Saeima apstiprina 2017.gada budžetu • IR.lv

Saeima apstiprina 2017.gada budžetu

10
Valsts budžeta portfelis. Foto: Evija Trifanova, LETA.

Valsts ieņēmumi pieaugs par 664 miljoniem, izdevumi – par 680 miljoniem eiro.

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts, ziņo LETA. 

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti. Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. 

Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. 

Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus – nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus. Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. 

Opozīcija kritizēja tā dēvētās “deputātu kvotas”, kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres. 

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Šāds ieņēmumu un izdevumu palielinājums bija prognozēts pirms priekšlikumu izskatīšanas uz otro lasījumu, tomēr Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka arī pēc dažādu priekšlikumu atbalstīšanas šie rādītāji būtiski nemainīsies. 

Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem. Šoreiz deputātu priekšlikumiem atvēlēts ievērojami lielāks finansējums nekā vairākos iepriekšējos gados. 

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš sacīja, ka nākamā gada budžets iezīmē vēlmi spert pirmo soli radikālu reformu virzienā. “Šis budžets nav piemērots skaļām metaforām, tā ideoloģijas pamatā ir koalīcijas partneru spējas un arī spēks atrast kompromisus, vēlme spert pirmo soli radikālu reformu virzienā daudzās nozarēs. Ejam turp, kur nekad neesam bijuši, jo palikt sastingumā ir bezjēdzīgi. Spersim pirmo soli kopā!” iepriekš pauda valdības vadītājs. 

Nākamā gada budžetā pieaugs finansējums veselības jomai. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai. 

Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem. 

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP. Vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts arī finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019.gadā 2% apmērā no IKP. 

FM arī uzsver, ka nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai. Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. 

Ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā. 

Nākamgad noslēgs jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējumu nākamgad novirzīs austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai. 

Demogrāfijas jomai nākamgad novirzīs papildu 19 miljonus eiro. Palielinās ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāku atbalstu sniegs arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram, un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirs katram bērnam par katru no mirušajiem vecākiem. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību. 

No nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamajam maksā uzņēmējs vai nevalstiskā organizācija. Tāpat nodokli nepiemēros stipendijām, ko par medicīniskās izglītības programmas apguvi maksā ārstniecības iestāde. 

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad pausta apņemšanās stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Tāpat iecerēts pilnveidot Uzņēmumu reģistra riska vadības sistēmu, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu. 

Plānota tipveida līgumu ieviešana un ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu publiskajos iepirkumos būvniecības jomā noteiks lielāku atbildību par pārkāpumiem nodokļu nomaksā. 

Valsts budžeta ieņēmumus arī palielinās, no nākamā gada pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarillām, kā arī cigaretēm un tabakai. Tāpat nodokļa likmes paaugstinātas vairākiem dabas resursiem, tostarp dzeramajam ūdenim. 

Pārskatīti dažādi atvieglojumi saistībā ar nodokļu nomaksu. Atcels degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur biogāzes iegūšanai audzē kukurūzu, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot tikai mājsaimniecībām un sabiedriskajam transportam. Tāpat atcels autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus. 

Izmaiņas skars mazo biznesu. Līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms būs spēkā vēl divus gadus, un uzņēmumiem ar nelielu ikgadēju apgrozījumu plānots izstrādāt jaunu nodokļu režīmu. FM skaidroja, ka būtisks ēnu ekonomikas mazināšanas pasākums ir arī taksometru nozares sakārtošana, kur paredzēts noteikt obligātās sociālās iemaksas mēnesī par katru uzņēmuma taksometru 130 eiro apmērā, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību. 

Pieņemtās likumu izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Turpmāk tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. 

Nākamgad būs stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai. Līdz šim tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bija bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk par deviņiem mēnešiem pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. 

Lemjot par iecerēm, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”. 

Deputāti arī noraidīja priekšlikumus ilgāk saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Deputātu pieņemtās likuma izmaiņas paredz, ka esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. 

Vienlaikus tika pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai ieviestu atbalsta programmas šādiem uzņēmumiem un veicinātu to veidošanos Latvijā. Jaunā likuma mērķis ir sekmēt pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus. 

Deputāti arī pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm.

Komentāri (10)

Absints 24.11.2016. 12.39

Dombrovska un Vilka laikā populārākais termins bija ekonomikas konsolidācija, tagad Kučinska un Ozolas laikā termins varētu būt – ekonomikas konvertācija, t.i ēnu ekonomikas reforma maksājot naudu kovertos, jeb aploksnēs Lai arī vārdos valdība ir par ēnu ekonomikas apkarošanu, praksē iznāk otrādi – tā to stimulē. Pie kam paši politiķi maldīgi domā, ka viņi ar to cīnās. Piemēru, ja kāds grib iedziļināties, varat atrast Kariņa nesenā raksta komentāros

http://www.irlv.lv/2016/11/24/saeima-apstiprina-2017-gada-budzetu

Vēl vienkārši fakti: Latvijā vislielākā proporcija no kopbudžeta ir izglītibai, kas vēl nupat tiak palielināts, tik liels procents nav nevienai Eiropas Savienības valstij (ap 15%, kamēr Eiropā vidēji ap 10%), kā arī joprojām vismazākā proporcija medicīnas aizsardzībai – tik zems kopprodukta procents nav nevienā Eiropas valstī. Kas zīmīgi, abas šīs nozares ir ar vislielāko bardaku, pie kam nesenās reformas to tikai pastiprina, ne samazina.

Tas arī labi uzrāda to, ka ne jau naudā ir risinājums..

Skaitļus varat redzēt šeit:

http://www.irlv.lv/2016/10/19/arodbiedriba-prasa-sodit-izm-kludaino-aprekinu-autoru/viedokli#viedoklis_553039

Vienkārši Latvija ir par mazu, lai tā spētu radīt politiķus ar smadzenēm. Mūsu skaits ir par mazu, lai tādi rastos. Bez tam paši esam viņus noreducējuši tā, ka “godīgs cilvēks vairs politikā neiet”. Tad nu iznāk, ka Saeima risina jautājumus par divlitrenēm, pieņem tikumības un lojalitātes likumus, vai strīdas par Līvu neesošo un neplānoto disku, bet nerisina valstij svarīgas problēmas. Saeima pieņem likumus, kurus izpildi valsts nodrošināt nespēj,un tie kļūst smieklīgi. Pēdejā laika piemēri – smēķēšana uz balkoniem, domēnu aizliegumi. Pie kam viss jau ir puritāniski pareizi, ideja jau laba, tikai Saeimas darba galarezultāts – izdotais likums ir tukša skaņa…

Padomju laika norieta periodā bija taloni – uz cukuru, ziepēm alkoholu utt. Mums tagad ir kvotas – slimnīcu, rindu kvotas, deputātu kvotas, ta kā šo laiku var raksturot ar diviem vārdiem – konvertācija un kvotas. To nu esam sasnieguši..

+2
0
Atbildēt

0

cabulis 24.11.2016. 10.38

Tūlīt vajadzēs grozījumus, lai samaksātu deputātiem pārstrādātās virsstundas pie budžeta pieņemšanas.

+1
0
Atbildēt

0

dzeris49 24.11.2016. 10.06

Bravo, veselības budžets sasniedzis “veselus” 1,7% no IKP, kad Igaunijā un Lietuvā tas ir 5-6% no IKP, nerunājot par bagātākām valstīm, milzīgs sasniegums, pat Krievijā veselībai uz vienu cilvēku novirza vairāk, slava mūsu deputātiem, kas tiešām rūpējas par tiem slimajiem pensionāriem un pārējiem.

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu