Ārvalstu komentētāji lauž šķēpus par Latvijas ekonomikas “brīnumu”
Saistītie raksti
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
22. janvāris
Latvia is in an economic crisis!
Īsumā /
3. decembris 2023
Pasaule vienā lappusē
Viedoklis /
29. novembris 2023
“Ir liels pieprasījums” pēc tiesiski korekta likumprojekta mājokļu kredītņēmējiem
Komentāri (49)
Inese Grigoruka 28.06.2012. 10.44
Kā jau iepriekš minēts, galējo slēdzienu dos Dr. Time.
Tomēr personīgā pieredze nedod sajūtu, ka krīze ir pārvarēta. Drīzāk ir nerealitātes sajūta, jo masu mēdijos piesauktā dzīves augšupeja pilnīgi nesakrīt ar izjūtām maksājot par pārtiku, benzīnu un saņemot algu…
0
mariam 28.06.2012. 09.26
Tas ir dabiski, ka par to lauž škēpus un vērtējumi galēji, jo nu pieredze ir ekstrēma. Un vērtē katrs atbilstoši savi politiskai pārliecībai. Skaidrs, ka labējie, baņķieri un IMF kladzina par veiksmes stāstu utt., bet bet tie, kas raduši palūkoties plašāk un vai nu citā virzienā, kas redz arī to postu, tie iepriekšējo eiforijai un uzpūstajām slavas dziesmām piekrist nevar. Un tas ir saprotams, ka citas valstis, kur ierasts vairāk rūpēties par tautu, nekā Latvijā pēdējās desmitgadēs; kur ir stiprākas arodbiedrības, demokrātiskās tradīcijas un pilsoniskā sabiedrība – tur šādu piemēru atkārtot vienkārši nav iespējams.
Bet jebkurā gadījumā – Latvija ieguvusi īpašu publicitāti, kas savā ziņa jau ir pozitīvi
0
Þanis Bezmers 27.06.2012. 22.23
Reāli jāsaprot, ka krīze Latvijā pārvarēta pagaidām tikai vēl uz papīra. Ja valdība konsekventi veiks pasākumus, lai īstenība atbilstu skaistajām Excel tabulām, kas tika prezentētas ES valdībā, Dombrovskis neizbēgami, nežēlīgi zaudēs reitingus. No visām pažobelēm līdīs laukā populisti ar saviem leiputrijas solījumiem (kaimiņu Krievija mūsu glābēja)! No otras puses, cita varianta nav, ja neskaita “gudros” padomus dzīvot uz kredīta cepuri kuļot un beigās “uzmest” aizdevējus. Latvijas lāsts būs stingri taupības pasākumi no vienas puses un bezjēdzīga naudas šķērdēšana – no otras. Vajag mums tos megadārgos infrastruktūras objektus? Godīgi. Kad atmaksāsies Dienvidu tilts? Par Gaismas pili nerunāsim (tās atdeve būšot neizmērojama). Tikai to vajadzēs nomazgāt, apsildīt, apgaismot un pielāpīt nolupušo apmetumu. Kurš atmaksās Rīgas parādus? Kas tās par spēlītēm ar iztukšotu banku pirkšanu? Visas tās lietas neiet kopā. Nesanāks tā: ar vienu roku slaukt, ar otru šķērdēt, nekad nesanāks! Un nevajag domāt, ka visu izdarīs viens Dombrovskis un viņa ministri. Tur apakšā ir vesels samezglots paklājs, kuram pašlaik ar visu krīzi neslikti klājas. Un to paklāju pagastveči nesenajā kongresā stipri centās pavilkt uz savu pusi, sak’, Rīgas kungiem sen jau labi, tagad dodiet mums ar padzīvot. Gribam patstāvību, gribam savas polises (pilsētvalstis). Tādu nieka valstiņu kā Latvija (iedzīvotāju skaits, teritorija) ar pieejamajām tehnoloģijām varētu pārvaldīt bez neviena pagastveča un viņu deputātu saimes. Tik un tā neviens no viņiem ne vella nezin, kas tajās viņu pusmežonīgajās teritorijās pa īstam notiek. Ja ar zin, tad nevienu no simtlatniekiem nepierunās kādam vecam slimam nespējniekam lauku mājās humpalas aiznest. Humpalu pilnas noliktavas, nav kas izņem. Simtlatnieki bariem spieto ciematu centros, veikalu tuvumā, slotas gaisā, smēķi gaisā, zili dūmi stripuļu streipuļiem. Mīļākie vārdi: mēs nevaram, jo mums nav… Ko darīsim, ka pa īstam nebūs?
0
simpsons 27.06.2012. 20.21
Lielākā daļa komentētāju vairs nespriež, vai Latvijas veids iziešanai no krīzes ir iespējams vai nav. Šobrīd viņi spriedelē, vai to ir iespējams atkārtot citās valstīs.
Tikai neliela daļa dīvaiņu turpina kladzināt, ka Latvijā ir katastrofa. Visus iedzīvotāju protestus apspiež policija, milzīgs noziedzības vilnis, mežonīgs bezdarbs – tāpēc nedrīkst Latvijas pasākumus atkārtot Dienvideiropā.
– Realitātē policija uz Bausku aizbrauca, kad neliela grupiņa aizšķērsoja Via Baltica. No Grieķijas katru nedēļu rāda kā vietējie mētājas ar Molotova kokteiļiem un policija atbild ar asaru gāzi un stekiem.
– 2011. gadā noziegumu skaits Latvijā pieauga par 2%, nu vienkārši noziegumu vilnis.
– Bezdarbs Baltijā ir zem 15% un turpina samazināties, kamēr Grieķijā un Spānijā ir virs 20% un palielinās.
No šiem faktiem tikai ekonomisko zinātņu doktori un Nobela prēmijas laureāti var izdarīt secinājumu, ka latviešiem būtu labāk, ja izvēlētos Dienvideiropas modeli.
1
Signija Aizpuriete > simpsons 27.06.2012. 23.10
——-
Viens otrs netikai secinājumus izdarījis, bet arī ‘konsolidācijas’ sekām ir kārtīgi sagatavojies. Ne bez pamata tak’ prezidents Bērziņš apgalvoja, ka Ventspilij’ ir nākotne….
Aivars Lembergs par ventiem, trūcīgo un maznodrošināto skaitu Ventspilī
http://www.youtube.com/watch?v=5-JWdgegYyY
0
ilzezeebolde 27.06.2012. 16.50
“Ekonomisku brīnumu gan neredzu. Tā sakarā vienmēr atceros Vāciju, kurai vajadzēja tikai 10 gadus, lai no drupām kļūtu par Eiropas varenāko ekonomiku. Zināmi arī karā izpostītās Japānas un Italijas panākumi.”
Nav jau grūti piecelties, ja vēl pirms 5 gadiem tev viss bija un tu zini, kā kaut ko var izdarīt.
Latvijā 50 gadus nekā nebija un neviens vairs neko nezināja.
8
dro > ilzezeebolde 27.06.2012. 19.42
Mr. V…. Nav jau grūti piecelties, ja vēl pirms 5 gadiem tev viss bija, un tu zini, kā kaut ko var izdarīt.
__________________________
Nu gan argumenti:) Kādēļ tad Veimaras repulikas vadoņi nezināja? Un kas tad Vācijai bija pirms Hitlera nākšanas pie varas? Nenoliedzami intelektuālais potenciāls, kuram Hitlers pēc ilgas dīkstāves atrada pielietojumu, lai apgūtu ebrejiem atņemto naudu. Interesanti, Anglija un Francija, kurām arī pirms kara “viss bija” nezināja, ko darīt, Vācija zināja:)
0
Janis > ilzezeebolde 27.06.2012. 20.18
Ino, būtu labāk savu laiku izmantojis studējot nevis fantazējot komentāros.
Par Veimāras republikas neveiksmēm ekonomikā un to iemesliem ir pietiekami daudz un plaši sarakstīts.
Īsumā – Vācijas atjaunošanas politika pēc 1. pasaules kara bija diametriāli pretēja tai pēc 2. pasaules kara.
Pirmajā gadījumā tika uzkrautas milzu reparācijas, kuras kara nomocītā ekonomika nespēja maksāt rezultējoties devalvācijā un tālākā haosā.
Pēc tam ekonomika pamazām sāka atgūties, bet tad pienāca 1929.g. krīze., kas arī deva iespēju visādiem vadonības pārņemtiem krimināļiem tikt pie varas.
Otrajā gadījumā bija Māršala plāns, kas piedāvāja aizdevumu, lai nosegtu svarīgākās pozīcijas un atjaunotu svarīgāko industriju.
0
dro > ilzezeebolde 27.06.2012. 21.16
zālītis. Tik ļoti gribas kasīties? Vajadzētu manu teikto lasīt kontekstā ar iebildumiem manam pirmajam komentāram. ReparācijasVācijai bija jāmaksā pēc abiem kariem. Pēc1. pasaules līdz Hitlera nākšanai pie varas Vācijas rūpniecība bija panīkusi, bet ne izlaupīta kā pēc 2.p.k.. Maršala plāns nebija domāts Vācijas saimniecības atjaunošanai, bet pirmām kārtām sabiedrotajiem, Vācija saņēma drupačas no bagāto galda. Ja vēlies salīdzināt Latviju, kuras nelaime bija vienas kaut lielas bankas bankrots un kura gadiem tiek atbalstīta ar ES naudu ar karā pilnīgi sagrauto Vāciju , tad nu mums nav par ko runāt:)
0
dro > ilzezeebolde 27.06.2012. 21.23
zalitis. ASV palīdzība saskaņā ar Māršala plānu, miljoni dolāru
Lielbritānija 3 297
Francija 2 296
Vācija VFR 1 448
Itālija 1 204
Nīderlande 1 128
Beļģija un
Luksemburga 777
Austrija 488
Norvēģija 372
Grieķija 366
Zviedrija 347
Šveice 250
Turcija 137
Īrija 133
Portugāle 70
Īslande 43
Salīdzini Vācijai piešķirtos 1448 miljonus ar Luksemburgai un Belģijai piešķirtajiem 777 miljoniem vai karā neskārtajai Šveicei piešķirtajiem 200 miljoniem un tad turpini kā saki man “fantazēt”:)
0
dro > ilzezeebolde 27.06.2012. 21.55
zalitis. Vēl no Letas
:Lai gan kopš Versaļas līguma parakstīšanas, ar ko noslēdzās Pirmais pasaules karš, pagājuši vairāk nekā 90 gadi, Vācija joprojām turpina maksāt reparācijas, trešdien ziņo laikraksts “Bild”.
Valsts parādu apkalpošanas iestādes – Vācijas Finanšu aģentūras – pārstāvis laikrakstam pavēstīja, ka obligāciju turētājiem joprojām tiek pārskaitīti miljoniem eiro.
“Joprojām neizpildītā līguma procentu un amortizācijas maksājumi sastāta aptuveni 56 miljonus eiro,” sacīja Boriss Knaps.
1919.gada 28.jūnijā, parakstos Versaļas līgumu, Vācija atzina savu vainu kara izraisīšanā un piekrita reparācijās izmaksāt 226 miljardus reihsmarku. 1921.gadā šī summa tika samazināta līdz 132 miljardiem reihsmarku.
Līdz pat 1952.gadam Vācija sabiedrotajām valstīm ik gadu maksāja aptuveni 1,5 miljardus reihsmarku, taču 1953.gadā maksājumi tika apturēti līdz Vācijas atkalapvienošanai.
1990.gada 3.oktobrī vecie parādi atkal stājās spēkā, Vācijai apņemoties tos nomaksāt 20 gadu laikā.
Berlīne cer, ka spēs segt visus Pirmā pasaules kara parādus līdz 2010.gada 3.oktobrim.
0
juhans > ilzezeebolde 27.06.2012. 22.01
Mr.V… Nav jau grūti piecelties, ja vēl pirms 5 gadiem tev viss bija…
Apskaties kaut vai Vikipedijā „Reconstruction of Germany”, kāda izskatījās Vācija kara beigās un tad saki „ja tev viss bija”.
0
dro > ilzezeebolde 27.06.2012. 22.19
o_ja3_14. Discovery, youtube pilns ar filmām par šīm tēmām.
0
ilzezeebolde > ilzezeebolde 28.06.2012. 19.32
Es neteicu, ka kara beigās kaut kas bija. Kara sākumā – tad gan bija, un tieši par to es runāju. Turpmāk, lūdzu, lasi rūpīgāk!
0
Ligiña Doniña 27.06.2012. 16.28
Grāmata «How Latvia Came through the Financial Crisis», par kuras laišanu klajā skaļi paziņoja premjers Valdis Dombrovskis, interneta grāmatnīcās piedzīvoja nocenošanu. … nocenota par 4,52 dolāriem jeb 21%.
—–
Nu nemācās tie draņķa finansisti nu nemaz tik šķēpus lauž:)
0
AUTOEXEC.BAT 27.06.2012. 15.26
Ārvalstu komentētāji lauž šķēpus par Latvijas ekonomikas “brīnumu” – dienas ZIŅA !
Mēs gadiem esam domājuši par vislabāko savas valsts “promotion” – atpazīstamību. Un tikai tagad, brīdī, kad par to vairs nebija laika domāt – bija vienkārši jāstrādā – atpazīstamība atnāca pati ! Ko VĒL vairāk vajag ?
Varu slēgt derības, ka ne jau tajos Saskaņas algotņos klausās džeki, kas var te reāli uzbūvēt rūpnīcu :))
P.S. Latvijas Institūts principā var ņemt atvaļinājumu … (šutka :))
0
snjuu 27.06.2012. 15.19
Pēc būtības gan “šķēpu laušana” ir pāragra.
1
Signija Aizpuriete > snjuu 27.06.2012. 15.27
———
Vēl 22-us gadus pagaidīsim, tad tā skaidrāk varēsim novērtēt sasniegto? Sak’, Tautas skaitīšanas 2011 dati vēl nesniedz skaidru atbildi par 20 ‘brīvvalsts’ gados (1990-2010) paveikto. Tūliņ’, tūliņ’ sāksies varnešu propagandētais ‘ekonomiskais izrāviens’, tūliņ’, tūliņ NAP 2007-2014 ‘cilvēks centrā’ nesīs gaidītos augļus – strauji pieaugs dzimstība, mazināsies mirstība, nabadzība, korupcija un parādi?
http://www.youtube.com/watch?v=czR2bHg_4c8
0
dro 27.06.2012. 15.09
Ekonomisku brīnumu gan neredzu. Tā sakarā vienmēr atceros Vāciju, kurai vajadzēja tikai 10 gadus, lai no drupām kļūtu par Eiropas varenāko ekonomiku. Zināmi arī karā izpostītās Japānas un Italijas panākumi.
Protams, labi, ka notika loģiska sadarbība starp EK, SVF un Latvijas valdību, vēl labāk ka nenotika Āboltiņas – Pabrika, Štokenberga, vēlāk Zatlera pagrieziens uz Krieviju. Vai nav amizanti, ka pēc Zatlera pieprasījuma pat koalīcijas līgumā uzsvērta Zatlera loma attiecībās ar Krieviju un šīs politikas turpināšana nākotnē.
4
snjuu > dro 27.06.2012. 15.11
“vienmēr atceros Vāciju, kurai vajadzēja tikai 10 gadus, lai no drupām kļūtu par Eiropas varenāko ekonomiku”
===
vajadzēja 10 gadus un Māršala plānu
0
Signija Aizpuriete > dro 27.06.2012. 15.29
——Ino Ekonomisku brīnumu gan neredzu….
=============================================================================
Esi redzīgs: ‘ Zināms jaunākais Latvijas miljonāru saraksts ‘
http://www.youtube.com/watch?v=Mr-k2LzY96k
0
dro > dro 27.06.2012. 15.54
Kristaps Freimanis..vajadzēja 10 gadus un Māršala plānu
____________________
Maršala plāns vismazāk bija domāts Vācijai, visvairāk Anglijai. Vēl nevajag aizmirst kādu naudu Latvija gadiem saņem no ES un kādas kontribūcijas Vācija maksāja uzvarētājiem. Tā kā uzskatu Tavs komentārs ir galīgi garām:)
0
snjuu > dro 27.06.2012. 15.56
ok
0
oktaavs 27.06.2012. 15.03
Neviens nezina, kas būtu, ja nebūtu. Kas būtu, ja neglābtu mūsu Krievijas bandītu banku ?
“Ekonomisko brīnumu” savā makā pagaidām nejūtu, bet kampara brīnumu gan.. (“Vienotība” – figu jums, ne manu balsi vairs kadreiz! Tas par melošanu.)
Strarp citu – kā tur ar to nelaimīgo Islandi, kas pasūtīja starptautaskos baņķierus… ?
10
snjuu > oktaavs 27.06.2012. 15.10
Ar Islandi arī laikam viss kārtībā…
0
kristaps_drone > oktaavs 27.06.2012. 15.12
Ja pareizi atminos, tad Islande arī veiksmīgi notiesāja savus vadoņus, kas valsti ieveda krīzē.
0
oktaavs > oktaavs 27.06.2012. 15.29
Tipiņš
Vadoņus notiesāja, bet tauta toties nemaksā % “starptautiskajiem aizdevējiem”, vai vienkāršāk – starptautiskajiem baņķieriem.
Vai valsti tiešām ieveda krīzē Islandes “vadoņi” – par to vēl var stipri pastrīdēties.
0
Sanšains > oktaavs 27.06.2012. 15.32
Kas būtu, ja neglābtu mūsu Krievijas bandītu banku?
========================================
Manuprāt, joprojām nav praktiski nekādas skaidrības, kuru Latvijas elitei piederīgo nauda tika izglābta, glābjot “Parex”.
Atceros, ka netieša informācija liecināja, ka “Parex” bankrota brīdī tur atradās gandrīz miljons Ēlertes naudas, kas, glābjot šo “sistēmisko banku”, arī, protams, tika izglābta.
Vai tā tiešām bija, man tomēr nav skaidrs. Un nav skaidrs, kuru nauda vēl tika izglābta uz mūsu visu rēķina.
Kāds informētais varēt šo komentēt?
0
grislits > oktaavs 27.06.2012. 15.41
Ar to parex glābšanu, manuprāt, bija savādāk.
es uzskatu, ka tā banka, kā sistēmiska banka, tiešām bija jāglābj, bet godīgi pret valsti, un tas būtu izmaksājis vairāk kā divas reizes lētāk.
Pirmkārt, vajadzēja nevis iepludināt naudu, un tad aizliegt izmaksu operācijas, bet aizliegt izmaksu operācijas, un tad iepludināt naudu. jo kāds pusmiljards ļoti ātri aizplūda ārpus robežām. Un otrkārt – KK bija jāparakstās par atteikšanos no depozītiem. Tad viņi nesaņemtu milzīgās summas procentos, un būtu arī bijis jāiegulda kādu pusmiljardu mazāk (tā nauda, kas aizgāja ārpus Latvijas). bet ir viens liels BET – tādā gadījumā, visticamāk, abi KK būtu jau zem zemes. Tas pusmiljards, ko iemaksāja pirms vēl tikai aizliegtas izmaksas no bankas, aizgāja lielākoties noteikti tādiem cilvēkiem, kas nedabūnot naudu abus K būtu likvidējuši.
Tādējādi mēs izglābām KK dzīvību un nodrošinājām naudas atgriešanu atsevišķiem bandītiskiem subjektiem. Un domāju, ka daži glābšanas lēmumu pieņēmēji (gan tiešie, gan netiešie) uz to arī labi nopelnīja.
0
snjuu > oktaavs 27.06.2012. 15.42
“tauta toties nemaksā % “starptautiskajiem aizdevējiem”, vai vienkāršāk – starptautiskajiem baņķieriem”
===
“Starptautiskajiem baņķieriem” jau tāpat vienalga – nejau ar savu naudu šie rīkojas.
0
Sanšains > oktaavs 27.06.2012. 15.56
roberts_j:
Tādējādi mēs izglābām KK dzīvību
===================================
Tad jau mēs būtu pelnījuši kādu memoriālu, ne?:)
http://nra.lv/video/268-lembergs-un-gailis-iemure-zana-lipkes-memoriala-pamatakmeni.htm?cnr=6
P.S.
Videosižeta beigu daļā dažas sekundes var dzirdēt, kādai valodai saskarsmē ar latviešiem priekšroku dod “viscietušāko Latvijas pilsoņu mantinieks” Suharenko.:)
0
grislits > oktaavs 27.06.2012. 16.12
@Haris
_______________
Nu no komentāriem pie tā rakstā kompromat.lv, uz kuru linku iedeva fretka kometāros pie raksta “Bērziņa ultimāts: bla, bla. bla…”, varēja noprast, ka Suharenko gan latviski, gan ivritā ne ā, ne bē.
0
gunasniedzina > oktaavs 27.06.2012. 16.39
The European Free Trade Agreement’s Surveillance Authority is suing Iceland for failing to honor about $5.1 billion in depositor guarantees for U.K. and Dutch Landsbanki Icesave account holders. Iceland said in September that proceeds from the estate of Landsbanki will reach about $11 billion, about twice the amount owed under the guarantee directive.
http://www.bloomberg.com/news/2012-04-23/iceland-s-haarde-acquitted-on-most-counts-in-collapse-trial-1-.html
0
piziks > oktaavs 28.06.2012. 15.19
Hari, palasi šodien IR žurnālu, — nu jau pat Raudseps spiests runāt par “norakto naudu” HZB sakarā, par kavēšanos HZB pārdot: bija taču pat SVF un EK aizdevēju liegums 150 milj. saņemšanai no aizdevuma… un Raudseps ar koleģi kopa ari izsaka aizdomas, ka kavēšanās saistita ar Andra Šķēles, Ilmāra Rimševica un Valda Dombrovska radu kredītiem šai valsts bankā.
“Veiksmes stāstam” pa vidu neizdevīgas anekdotes, vai ne?
0
mary75 27.06.2012. 14.52
Nu kur nu Baltija, “veksmes stāsts” ir Grieķija utt., aizņemties, dzīvot uz parāda, un vēlāk “kačāt pravas”, pieprasīt parādus norakstīt, un turpināt prasīt naudu – tas ir paraugs visiem!
Tas salīdzinājums ar koncentrācijas nometni arī, saprotams, liecina par lielu kompetenci un adekvātumu, ne par velti viņš tur biedrojās ar to SC, lai svētīti tie garā nabagie, jo tie nokļūs debesu valstībā!
1
Svens Pirtnieks > mary75 28.06.2012. 01.47
Braukt blakus ceļam vienā no grāvjiem ir daudz Latviskāk nekā jebkura “protestantu ētika” jebkad varētu būt.
0
Janis 27.06.2012. 14.21
“Lauž šķēpus” tikai tādēļ, ka kā jau ar jebko veiksmīgu, tas vai nu kādam skauž vai iet pretī viņa pārliecībai par to kā ir pareizi vai kas strādā.
Kā likums, ja kaut kas ir patiesi veiksmīgs, lielākie skauģi un nopēlēji ir tieši tie, kas atbalsta vai atbalstījuši tās metodes vai risinājumus, kas izrādījušies neveiksmīgi.
Vai LV stāsts ir patiesi veiksmīgs, rādīs laiks, bet šobrīd ir daudz vairāk iemeslu ticēt, ka tā ir nekā, ka tā nav.
9
+20
-2
Atbildēt
+5
-5
Atbildēt
+16
0
Atbildēt
+14
0
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@andrisskrastins > Janis 27.06.2012. 14.28
Šoreiz tev *pilnībā* pievienojos. Tas, kas notiek, ir Baltijas valstu izmantošana citu valstu panikai līdzīgajās diskusijās par to, ko darīt ar nestrādājošo ekonomiku. Tas ko būtībā būtu jāņem no Baltijas, ir katrai valstij *godīgi* jāizvērtē savas iespējas, iespējamie virzieni, bez melošanas tie jāizskaidro vēlētājiem, jāizvēlās viens, un tajā arī jādodas. Mēs bijām spiesti izvēlēties taupību, jo neviens mums naudu tāpat par skaistām acīm (kredītreitingu) nebija gatavs aizdot. Neviens šīs zāles neizvēlējās tāpēc, ka esam sadomazohisti.
Grieķijai, Itālijai, Spānijai nav cita ceļa kā sekot mums – vai arī ļaut, ka reālā dzīve pati ievieš skarbus griezienus cilvēku dzīvesveidā, novedot valstis līdz faktiskam bankrotam. Vācija, Francija var rīkoties nedaudz brīvāk, bet ar apdomu.
Nav jēga diskutēt vai taupīt vai netaupīt, ja tev nav naudas. Ja tev nav naudas, tu nopērc griķu paku, marinētus gurķus, olas (varbūt) un centies ar to nedēļu izdzīvot, nevis katru dienu ēd Sultan Kebab :)
0
snjuu > Janis 27.06.2012. 15.00
“Grieķijai, Itālijai, Spānijai nav cita ceļa kā sekot mums”
==
Neesmu pārliecināts, ka šīm valstīm šis ceļš ir pieejams. Īstenošanas iespējamību vismaz daļēji nodrošina jau M. Vēbera apcerētā protestantisma ētika, kas patriarhālās valstīs īsti nedarbojas, t.i., ir pamatīgas domāšanas un pasaules uztveres atšķirības.
==
bišķi gan no šīs bildes krīt laukā leiši.
0
AUTOEXEC.BAT > Janis 27.06.2012. 15.22
KF … bišķi gan no šīs bildes krīt laukā leiši.
————————————————————————
Nekrīt. Nevajag ieciklēties uz “protestantismu” un “katolicismu”. Pamatā tomēr ir spēja pakļaut emocijas saprātam.
Dienvidos daudziem joprojām ir grūtības saprast, ka nauda dobēs neaug
0
grislits > Janis 27.06.2012. 15.24
Piekrītu J-zalitis, ka lielākie pretinieki izskatās tie, kuru atbalstītā metode – devalvācija – netika pielietota izejai no krīzes.
Tāpat vai šis modelis ir veiksmīgs, rādīs laiks, bet tik daudz, ka valsts pati var sevi finansēt, un ir spējīga pārkreditēties par saprātīgiem procentiem, tomēr ir stipri laba situācija.
Un beigās viens jautājums, kas radās pēc raksta – tur bija minēts, ka tie amerikāņi piedalījās konferencē, lai apspriestu “SC ekonomiskās politikas koncepciju”. KAS TAS TĀDS?! VAI TAD SC IR KĀDA EKONOMISKĀ POLITIKA?!
0
snjuu > Janis 27.06.2012. 15.40
“Nevajag ieciklēties uz “protestantismu” un “katolicismu”.”
==
Nav runa par reliģiskiem uzskatiem kā tādiem, bet gan par to, kas no tiem izriet, šajā gadījumā – individuāla atbildība par apkārt notiekošo. Patriarhālās sistēmās par visu atbild “viņi” (aka “valsts” u. tml.), bet ne ļautiņš pats.
0
Andis > Janis 27.06.2012. 16.11
“KAS TAS TĀDS?! VAI TAD SC IR KĀDA EKONOMISKĀ POLITIKA?!”
Nē. Bet viņiem vija tāds “uzurrā” mēģinājums to veidot. Tāda darbības imitācija. Tiesa, nav dzirdēts, ka kādam citam būtu kristālskaidra ekonomikas politika, ja kas tāds vispār ir iespējams.
0
mārtiņš meiers_ > Janis 27.06.2012. 18.35
Kristaps Freimanis [..] Patriarhālās sistēmās par visu atbild “viņi” (aka “valsts” u. tml.), bet ne ļautiņš pats.
___________________
Tipisks post-soviet valstu iedzīvotāja portrets ;)
0
snjuu > Janis 27.06.2012. 23.14
“Tipisks post-soviet valstu iedzīvotāja portrets”
===
Ne tikai. Pasākums ir raksturīgs visām stingri strukturizētām sabiedriskām sistēmām/valstīm.
0
Svens Pirtnieks > Janis 28.06.2012. 01.40
Nu ja, kā vienmēr tā vietā, lai reāli novērtētu kritiku ir vecais labais “viņiem tikai skauž”. Skauž masveida emigrācijs? Skauž nabadzība?
Protams ka skauž, un lasīt rakstus arī nav vērts, LETA godīgi sagrozīs, LETU arī citēsim, paši rokas mazgāsim nevainībā. Sak kāpēc lasīt rakstu, kur pēc salīdzinājuma ir izklāstīts ka ne tikai Latvija nav naciska, bet arī ir redzams ko tieši salīdzina un ko ne.
Bet citos rakstos par to kā redz visiem pedagogiem algas nepalielina. Nav brīnums ka nepalielina, bet “brīnums”.
0