IR

Ekonomika
III.daļa
Ekonomika
 II.daļa
Ekonomika
 
Ekonomika
 
Ekonomika
 III.daļa.
Ekonomika
II. daļa. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir ietvērusi spriedumā (Džeims un citi pret Apvienoto Karalisti), atzīstot, ka: ”Mūsdienu sabiedrībā dzīves vietas (mājokļa) esamība ir viena no primārajām sociālajām vajadzībām un ka tiesiskās attiecības, kas skar šo sfēru, nevar un nedrīkst tikt padarītas atkarīga vienīgi no brīvā tirgus apstākļiem. Līdz ar šo grozījumu un izņēmumu radīšanu dzīvokļu īpašniekiem netika ievērots tiesiskās paļāvības princips Administratīvā procesa likuma 10.panta 6.pnk. u.c.), kas ir jāatjauno. Savukārt Satversmes tiesa minētajā spriedumā konstatē, ka "šā brīža zemes kadastrālās bāzes tiesiskais regulējums neparedz nekustamā īpašuma vērtības korekciju atkarībā no tā, vai uz zemes gabala atrodas otrai personai piederošs nekustamais īpašums, un ka šī nepilnība būtu novēršama, jo ar piespiedu nomas tiesiskām attiecībām apgrūtināta nekustamā īpašuma tirgus vērtība esot zemāka". Nav šaubu, dalītā īpašuma izbeigšanai jāpiemēro 1990.gada 4.maija deklarācijas pamatpatiesība, kas noteikta deklarācijas 8.pantā noteiktās garantijas saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām, kas arī atbilst pasludinātajai zemes reformas likuma jēgai - „viens likums, viena taisnība visiem”. Likumprojektā ir jāizskata jautājums par likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta atcelšanu, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu un Satversmē garantēto cilvēktiesību ievērošanu, atjaunotu Civillikuma 968.panta darbību, kurā noteikts, ka māja, būve, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums. Dzīvokļu tiesību ierobežojumi, izkropļojot CL 847, 968., 998., 999. un 1024.panta jēgu un dzīvokļu īpašniekiem atņemot zemes lietošanas tiesības un iegūšanu īpašumā, nebija pamatoti ar 116.pantu vai citu Satversmes normu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Šie ierobežojumi attieksmē pret dzīvokļu īpašniekiem nebija leģitīmi, jo tika pārkāpti Satversmes 105. pantā noteiktie principi, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Zemes īpašnieku tiesību ierobežojumus nosaka Satversmes 116.pants - personas tiesības …… var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, proti, šie ierobežojumi tika noteikti pilsētu zemes reformas likuma minētajos mērķos un uzdevumos, kuri noziedzīgi tika pārkāpti. Tātad: Likumprojekts ir jāsaskaņo ar likumu par zemes reformu 1991. gada 20. novembra likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ noteikts, ka zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā; 2) 9.panta minētajām personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā” … Tātad vārdos “sabiedrības intereses”, “zemes aizsardzība un “racionāla izmantošana” reformas gaitā pazaudē jēgu, taisnīguma principus pakļauj interešu konflikts. Risinājums jāsāk ar zemes zem daudzdzīvokļu mājām patiesās kadastrālās vērtības noteikšanu Ieskatoties pirmskara Latvijas likumdošanā, Latvijas Tieslietu ministrijas 1938.g. izdevumā "Nodokļu likme" atrodam skaidrojumu, kā minēts, ka zeme zem ēkām ar pagalmiem nav atsevišķi no mājas (dzīvokļiem) novērtējama un apliekama ar nodokļiem. VZD un TM tas netraucē radīt tiesību normas, ar kurām „kāpt uz galvas” dzīvokļu īpašniekiem. Latvijas pirmskara likumdošana, atvainojos, ir pie vienas vietas. Mūsu rīcībā ir daudz ačgārnu zemes kadastrālās vērtēšanas faktu. Piemēram, uz viena īpašnieka zemes daļas ir uzbūvēta daudzdzīvokļu māja, uz otras šī zemes īpašnieka zemes atrodas īpašnieka ražošanas ēkas (autoserviss). Visai šai zemei viena kadastrālā vērtība. Apsaimniekotājs kopā ar zemes īpašnieku slēdz nomas maksas līgumu, ražojošās un neražojošās zemes kadastrālo vērtību dala uz galviņām un dzīvokļu īpašniekiem liek maksāt paaugstinātu maksu kā ražojošam zemes gabalam. Un šeit pamēģiniet apstrīdēt apsaimniekotājam un zemes īpašniekam ar likumu piešķirtās ekskluzīvās tiesības slēgt zemes piespiedu nomas līgumu trešās, svešas personas “intereses”! Ta ir tīšs cilvēktiesību pārkāpums - divām svešām personām nosaka tiesības gūt labumu, kārst naudu no dzīvokļu īpašniekiem pēc saviem ieskatiem. Gribiet tiesāties. Tiesa jūs pasūtīs vienu māju tālāk – nejaucieties citu subjektu darījumos, kas noteikts likumā „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Un kā jūs apstrīdēsiet netaisnīgo kadastrālo vērtību viena īpašnieka nesadalītai zemei? Vairākos gadījumos VZD (vainīgs ir likums, kuru sastādīja TM un VZD?) ir radījis no vietas daudzus precedentus, ka divu īpašnieku zemes, kuru izlietojums arī vienāds, vienas zemes kadastrālā vērtība var būt pat neskaitāmas reizes lielāka kā otrajam. Ja zemes izpirkuma likumā nerisina kadastrālās vērtības nosacījumus, zemes izpirkšana reāli nav realizējama (skat, trīs iniciatīvas ManaBalss.lv) . Kadastrālās vērtēšanas anomālijas ir viens no svarīgākajiem tiesību aizskārumiem ne tikai dzīvojamām mājām, bet visam nekustamajam īpašumam. Dzīvokļu īpašnieki tiek aplikti ar nepamatotiem zemes piespiedu nomas maksājumiem un nepamatotu īpašuma nodokli, kaut šīs zemes vērtība ir nemainīga. Zemes vērtību ir jārēķina no ienākumiem trīs gadu periodā, ko nosaka arī pirmskara likumdošana, jo zemei zem dzīvojamām mājām nav kapitāla pieauguma, tā nedod vērtības pieaugumu, nevis no nenosakāmās tirgus vērtības. Arī Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01 13.2. punktā norādīts, ka Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus, kas nav izvērtēti. Minētais TM likumprojekts ne tikai nepārvērtē šīs zemes kadastrālo vērtību, bet plāno pārdot zemi nabagiem par to kadastrālo vērtību, kas būs uz 2020 gadu +18 %. Varens plāns tautas naudas kāršanai! Tas nav organizētās noziedzības projekts? Zemi zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām, to tālāk pārdodot dzīvokļu īpašniekiem par saprātīgu cenu Katrs Latvijas iedzīvotājs uz šo jautājumu atbildēs bez minstināšanās un pateiks, ka jāatbild tiem, kas šo putru vārīja, ka zemi no tagadējiem zemes īpašniekiem jāizpērk valstij un pašvaldībai.. Nez kādēļ to „nesaprot” vai nezina TM likumu taisītāji. Tikai pēc tam jārisina noteikumi nodot īpašuma par maksu dzīvokļu īpašniekiem, to izpērkot par saprātīgu cenu. Un tagad Tieslietu ministrija (NA, ministrs Dz. Rasnačs) likumprojektā saplānojis paņēmienus, kā šo atbildību novelt uz dzīvokļu īpašnieku kabatām un it kā netīši sodīt ar izpirkuma maksu. Nepirksiet, nemaksāsiet spekulanti/em meslus, dzīvokļus atņems – tā izriet no likumprojekta satura. Lai zemes ieguvējam neradītu zaudējumus, izpirkuma zemei cena jānosaka tāda, par kādu to iegādājās. Pie tam zemes īpašnieki jau otro gadu desmitu saņem nomas maksu, kas vērtējama kā izpirkuma maksa. Zemi izpērk par vēsturiski patiesu vērtību skat, iniciatīvu ManaBalss.lv: https://manabalss.lv/i/627, ”Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību” (pavisam ManaBalss.lv portālā ir trīs iniciatīvas) un Latvijas Republikas 1938. gada likumu „Nodokļu likme”, kurā izteikti zemes zem mājām vērtēšanas kritēriji un ka zeme zem ēkām un būvēm nav vērtējama atsevišķi, bet izejot no būves vērtības. Kur palika NA partijas Kārļa Ulmaņa likumdošanas tiesiskuma mantojums? Dalītā īpašuma izbeigšana jārisina arī atbilstoši dzīvokļu īpašnieku maksātspējai, ko nosaka „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma”, 4.pantā, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi: 2) … optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju. Te nu ir „tiesiskums” - valsts varas gādība izpaužas ar māju apsaimniekošanas maksas aplikšanu ar PVN, ar papildus nodokli. Zeme zem daudzdzīvokļu mājām, kas uz 1938.gadu piederēja pašvaldībām, netika izpirkta, ko nebija tiesiski dāvināt kā mantojumu Latvijas Republikas pirmskara perioda - 1938.gada likumam “Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu“ 1.pantam tika noteikts, ka dalīta īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem tiek atceltas un likvidētas šai likumā paredzētajā kārtībā, bet jau saskaņā ar šī likuma 2. pantu, īpašumtiesīgiem lietotājiem uz līguma objektiem tiek piešķirtas pilnas īpašuma tiesības. Savukārt, ar šī likuma 3.,5.,6.,7.,8.,10. un 25. pantā ietvertajām normām tiek reglamentēts maksāšanas termiņš, apjoms un kārtība vienai dalīta īpašuma īpašnieku pusei pret otru dalīta īpašuma saliedēšanas sakarā. Ar šī likuma 25.panta normu tika noteikts, ka īpašumtiesīgs lietotājs var samaksāt izpirkuma maksu virsīpašniekam (pašvaldībai) līdzīgos gadskārtējos maksājumos 5 gadu laikā (informāciju var iegūt Latvijas Nacionālās bibliotēkas elektroniskajā datu bāzē, Valdības Vēstnesis).
Ekonomika
I daļa.
Ekonomika
 
Ekonomika
Likumprojekta nosaukums dīvains un neatbilst saturam
Ekonomika
Kas ir darba devējs, kas darba ņēmējs