IR

Svarīgā izšķiršanās 0

Kāpēc topošo studentu intereses un darba tirgus prognozes ved pretējos virzienos?
F64_meitene_dators_20150629_009-media_large
Aina Tomsone izvēlējusies profesiju, kas darba tirgū ir starp pieprasītākajām — IT speciāliste.
Foto — Lauris Aizupietis, F64
Gunita Nagle 1.jūlijs 2015 11:09

Divdesmit gadus vecā Aina Tomsone šovasar strādā lielveikalā pie kases aparāta. Piepelnās. Taču viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka pēc gada vai pāris noteikti strādās labi atalgotu darbu kādā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā. «Tas ir garantēti,» saka Aina, kas nupat beigusi pirmo kursu savās informātikas studijās. Pirms gada viņa pieteicās studijām Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē, galvaspilsētā netika uzņemta, bet Jelgavā Informācijas tehnoloģiju fakultātē viņai piedāvāja studēt par valsts līdzekļiem.

Aina ir izvēlējusies profesiju, kas darba tirgū ir starp pieprasītākajām. Tikpat ļoti trūkst inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Pēckrīzes gados Latvijas tautsaimniecība ir mainījusies, tagad tajā aizvien vairāk pelna ražojošās nozares: metālapstrādes, kokapstrādes, pārtikas uzņēmumi. Pakalpojumu jomā konkurētspējīga ir datu apstrāde, un tas nozīmē, ka vajadzīgi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti.

Tikmēr augstskolu piedāvājums mainās, bet pārāk lēni. Inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā studējošo īpatsvars pēdējo sešu gadu laikā pieaudzis no 13 līdz 18%.  2008.gadā 50% studentu studēja sociālās zinātnes, komerczinības vai tiesības, 2014.gadā - 36%. Tomēr tik un tā darba tirgū nokļūst pārlieku daudz ekonomistu, juristu, politologu, sociologu, arī humanitāro jomu ekspertu, un Ekonomikas ministrija (EM) paredz, ka 2020.gadā 6-8% jeb ap 14 000 augstskolu absolventu būs spiesti strādāt savai izglītībai neatbilstošā darbā. Piemēram, angļu valodas filologs - par biroja administratoru. Savukārt dabaszinātņu, matemātikas un IT speciālistus vajadzēs par 27% vairāk nekā augstskolas spēs piedāvāt. Viņu trūkst jau tagad.

Meklē jaunus un gudrus

Pirms pāris nedēļām karjeras portāls Prakse.lv kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju apvienoja darba devēju ieteikumus jauniešiem, kādās nozarēs studēt - visbiežāk piesauktā joma bija IT. Pēc darba devēju teiktā, programmētājus, tāpat kā finanšu un grāmatvedības speciālistus vajag kā ēst. Darba devēji iesaka studēt arī programmās, kas saistītas ar tūrismu, pārtikas un dzērienu tehnoloģijām, būvniecību un inženierzinātnēm.

Augstskolas nespēj piedāvāt pietiekami daudz šādu speciālistu, saka EM ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols. Viņš stāsta, ka straujākais ražošanas apjomu pieaugums 2014.gadā bija datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā. Iekšzemes pieprasījuma dēļ labi pelna būvniecības, tirdzniecības, kā arī komercpakalpojumu jomu uzņēmumi. Taču visās nozarēs, kas piedzīvo uzplaukumu, uzņēmumu vadītāji nervozē par speciālistu trūkumu. Daudzās ražotnēs trešdaļa vai pat puse augstākās kvalifikācijas ekspertu, piemēram, inženieru, ir vecāki par 50 gadiem. Tāpēc darba devēji iesaistās izglītības un studiju programmu izstrādē, piedāvā prakses vietas studentiem un sola labu darba samaksu. Piemēram, pērn valstī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 765 eiro, bet rūpniecībā - 939 eiro. Uzņēmumu izsalkums ir tik liels, ka topošos speciālistus darbam rekrutē jau tad, kad viņi mācās augstskolā.  

«Izglītības piedāvājums mainās daudz lēnāk nekā darba tirgus pieprasījums, inerces efekts augstskolās ir pietiekami liels,» saka Ozols. Viņš norāda, ka vēl aizvien pārlieku daudz studē sociālās un humanitārās zinātnes. Rezultātā paredzams, ka pēc pieciem gadiem katrs piektais, kas ieguvis augstāko izglītību humanitārajā jomā, nevarēs atrast sev atbilstošu darbu. «Nedomājam, ka humanitāro un sociālo jomu speciālisti ar augstāko izglītību paliks bez darba. Taču ir pamatotas bažas, ka, visticamāk, viņi būs nodarbināti citās jomās,» saka Ozols.

Pustukšā maka loģika

Lauvastiesa augstākās izglītības budžeta tiek atvēlēta dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, secina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Taču skaitļi liecina, ka izmaiņas notiek lēni. Piemēram, 2004.gadā no visām budžeta vietām 43% bija dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, bet pašlaik tām atvēlēts 41%. Ja ņem vērā, ka demogrāfisko izmaiņu dēļ kopējais studējošo skaits augstskolās kopš 2004.gada samazinājies no 131 tūkstoša līdz 85 tūkstošiem, tad inženierzinātnēs budžeta vietu pieaugums no 7585 uz 9074 ir pamanāms. Taču dabaszinātnēs tas ir pat krities, bet humanitārajā jomā, spītējot EM brīdinājumiem, pat pieaudzis.

«Lai gan valstī prioritāte ir STEM (abreviatūra no vārdiem «zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika» angļu valodā - red.) nozares, tas nenozīmē, ka citas jomas nav svarīgas. Valstij ir vajadzīgi arī vēsturnieki, filozofi un skolotāji,» saka Kiopa. Valsts finansējums humanitārajās un sociālajās jomās tiek saglabāts, lai šīs jomas nekļūst atkarīgas tikai no tirgus pieprasījuma.

Visticamāk, lēnīgo izmaiņu iemesls meklējams augstākās izglītības finansēšanas modelī. Pirmkārt, pēc 2010.gada, kad augstākās izglītības finansējums samazinājās no 113 miljoniem eiro līdz 63 miljoniem, tas nav palielinājies un joprojām palicis krīzes laika līmenī. Turklāt - kā pirms pieciem gadiem ministrija samazināja bāzes cenu jeb samaksu par viena studenta izglītošanu no 1800 eiro līdz 1300, vienlaikus nesamazinot budžeta finansēto studiju vietu skaitu, tā joprojām valsts pilnībā nesedz visas izmaksas, kas saistītas ar speciālista sagatavošanu. Kiopa uzskata - būtu godīgi skaidri un gaiši pateikt, cik katrā augstskolā ir par valsts naudu atmaksājamu studiju vietu, taču vairums augstskolu vadītāju tam iebilst: izdevīgāk pievilināt jauniešus ar reklāmu, kurā minēts pēc iespējas lielāks budžeta vietu skaits. Lai gan statistika vēsta, ka kopš 2006.gada par valsts naudu studējošo īpatsvars pieaudzis no 24% līdz 40%, šogad pēc būtības no valsts kases tiek segta tikai daļa studiju izmaksu. «Mēs ar nejēdzīgi mazu finansējumu augstākajai izglītībai apgalvojam, ka finansējam daudz budžeta vietu,» saka Kiopa. 

Otrkārt, augstākās izglītības finansējuma sadalē saglabāts aplokšņu princips jeb katrai augstskolai konstants finansējuma apjoms. Tas nozīmē, ka izglītības politikas veidotāji nevar aprēķināt, cik valstī vajadzīgi, piemēram, inženieri, un tad prasīt augstskolām viņus sagatavot. «Mēs nepārdalām finansējumu starp augstskolām, bet ar katru atsevišķi vienojamies par budžeta vietu skaitu,» saka Kiopa, kura to skaidro ar knapināšanos. Ja vienai augstskolai nauda tiktu samazināta par labu citai, izceltos brēka, no kuras IZM baidās. Pēc Kiopas vārdiem, tikai tad, ja visām augstskolām tiktu piešķirts vajadzīgais valsts finansējums, IZM varētu diriģēt parādi. Taču pagaidām nauda tiek sadalīta ierasti, lielāko daļu finansējuma atvēlot piecām lielākajām augstskolām: RTU, Latvijas Universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei, LLU un Daugavpils Universitātei.

Lai gan Pasaules Bankas eksperti pagājušajā gadā jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādē ieteica ieviest līdzmaksājumus visiem studentiem, līdz šim nevienam nav bijis drosmes rosināt par to diskusijas. «Šis priekšlikums netika ne akceptēts, ne noraidīts. Mēs vienkārši neesam par to runājuši,» saka Kiopa. 

Toties valdība ir akceptējusi jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas paredz, ka naudas sadalē tiek ņemts vērā nevis uzņemto studentu, bet sagatavoto speciālistu skaits. IZM gan vēl līdz augustam sarunās ar augstskolu vadītājiem jāpanāk, ka viņi ir ar mieru slēgt līgumus, kuros apņemas par valsts iedoto naudu sagādāt noteiktu skaitu speciālistu. 

Ja viņi piekristu, IZM vairs neregulētu, cik studentu katrā studiju programmā uzņemami, to interesētu tikai darba rezultāts - absolventi, kuri gatavi piepildīt tukšās darbavietas ražotnēs, loģistikas uzņēmumos un biznesa servisa centros.

Grūto studiju siets

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ IZM vairāk par uzņemto studentu skaitu interesē diplomu ieguvēji, ir lielais studentu atbirums. Piemēram, aizvadītajā mācību gadā inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmas zaudēja katru trešo studentu, gandrīz tikpat liels (27%) atbirums bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studiju programmās. Kā atzīst ministriju speciālisti, daudziem jauniešiem STEM nozaru studijas šķiet pārlieku smagas. 

«Mēs tikām uzņemti 90 studenti, bet pirmo kursu beidza ap 60. Pasniedzēji priecājās par mūsu kursu, jo citus gadus atkritēju bijis daudz vairāk,» stāsta LLU inormātikas studente Aina Tomsone. «Ja kāds domā, ka informātika ir datorspēles, tad studijas ir par grūtu.»

Viens no jauniešiem, kas pameta IT studijas, ir Ainas kursabiedrs Aigars. Atšķirībā no Ainas viņš informātiku sāka studēt nevis intereses, bet pragmatisku apsvērumu dēļ - būs darbs, būs nauda. «Bet lekcijas bija tik garlaicīgas! Man nebija ne vēlmes, ne sapratnes. Pusgadu mēģināju mācīties, taču sapratu - tas nav man,» saka Aigars. Pastrādājis hostelī par administratoru, viņš pārliecinājās, ka viņu iepriecina darbs ar cilvēkiem. «Iešu atkal studēt. Gribētu biznesa vadību vai ekonomiku,» viņš apņēmīgi saka. Aigars zina, ka ir maz izredžu studēt par valsts naudu, bet vecāki ir gatavi samaksāt par dēla izglītošanos. Taču, lai gan vienotā pieteikšanās pamatstudijām ilgst tikai līdz 7.jūlijam, vēl jūnija pēdējā nedēļā Aigars šaubījās, vai tiešām iesniegs dokumentus ekonomikas studijām. «Smagas pārdomas, jo zinu - kā ekonomistam man būs grūti atrast darbu.»

Dati: Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija

Ieteikt šo rakstu? Jā(2)

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā