IR

257x_apsiitis_kalvis-large

Kalvis Apsītis plus 

"Mēs esam tie, kas sauli sirdī glabā..." (L.Paegle)
www.dudajevagatve.lv
Pievienoja viedokli pie raksta Norāda uz apšaubāmu izglītības kvalitāti virknē Latvijas vidusskolu 11.aprīlis 2017 19:37

Noklausījos Jāņa Turlaja prezentāciju un apskatījos Rīgas skolu karti - www.lsm.lv/lv/raksts/... .

Palika tomēr viens jautājums - vai izglītības kvalitātes indeksu ir pareizi rēķināt, dalot 3 obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu summu ar VISU to skolēnu skaitu, kas bija reģistrēti 12.klases 1.septembrī.
Manuprāt, skolēni mēdz pārtraukt mācības dažādu (visbiežāk - ar skolas darbu pilnīgi nesaistītu) iemeslu dēļ. Cilvēki maina dzīvesvietu, emigrē uz ārzemēm, nemaz nevēlas gatavoties galaeksāmeniem vai iet uz konsultācijām... Ja pirmklasniekam skolas maiņas iemesls varētu būt - vāja sākumskolas skolotāja, tad 12.klases skolēns parasti ļoti labi apzinās, kas viņu sagaida konkrētajā skolā - it īpaši, ja viņš tur ir jau vairākus gadus mācījies.

Man šķistu pareizāk, ja eksāmenu rezultātu summu dalītu ar audzēkņu skaitu, kuri ir izturējuši 12.klasē līdz pavasarim un piereģistrējušies šiem galaeksāmeniem. Pretējā gadījumā - papildus tiek sodītas skolas, kuras nevar atlasīt un izvēlēties audzēkņus, kam jāpiecieš arī visādi slaisti ar neprognozējamu darba ētiku. Ja šo mērījumu (tumšzilos aplīšus) izmantos skolu slēgšanai, tas var pamudināt vidusskolas jau 11.klasē "atbrīvoties no balasta" - faktiski paturot vienīgi tos bērnus, ar kuriem vieglāk strādāt.

Pievienoja viedokli pie raksta Matemātika vai Математика 22.februāris 2017 09:24

Centralizētajiem eksāmeniem ir labi saprotams nolūks - nodrošināt, ka vidusskolu beidzēji visā valstī ir ar līdzīgām zināšanām, visi vienlīdz sagatavoti strādāt vai turpināt izglītību Latvijā. Tādēļ arī centralizēto eksāmenu noformējumam ir jābūt valsts valodā.

Lai nebūtu uzreiz jāķeras pie aizliegumiem, var paskubināt skolas ar maigākiem līdzekļiem. Ja, teiksim, kādas mācību iestādes absolventi N centralizēto eksāmenu darbus iesnieguši krieviski, tad šīs pašas mācību iestādes skolotāji bez atlīdzības šos N darbus tulko VISC komisijai. Skolotāji tikai tulko - atzīmes izliek VISC komisija. Krievu skolu skolotājiem būtu iespēja ar brīvprātīgu darbu pierādīt savu uzcītību un savas latviešu terminoloģijas prasmes. Pēc dažiem gadiem var pāriet uz rakstīšanu tikai latviski.

Praksē tas strādā labi, jo matemātika nav pļāpu priekšmets: ja darbā kaut kas nav ierakstīts, matemātiskās izteiksmes visu skaidri parāda. Tulkotājs neko neesošu nevar padarīt par esošu. Esmu labojis "Baltic Way" (starptautiska olimpiāde, kurā piedalās Baltijas reģiona valstu skolēnu komandas) - varu apliecināt, ka tulkošana strādā pietiekami uzticami arī tad, ja darba atzīmi liek cilvēks, kurš valodu nemaz nesaprot.

Pievienoja viedokli pie raksta Par valodas noderīgumu 3.februāris 2017 03:08

>>> ... manas subjektīvās sajūtas, katru reizi ar dažu mēnešu pārtraukumu iegriežoties dzimtajā zemē, liek sarauties nepatīkamā pārsteigumā par to, cik arvien pieaugoša ir krievu valodas klātbūtne ikdienas dzīvē.
========
Autorei ir taisnība: cilvēki, kuri apzināti nemācās citas valodas, izņemot krievu, apzog paši sevi. Bet jautājums, vai krievu valodas klātbūtne ir "arvien pieaugoša", prasītu kaut kādu pamatojumu. Manas subjektīvās sajūtas neparāda lielas izmaiņas:
(A) Krievu valoda darba sludinājumos (acīmredzot, lai sazinātos nevis ar ārzemniekiem, bet kolēģiem)? Ķeksītis.
(B) Augstas amatpersonas, kas sabiedrību informē krievu valodā? Ķeksītis.
(C) Cilvēki, kuri neizmanto latviešu valodu, kaut arī to it kā prot? Arī ķeksītis.
Tas viss notiek tagad un notika arī pirms 5, 10 vai 15 gadiem.

Agrākajos gados varēja pieaugumu saredzēt IZM statistikā (vispārizglītojošo dienas programmu skolēnu sadalījums pa mācību valodām):
2008./2009.m.g. krievu valodā mācījās 25.83%
2015./2016.m.g. krievu valodā mācījās 27.55%
2016./2017.m.g. krievu valodā mācījās 27.01%
(Par pašreizējo mācību gadu pilns MS Excel laikam vēl nav publicēts, bet vajadzīgo procentu var nolasīt no grafika: 58108/(154833 + 58108 + 2211) = 0.2700788.) Sk. www.izm.gov.lv/lv/pub... . Visticamāk, arī šis krievu plūsmas skolēnu īpatsvara pieaugums ir nevis noturīga tendence, bet gan demogrāfisku bedru izraisītas svārstības.

Manuprāt, autorei vajag pārstāt vienlaikus "pūst karstu un aukstu". Nevar klāstīt, ka krievu valoda ir "arvien pieaugoša" un vienlaikus aicināt to apgūt mazāk. Tā ir loģiska pretruna. Ja viņa vēlas, lai cilvēki Latvijā biežāk izvēlas, piemēram, vācu valodu kā 2.svešvalodu, tad vajadzētu stāstīt par pieaugošu vācu valodas nozīmību. Pašreiz raksts ir neveikla aģitācija atgriezties pie tās pašas krievu valodas.

Pievienoja viedokli pie raksta VL–TB/LNNK Rīgas mēra amata kandidāte būs Baiba Broka 30.janvāris 2017 18:12

>>> Andrejs: Jūs piekrītat,ka NA sadarbojas ar sc? Neuztvēru Jūsu domu...
=======
Iebilstu pret Jūsu lietotajiem vārdiem. Varbūt Jūs arī par mani domājat "melīgo vāvuļojumu" rāmjos. Ja tā, kādēļ man ar Jums strīdēties vai pūlēties atcerēties par īstām vai iedomātām NA ļaunprātībām? Ejiet ar mieru.

Pievienoja viedokli pie raksta VL–TB/LNNK Rīgas mēra amata kandidāte būs Baiba Broka 30.janvāris 2017 16:46

>>> Kalvi, kāpēc jums nav iebildumu pret "baibas" melīgo vāvuļojumu, ka NA sadarbojas ar sc? Jūs šai piekrītat?
=======
Sadarbība sākas ar cieņu pret mūsu līdzpilsoņiem - tas arī viss, kas sakāms par "melīgo vāvuļojumu". Ja kādam zināmi fakti par pārkāpumiem, lai tas runā. Valstī ir KNAB un citi profesionāli informēti cilvēki.

>>> Andrejs: Par iepr. vēlēšanām es tikai konstatēju faktu.
=========
Sausais atlikums par 2013.g. - NA Rīgas Domē bija "veselas" 12 vietas, bet Vienotībai "tikai" 9 vietas. Nu labi, bija par trīs vairāk NA deputātu, kuriem maksāja dažus simtus eiro mēnesī par uzcītīgu domes sēžu apmeklēšanu un iepazīšanos ar dokumentu kalniem.

Atšķirībā no Saeimas, kur sēdēšana opozīcijā ir savā ziņā patīkama un priviliģēta nodarbošanās, pašvaldībās visi labumi pienākas vienīgi uzvarētājiem (vai arī tiem, kuri ar uzvarētājiem spējuši vienoties par siltām vietiņām Rīgas kapitālsabiedrību valdēs). Varbūt tādēļ arī neviens neraujas uz cīņu: kuram gan gribas 4 gadus ciest pazemojumus, nemitīgi sekojot līdzi blēžu roku kustībām un neko nespējot grozīt. Efektīvam darbam RD opozīcijā vajag prasmes (proaktīvi pieprasot informāciju, organizējot pikantāko ļaunprātību publiskošanu), kā arī dzelžainu pašdisciplīnu: tas viss no pamatdarba brīvajā laikā un par simbolisku samaksu.

"Iekabināšana šķēlertei" savukārt ir nevis fakts (jo V ar S.Ēlerti priekšgalā taču arī iekļuva RD), bet gan Jūsu interpretācija. Seciniet, lūdzu, pats, vai tā ir vai nav savstarpēja apkarošana.

Pievienoja viedokli pie raksta VL–TB/LNNK Rīgas mēra amata kandidāte būs Baiba Broka 30.janvāris 2017 15:05

Jūs, Andrej, 2 minūšu laikā paužat pilnīgi nesavienojamus viedokļus.
No vienas puses sakāt "Jāpārtrauc savatarpēja apkarošana" (kam es 100% piekrītu - un līdz jūnijam nekritizēšu nevienu kandidātu, lai nepalīdzētu Uš&Am demotivēt Latvijai lojālo vēlētāju.) Zema aktivitāte vēlēšanās (atskaitot uzpirktos padomju-orientācijas pensionārus) ir vienīgais veids kā Ušakovs var uzvarēt: par to ir laba Jāņa Hermaņa infografika: twitter.com/J_Hermani... . Gan Saeimas vēlēšanās, gan Lindermana referendumā "Saskaņa" Rīgā paliek mazākumā.

Bet turpat tālāk Jūs rakstāt: "Pirms četriem gadiem Baiba smagi iekabināja jūsu šķēlertei." Tur jau ir visa sāls, ka mērķis "iekabināt šķēlertei" (lai ko tas nenozīmētu) nevar būt RD vēlēšanu mērķis. Mērķis ir uzvarēt Ušakovu vēlēšanās, vai arī, ja neizdodas, tad strādāt RD opozīcijā ar buldoga tvērienu.

Pievienoja viedokli pie raksta VL–TB/LNNK Rīgas mēra amata kandidāte būs Baiba Broka 30.janvāris 2017 13:23

www.diena.lv/raksts/l... .
Šajā 2012.g. intervijā kandidāte atbild uz būtisku jautājumu - "Kā jūs vērtējat Nila Ušakova darbu Rīgas mēra amatā?" Viņas atbilde šķiet aktuāla joprojām.
Šoreiz ir svarīgi uzvarēt Ušakovu/Ameriku un viņu Kremļa kolaborantu sarakstu. LV lojālo partiju atbalstītāji nedrīkstētu vērsties viens pret otru. Un ar to vien nepietiek: vajadzīga arī mūsu degsme prasīt no partijām solījumu neatslābstoši un gudri strādāt RD (vienalga - pie varas, vai opozīcijā); un vēlme aktīvi atbalstīt savus kandidātus, vēlme atbrīvoties no remdena samiernieciskuma pret "Saskaņas" korupciju, šķērdēšanu un demagoģiju, gatavība cīnīties par katru vietu katrā pašvaldībā. Lai mums visiem sokas!

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 19.janvāris 2017 01:20

Andra! Mēģināju saprast, kā varētu izskatīties "Trampa gars" Latvijā - jo šādai politikai tagad daudzkur pieaudzis vēlētāju atbalsts. Burtiska Trampa kopija Latvijā nav iespējama - te vienkārši nav tik kolorīta nekustamo īpašumu magnāta un šovmeņa.

Latvijā ir risks sagaidīt režīmu, kam ir zināmas ārējas līdzības ar Polijas J.Kačinska dibināto partiju "Likums un taisnīgums" - kam tiešām piemīt tieksme reglamentēt nevis, teiksim, nodokļu maksāšanu un godprātīgu darījumu un saistību ievērošanu (šajā ziņā kārtībai, protams, jābūt), bet arī sabiedrības politiskās izpausmes. Piemēram, to, ko var rakstīt prese, kā cilvēki var protestēt ielās, utml. Man nebūtu pret to nekas iebilstams tad, ja es pats būtu tas, tēlaini sakot Jaroslavs Kačinskis, kurš ievieš dažādos noteikumus un ierobežojumus - un citiem varētu būt jāņem vērā tas, ko es atzīstu par labu un pareizu. Vai vismaz J.Kačinska labs draugs. Ja es būtu polis un dzīvotu Polijā, es iespējamo atbalstu šādai kārtībai vismaz rūpīgi apdomātu.

Bet Latvijas apstākļos gandrīz noteikti tie noteicēji būs kādi man sveši vai nepatīkami spēki. Nils Ušakovs Rīgā, Aivars Lembergs Ventspilī, esošie un bijušie pagastveči, kuri 1990-tajos gados privatizēja simtiem vai tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes, tie, kuri iztirgojuši visādus valsts resursus - sākot ar uzturēšanās atļaujām Krievijas "investoriem" un beidzot ar zemesgabaliem kāpu joslā.

Un tad, ja ir darīšana ar bandītiem un bandītu izdomātiem noteikumiem, tad es labāk gribu, lai ir spēkā klasiskās liberālisma vērtības. (Protams, ne jau viltusliberālisms, kas allaž novirza diskusijas uz kaut kādiem dīvainiem jautājumiem - sākot ar dzīvnieku tiesībām un beidzot ar transvestītu iespēju izmantot pretējā dzimuma publiskās tualetes :)) ). Džona Stjuarta Milla liberālisms nozīmē manas tiesības darīt to, kas citiem varētu nepatikt, kamēr tas neaizskar viņu pamatbrīvības, runāt to, ko es gribu, protestēt par vai pret to, ko es gribu, reāli ietekmēt to, ko skolā māca manis paša bērniem, vienlaikus nepiešķirot tiesības "Saskaņas" Jūlijai Stepaņenko uzmesties par tikumības normu noteicēju skolās.

Šis, starp citu, ir arī Aivara Gardas likteņstāsts. Jā, viņš un LNF ir pamatoti sašutuši par to, ka Latvijas ienaidnieki var runāt un drukāt visādus valstij naidīgus materiālus. Bet likumus šajā valstī nenosaka LNF vai kādi citi patrioti. Tādēļ pie jebkuriem vārda/preses brīvības ierobežojumiem zem sitiena pirmkārt nonāk pats A.Garda, bet interfrontisti tiek cauri sveikā. Šeit, diemžēl, nav Polija - Latvijā jebkādus ierobežojumus noteiks nevis partija "Likums un taisnīgums", bet gan netaisnība un patvaļa. Šīsdienas ziņa no Mārtiņa Zilberta - twitter.com/MZilberts... . Tas ir tikai neliels piemērs.

Diemžēl, šajos apstākļos drošākā ir "totāla visatļautība" - protams, ja ir runa par uzskatu paušanu (nevis, teiksim, kriminālām aktivitātēm). Tad kad latviskā valsts būs pietiekami stipra kā tagad Somija, tad varēs arī piegriezt skrūves - jo būs pārliecība, ka pie varas esošie cilvēki tās piegriezīs +/- pareizi un valsts iedzīvotāju labākajās interesēs.

Uz vēlētāju iedarbojas divi spēki:
(1) Risks, ka atbalstāmā partija nepārvar barjeru.
(2) Risks, ka "lielās partijas" viņu vēl 4 gadus uzskatīs par lētticīgu ķīlnieku.
Māris Zanders par šo sajūtu rakstīja sekojoši: "Jūs taču negribat, lai...". Protams, ka negribu. "Nešūpojiet laivu, tas nāk par labu tikai...". Jā, zinu. Nav godīgi prasīt, lai es izliekos neredzam vai pieņemu nesakritību starp svētku runu retoriku un reālo elites (ne tikai politiskās!) pašapmierinātību, jo, redz’, pretējā gadījumā... neatkārtošos. (Sk. www.diena.lv/raksts/l... )

Normālos apstākļos būtu labāk mazgāt esošos bērnus nevis taisīt jaunus - piemēram, cerēt, ka ar sarakstu grozīšanu un strīpošanu var jau pārbaudītas partijas sarakstā atfiltrēt sakarīgākos politiķus. Bet nav jauki, ja "esošie bērni" (nebūt ne tikai deputātu kvotu gadījumā) sāk darīt visu, kas ienāk prātā. Cerībā, ka vēlētāji tak "rīkosies atbildīgi & domās valstiski" un vēlreiz nobalsos par vienīgajiem iespējamajiem labdariem.

Laikam jau negribas visu laiku justies kā ķīlniekam. Tostarp vēlreiz izbaudīt V/NA/ZRP dīvaino taktiku 2013.g. Rīgas Domes vēlēšanās - kad tās mēģināja "uzvarēt" N.Ušakovu ar tādiem kandidātiem kā S.Ēlerte, B.Broka vai I.Antāne.

Pievienoja viedokli pie raksta Debates: Vai Latvijai jāatver durvis lētajam darbaspēkam? 15.decembris 2016 13:42

"Debates" atrodas citā Web domēnā (ir.lv nevis irlv.lv). Tādēļ tur nevar normāli autorizēties ar "IR" lietotājvārdu un paroli. Kādēļ "IR" nenovērš šo tehnisko kļūmi?

Runājot par ārvalstu (ne ES) darbaspēku - parasti taču ir runa par bijušo PSRS. Latvijā joprojām nav vienotas izglītības sistēmas latviešu valodā (pat bērnudārzos ar latviešu mācību valodu nepietiek vietu). Tādēļ diskutēt varētu vienīgi par to, kā samazināt šāda darbaspēka klātbūtni.

Pievienoja viedokli pie raksta Zaļais pūķis krievholisms 9.decembris 2016 17:54

>>> R.Apkārt: Arī Tu piedāvā "tukšos robus" valodā aizpildīt, ieliekot tur krievu terminus :) Kas vēl rusifikātoriem ir nepieciešams vairāk līdz pilnai laimei ? :)
>>> R.Apkārt: Šādā situācijā Tu piedāvā iet vieglāko ceļu unlatviešu valodu atstāt virtuvē. Gluži jau tā nesaki, bet doma skaidra.
========
Negrasos apstrīdēt izdomājumus, kurus Jūs man piedēvējat. Cīnieties ar sevis radītajiem putnubiedēkļiem patstāvīgi.

Pievienoja viedokli pie raksta Zaļais pūķis krievholisms 9.decembris 2016 16:09

>>> Un, kas ir "Enzelīna norma"? :) Kaut kas tāds uz ko var atsaukties nopietnā diskusijā?
=======
Domāju to ne tikai burtiski (kā nepieciešamību apgūt valodnieku - gan Jāņa Endzelīna, gan Luda Bērziņa, gan Artura Ozola, gan Rutas Veidemanes u.c. darbus), bet arī ikdienas rūpes par izteiksmīgu un pareizu valodu.

>>> Kas tas ir "jaunā krievu valoda"? Žargons?
=======
Tā ir niša, ko daudzās vietās PSRS (tostarp, piemēram, Vidusāzijā) pildīja krievu valoda. Cilvēkiem vajadzīgs kaut kāds vienojošs civilizācijas kods, kurā var precīzi sarunāties, nodarboties ar zinātni vai birokrātiju, tiesāties, rakstīt tehnisku dokumentāciju. Žargons arī te ietilpst - bet tā ir tikai neliela daļa.

Manuprāt, nav jēgas dumpoties pret Lingua Franca. Rietumeiropā "krievu valodas" lomā funkcionē attiecīgā nacionālās valsts valoda kopā ar angļu valodu. Latvijā var rīkoties līdzīgi. Ir vienīgi jautājums - līdz kuram izglītības līmenim ir izveidota terminoloģija un literatūra latviski. Vai vidusskolas kursu var apgūt no latviešu mācību grāmatām? Augstskolas jaunākos kursus? Bakalaurus? Maģistrus?

Kaut kādā brīdī angļu literatūra sāk dominēt; bet daudz kas ir attieksmes jautājums. Teiksim, Somijā tulko O'Reilly grāmatas par programmēšanu - somi ir 5 miljonu tauta, kas grib runāt par programmēšanu savā dzimtajā valodā. Savukārt Nīderlandē ir kādi 16 miljoni holandiski runājošu cilvēku (kopā ar Beļģijas flāmiem - vēl vairāk); bet programmēšanas grāmatas tur ir dabūjamas vien angliski. Man somu pieeja patīk labāk - tādēļ arī saku, ka latviešu valodai vajag drošāk pārņemt krievu valodas funkcijas. Protams, mūsu resursi ir ierobežoti un visur vienmēr nepietiks. Bet mēģināt vajag. Es tāpēc neņirgājos par cilvēkiem, kuri lieto visādus jaunvārdus - "saskarne", "izvēlne", "ilgtspējība", "pārvaldība", utml.

Pievienoja viedokli pie raksta Zaļais pūķis krievholisms 9.decembris 2016 14:45

Pēdējos gandrīz 20 gadus, kopš pēc mācībām ārzemēs atgriezos Latvijā, apzināti piedomāju, lai atbildētu latviski arī tad, ja mani uzrunā krieviski. (Vien ar ārzemniekiem cenšos sazināties angliski.) Atsevišķos īpaši grūtos gadījumos esmu runājis tā - viens teikums krieviski, otrs teikums latviski, utt. Bija man tāds darba kolēģis, ar kuru kādu laiku šādi runājāmies, iekams viņš visu saprata latviski vien. Protams, būtu vienkāršāk atbildēt krieviski. Bet tas nebūtu iejūtīgi pret sarunas biedru, viņam tiktu liegta iespēja izbaudīt latvisku vidi.

Vienā no PSRS politieslodzīto nometnēm 1950-tajos gados ukraiņu esot bijis tik daudz, ka viņi gan savā starpā, gan arī ar citiem sarunājušies ukrainiski. Nonākuši līdz pat tam, ka Vidusāzijas tautu cietumniekiem, kuri pirms tam krievu valodu pratuši vāji, sācis šķist, ka tieši Galicijas ukraiņu dialekts ir īstā krievu valoda. Līdzīgi latviešu valoda pie mums ir "jaunā krievu valoda" - neitrāls saziņas līdzeklis, kuru lietot ir tiesība visiem. Tāpēc nevaru piekrist autoram, ka no krievu valodas būtu īpaši jānorobežojas, "jāapzinās atkarība". Manuprāt, ir taisni otrādi - krievu valodai nav ne vainas, ja tajā runājam atbilstoši Endzelīna normām.

Pievienoja viedokli pie raksta Maldugunis un vilka acis 2.decembris 2016 19:10

>>> Nomale: Kalvi, nevaru piekrist tam, ka man būtu jāiet pie varas politiķiem un jāstāsta ko es vēlos. Esmu par to, ka viņiem jānāk pie manis. Ceru, ka neuztver to burtiski. Varas politiķu rokās ir visi resursi, lai man izskaidrotu kāpēc vajag tā nevis citādi.
=======
Man ar to vien, ka man "izskaidro" īsti nepietiktu - Nils Ušakovs visu laiku kaut ko "izskaidro", pie tam visādos uzpirktos medijos par pašu rīdzinieku naudu. Gribētos, lai būtu procedūra, lai varētu notikt dialogs. Tas praksē notiek, teiksim, ar valdības "sociālajiem partneriem" - dažādas interešu grupas pārstāvošām organizācijām, kas tiešām dodas uz visādām sabiedriskajām apspriešanām un reizēm tiek uzklausīti. Sal. "Satori diskusija: Kāda jēga kaut ko mainīt?" -- bit.ly/2gIKRkc (Andris Gobiņš 33.minūte). Teiksim, cik lieliem kreņķiem kādreiz bija jāiet cauri, lai panāktu, lai būtu drusku lēzenākas (1.5cm augstas) uzbrauktuves velosipēdiem.

Ir, protams, arī otra pieeja - nevis fokusa grupas, arodbiedrības vai interešu NVO - bet politika, kas balstās uz socioloģiskajām aptaujām :) Tā vienu brīdi darbojās Bila Klintona administrācija (Dick Morris, triangulation). Viņi, teiksim, būdami demokrāti, stipri noreducēja "social security" - t.i. sociālos pabalstus dažiem mūžīgajiem bezdarbniekiem, jo aptaujas rādīja, ka tas ir populārs solis. Bet tas ir arī risks - var sanākt, ka valdībai pilnīgi pazūd rīcības virziens.

Kā īsti Jūs saredzat valsts varas vai plašsaziņas līdzekļu dialogu ar iedzīvotājiem?

Pievienoja viedokli pie raksta Maldugunis un vilka acis 2.decembris 2016 15:46

>>> Nomale: Kāpēc viņiem būtu kaut kur jāiet kaut ko meklēt? Viņi uzticas tiem kas ir pie varas līdz brīdim kamēr tie stāsta patiesību. Ja sākas melošana, tad vienkārši iet un nobalso par citiem.
=========
Šis novērojums nav pretrunā tam, ka nav nemaz tik grūti atšķirt normālu informāciju no pilnīga feika; nedz arī tā meklēšana prasa pārcilvēcīgu spēku sasprindzinājumu. Jūsu aprakstā par šo milzīgo sabiedrības daļu, kas "neiet un nemeklē" ir ietverta tāda kā bērnudārznieku emocija: "Ja tu man tā, tad es ar tevi vairs nedraudzējos" :) Manuprāt, velti cerēt, ka politiķi darīs to, ko mēs vēlamies (it īpaši tad, ja savas vēlmes viņiem nemaz neesam izstāstījuši); vai arī - ka prese rakstīs tā, kā mums gribas. Iemeslus aizvainojumam vienmēr varēs atrast.

Būtiski, kas runā cilvēka dvēselē - vai tās pirmkārt ir solidaritātes jūtas pret saviem līdzpilsoņiem, vai tomēr spīts? Ja spīts gūst virsroku, tad cilvēks var "protesta balsojumā" jebkādi nobalsot - un savu izvēli allaž labi pamatot. Bet tas jau nenozīmē, ka viņš būtu nespējīgs atšķirt labu no ļauna. Viņš nevis NEVAR, bet gan NEGRIB saprast. 1980-to gadu beigās cilvēkiem nebija Interneta. Žurnālisms bija diezgan vājš (pietiek atcerēties, ka "Atmodas" latviešu versiju rediģēja Elita Veidemane, bet krievu versijai redaktora vietnieks bija Vladimirs Lindermans...). Visādu pekstiņu pietika arī tad. Nerunājot nemaz par baumām un feikiem - maldinošām apsūdzībām par kāda tautfrontieša sadarbību ar čeku. Bet tolaik cilvēki sev būtiskākos jautājumus tomēr saprata diezgan adekvāti. Reizēm stāvēja uz ielas un lasīja pie koka stendiem izlīmētās LNNK un LTF avīzītes, reizēm vienkārši parunājās. Viņi GRIBĒJA saprast.

>>> Nomale: Nu tad jautājums - vai IR būtu uzskatāms par kvalitatīvas informācijas avotu vai tomēr vienpusēju?
=========
Vai kvalitāte un vienpusējums ir savstarpēji izslēdzošas lietas? Britu avīze "The Guardian" vai arī žurnāls "The Economist" ir ļoti vienpusēji pēc savām politiskajām simpātijām. No otras puses, stāsti šajos izdevumos ir kvalitatīvi, dati un infografikas - par tēmu, var izmantot, lai gūtu kaut kādu priekšstatu par notikušo. Protams, ja patiešām gribas saprast, kas notiek Lielbritānijā, tie jāpapildina arī ar citiem izdevumiem.

Skatīt vecākus ierakstus