IR

257x_apsiitis_kalvis-large

Kalvis Apsītis plus 

"Mēs esam tie, kas sauli sirdī glabā..." (L.Paegle)
www.dudajevagatve.lv
Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 19.janvāris 2017 01:20

Andra! Mēģināju saprast, kā varētu izskatīties "Trampa gars" Latvijā - jo šādai politikai tagad daudzkur pieaudzis vēlētāju atbalsts. Burtiska Trampa kopija Latvijā nav iespējama - te vienkārši nav tik kolorīta nekustamo īpašumu magnāta un šovmeņa.

Latvijā ir risks sagaidīt režīmu, kam ir zināmas ārējas līdzības ar Polijas J.Kačinska dibināto partiju "Likums un taisnīgums" - kam tiešām piemīt tieksme reglamentēt nevis, teiksim, nodokļu maksāšanu un godprātīgu darījumu un saistību ievērošanu (šajā ziņā kārtībai, protams, jābūt), bet arī sabiedrības politiskās izpausmes. Piemēram, to, ko var rakstīt prese, kā cilvēki var protestēt ielās, utml. Man nebūtu pret to nekas iebilstams tad, ja es pats būtu tas, tēlaini sakot Jaroslavs Kačinskis, kurš ievieš dažādos noteikumus un ierobežojumus - un citiem varētu būt jāņem vērā tas, ko es atzīstu par labu un pareizu. Vai vismaz J.Kačinska labs draugs. Ja es būtu polis un dzīvotu Polijā, es iespējamo atbalstu šādai kārtībai vismaz rūpīgi apdomātu.

Bet Latvijas apstākļos gandrīz noteikti tie noteicēji būs kādi man sveši vai nepatīkami spēki. Nils Ušakovs Rīgā, Aivars Lembergs Ventspilī, esošie un bijušie pagastveči, kuri 1990-tajos gados privatizēja simtiem vai tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes, tie, kuri iztirgojuši visādus valsts resursus - sākot ar uzturēšanās atļaujām Krievijas "investoriem" un beidzot ar zemesgabaliem kāpu joslā.

Un tad, ja ir darīšana ar bandītiem un bandītu izdomātiem noteikumiem, tad es labāk gribu, lai ir spēkā klasiskās liberālisma vērtības. (Protams, ne jau viltusliberālisms, kas allaž novirza diskusijas uz kaut kādiem dīvainiem jautājumiem - sākot ar dzīvnieku tiesībām un beidzot ar transvestītu iespēju izmantot pretējā dzimuma publiskās tualetes :)) ). Džona Stjuarta Milla liberālisms nozīmē manas tiesības darīt to, kas citiem varētu nepatikt, kamēr tas neaizskar viņu pamatbrīvības, runāt to, ko es gribu, protestēt par vai pret to, ko es gribu, reāli ietekmēt to, ko skolā māca manis paša bērniem, vienlaikus nepiešķirot tiesības "Saskaņas" Jūlijai Stepaņenko uzmesties par tikumības normu noteicēju skolās.

Šis, starp citu, ir arī Aivara Gardas likteņstāsts. Jā, viņš un LNF ir pamatoti sašutuši par to, ka Latvijas ienaidnieki var runāt un drukāt visādus valstij naidīgus materiālus. Bet likumus šajā valstī nenosaka LNF vai kādi citi patrioti. Tādēļ pie jebkuriem vārda/preses brīvības ierobežojumiem zem sitiena pirmkārt nonāk pats A.Garda, bet interfrontisti tiek cauri sveikā. Šeit, diemžēl, nav Polija - Latvijā jebkādus ierobežojumus noteiks nevis partija "Likums un taisnīgums", bet gan netaisnība un patvaļa. Šīsdienas ziņa no Mārtiņa Zilberta - twitter.com/MZilberts... . Tas ir tikai neliels piemērs.

Diemžēl, šajos apstākļos drošākā ir "totāla visatļautība" - protams, ja ir runa par uzskatu paušanu (nevis, teiksim, kriminālām aktivitātēm). Tad kad latviskā valsts būs pietiekami stipra kā tagad Somija, tad varēs arī piegriezt skrūves - jo būs pārliecība, ka pie varas esošie cilvēki tās piegriezīs +/- pareizi un valsts iedzīvotāju labākajās interesēs.

Uz vēlētāju iedarbojas divi spēki:
(1) Risks, ka atbalstāmā partija nepārvar barjeru.
(2) Risks, ka "lielās partijas" viņu vēl 4 gadus uzskatīs par lētticīgu ķīlnieku.
Māris Zanders par šo sajūtu rakstīja sekojoši: "Jūs taču negribat, lai...". Protams, ka negribu. "Nešūpojiet laivu, tas nāk par labu tikai...". Jā, zinu. Nav godīgi prasīt, lai es izliekos neredzam vai pieņemu nesakritību starp svētku runu retoriku un reālo elites (ne tikai politiskās!) pašapmierinātību, jo, redz’, pretējā gadījumā... neatkārtošos. (Sk. www.diena.lv/raksts/l... )

Normālos apstākļos būtu labāk mazgāt esošos bērnus nevis taisīt jaunus - piemēram, cerēt, ka ar sarakstu grozīšanu un strīpošanu var jau pārbaudītas partijas sarakstā atfiltrēt sakarīgākos politiķus. Bet nav jauki, ja "esošie bērni" (nebūt ne tikai deputātu kvotu gadījumā) sāk darīt visu, kas ienāk prātā. Cerībā, ka vēlētāji tak "rīkosies atbildīgi & domās valstiski" un vēlreiz nobalsos par vienīgajiem iespējamajiem labdariem.

Laikam jau negribas visu laiku justies kā ķīlniekam. Tostarp vēlreiz izbaudīt V/NA/ZRP dīvaino taktiku 2013.g. Rīgas Domes vēlēšanās - kad tās mēģināja "uzvarēt" N.Ušakovu ar tādiem kandidātiem kā S.Ēlerte, B.Broka vai I.Antāne.

Pievienoja viedokli pie raksta Debates: Vai Latvijai jāatver durvis lētajam darbaspēkam? 15.decembris 2016 13:42

"Debates" atrodas citā Web domēnā (ir.lv nevis irlv.lv). Tādēļ tur nevar normāli autorizēties ar "IR" lietotājvārdu un paroli. Kādēļ "IR" nenovērš šo tehnisko kļūmi?

Runājot par ārvalstu (ne ES) darbaspēku - parasti taču ir runa par bijušo PSRS. Latvijā joprojām nav vienotas izglītības sistēmas latviešu valodā (pat bērnudārzos ar latviešu mācību valodu nepietiek vietu). Tādēļ diskutēt varētu vienīgi par to, kā samazināt šāda darbaspēka klātbūtni.

Pievienoja viedokli pie raksta Zaļais pūķis krievholisms 9.decembris 2016 17:54

>>> R.Apkārt: Arī Tu piedāvā "tukšos robus" valodā aizpildīt, ieliekot tur krievu terminus :) Kas vēl rusifikātoriem ir nepieciešams vairāk līdz pilnai laimei ? :)
>>> R.Apkārt: Šādā situācijā Tu piedāvā iet vieglāko ceļu unlatviešu valodu atstāt virtuvē. Gluži jau tā nesaki, bet doma skaidra.
========
Negrasos apstrīdēt izdomājumus, kurus Jūs man piedēvējat. Cīnieties ar sevis radītajiem putnubiedēkļiem patstāvīgi.

Pievienoja viedokli pie raksta Zaļais pūķis krievholisms 9.decembris 2016 16:09

>>> Un, kas ir "Enzelīna norma"? :) Kaut kas tāds uz ko var atsaukties nopietnā diskusijā?
=======
Domāju to ne tikai burtiski (kā nepieciešamību apgūt valodnieku - gan Jāņa Endzelīna, gan Luda Bērziņa, gan Artura Ozola, gan Rutas Veidemanes u.c. darbus), bet arī ikdienas rūpes par izteiksmīgu un pareizu valodu.

>>> Kas tas ir "jaunā krievu valoda"? Žargons?
=======
Tā ir niša, ko daudzās vietās PSRS (tostarp, piemēram, Vidusāzijā) pildīja krievu valoda. Cilvēkiem vajadzīgs kaut kāds vienojošs civilizācijas kods, kurā var precīzi sarunāties, nodarboties ar zinātni vai birokrātiju, tiesāties, rakstīt tehnisku dokumentāciju. Žargons arī te ietilpst - bet tā ir tikai neliela daļa.

Manuprāt, nav jēgas dumpoties pret Lingua Franca. Rietumeiropā "krievu valodas" lomā funkcionē attiecīgā nacionālās valsts valoda kopā ar angļu valodu. Latvijā var rīkoties līdzīgi. Ir vienīgi jautājums - līdz kuram izglītības līmenim ir izveidota terminoloģija un literatūra latviski. Vai vidusskolas kursu var apgūt no latviešu mācību grāmatām? Augstskolas jaunākos kursus? Bakalaurus? Maģistrus?

Kaut kādā brīdī angļu literatūra sāk dominēt; bet daudz kas ir attieksmes jautājums. Teiksim, Somijā tulko O'Reilly grāmatas par programmēšanu - somi ir 5 miljonu tauta, kas grib runāt par programmēšanu savā dzimtajā valodā. Savukārt Nīderlandē ir kādi 16 miljoni holandiski runājošu cilvēku (kopā ar Beļģijas flāmiem - vēl vairāk); bet programmēšanas grāmatas tur ir dabūjamas vien angliski. Man somu pieeja patīk labāk - tādēļ arī saku, ka latviešu valodai vajag drošāk pārņemt krievu valodas funkcijas. Protams, mūsu resursi ir ierobežoti un visur vienmēr nepietiks. Bet mēģināt vajag. Es tāpēc neņirgājos par cilvēkiem, kuri lieto visādus jaunvārdus - "saskarne", "izvēlne", "ilgtspējība", "pārvaldība", utml.

Pievienoja viedokli pie raksta Zaļais pūķis krievholisms 9.decembris 2016 14:45

Pēdējos gandrīz 20 gadus, kopš pēc mācībām ārzemēs atgriezos Latvijā, apzināti piedomāju, lai atbildētu latviski arī tad, ja mani uzrunā krieviski. (Vien ar ārzemniekiem cenšos sazināties angliski.) Atsevišķos īpaši grūtos gadījumos esmu runājis tā - viens teikums krieviski, otrs teikums latviski, utt. Bija man tāds darba kolēģis, ar kuru kādu laiku šādi runājāmies, iekams viņš visu saprata latviski vien. Protams, būtu vienkāršāk atbildēt krieviski. Bet tas nebūtu iejūtīgi pret sarunas biedru, viņam tiktu liegta iespēja izbaudīt latvisku vidi.

Vienā no PSRS politieslodzīto nometnēm 1950-tajos gados ukraiņu esot bijis tik daudz, ka viņi gan savā starpā, gan arī ar citiem sarunājušies ukrainiski. Nonākuši līdz pat tam, ka Vidusāzijas tautu cietumniekiem, kuri pirms tam krievu valodu pratuši vāji, sācis šķist, ka tieši Galicijas ukraiņu dialekts ir īstā krievu valoda. Līdzīgi latviešu valoda pie mums ir "jaunā krievu valoda" - neitrāls saziņas līdzeklis, kuru lietot ir tiesība visiem. Tāpēc nevaru piekrist autoram, ka no krievu valodas būtu īpaši jānorobežojas, "jāapzinās atkarība". Manuprāt, ir taisni otrādi - krievu valodai nav ne vainas, ja tajā runājam atbilstoši Endzelīna normām.

Pievienoja viedokli pie raksta Maldugunis un vilka acis 2.decembris 2016 19:10

>>> Nomale: Kalvi, nevaru piekrist tam, ka man būtu jāiet pie varas politiķiem un jāstāsta ko es vēlos. Esmu par to, ka viņiem jānāk pie manis. Ceru, ka neuztver to burtiski. Varas politiķu rokās ir visi resursi, lai man izskaidrotu kāpēc vajag tā nevis citādi.
=======
Man ar to vien, ka man "izskaidro" īsti nepietiktu - Nils Ušakovs visu laiku kaut ko "izskaidro", pie tam visādos uzpirktos medijos par pašu rīdzinieku naudu. Gribētos, lai būtu procedūra, lai varētu notikt dialogs. Tas praksē notiek, teiksim, ar valdības "sociālajiem partneriem" - dažādas interešu grupas pārstāvošām organizācijām, kas tiešām dodas uz visādām sabiedriskajām apspriešanām un reizēm tiek uzklausīti. Sal. "Satori diskusija: Kāda jēga kaut ko mainīt?" -- bit.ly/2gIKRkc (Andris Gobiņš 33.minūte). Teiksim, cik lieliem kreņķiem kādreiz bija jāiet cauri, lai panāktu, lai būtu drusku lēzenākas (1.5cm augstas) uzbrauktuves velosipēdiem.

Ir, protams, arī otra pieeja - nevis fokusa grupas, arodbiedrības vai interešu NVO - bet politika, kas balstās uz socioloģiskajām aptaujām :) Tā vienu brīdi darbojās Bila Klintona administrācija (Dick Morris, triangulation). Viņi, teiksim, būdami demokrāti, stipri noreducēja "social security" - t.i. sociālos pabalstus dažiem mūžīgajiem bezdarbniekiem, jo aptaujas rādīja, ka tas ir populārs solis. Bet tas ir arī risks - var sanākt, ka valdībai pilnīgi pazūd rīcības virziens.

Kā īsti Jūs saredzat valsts varas vai plašsaziņas līdzekļu dialogu ar iedzīvotājiem?

Pievienoja viedokli pie raksta Maldugunis un vilka acis 2.decembris 2016 15:46

>>> Nomale: Kāpēc viņiem būtu kaut kur jāiet kaut ko meklēt? Viņi uzticas tiem kas ir pie varas līdz brīdim kamēr tie stāsta patiesību. Ja sākas melošana, tad vienkārši iet un nobalso par citiem.
=========
Šis novērojums nav pretrunā tam, ka nav nemaz tik grūti atšķirt normālu informāciju no pilnīga feika; nedz arī tā meklēšana prasa pārcilvēcīgu spēku sasprindzinājumu. Jūsu aprakstā par šo milzīgo sabiedrības daļu, kas "neiet un nemeklē" ir ietverta tāda kā bērnudārznieku emocija: "Ja tu man tā, tad es ar tevi vairs nedraudzējos" :) Manuprāt, velti cerēt, ka politiķi darīs to, ko mēs vēlamies (it īpaši tad, ja savas vēlmes viņiem nemaz neesam izstāstījuši); vai arī - ka prese rakstīs tā, kā mums gribas. Iemeslus aizvainojumam vienmēr varēs atrast.

Būtiski, kas runā cilvēka dvēselē - vai tās pirmkārt ir solidaritātes jūtas pret saviem līdzpilsoņiem, vai tomēr spīts? Ja spīts gūst virsroku, tad cilvēks var "protesta balsojumā" jebkādi nobalsot - un savu izvēli allaž labi pamatot. Bet tas jau nenozīmē, ka viņš būtu nespējīgs atšķirt labu no ļauna. Viņš nevis NEVAR, bet gan NEGRIB saprast. 1980-to gadu beigās cilvēkiem nebija Interneta. Žurnālisms bija diezgan vājš (pietiek atcerēties, ka "Atmodas" latviešu versiju rediģēja Elita Veidemane, bet krievu versijai redaktora vietnieks bija Vladimirs Lindermans...). Visādu pekstiņu pietika arī tad. Nerunājot nemaz par baumām un feikiem - maldinošām apsūdzībām par kāda tautfrontieša sadarbību ar čeku. Bet tolaik cilvēki sev būtiskākos jautājumus tomēr saprata diezgan adekvāti. Reizēm stāvēja uz ielas un lasīja pie koka stendiem izlīmētās LNNK un LTF avīzītes, reizēm vienkārši parunājās. Viņi GRIBĒJA saprast.

>>> Nomale: Nu tad jautājums - vai IR būtu uzskatāms par kvalitatīvas informācijas avotu vai tomēr vienpusēju?
=========
Vai kvalitāte un vienpusējums ir savstarpēji izslēdzošas lietas? Britu avīze "The Guardian" vai arī žurnāls "The Economist" ir ļoti vienpusēji pēc savām politiskajām simpātijām. No otras puses, stāsti šajos izdevumos ir kvalitatīvi, dati un infografikas - par tēmu, var izmantot, lai gūtu kaut kādu priekšstatu par notikušo. Protams, ja patiešām gribas saprast, kas notiek Lielbritānijā, tie jāpapildina arī ar citiem izdevumiem.

Pievienoja viedokli pie raksta Maldugunis un vilka acis 2.decembris 2016 11:57

Tas fakts, ka neeksistē perfekti ziņu avoti, vēl nenozīmē, ka starp tiem nepastāvētu būtiskas atšķirības. Ir vienkārši kritēriji, pēc kuriem atšķirt nejēdzīgu troksni no puslīdz noderīgas (kaut arī tendenciozas) informācijas.

Piemēram, sazvērestību teorijas (sak, mēs neko nespējam; visu mūsu dzīvi kontrolē "Vašingtonas obkoms", "Bilderbergas klubs", "sorosīti"). "Ķirsīšu izlasīšana" jeb pārsteidzīgi vispārinājumi no īpaši atlasītiem gadījumiem (sak, visi austrumeiropieši ir žīdu šāvēji vai arī potenciāli maniaki-slepkavas kā Arnis Zaļkalns). Apspriežamās tēmas aizstāšana ar personīgiem uzbrukumiem vai aizspriedumiem (ņemšanās par "pindosiem" un vispār - to, cik amorāli ir amerikāņi). Turpinot autores analoģiju - ikvienam cilvēkam būtu jāēd vispusīgs uzturs, nevis vienīgi tas, ko "Maximā" pārdod ar atlaidēm. Bet saprotama neuzticēšanās dažiem lielveikaliem nav gluži arguments, lai dotos pēc dienišķā ēdiena uz mistkasti.

Krokodila asaras par pirmsvēlēšanu feiku izplatību Facebook ir tādēļ nevietā. Jāizbeidz bērnudārzs - līdzdalība demokrātiskā sabiedrībā prasa nopietnu garīgo piepūli; cilvēkam pirmkārt jāgrib patiesība sev apkārt. Absolūta neticība nekam, negribēšana iziet no ideoloģiskā komforta zonas, ietiepība, ļauns prieks ... nav te labākie padomdevēji.

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 30.novembris 2016 14:42

>>> jāgriežas nedaudz atpakaļ,lai sameklētu īsto ceļu - arī tā varētu raksturot doto situāciju
=====
Jā, tas dikti labs kopsavilkums.

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 30.novembris 2016 13:59

>>> Ēriks: Cik garš,tik plats,konservatoriem bīstamība pārkoksnēties un aizsargāt pseidovērtības,kuras varētu lieliski aizstāt ar ko labāku,liberāļiem toties var iznākt tieksmē uz progresu un jaunā radīšanu sataisīt ziepes un radīt jaunas pseidovērtības,pa ceļam degunradziski samīdot vērtīgas lietas,kuras jau ir radītas.
==========
Šim salīdzinājumam var pievienot vēl arī to, ka rietumu sabiedrības (ES un mazākā mērā ASV) kaut vai ekonomiskā ziņā piedzīvo stagnāciju un nedrošību par savu politisko sistēmu - kā rezultātā uzvar "ārpussistēmas" kandidāti. Tad pateikt kā Gētes Faustā -- "Es spētu sacīt uz šo brīdi: Tu esi skaists! jel kavējies!" -- neizklausīsies pārliecinoši. Ja vismaz kopš 2008.g. ir (iespējams, pārspīlēta) sajūta par esošo vērtību krīzi bez gala un malas, tad gribas ašāk tikt kaut kur citur, nevis konservatīvi stiprināt visu kā ir. Ja ASV vēlētāji gribētu paturēt un stiprināt visas esošās institūcijas - būtu mierīgi ievēlējuši Hilariju Klintoni. Visi zināja, kāds prezidents bijis viņas vīrs; ka paredzēts turpināt praktiski visu to pašu, ko darīja B.Obama.

Nu un konservatīvajiem (Latvijas apstākļos, kur nav bijis tāda "zelta laikmeta" pie kura gribētos atgriezties) ir risks sākt kalpot nevis kādas vērtīgas institūcijas (skolu, tiesu, policijas, NVO, utml.) stiprināšanai, bet mītu ražošanai. Sak, mūsu konservatīvisms būs tāds, kā to attēlo "Dvēseļu putenis", "Straumēni" vai "Zīmogs sarkanā vaskā". Tas arī ir vajadzīgs sabiedrības pašapziņai - neviens nestrīdas; bet pat izcili izdomāts un noformēts mīts nevar kalpot par politisku platformu.

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 30.novembris 2016 11:14

Jūsu augstāk citētajā rakstā (www.kasparov.ru/mater... ) ir viena ļoti laba doma saistībā ar Trampu - jāvar spēlēt ar tām kārtīm, kuras ir iedalījušās. Rietumvalstīs bez šaubām ir bijis un joprojām ir sastopams cienījams konservatīvisms. Tajos senajos laikos pirms apmēram 10 gadiem, kad TB/LNNK vēl cerēja tapt par nacionāli konservatīvu partiju ar noteiktu ideoloģiju, viņi bija sarīkojuši partijā tikšanos ar vienu lektoru, kuru bija atsūtījuši britu konservatīvo/toriju partija. Šis lektors formulēja mūsdienu konservatīvismu kā "tādu pašu liberālismu, bet ar skatu uz ilgtspējību/sustainability". Piemēram, ja liberāļi vienkārši iestājas par indivīda brīvību pret valsts patvaļu, tad konservatīvie viņiem piekrīt, un bez tam vēl arī raugās, lai nenotiktu nevēlamas demogrāfiskās izmaiņas (zemas dzimstības vai nekontrolētas imigrācijas izskatā), kas šīs indivīda brīvības varētu apdraudēt kaut kad nākotnē.

Tāda ir britu konservatīvo partijas ideoloģija (var palasīt, ko raksta bijušās D.Kamerona valdības zinātnes ministrs David Willetts). No amerikāņiem - Viljams Baklijs (William F.Buckley Jr., National Review dibinātājs un ilggadīgs redaktors), kurš nomira 2008.g. Bet tas ir gluži cits stils nekā Trampam. Piemēram, konservatīvajiem cilvēkiem pieklājas cienīt zinātnes atziņas, pieturēties pie faktiem un loģikas, izklāstīt domas precīzā un inteliģentā valodā. Bet lai nu paliek - ne mēs briti, ne amerikāņi. Par Trampu šeit tāpat nebalsosim.

Starp citu, to domu, ka konservatīvismu nevar (bez milzīgām korekcijām) "pārstādīt" post-sovjetu vidē ir paudis ne tikai Kasparov.RU apskatnieks Nestors Piļavskis, bet arī krievu dzejniece Olga Sedakova ("О либералах и консерваторах. Это я писала больше десяти лет назад, в ответ на вопросы журнала. Самих вопросов не сохранилось.") - sk. www.facebook.com/osed...

Rietumu konservatīvajiem ir noteikts sabiedrības modelis un institūcijas, ko var izvirzīt kā saglabājamu vērtību. Krievijā (un, iespējams, arī Latvijā) tāda modeļa īsti nav. Vai pie mūsu "konservatīvajiem" skaitīsies kaut kādi brežņevlaiku komunisti kā Alfrēds Rubiks? O.Sedakovai adekvātāks šķiet tieši liberālisms kā uzskatu sistēma (pat ne demokrātija kā tautas/pūļa vara) - jo liberālismā acīmredzamāk izpaužas mākslinieka brīvība radīt.

O.Sedakova šajā rakstā pieļauj, ka konservatīvismu varētu aprakstīt arī bez vēsturiskas atsauces uz PSRS pagātni (vai kaut kādiem seno laiku mītiem, kam ir vāja sasaiste ar mūsdienu procesiem) - tas būtu mūsu vispārcilvēciskais mantojums, visas pasaules kultūra; viss tas, kas gadsimtu gaitā kļuvis par atzītu vērtību un svētumu. Bet viņa tūlīt pat piebilst, ka šīs lietas (vienalga, vai ir runa par Gētes dzeju, vai kristīgiem tikumiem vai ģimenes dzīves ideālu) nevar nodot nākamajām paaudzēm ar "nosargāšanu". Tās var nodot tālāk ar nemitīgu atjaunināšanu. Visu laiku vajadzīgi jauni talantīgi veidi, kā tās izpaust. Tādēļ - visviens nonākam atpakaļ pie cilvēka radošās brīvības; pie iespējas izpaust un arī novērtēt patiesus talantus. Ja vispārcilvēcīgās vērtības un svētumus sargās netalantīgi cilvēki "ar klapēm uz acīm" kaut ar labiem nolūkiem - viņi tos tikai ātrāk diskreditēs un sagraus.

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 29.novembris 2016 19:24

>>> Andrejs: Un vai tiešām arī eiropiešu iebildumus pret masveida nelegālo migrāciju no Āfrikas un Āzijas uz Eiropu Jūs uzskatāt par populismu un brīnāties, ka "sakarīgi vēlētāji uz tiem atsaucas"
======
Manuprāt, imigrācijas politika ir katras valsts darīšana. Gan ASV, gan Latvijai ir visas tiesības noteikt, kādi cilvēki pie viņiem brauc. Bet to visu var nokārtot solīdi un korekti. Bez Trampa priekšvēlēšanu stāstiņiem par meksikāņiem-izvarotājiem un musulmaņiem-teroristiem. Pasvītrošu vēlreiz - par pašu Trampu man nekādu raižu nav. Bet ASV, diemžēl, dzīvo viens otrs "crackpot" (latviski teiktu - "dullais"). Kuram var ienākt prātā izgāzt savas dusmas uz tiem meksikāņiem vai musulmaņiem, kuri to vismazāk būtu pelnījuši.

Politkorektums, kā cenzūra un nespēja godīgi apspriest sabiedrībai būtiskas tēmas, ir pilnīgi noteikti ļaunums. Bet publiskajā politikā nevajag tāpēc atcelt savaldīgas un racionālas uzvedības normas. Var taču pateikt visu vajadzīgo, nevienu lieki neaizvainojot.

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 29.novembris 2016 19:11

>>> Ja Jūs būtu pamanījis šādus procesus visā pasaulē, tad nebūtu brīnījies par domājošu cilvēku atbalstu tiem un nevis baidījies no šādām tendencēm pasaulē, bet priecājies par pakāpenisku atbrīvošanos no ideoloģisās un, kazi, varbūt nākotnē arī no transglobālās finansiālās apspiestības.
=====
Uzskatīt Trampa (vai Brexit, vai Nīderlandes referenduma) balsotājus par muļķiem, tiešām būtu pilnīgi nepamatota augstprātība. Vienkārši izskatās, ka rietumvalstu (ASV un ES) vadītais globalizācijas un tirgus liberalizācijas process tiek kārtīgi nobremzēts. Kanādas un ES tirdzniecības līgums bija pēdējais akords. Trans-Pacific (ASV un Austrumāzijas) kā arī Transatlantic Trade and Investment Partnership (TTIP) tirdzniecības līgumi, visticamāk, tiks iesaldēti uz ilgu laiku.

Manuprāt, globalizācija un ES ir nodrošinājusi cilvēkiem tostarp arī Latvijā milzīgu kultūras progresu (tas pats Internets ikvienam pieejamā veidā; iespēja dažās minūtēs lasīt jebkuru grāmatu, klausīties jebkuru dziesmu, skatīties jebkuru filmu - turklāt daudz ko par brīvu) un arī labklājības pieaugumu (neizteikšos par to, kā es dzīvoju padomju laika komunālā dzīvoklī vienā istabā ar vecākiem; un kādos apstākļos tagad dzīvo mani bērni). Es toties pieļauju, ka ir cilvēki, kuriem ir labi argumenti, kādēļ to globalizāciju vajadzētu kaut kā pārvērtēt - un tāpēc, iespējams, Jums ir kaut kādi labi apsvērumi. Es vienīgi tos nespēju saklausīt. Mani galīgi nemotivē Jūsu minētais teikums "atbrīvošanos no ideoloģisās un, kazi, varbūt nākotnē arī no transglobālās finansiālās apspiestības". Es pagaidām īsti nesaprotu, no kā man šobrīd būtu jāatbrīvojas? Un kas ir tā "transglobālā apspiestība"?

Vienlaikus, esmu gatavs pieņemt, ka ASV, Lielbritānijas (un, iespējams, arī Nīderlandes) balsotāji ir rīkojušies pilnīgi racionāli. Viņiem šobrīd šķiet, ka straujāka globalizācija var sašūpot viņu izredzes, ka vajag "izmest mazu līkumiņu" pretējā virzienā. Pilnīgi dabiska vēlme. Par viņiem man nekādu bažu nav - ar ASV un Rietumeiropu viss būs vislabākajā kārtībā.

Bet par Latviju man ir bažas - par Saskaņas un ZZS politiķu gaidāmajām sekmēm 2017.g. municipālajās un 2018.g. Saeimas vēlēšanās. Man nepatīk komunistu politiķi - pat izbijušie. Palasiet "Zivju ražotāju asociācijas" vadītāja Didža Šmita pareģojumus (22.novembrī) - twitter.com/DidzisSmits . Viņa pro-putiniskais stils galīgi neatbilst manai gaumei - kaut arī, ko var darīt, ja cilvēkam ir Krievijā jātirgo šprotes. Viņam, diemžēl, var izrādīties taisnība. Uzvarēs Jūlijas Stepaņenko "tikumība" un pareizticīgo popu sociālais konservatīvisms. Un tas pats par sevi nebūtu nekas briesmīgs: allaž vienai pusei politikā ir jāzaudē, lai otra puse uzvarētu.

Man vienkārši šķiet, ka Latvijas sabiedrībai cena par šo uzvaru izrādīsies pārmērīgi liela. Un, ja globalizācijas procesi kaut kad atsāksies ar jaunu sparu, Latvija būs ievesta jau dziļā purvā - valsts ārējais parāds krietni virs tagadējā 40% no gada kopprodukta; iedzīvotāju skaits - ievērojami mazāks.

Nu OK - varbūt es vienkārši kaut ko nesaprotu, un konstruktīvie spēki atrodas kaut kur citur. Pievērsīšos tagad lietai, ko saprotu labāk - matemātikas didaktikai (sal. www.dudajevagatve.lv/... ).

Varbūt, ka pa ceļam izdodas līdz 2018.g. izveidot kādu saprātīgi liberālu partiju ("Vienotību-2"), par kuru būs prieks balsot :) Pats labprāt ziedotu tādai naudu un laiku. Ar liberālismu te saprotot nevis Jūsu minēto ārprātu ((c): "...kreiso liberāļu piekoptajam globālismam, kultūrmarksismam, politkorektumam ar tā aizvien neiecietīgāku un dzelžaināku cenzūru..."), kāds dabā tiešām pastāv. Man patīk normāls liberālisms - vecajā Džona Stjuarta Milla izpratnē. Ka reliģijai jābūt šķirtai no valsts. Ka var nepiekrist otra cilvēka uzskatiem, un vienlaikus priecāties par to, ka viņš ir tāds, kāds viņš ir. Un, kamēr nav pierādīts pretējais, vajag pieņemt, ka ikviens mans līdzpilsonis ir labu gribošs un saprātīgs. Ka viņam nevajag preventīvi sist pa galvu, kā nesenajos mikrouzņēmumu grozījumos.

Pievienoja viedokli pie raksta Degunradzīts vieglā formā 29.novembris 2016 17:47

>>> Ēriks: Lai tā nenotiktu,Vienotībai vajadzēja taisīt mazāk degunradzismu un bīdīt tautā absolūta vairākuma absolūti neatbalstītas lietas.Bet viņi bīdīja un radīja labu iespēju vairāksolītājiem, un mums pārtapt par sovjetu muļļām.
======
Pilnīgi piekrītu Jums, ka pie visām Vienotības problemām (arī nesenā 4.9% reitinga) ir vainojami viņi paši. Dzintara Zaķa balsu vākšanas epopeja, pašiem savas valdības gāšana, Šadurska manipulācijas ar skolotāju atalgojumu, pat Āboltiņas ūjināšana un neskaitāmi citi joki.

Bet kāds labums parādīt uz vainīgo ar pirkstu? Man šobrīd nav partijas, par kuru kaut ar minimālu gandarījumu varētu balsot vēlēšanās - t.sk. "pateicoties" Vienotībai. Es, protams, balsošu - un kaut kāds mazākais ļaunums gan jau būs jāizvēlas; varbūt tā pati Vienotība vai NA. Bet būs diezgan pretīgi. Citi domubiedri varbūt vispār neies balsot. Savukārt Ušakova, Amerika, Mamikina vai Grigules vēlētājus nekāda pretīguma sajūta nemoka. Viņi nāks pie urnām jo kuplā skaitā.

Māris Zanders to precīzi pateicis - www.diena.lv/raksts/l... . Man nepatīk, ja mani uztver kā ķīlnieku. Ja partijas un politiķi, kurus es agrāk visumā cienīju, klaji pasaka, ka man tagad būs ar smaidu ģīmī jāpatērē viņu ražotie s...di. Jo citas alternatīvas ir vēl sliktākas (kas tā tiešām ir).

Skatīt vecākus ierakstus