas’. Šitādus ‘banānus’ ausīs varēja spraust 1990-o gadu vidū – šodien pat IRši atzīst acīmredzamo – skaisti apraksta LV valdošo un vadošo autoritāšu autoritāti:
”(..)Likums prasa mediju īpašnieku caurskatāmību, bet….krietni vecāka paruna skaidro – bagāts dara, kā grib.”
Naudas blaknes
http://www.ir.lv/2012/8/15/naudas-blaknes
0
ievuliitis 21.08.2012. 09.38
“Komisijas locekļu personiskā autoritāte un zinātniskā leģitimitāte konstitucionālo tiesību jautājumos bieži vien ir augstāka nekā Satversmes tiesas tiesnešiem. To apliecina komisijas locekļu veiktie zinātniskie pētījumi, praktiskā pieredze konstitucionālo tiesību jomā un ietekme uz publisko tiesību attīstību Latvijā. Tas, iespējams, noteicis Satversmes tiesas mazliet rezervēto attieksmi tās nolēmumos pret komisijas viedokļiem.”
Acīmredzot, ne tikai Satversmes tiesas.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/prezidents-varetu-mainit-konstitucionalo-tiesibu-komisiju.d?id=42503682
3
ilmisimo > ievuliitis 21.08.2012. 16.59
Acīmredzot, ne tikai Satversmes tiesas
______________________
Bērziņtēvs grib tikt vaļā no Levita un Ziemeles?
0
ievuliitis > ievuliitis 21.08.2012. 20.44
Ja tas ir viņš, kas pieņem lēmumus tanī mājā, tad Bērziņtēvs.
0
ilmisimo > ievuliitis 22.08.2012. 18.09
Ja…
Tā jau izskatās.Kamēr zociums aizrāvies ar par un pret krievzemnieku daiļavām,kas jārējas pa cerkvām.
0
ilmisimo 21.08.2012. 09.29
Tomēr patlaban komisijas aktuālais uzdevums ir viedokļa sniegšana par Latvijas valsts pamatu aizsardzību. Šķiet, ka komisijas viedoklis par šo jautājumu varētu būt šā gada būtiskākais notikums Latvijas konstitucionālo tiesību zinātnē un praksē
______________________________—
http://www.delfi.lv/news/national/politics/prezidents-varetu-mainit-konstitucionalo-tiesibu-komisiju.d?id=42503682
0