Infografika: Bezdarbs Eiropas Savienībā

23

Komentāri (23)

Andra 23.10.2012. 15.47

Skaisti izskatas LV statisktika, bet, ja nem vera ,ka katru menesi aizbrauc tukstosiem darbspejigo prom no valsts un pie tam daudzi neregistrejas NVA ,jo no ta nav jegas, tad var secinat ,ka jauno darba vietu skaits valsti nepalielinas un situacija neuzlabojas.
Dombrovskis var zimet savas liknes ,kur grib ,bet reali situacija LV ir tragiska un labaka nepaliek.

0
0
Atbildēt

0

Andris 14.08.2012. 18.33

Ja grafikā netiek parādīta skalas 0, līnijas rada maldinošu priekšstatu.
Piemēram, ja grafiks sākas ar 5% kā šeit, tad liekas, ka 15% ir divreiz lielāks bezdarbs, nekā 10%, jo pirmajā gadījumā atstatums no 5% ir 10, bet otrājā divreiz mazāk.
Tāpēc šo garadarbu pareizāk būtu nosaukt nevis par “infografiku”, bet par “dezinfografiku” vai “maldografiku”.

0
0
Atbildēt

0

Ināra Rubene 13.08.2012. 21.33

Grafiki ir skaista lieta. Tie parāda kaut ko un kaut ko neparāda. Latvijā bezdarbs faktiski sāka kristies ar palielinātu migrāciju. Bezdarbnieki vienkārši aizbrauca. No Spānijas pašlaik cilvēki intensīvi vel neizbrauc, laikam tāpēc, ka dzīves līmeņa atšķirības starp Spāniju un pārējo Eiropu nav tik liela. Bezdarbnieku pabalstu sistēma Spānijā, domājams nodrošina tomēr labāku dzīves līmeni nekā Latvijā.

Spānijā un Eiropā kopumā laikam grūtāk būtu realizēt iedzīvotāju pārvietošanu no Spānijas uz citiem ES reģioniem, jo tad lai sasniegtu Latvijas līmeni no Spānijas būtu jāizbrauc ap 2 miljoniem cilvēku.

Korekti būtu aplūkot nodarbinātības grafikus pa valstīm, tad būtu redzams, kurās valstīs nodarbināto skaits ir tāds pats kā pirms krīzes un kurās mazāk. Tad arī būtu skaidrs, kuras valstis ir pārvarējušas krīzi un kuras nav.

0
0
Atbildēt

0

www.vecamate.lv 02.08.2012. 04.09

Par Eiropu nezinu, bet Latvijā ..aizvien ir smiekls par klerku un profesoru cipariņu statistikām :) Gadu gadiem zinu desmitiem cilvēku, kuri nekad nav gājuši reģistrēties bezdarbniekos, vai dīkt jebkādus valsts pabalstus,.. kaut tam ir bijis viss nodokļu maksāšanas pamats.Paši aizvien un ilgstoši situšies,lāpījušies,tupējuši pie ūdens makaroniem,vai 444 kartupeļu ēdieniem..tad atraduši, sākuši no jauna., un tā aizvien.. Daudziem statistikā nereģistrētajiem izrādās ir cilvēka pašcieņa un ticība nopelnīt vairāk par Valsts petglāzītē iemestajiem pabalstu/atbalstu grašiem. Svarīguma sajūtai pilnīgi pietiek ar bērna 8 ls,vai cik tur tagad skaitās :) Toties, gudrinieku tabulās garantēti jauks skats,apsveikumi! ;)

0
0
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 01.08.2012. 17.31

——-
Pārvēršanās process ir sācies…….

http://www.youtube.com/watch?v=PXCuWOu6iJ8

Triju zvaigžņu kavalieris, bezdarbnieks

”(..)Ja mūsdienās esi bezpartijisks, tad ne tikai priekšniekos un padomniekos netikt – pat darbu grūti sameklēt. Visai spaidīgos apstākļos jau ilgāk nekā gadu nokļuvis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, LNNK dibinātājs, balsotājs par valsts Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā Augstākajā Padomē Odisejs Kostanda (49).(..)
Odisejs Kostanda stāsta par savu “odiseju”: “Kur nesu iesniegumu, saņēmu atteikumu pēc atteikuma. (..)
Bet nekur neesmu piemērots. Lielākais humors, ka darba vietas meklējumos atmetu ar roku Rīgas ministrijām un aizgāju uz dzīvesvietai tuvo gateri. Kaut baļķus krautu, septiņus, desmit latus dienā nopelnītu. Īpašnieks mani nopētīja un novilka – pa-do-mā-šu. Domā jau pusgadu. Tā ka arī baļķi nest neesmu piemērots.”

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356087:triju-zvaigu-kavalieris-bezdarbnieks&catid=210:feetoni&Itemid=423

+1
0
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 01.08.2012. 13.35

——
”Patiesi, darba pārpilnība un laika trūkums pasargājis mani no bezmērķīgas un nepārdomātas rīcības. Darbs ir visveselīgākā narkotika.”
Andžejs Vajda, kinorežisors ( Literatūra un Māksla. 24.04.1987)

– Bezdarbs ir viskaitīgākā narkotika, jeb – ‘bezdarbam liela loma cilvēka pārtapšanā par pērtiķi’.

Eiropa 2020 – pērtiķu paradīze bez kādas gēnu inženērijas palīdzības?

http://www.youtube.com/watch?v=LaK6khs8aMw&feature=relmfu

0
0
Atbildēt

0

Sanšains 01.08.2012. 12.47

Nodarbinātības palielināšana ir starp galvenajiem “ES 2020” stratēģijas mērķiem. Pēdējo gadu krīze šo jau tā ambiciozo mērķu sasniegšanu ir tikai vēl vairāk apgrūtinājusi.
===============================================

2000. gadā “Lisabonas stratēģija”:
“Lai konkurētu ar citiem lielajiem pasaules spēlētājiem, ES nepieciešama moderna efektīva ekonomika. Tikšanās laikā Lisabonā 2000.gada martā ES politiskie līderi izvirzīja jaunu mērķi: desmit gadu laikā kļūt: “par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, lielāku skaitu kvalitatīvu darbavietu un lielāku sociālo kohēziju”. ES līderi vienojās arī par detalizētu stratēģiju, lai sasniegtu šo mērķi. “Lisabonas stratēģija” ietver tādas jomas kā pētniecība, izglītība, apmācība, interneta pieejamība un tiešsaistes bizness.” http://commin.org/en/bsr-glossaries/national-glossaries/latvia/lisabonas-strategija.html

10 gadus vēlāk Eiropas Komisija secina:
“Tūlītējais uzdevums ir iziet no krīzes, bet visgrūtākais ir atbrīvoties no refleksa mēģināt atgriezties pirmskrīzes situācijā. Pat pirms krīzes bija vairākas jomas, kurās salīdzinājumā ar pārējām pasaules valstīm Eiropa nevirzījās uz priekšu pietiekami ātri.”
http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf

Un tāpēc tiek pieņemta “Eiropa 2020 stratēģija”:
“„ES 2020” stratēģija ir Lisabonas stratēģijas pēctece. Galvenais „ES 2020” stratēģijas mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību ES kopumā un katrā ES dalībvalstī atsevišķi. „ES 2020” stratēģijai ir trīs galvenās prioritātes: gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtu augstākminētās prioritātes, „ES 2020” stratēģijai ir pieci kvantitatīvie mērķi, kuri aptver nodarbinātības politikas, pētniecības un inovācijas politikas, enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas, izglītības politikas un sociālās politikas jomas.”
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30360&lng=lv

Esmu pietiekami vecs, lai šī impotentā, vēlmju domāšanas piesātinātā muldēšana man kaut ko atgādinātu –
Никита Хрущев в мае 1957 г. провозгласил: «Догнать и перегнать Америку по всем экономическим показателям»

Sameklēju pāris bilžu:
http://img-fotki.yandex.ru/get/4400/vordringen.128/0_51414_c52b97bf_L
http://www.davno.ru/posters/1929/poster-1929b.html
http://vaga-land.livejournal.com/490651.html
http://www.dela.ru/articles/modernizacija-po-russki/

+4
-1
Atbildēt

2

    grislits > Sanšains 01.08.2012. 12.54

    Izklausās līdzīgi tiešām :)

    Ja ar Ķīnu Eiropa nevar konkurēt darbaspēka izmaksu dēļ, tad par konkurenci ar ASV Eiropa var aizmirst, kamēr tā saglabās visas nenormālās darbinieku aizsardzības tiesību normas (ierobežotie darba laiki, lielie atvaļinājumi u.t.t.) un nenormāli dāsnās pabalstu sistēmas.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Sanšains 01.08.2012. 13.12

    roberts_j –

    Eiropa ar Ķīnu pagaidām nevar konkurēt izmaksu dēļ, bet šķiet, ka drīz vien nespēja konkurēt ar Ķīnu notiks gluži citu iemeslu dēļ. To pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ Eiropa jau tagad nespēj konkurēt ar Japānu un Koreju – kapitālietilpīgas, zināšanu ietilpīgas RAŽOŠANAS dēļ, kā arī labi noslēptas, stingras iekšējā tirgus aizsardzības dēļ. Un varbūt arī acīmredzot efektīvākas ekonomiskās sistēmas dēļ.

    Un tas pats attiecas arī uz ASV.

    Bet nekas, ja ATKAL neizdosies “2020 stratēģijā” deklarētais, vēl jau pagūsim pieņemt arī “2030”, “2040”, utt. stratēģijas.
    Eiropiešiem pašlaik, šķiet, ir būtiskāki darbi – piemēram, rūpēties par visas pasaules visu nokrāsu laimes meklētāju izmitināšanu, labklājību un labsajūtu. Un attiecīgi – tolerances mācīšanu aborigēniem.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

grislits 01.08.2012. 12.45

Man negaidītākais šajā grafikā likās vienmērīgais un zemais Itālijas bezdarbs.

+4
0
Atbildēt

2

    disassociative > grislits 01.08.2012. 14.23

    Itālijā ir daudz mazo ģimenes uzņēmumu. Cilvēki paši sev rada darbu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Irēna Zujeva > grislits 01.08.2012. 17.14

    Ražo kurpes, uzvalkus, sporta auto moto utt.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

lailabidzane 01.08.2012. 12.44

.
Joprojaam labi izskataas iespeeja varieet ar grafikiem.
Skaidrs, ka sheit raadiitajiem procesiem nav tik ziimiigu “paveersiena punktu”, kaa tas bija gadiijumaa ar %.
Pievienojos ieprieksheejam komenteetaajam, ka buutu daudzpreciizaak jaaskaidro kas tad iisti ir peetaamaa (attiecinaamaa) cilveeku kopa, un kaa tiekveidota izlases (paziimei atbilstoshaa) kopa. To nesaprotot, % cipari ir stipri formaali…

Atvainojos par nekorekto rakstiibu.

+5
0
Atbildēt

0

daina_tabuna 01.08.2012. 12.27

“Aktīvie darba meklētāji vecumā no 15-74”
Šī ir lieliska definīcija vārdam “bezdarbnieks”. Es saprotu, ka ES tādu definīciju ir pieņēmuši, bet tomēr…
Kā pie vella kaut kāda iestāde var cik tieši aktīvi vai neaktīvi kāds 16 vai 66 gadus vecs cilvēks meklē darbu?! Vai uzskaitīti tiek tikai tie, kas ir reģistrējušies,kā bezdarbnieki? Ha! Tad man jums pārsteigums- ne visi reģistrējas. Un esmu pilnīgi drošs, ka vecuma posmā no 65 līdz 74 reģistrējušies ir tikai tie, kas tur nonāk kļūdas pēc, jo kāpēc gan pensionāram būtu jāreģistrējas par bezdarbnieku?

+3
-1
Atbildēt

2

    grislits > daina_tabuna 01.08.2012. 12.44

    Dolārs: … Ha! Tad man jums pārsteigums- ne visi reģistrējas …

    ____________________

    Savukārt liela daļa reģistrējušos bezdarbnieku (vismaz Latvijā) strādā neoficiāli.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Līga Kalniece > daina_tabuna 02.08.2012. 07.32

    Aktīvo darba meklētāju skaitu Eiropā iegūst nevis no Nodarbinātības dienestu reģistriem, bet no darbaspēka aptaujām, ko veic visās DV pēc vienotas metodikas. Respondentiem jautā, vai Jūs pēdējo četru nedēļu laikā meklējāt darbu. Šis rādītājs vienmēr atšķiras no oficiāli reģistrētajiem. Atšķirību iemeslus Jūs pats jau esat aprakstījis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam