Izvēlies autorizācijas veidu

IR

QUO
Ir jautājumi, uz kuriem atbilde "jā" vai "nē" izmaina pasauli. Svarīgi, lai šādos
jautājumos gudrā strīdā uzvar spēcīgākie argumenti. Pievienojies diskusijai!
debašu arhīvs
19%
81%
Evita Puriņa
moderators
Vai jāatvieglo lētā darbaspēka ievešana Latvijā?
Pēdējos gados Latvijas uzņēmumi arvien uzstājīgāk runā par darbaroku trūkumu, risinājumu redzot atvieglotā strādnieku ievešanā no citām valstīm. 
Oficiālais bezdarba līmenis pārsniedz astoņus procentus, un reālais ir vēl lielāks, taču uzņēmēji norāda, ka atrast pietiekami daudz uzcītīgu un prasmīgu strādnieku atrast ir grūti un pat neiespējami. Trūkst ogu lasītāju, kokapstrādē strādājošo, kravu pārvadātāju. Par darbinieku trūkumu sūdzas ari citu nozaru uzņēmumu vadītāji. 
Iebraukušo darbinieku skaits ar katru gadu aug, rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Līdz šā gada vidum termiņuzturēšanās atļaujas, kā iemeslu norādot mazkvalificētu darbu, izsniegtas 6826 cilvēkiem. Visvairāk iebraukušo ir no Ukrainas (1366), Lietuvas (1014) un Bulgārijas (717), tām seko Baltkrievija un Krievija. Kvalificēto darbinieku ir stipri mazāk - kopumā 1231. 
Uzņēmēji norāda, ka patlaban darbinieku ievešana no trešajām valstīm ir ļoti sarežģīta. Dokumentu noformēšana - ilga un dārga, uzņēmējam jāatbild par nodarbinātā veselības aprūpi, ja tāda vajadzīga, turklāt jāmaksā vismaz vidējā alga valstī, kas šogad trešajā ceturksnī bija 847 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šis ir vienīgais nosacījums, kas varētu tikt mainīts, paredzot, ka samaksa nedrīkst būt zemāka par vidējo algu nozarē, ziņoja portāls LSM. Citi iespējamie atvieglojumi atbildīgajās ministrijās pašlaik tiek vērtēti atturīgi. 
Oponenti uzskata, ka Latvijas ekonomika iegūs vairāk, ja uzņēmēji piesaistīs vietējos iedzīvotājus, kuriem, iespējams, jāmaksā vairāk nekā iebraucējiem. Ievedot lētu darbaspēku, kopējais ienākumu līmenis aug lēnāk un netiek pārkvalificēti esošie bezdarbnieki.
Vai Latvijai jāatvieglo nosacījumi mazkvalificēta darbaspēka ievešanai? Debatē uzņēmuma “Food Union” valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Piedalies ar balsojumu un savu viedokli!
lasīt vairāk

QUO tu domā pirms debates?

PAR
PRET
45 balsojumi

24%

76%

Normunds Staņēvičs
uzņēmuma “Food Union” valdes priekšsēdētājs

Argumenti par

1
Daļējs risinājums trūkstošajam mazkvalificētajam darba spēkam. Pie pašreizējām darbaspēka attīstības tendencēm, kad kritiski trūkst mazkvalificēts darbaspēks, viesstrādnieku piesaiste, īpaši pārtikas ražošanas industrijā, var būt neizbēgama. “Food Union” ik gadu Latvijā nodarbina ap 250-300 sezonas darbinieku. Līdz šim risinājumu esam raduši, piesaistot darbiniekus no attālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales, papildus atalgojumam nodrošinot transporta un dzīvesvietas izmaksas. Šāds risinājums pašlaik strādā, turklāt ir daļa cilvēku, kas paliek pie mums strādāt arī pastāvīgi, kas ir pozitīvi. Taču situācija ar katru gadu pasliktinās, lauku reģioni paliek arvien “tukšāki”, attiecīgi kopējais Latvijas tirgus – mazāks. Viesstrādnieki nozīmētu vienkārši vairāk cilvēku, kas attiecīgi paplašinātu tirgu.
Daļējs risinājums trūkstošajam mazkvalificētajam darba spēkam. Pie pašreizējām darbaspēka attīstības tendencēm, kad kritiski trūkst mazkvalificēts darbaspēks, viesstrādnieku piesaiste, īpaši pārtikas ražošanas industrijā, var būt neizbēgama. “Food Union” ik gadu Latvijā nodarbina ap 250-300 sezonas darbinieku. Līdz šim risinājumu esam raduši, piesaistot darbiniekus no attālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales, papildus atalgojumam nodrošinot transporta un dzīvesvietas izmaksas. Šāds risinājums pašlaik strādā, turklāt ir daļa cilvēku, kas paliek pie mums strādāt arī pastāvīgi, kas ir pozitīvi. Taču situācija ar katru gadu pasliktinās, lauku reģioni paliek arvien “tukšāki”, attiecīgi kopējais Latvijas tirgus – mazāks. Viesstrādnieki nozīmētu vienkārši vairāk cilvēku, kas attiecīgi paplašinātu tirgu.
Pretarguments
Uzņēmēju bažas ir pamatotas un saprotamas. Tomēr tieši mazkvalificētā darbaspēka segmentā bezdarbs joprojām ir liels – iedzīvotāju vidū ar pamatizglītību bezdarbs ir ap 20% (salīdzinājumam – augstāku izglītību ieguvušo vidū tas ir zem 5%). Daudz cilvēku, it īpaši ārpus Rīgas, joprojām ir gatavi strādāt par zemām algām. Joprojām ir pieprasījums pēc dalības sabiedrisko pagaidu darbu programmā, par pilnās slodzes darbu saņemot vien "stipendiju" 150 eiro mēnesī (kas ir mazāk par minimālo algu). Arī nākotnē darbaspēka trūkums mazkvalificētā segmentā nav gaidāms – fiziskais darbs arvien vairāk tiek automatizēts; darbam arvien vairāk vajag intelektu, radošumu, inovatīvu pieeju.
2
Zemākas produktu/ pakalpojumu cenas – lielāks patēriņš. Latvijā ir ļoti vāja pirktspēja. Pat apskatot piena produktu kategoriju, kas ir viena no tradicionālākajām un iecienītākajām produktu grupām Latvijā, tās patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāks, nekā Lietuvā un Igaunijā. Viesstrādnieku piesaiste samazinātu pakalpojumu un produktu cenas (pie nosacījuma, ka ir radīts mehānisms, kā samazināt administratīvo un finansiālo slogu darba devējam).  Zemākas cenas savukārt ļautu nodrošināt lielāku patēriņu un paātrinātu Latvijas ekonomikas attīstību.
Zemākas produktu/ pakalpojumu cenas – lielāks patēriņš. Latvijā ir ļoti vāja pirktspēja. Pat apskatot piena produktu kategoriju, kas ir viena no tradicionālākajām un iecienītākajām produktu grupām Latvijā, tās patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāks, nekā Lietuvā un Igaunijā. Viesstrādnieku piesaiste samazinātu pakalpojumu un produktu cenas (pie nosacījuma, ka ir radīts mehānisms, kā samazināt administratīvo un finansiālo slogu darba devējam).  Zemākas cenas savukārt ļautu nodrošināt lielāku patēriņu un paātrinātu Latvijas ekonomikas attīstību.
Pretarguments
Mazkvalificēto viesstrādnieku piesaiste nozīmē vēl vairāk cilvēku ar zemām algām. Tas vēl vairāk samazinātu vidējo algu un tādējādi arī patēriņu uz vienu iedzīvotāju.
3
Zemākas produktu/pakalpojumu cenas – augstāka konkurētspēja eksporta tirgos. Līdzīgi kā zemākas produktu un pakalpojumu cenas dotu efektu vietējai ekonomikai, tā tās dotu efektu uzņēmuma konkurētspējai, kas ir īpaši svarīgi eksporta tirgos. Viesstrādnieku piesaiste varētu uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pat tuvējā reģionā – Baltijas valstīs, Polijā, kas, piemēram, piena nozarei būtu ļoti aktuāli.
Zemākas produktu/pakalpojumu cenas – augstāka konkurētspēja eksporta tirgos. Līdzīgi kā zemākas produktu un pakalpojumu cenas dotu efektu vietējai ekonomikai, tā tās dotu efektu uzņēmuma konkurētspējai, kas ir īpaši svarīgi eksporta tirgos. Viesstrādnieku piesaiste varētu uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pat tuvējā reģionā – Baltijas valstīs, Polijā, kas, piemēram, piena nozarei būtu ļoti aktuāli.
Pretarguments
Patiešām – zemas darbaspēka izmaksas līdz šim bija viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošināja mūsu globālo konkurētspēju. Tomēr skaidrs, ka nevēlamies palikt zemu izmaksu darbaspēka valsts. Nevar vienlaikus sasniegt Ķīnas algas un Skandināvijas labklājības rādītājus – diemžēl, bet mums jāizvēlas kaut kas viens. Ja Latvija vēlas sasniegt Rietumeiropas valstu vidējo ienākumu līmeni, tad kādā brīdī zemu algu konkurētspējas priekšrocības zudīs un priekšplānā būs jānonāk cita veida argumentiem – labākai uzņēmējdarbības videi, pētniecībai un inovācijām, lielākām investīcijām ražošanas iekārtās un kvalitatīvā izglītībā.
4
Augsti kvalificētie viesstrādnieki – iespēja izrāvienam. Kvalificētu speciālistu piesaiste ar īpašām zināšanām vai pieredzējušu vadītāju piesaiste ar pieredzi noteiktā sfērā var kalpot par spēcīgu izrāvienu Latvijas uzņēmumiem, ļaujot viņiem radīt un īstenot Latvijā idejas, kuras citkārt nebūtu iespējamas ar vietējā mēroga speciālistiem. “Food Union” ir laba pieredze šajā jomā piesaistot, piemēram, R&D (izpētes un attīstības) speciālistus no Krievijas, augstākā līmeņa vadītājus no Norvēģijas vai pat starptautisku atzinību un pieredzi guvušus korporāciju vadītājus no Francijas – viens no “Food Union” grupas padomes locekļiem ir Bernards Ūrs (Bernard Hours), bijušais “Danone” viceprezidents Francijā. Kvalificētu speciālistu piesaiste no ārvalstīm neapšaubāmi ir daudz dārgākā, taču ilgtermiņā izdevīgāka, ja saskan ar uzņēmuma mērķiem paveikt ambiciozus plānus starptautiskā arēnā.
Augsti kvalificētie viesstrādnieki – iespēja izrāvienam. Kvalificētu speciālistu piesaiste ar īpašām zināšanām vai pieredzējušu vadītāju piesaiste ar pieredzi noteiktā sfērā var kalpot par spēcīgu izrāvienu Latvijas uzņēmumiem, ļaujot viņiem radīt un īstenot Latvijā idejas, kuras citkārt nebūtu iespējamas ar vietējā mēroga speciālistiem. “Food Union” ir laba pieredze šajā jomā piesaistot, piemēram, R&D (izpētes un attīstības) speciālistus no Krievijas, augstākā līmeņa vadītājus no Norvēģijas vai pat starptautisku atzinību un pieredzi guvušus korporāciju vadītājus no Francijas – viens no “Food Union” grupas padomes locekļiem ir Bernards Ūrs (Bernard Hours), bijušais “Danone” viceprezidents Francijā. Kvalificētu speciālistu piesaiste no ārvalstīm neapšaubāmi ir daudz dārgākā, taču ilgtermiņā izdevīgāka, ja saskan ar uzņēmuma mērķiem paveikt ambiciozus plānus starptautiskā arēnā.
Pretarguments
Piekrītu - augsti kvalificētie speciālisti vienmēr ir vajadzīgi. Tomēr tie ir un būs "gabala prece" – situācijā, kad viņus zvejo pasaules un reģiona lielvalstis (piemēram, Vācija, Zviedrija, ASV), diez vai Latvijai izdosies masveidā piesaistīt sava aroda meistarus, ja citviet viņi var nopelnīt vairāk.
5
Viesstrādnieki papildinās Latvijas kultūras gammu. Mazāk racionāls, vairāk emocionāls arguments par labu viesstrādnieku piesaistei ir to pienesums Latvijas kultūras gammai un dažādībai. Turklāt tā veicinās sabiedrības toleranci pret atšķirīgo. Šis efekts ir arī “veselīgs” to uzņēmumu attīstībai, kuriem eksportā jāstrādā ar valstīm, kurās šī dažādība ir norma.
Viesstrādnieki papildinās Latvijas kultūras gammu. Mazāk racionāls, vairāk emocionāls arguments par labu viesstrādnieku piesaistei ir to pienesums Latvijas kultūras gammai un dažādībai. Turklāt tā veicinās sabiedrības toleranci pret atšķirīgo. Šis efekts ir arī “veselīgs” to uzņēmumu attīstībai, kuriem eksportā jāstrādā ar valstīm, kurās šī dažādība ir norma.
Pretarguments
Bez šaubām - augsti kvalificētie speciālisti, kas Latvijā uzturas vairākus gadus vai pārceļas pavisam, ar savu pašrealizāciju papildina valsts kultūras gammu – to ilustrē kaut vai krievu vecticībnieku un vāciešu kultūras mantojums. Tomēr diez vai to pašu argumentu var bez atrunām attiecināt uz iebraucējiem ar ļoti zemu izglītības līmeni, kas Latvijā ierodas labākajā gadījumā, lai piepelnītos (bet sliktākajā gadījumā – lai saņemtu pabalstus).
Oļegs Krasnopjorovs
ekonomikas doktors, Latvijas Bankas ekonomists

Argumenti pret

1
Runas par "pustukšu valsti" – pārspīlējums. Latvijā ir tieši tāds pats iedzīvotāju blīvums kā ASV. Savukārt Igaunijā un Somijā uz vienu kvadrātmetru ir mazāk cilvēku nekā pie mums. Tomēr ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte tur ir augstāka – attīstītāka infrastruktūra, labākas izglītības un veselības aprūpes sistēmas. Arī globālā mērogā nav nekādas sakarības starp iedzīvotāju skaitu valstī un ienākumu līmeni. Respektīvi, nav svarīgi, vai Latvijā dzīvo 2 vai 3 miljoni iedzīvotāju. Svarīgākais ir – kas tie ir par cilvēkiem, cik viņi ir gudri un kvalificēti.
Runas par "pustukšu valsti" – pārspīlējums. Latvijā ir tieši tāds pats iedzīvotāju blīvums kā ASV. Savukārt Igaunijā un Somijā uz vienu kvadrātmetru ir mazāk cilvēku nekā pie mums. Tomēr ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte tur ir augstāka – attīstītāka infrastruktūra, labākas izglītības un veselības aprūpes sistēmas. Arī globālā mērogā nav nekādas sakarības starp iedzīvotāju skaitu valstī un ienākumu līmeni. Respektīvi, nav svarīgi, vai Latvijā dzīvo 2 vai 3 miljoni iedzīvotāju. Svarīgākais ir – kas tie ir par cilvēkiem, cik viņi ir gudri un kvalificēti.
Pretarguments
Vēl svarīgāk par būšanu gudriem un kvalificētiem ir cilvēku motivācija strādāt. Diemžēl praksē pierādās, ka tās trūkst, lai uzturētu pastāvīgas darba attiecības. Piemēram, nereti piesaistot darbiniekus no attālākiem Latvijas reģioniem, maksājot tirgus līmeņa algu viņa kvalifikācijai un papildus nodrošinot ar dzīvesvietu un transportu, cilvēki nerod sevī ilglaicīgu motivāciju palikt Rīgā un dodas atpakaļ, kur ir mājas, kur ir pazīstamāka vide un gadījuma darbi, jo tā gluži vienkārši ir vieglāk. 
2
Mērķis ir labāka dzīves kvalitāte, nevis lielāks IKP. Mazkvalificēta darbaspēka ieviešana var nedaudz uzlabot IKP skaitli, kā arī nodokļu ieņēmumus. Tomēr ietekme uz algām, ienākumu līmeni un dzīves kvalitāti būs negatīva. Darba ražīgums (tātad - alga un dzīves līmenis) ir atkarīgs no fiziskā kapitāla (darba iekārtu) un cilvēkkapitāla apjoma. Imigrants ieved tikai cilvēkkapitālu. Tātad, lai viņa iebraukšana paceltu Latvijas vidējo algu, imigrantu cilvēkkapitālam ir jāpārsniedz vietējo iedzīvotāju cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla summa. Tas nozīmē, ka imigranta kvalifikācijai jābūt būtiski augstākai nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam – nosacījums, kas mazkvalificētiem imigrantiem nekādi neizpildās.
Mērķis ir labāka dzīves kvalitāte, nevis lielāks IKP. Mazkvalificēta darbaspēka ieviešana var nedaudz uzlabot IKP skaitli, kā arī nodokļu ieņēmumus. Tomēr ietekme uz algām, ienākumu līmeni un dzīves kvalitāti būs negatīva. Darba ražīgums (tātad - alga un dzīves līmenis) ir atkarīgs no fiziskā kapitāla (darba iekārtu) un cilvēkkapitāla apjoma. Imigrants ieved tikai cilvēkkapitālu. Tātad, lai viņa iebraukšana paceltu Latvijas vidējo algu, imigrantu cilvēkkapitālam ir jāpārsniedz vietējo iedzīvotāju cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla summa. Tas nozīmē, ka imigranta kvalifikācijai jābūt būtiski augstākai nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam – nosacījums, kas mazkvalificētiem imigrantiem nekādi neizpildās.
Pretarguments
Sk.sākotnējos argumentus.
3
Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kas var strādāt zemas kvalifikācijas darbos. Īsti neredzu pamatu pat diskutēt par lēta darbaspēka ievešanu, ja Latvijā joprojām ir 74 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku (un, pieskaitot klāt nereģistrētos, kopējais bezdarbnieku skaits Latvijā ir 94 tūkstoši). Ja šie cilvēki savu prasmju dēļ uzņēmējiem neder, tad ir jāizmanto apmācību, pārkvalifikācijas un citu programmu iespējas. Dažiem vasaras darbiem, piemēram, ogu lasīšanai, var piesaistīt skolēnus. Skolēniem nāktu tikai par labu šādas pirmā darba iespējas (atcerēsimies, cik liela ir jauniešu interese par vasaras nodarbinātības programmām, kur vakances tiek aizpildītas zibenīgā ātrumā).
Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kas var strādāt zemas kvalifikācijas darbos. Īsti neredzu pamatu pat diskutēt par lēta darbaspēka ievešanu, ja Latvijā joprojām ir 74 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku (un, pieskaitot klāt nereģistrētos, kopējais bezdarbnieku skaits Latvijā ir 94 tūkstoši). Ja šie cilvēki savu prasmju dēļ uzņēmējiem neder, tad ir jāizmanto apmācību, pārkvalifikācijas un citu programmu iespējas. Dažiem vasaras darbiem, piemēram, ogu lasīšanai, var piesaistīt skolēnus. Skolēniem nāktu tikai par labu šādas pirmā darba iespējas (atcerēsimies, cik liela ir jauniešu interese par vasaras nodarbinātības programmām, kur vakances tiek aizpildītas zibenīgā ātrumā).
Pretarguments
Sk.pirmo pretargumentu par motivāciju kā svarīgāku faktoru par kvalifikāciju. Skolēnu nodarbināšana vienkāršos darbos vasaras laikā ir atbalstāma, taču tikai kā sociāla atbildība. “Food Union” ir viens no lielākajiem skolēnu vasaras darba devējiem, valstī ik gadu uzņemot savās ražotnēs vairāk nekā 100 skolēnu. Taču skolēnu darbam ir ierobežojumi – ierobežots darba laiks, ierobežots darbu klāsts, ko viņi var veikt, utt. Turklāt no skolēniem nevar sagaidīt tādu paša darba kvalitāti un attieksmi kā no pieaugušā. Tādēļ lielā mērā skolēnu nodarbināšana ir katra atsevišķa uzņēmuma sociāla atbildība – dot skolēniem pirmo darba iespēju vai nē.
4
Šprotu iepakošana jāautomatizē, nevis jāpadara Latvija par zivju rūpnīcas lielcehu. Ienākumu līmenis Latvijā aug, un tā ir sliktā ziņa nozarēm ar zemu darba ražīgumu un attiecīgi zemām algām. Ir tikai loģiski, ka, uzlabojoties ekonomiskai situācijai valstī, arvien mazāk cilvēku vēlas ar rokām pakot šprotes. Risinājums – šprotu iepakošanu automatizēt. Pakāpeniski zaudējot zemo algu priekšrocības, Latvijas tautsaimniecības struktūra virzīsies uz augstas pievienotās vērtības nozarēm, kas prasa investīcijas un inovācijas – farmāciju, zinātni, informācijas tehnoloģijām. Bremzēt šo procesu nozīmētu mūžīgi palikt pie zemām algām un zema dzīves līmeņa.
Šprotu iepakošana jāautomatizē, nevis jāpadara Latvija par zivju rūpnīcas lielcehu. Ienākumu līmenis Latvijā aug, un tā ir sliktā ziņa nozarēm ar zemu darba ražīgumu un attiecīgi zemām algām. Ir tikai loģiski, ka, uzlabojoties ekonomiskai situācijai valstī, arvien mazāk cilvēku vēlas ar rokām pakot šprotes. Risinājums – šprotu iepakošanu automatizēt. Pakāpeniski zaudējot zemo algu priekšrocības, Latvijas tautsaimniecības struktūra virzīsies uz augstas pievienotās vērtības nozarēm, kas prasa investīcijas un inovācijas – farmāciju, zinātni, informācijas tehnoloģijām. Bremzēt šo procesu nozīmētu mūžīgi palikt pie zemām algām un zema dzīves līmeņa.
Pretarguments
Automatizācija ir laba un lielajos uzņēmumos jau notiek pēdējos desmit gadus. Piemēram, “Food Union” pēdējo piecu gadu laikā investējis vairāk nekā 30 miljonus eiro modernāko ražošanas tehnoloģiju ieviešanā. Taču jāsaprot, ka automatizācija nozīmē cilvēku kvalifikācijas celšanu, lai viņi varētu strādāt ar šīm tehnloģijām. Savukārt kvalifikācijas celšana nozīmē apjomīgu finansiālu un laika ieguldījumu no uzņēmuma puses, un dubultu motivāciju no darba ņēmēju un darba devēju puses. Lai to veiktu, lai patiešām tajā “ieguldītos”, ir nepieciešams skaidrs mērķis, vienota izpratne un paredzama politika, par kuru atbildību jāuzņemas valsts ekonomikas un politikas veidotājiem.
Kopsavilkumā Pakāpeniski pieaugot ienākumu līmenim, arvien mazāk cilvēku vēlas strādāt par zemu atalgojumu. Tāpēc Latvijai jāizvēlas vai 1) kultivēt zemas algas un mazkvalificēto darbaspēku ieviest no ārvalstīm, bet tas bremzētu ienākumu un dzīves kvalitātes kāpumu; 2) vienkāršus darbus automatizēt un jaunas darbvietas radīt nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, kas prasa nopietnas investīcijas ražošanas iekārtās, tehnoloģijās, kā arī izglītības kvalitātes celšanu.
Kopsavilkumā Pakāpeniski pieaugot ienākumu līmenim, arvien mazāk cilvēku vēlas strādāt par zemu atalgojumu. Tāpēc Latvijai jāizvēlas vai 1) kultivēt zemas algas un mazkvalificēto darbaspēku ieviest no ārvalstīm, bet tas bremzētu ienākumu un dzīves kvalitātes kāpumu; 2) vienkāršus darbus automatizēt un jaunas darbvietas radīt nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, kas prasa nopietnas investīcijas ražošanas iekārtās, tehnoloģijās, kā arī izglītības kvalitātes celšanu.

QUO tu domā tagad?

PAR
PRET
43 balsojumi

19%

81%

Komentāri (7)

Tavs viedoklis

Atzīmē, kāda tagad ir tava pozīcija.
Andis Vaičulis29/01/2017. 17:26
Pastāv vel variants, kā palielināt darbinieku labklājību nepalielinot to algas. Tas ir palielināt ar nodokļiem neapliekamo algas daļu. Šādā veidā rīkojas Rietumeiporā un iemesls tam ir, lai nozares ar lielu darbaspēka īpatsvaru būtu konkurētspījīgas. Tikai šādi rīkoties var valstis, kurās lielākā daļa cilvēku strādā nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, tad šie cilvēki maksājot nodokļus faktiski subsidē atpalikušās nozares.
Latvijā šis variants nav īstenojams. Pārāk daudz mums strādā vienkāršus darbus.
atbildēt
05/01/2017. 14:50
Paldies visiem, kas tur, kas ir konkrētā Beheerder manu uzņēmumu labu ticamības rekordu finansēšanas ziņā. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar naudu ar zemu procentu 3%. Es vēlos izmantot šo mediju, lai informētu visiem, kam nepieciešama aizdevuma finansējumu jebkāda veida, nevilcinieties sazināties ar zemāk informāciju.

Tālrunis: +1 (201) 372-4499
e-pasts: raymondhillsfinance@gmail.com
mājas lapa: http://www.raymondhills12345.wixsite.com/loan
Facebook lapa: https://web.facebook.com/Raymond-Hills-Finance-Company-535156153210264/
atbildēt
janis gustins22/12/2016. 10:08
Domāt jau drīkst viscēlākās domas. Bet, ja visnotaļ nacionāli noskaņotā uzņēmēja zemenēm radīsies reāli draudi palikt uz lauka, viesstrādnieks būs klāt kā likts, likumīgi vai ne ļoti, un zemenes tiks paglābtas. Visticamāk, ka lētākais un ērtākais viesstrādnieks - un tas ir krieviski runājošais no kādas postsovoka valsts.
Abstraktā prātuļošana par visam pāri stāvošām nacionālām interesēm pagaisīs pie pirmā nopietnā ekonomiskā uzspiediena.
Jautājums atrisināsies pats no sevis, kā objektīvā realitāte. Un vienīgais , kas varētu stāvēt pretī, ir latviskais demogrāfiskais sprādziens. Vai tāds būtu reāli sagaidāms ?
-1
atbildēt
Sabīne Didrihsone19/12/2016. 09:12
Ja uzņēmēji būtu gatavi arī Latvijas mazkvalificētajam darba spēkam maksāt 847 pirms nodokļu nomaksāšanas, būtu laime pilnībā. Taču šobrīd cilvekiem ar maģistra grādu dabaszinībās alga ir tieši vidējās algas līmenī, reizēm pat zemāk.
Vēlētos uzzināt reālo atalgojumu ogu lasītājiem no Ukrainas. Domāju, ka daudzi minimālās algas saņēmēji labprāt pārkvalificētos šādam darbam ar algu 800 eur/mēn.
+3
atbildēt
Andra Kaupe18/12/2016. 00:32
Tā nenotiek, ka darbaspēks no valstīm ar zemāku dzīves līmeni paklausīgi atbrauc uz sezonas darbiem un tikpat paklausīgi pilnā sastāvā atkal aizbrauc... Vismaz daļa papildinās jau tā nesamērīgi lielo, tātad neintegrējamo, krieviski runājošo cittautiešu masu, kuras vairākumu veido pēc 2. Pasaules kara šeit nelikumīgi ieradušies 'padomju cilvēki' un viņu pēcteči. Daļa ar laiku var arī meklēt un atrast iespējas naturalizēties - tātad iegūt arī politiskās tiesības. Nekādas biznesa intereses nevar tikt realizētas uz valsts drošības rēķina! Un šoreiz draudi ir pavisam reāli.
+2
atbildēt
angry by default16/12/2016. 14:16
pašlaik nav nekādas vajadzības ievest lēto darbaspēku. tā kā mikrouzņēmumi šobrīd var nopirkt darbaspēku ievērojami lētāk nekā pārējiem uzņēmumiem darbaspēka trūkst. kad šis tirgus izkropļojums, tas ir, mikrouzņēmumi, būs likvidēts, darbaspēks atkal būs pieejams visiem uzņēmumiem.
+1
atbildēt
Kalvis Apsītis15/12/2016. 13:54
Šajās diskusijās parasti nemin, ka Latvija pēckara okupācijas gados uzņēma ļoti daudz darbaspēka - tai skaitā arī lēta un mazkvalificēta. Vēl joprojām ap 15% no pieaugušajiem LR iedzīvotājiem ir nepilsoņi, t.i. neseni imigranti - tas ir vairāk nekā, teiksim, musulmaņu imigrantu īpatsvars Francijā.

Apstāklis, ka "Food Union" vai citiem uzņēmumiem joprojām šāda darbaspēka trūkst apliecina vienīgi to, ka ar masveida imigrāciju nevar risināt problēmas saistībā ar dzimstību, adekvātu izglītību un progresīvām tehnoloģijām. Ja valstī neprot izmantot jau esošo cilvēku darbaspēku, bet tiecas ieviest arvien jaunu - tad "jau izlietotie cilvēkresursi" var radīt sociālu nestabilitāti. Tieši to, ko redzam daļā RIetumeiropas valstu, kur iebraucēju, kā jau minēju, ir krietni mazāk nekā Latvijā. Un visbeidzot - faktiskā imigrācijas bilde parāda, ka liela daļa iebraucēju ir no bijušās PSRS. T.i. tieši tādi cilvēki, kurus līdz šim ir bijis grūti iesaistīt skolās un bērnudārzos ar latviešu mācību valodu.
+16
atbildēt