IR

Cilvēcības vārdā 55

Vairāk kā 90 sabiedrībā pazīstamas personas no Centrālās Eiropas un Baltijas valstīm parakstījuši kopīgo vēstuli, aicinot izrādīt līdzjūtību bēgļiem, kas meklē patvērumu Eiropā
Migranti-uguns_epa-media_large
Patvēruma meklētāji un bēgļi Horvātijas ziemeļaustrumos Belij Monastir stacijā sildās pie ugunskura. Foto: EPA/LETA
Broņislavs Komorovskis 18.septembris 2015 13:00

Mēs stāvam milzīgas humānās katastrofas priekšā. Simtiem tūkstošu bēgļu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas meklē glābiņu mūsu kopīgajā Eiropā, meklē drošību un normālas dzīves apstākļus. Vēl nesen mēs bijām tie, kas klauvēja pie tās vārtiem.

Mūsu atbilde nevar būt atteikums. Diemžēl mūsu reģionā dzirdams pārāk daudz noraidošu balsu. Pēc 1989.gada integrētajā Eiropā aizdomīgi skatījās uz jaunās Centrāleiropas - sākot no Baltijas valstīm, līdz Rumānijai un Bulgārijai - integrācijas spējām mūsu vēstures, politisko tradīciju un saimnieciskā stāvokļa dēļ. Tomēr mūsu Eiropas daļa neizrādījās galvenais drauds Eiropas Savienībai pēdējos grūtajos desmit gados.

Pašlaik tomēr atgriežas dalījums vienotās Eiropas ietvaros. Šoreiz tas ir morāla rakstura dalījums. Tas attiecas uz mūsu spēju parādīt līdzjūtību un praktisku palīdzību izmisušiem bēgļiem. Tiesa, mēs neesam atbildīgi par destabilizāciju un sagrāvi tajās valstīs, no kurām pašlaik plūst bēgļi. Mēs nebijām tie, kas tās pārvērta valstīs, kur valda nemitīgas bailes un nāves briesmas, bet cilvēka dzīve ir „vientuļa, nabadzīga, dzīvnieciska un īsa". Mums atšķirībā no tām valstīm, kam aiz muguras ir imperiāla un koloniāla pagātne, nav pieredzes ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem, kas cēlušies no tālām zemēm un ļoti atšķirīgām kultūrām.

Tomēr izrādīt līdzjūtību un vēlmi palīdzēt ir mūsu cilvēciskais pienākums. Tas ir arī mūsu kā eiropiešu pienākums. Vienotā Eiropa ir celta un solidaritātes pamatiem. Mēs nevaram šodien atteikties no līdzatbildības par Eiropas Savienību un novērsties no cilvēku nelaimes un no situācijas valstīs, kuras strauji pieaugošā imigrācija skar visvairāk.

Atsacīdamies palīdzēt, mēs nostājamies pret Eiropas solidaritāti. Līdz ar to mēs atsakāmies arī no citu tautu solidaritātes ar mums pašiem. Tas nozīmē graut pamatus, uz kuriem mēs jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu būvējam savu drošību, izaugsmes iespējas, cerību izrauties no vēsturiskā karu lāsta, svešu varu jūgiem un nabadzības.

Mūsu cilvēcības vārdā, mūsu principu un vērtību vārdā mēs aicinām mūsu valstu valdības un iedzīvotājus praktiski solidarizēties ar bēgļiem. Tā, lai arī pie mums viņi varētu atrast mierīgu patvērumu, saglabājot pilnīgu brīvību pašu nākotnes izvēlē.

Bronisław Komorowski, Polijas prezidents laikā no 2010. - 2015.gadam,

Aleksander Kwaśniewski, Polijas prezidents laikā no 1995. - 2005.gadam,

Jerzy Baczyński, nedēļas laikraksta „Polityka" galvenais redaktors, Polija,

Gordon Bajnai, bijušais premjerministrs, Ungārija,

Mirosław Bałka, tēlnieks, Polija,

Zuzana Bargerova, juriste, Cilvēktiesību līga, Slovākija,

Zygmunt Bauman, socioloģijas profesors Līdsas Universitātē, Lielbritānija, Polija,

Uldis Bērziņš, dzejnieks un tulkotājs, Latvija,

Igor Blaževič, filmu festivāla One World veidotājs, Čehija,

Henryka Bochniarz, Konfederācijas Leviatāns prezidente, Polija,

Michał Boni, EP deputāts, bijušais administrācijas un digitalizācijas ministrs, Polija,

Marek Borowski, senators, bijušais finanšu ministrs, premjera padomnieks un Sejma priekšsēdētājs, Polija,

Bogdan Borusewicz, premjera padomnieks un Sejma priekšsēdētājs, Polija,

Martin Bútora, sociologs, prezidenta padomnieks, Slovākija,

Bogusław Chrabota, laikraksta „Rzeczpospolita" galvenais redaktors, Polija,

Włodzimierz Cimoszewicz, bijušais premjerministrs, Polija,

Liudas Dapkus, žurnālists, avīzes „Lietuvos Rytas" galvenā redaktora v.i.,

Aleš Debeljak, dzejnieks un eseiste, Slovēnija,

Pavol Demeš, bijušais ārlietu ministrs, Slovākija,

Tibor Dessewffy, DEMOS Hungary vadītājs, Ungārija,

Ivaylo Ditchev, sociologs, rakstnieks, Bulgārija,

Magda Faltová, biedrības Integrācijai un migrācijai vadītāja, Čehija,

Władysław Frasyniuk, opozīcijas dalībnieks PTR laikā, bijušais deputāts, Polija,

Rajko Grlić, režisors, Horvātija,

István Gyarmati, diplomāts, Ungārija,

Tomáš Halík, teologs un rakstnieks, Čehija,

Agnes Heller, filozofe, Ungārija,

Agnieszka Holland, režisore, Polija,

Štefan Hríb, laikraksta ".týždeň." galvenais redaktors, Slovākija,

Michal Hvorecky, rakstnieks, Slovākija,

Ivars Ījabs, politologs, Latvija,

Josef Jařab, bijušais senators, bijušais Palacka Universitātes Olomuņcā rektors, Čehija,

Leszek Jażdżewski, žurnāla „Liberté!" galvenais redaktors, Polija,

Jerzy Jedlicki, ideju vēsturnieks, opozīcijas dalībnieks PTR laikā, Polija,

Jana Juráňová, rakstniece, Slovākija,

Aleksander Kaczorowski, žurnālists un esejists, Polija,

Éva Karádi, žurnāla „Magyar Lettre Internationale" galvenā redaktore, Ungārija,

Dávid Korányi, bijušais valsts padomnieks, Dinu Patriciu Eurasia Center diretora vietnieks, Ungārija - ASV,

János Kornai, Hārvarda Universitātes un Korvina Universitātes Budapeštā emeritētais profesors, Ungārija,

András Kováts, Ungārijas Migrantu biedrības vadītājs, Ungārija,

Dominika Kozłowska, ikmēneša žurnāla „Znak" galvenā redaktore, Polija,

Ivan Krastev, Liberālo stratēģiju centra vadītājs, Bulgārija,

Marcin Król, ideju vēstures profesors, Varšavas Universitāte, Polija,

Andrius Kubilius, bijušais premjerministrs, Lietuva,

Jarosław Kuisz, interneta nedēļas žurnāla „Kultura Liberalna" galvenais redaktors, Polija,

Ewa Kulik-Bielińska, Stefana Batorija fonda direktore, Eiropas Fondu centra vadītāja, Polija,

Tomasz Lis, „Newsweek Polska" galvenais redaktors, Polija,

Ondřej Liška, bijušais izglītības ministrs, Zaļo partijas vadītājs, Čehija,

Ewa Łętowska, bijusī tiesībsardze, Polija,

Vita Matīss, politoloģe, esejiste, Latvija,

Jiří Menzel, režisors, Čehija,

Adam Michnik, laikraksta „Gazeta Wyborcza" galvenais redaktors, Polija,

Piotr Mucharski, nedēļas laikraksta „Tygodnik Powszechny" galvenais redaktors, Polija,

Alvydas Nikžentaitis, Lietuvas Nacionālās vēsturnieku komitejas vadītājs, Lietuva,

Zbigniew Nosowski, žurnāla „Więź" galvenais redaktors, Polija,

Janina Ochojska, Polijas Humānās rīcības centra vadītāja, Polija,

Andrzej Olechowski, bijušais finanšu ministrs un ārlietu ministrs, Polija,

Marta Pardavi, Ungārijas Helsinku komitejas viena no vadītājiem, Ungārija,

Solomon Passy, bijušais ārlietu ministrs, Bulgārija,

Jurica Pavičić, rakstnieks, Horvātija,

Jiří Pehe, politologs un rakstnieks, Čehija,

Petr Pithart, bijušais premjerministrs, Čehija,

Adam Pomorski, PEN kluba prezidents, Polija,

Wojciech Przybylski, Eurozine galvenais redaktors, Polija,

Rein Raud, rakstnieks, kultūras teorētiķis, Igaunija,

Martin Rozumek, Bēgļu palīdzības organizācijas vadītājs, Čehija,

László Rajk jr., arhitekts, projektants un politiskais aktīvists, Ungārija,

Adam Daniel Rotfeld, bijušais ārlietu ministrs, Polija,

Martin Milan Šimečka, rakstnieks, publicists, Slovākija - Čehija,

Marta Šimečková, žurnāliste, tulkotāja, Slovākija,

Sławomir Sierakowski, Pēcdiploma studiju institūta direktors, Polija,

Karel Schwarzenberg, bijušais ārlietu ministrs, Čehija,

Aleksander Smolar, Stefana Batorija fonda prezidents, Polija,

Ladislav Snopko, dramaturgs, bijušais kultūras ministrs, Slovākija,

Andrzej Stasiuk, rakstnieks, Polija,

Petruška Šustrová, bijusī opozicionāre, Čehija,

Jerzy Szacki, socioloģijas profesors, Varšavas Universitāte, Polija,

Małgorzata Szczęśniak, scenogrāfe, Polija,

Monika Sznajderman, izdevēja, izdevniecība Czarne, Polija,

Soňa Szomolányi, politoloģe un socioloģe, Slovākija,

Erik Tabery, nedēļas žurnāla „Respekt" galvenais redaktors, Čehija,

Stefan Tafrov, diplomāts, cilvēktiesību aktīvists, Bulgārija,

Béla Tarr, režisors, Ungārija,

Vesna Teršelič, director of Documenta - Centre for Dealing with the Past, Slovēnija,

Róża von Thun und Hohenstein, EP deputāte, Polija,

Dubravka Ugrešić, dzejnieks un esejiste, Horvātija,

Rymvidas Valatka, bijušais paralementa deputāts, Lietuva,

Magdaléna Vášáryová, Tautas Padomes deputāte, Slovākija,

Tomas Venclova, dzejnieks un esejists, Lietuva,

Krzysztof Warlikowski, teātra režisors, Polija,

Jakub Wygnański, Sabiedrisko pētījumu un inovāciju darbnīcas Stocznia valdes priekšsēdētājs, Polija,

Adam Zagajewski, dzejnieks un esejists, Čikāgas universitāte, Polija - ASV,

Péter Zilahy, rakstnieks, Ungārija,

Andrzej Zoll, bijušais Konstitucionālā Tribunāla prezidents, Polija

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(4)

Populārākie viedokļi

ivars_alksnis Ir dzirdētas runas par iespējamu vai neiespējamu bēgļu integrāciju Eiropā vai Latvijā.

Nav sākusies saruna par to, ka mēs bēgļiem varētu dot patvērumu līdz laikam, kad tie varēs atgriezties savā dzimtenē.

BET tās ir divas pavisam dažādas lietas.
 +25  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  18.septembris 2015 13:25
Jānis Mednis Šodien vācu "Die Welt" rakstā:"Es esmu Merkele, es drīkstu visu" kritizē gan Vācijas, gan kancleres politiku. Skarbi klritizē.

Sak, visas "bēdas", kas nāk pār Eiropu ir Vācijas nopelns.Gan 2009.g. Grieķijai "uzgrūstie" miljardi, kurus atdot neviens nespēs. Gan "maigā" pozīcija pret Krieviju, jo pēc Fukušimas,atsakoties no atomenerģijas,iestājas bezcerīga atkarība krievu gāzes.Minskas vienošanās ir Krievijas uzvara - jauns "iesaldēts" konflikts.Nevēlešanas izvietot NATO spēkus Eiropas austrumos...

Par bēgļiem - imigrācijas "sprādziena" radīšana ar darbaspēka un imigrantu piesaistes politiku. Zaudējot kontroli pār šo procesu, sekas tiek "uzgrūstas" citām valstīm. Tā iznīcinot solidaritati un inicējot ES sašķelšanos. Jo nu, nerunājot par britu "aizpeldēšanu" un Austrumeiropas spīvo pretestbu, kurnēt sākjot pat uzticamā Francija.

Secinājums - Vācijas varas uzurpācija Eiropā un Merkeles arogance tuvinājusi Eiropu kataklizmai. Tāda,paklausīga "sīkbūtne" kā Latvija nav minēta.

Protams, jebkura kritika mēdz pārspīlēt. Bet liela daļa taisnības tur ir. No tā var secināt, ka Eiropā valda sajukums un pat īstajiem ES "saimniekiem" nav saprašanas ko darīt.

Latvija, ar savu "vēlmi" būt visiem caurumiem par tapu izskatās visai komiska. It īpaši tāpec, ka neviens to tāpat neņem par pilnu. Ja nu mums ir kāda, citiem noderīga pieredze, tā ir "neprogresīvā" atziņa, ka masveidīga imigrcija ir nāvējoša jebkurai tautai. Pat tādam, kas to pašas neapzinās. Un ne "integrācija", bet imigrācijas apturēšana ir ceļš, pa kuru, varbūt, iespējams glābties.
 +12  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  18.septembris 2015 16:51
Plus_opinionDzintra Regina Jansone MUSULMAŅI.
Kad jūs ceļojat pa musulmaļu valstīm, jums saka: Jaievēro šo valstu tradīcijas un jānēsā lakatiņš, ja esat sieviete, tad man, kā cilvēkam, kurš ciena citu valstu tradīcijas, tas neizsauc ne mazāko protestu. Vēl jo vairāk, ja pie mums atbrauc musulmanietes, ietītas paranžā – tā ir viņu privāta lieta, BET, kad bēgļu aizsegā pie jums ierodas citu kultūru vai ticības ļaudis, par kuriem jūs maksājat pabalstus no savas kabatas, BET pec kāda laika, šie “ pateicīgie” jums sāk uzspiest ne tikai savas tradīcijas, bet arī reliģiju – na mazākā mērā neizrādot interesi par jūsu kultūru vai tradīcijām – jūsu paša valstī, tad par to nopietni jāpadomā.
Jebkura ekstrēmisma mērķis ir – pakļaut visu pasauli savām vajadzībām, savām interesēm, savai reliģijai un kultūrai.
Nacistiem tā bija visu nepilnvērtīgo rasu pakļaušana un to pārvēršana par augstākās rases vergiem. Komunistiem tas bija – komunisms visā pasaulē. Musulmaņiem – šariata likumi visā pasaulē!
Briti – viena no vistolerantākajām nācijām.
Bet te smags piemērs: Musulmaņu protesta gājiens britu pilsētiņā Lautonā, netālu no Londonas.
Vai tie, kuri elš un pūš par bēgļiem, nesaskata tos draudus, kādi nāk līdzi šādai masu pārceļošanai, kuras mērķis ir sagraut to valstu valstiskumu un tradīcijas, kuras viņus pieņem!? Šajā pilsētiņā jau IR uzceltas 30 mošejas!
Allahs ir varens! Lai sadeg angļi elles ugunīs! Angļu policiju – ellē! Rokas nost no musulmaņiem! Tādēļ, ka tika arestēta tā ekstrēmista sieva, kurš uzstādīja bumbu Stokholmā 2010.gadā.
Korānā netiek runāts, ka jāievēro to valstu trdīcijas, kurās dzīvo, saka musulmaņi. Drausmīgākais ir tas, ka viņu bērniem nav izvēles. Viņi tiks audzināti tieši un tikai tāpat. Ja likumi ir musulmaņu, mēs tiem pakļausimies, ja likumi nepakļaujas islāmam, tad lai visi iet ellē – Korans, 33. Nodaļas 1 dzejolis. Deivids Kemerons ir neticīgais un mēs viņam nepakļausimies! Tatad – visus ellē, ieskaitot visus britu līderus!
Visus, kuri nav musulmaņi – uz elli!
Jautājums: Vai kāds no plitiķiem man spēs apgalvot, ka Latvija izturēs šādu spiedienu!?
 +8  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  18.septembris 2015 13:38

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Rinkevics_cika-second_compact
Nākamais raksts

Rinkēvičs: politiķi ir veicinājuši ksenofobiju (78)

Ārlietu ministrs intervijā par bēgļu uzņemšanu, NATO partnerību, valdības stabilitāti un "Vienotības" stagnāciju