IR

Kannu kinofestivāls
Kultūra
Savāds festivāla gads nesamierināmo Netflix kašķu un terorakta draudu dēļ. Savukārt filmu programmā iezīmējas kopēja tendence, kuru varētu raksturot kā «buržuāzijas diskrētās šausmas», pārfrāzējot Luisa Bunjuela pazīstamās filmas nosaukumu. Egoisms, neierobežota savu iegribu apmierināšana, agresija un tolerances trūkums, kā pret apkārtējiem, tā pret savējiem ir tēmas, kas «sāp» filmu veidotājiem. Šie vērojumi ir transformējušies filmās, kas valdzina, pārsteidz un aizkustina. Arī apstākļi, kuros filmas tiek izrādītas (notikušais Mančestras terorakts, pēc kura kinofestivāla organizatori publicēja paziņojumu, aicinot uz klusuma brīdi un atceļot 70. gadskārtu godinošo uguņošanu) to skatīšanos padara maķenīt emocionālāku.
Kultūra
Kannas nebeidz pārsteigt. 20. maija vakarā, jau tā saspīlētajā drošības situācijā, aizdomīga (lasiet, visticamāk aizmirsta saiņa) dēļ žurnālisti tika evakuēti no kino zāles, kur bija jānotiek filmas «Mākslinieks» režisora Mišela Hazanaviča jaunākā darba «Le Redoutable» preses seansam. Laimīgā kārtā, pēc ceturtdaļstundas situācija tika pasludināta par viltus trauksmi. Līdzās piedzīvotajām tehniskajām ķibelēm Cžun-ho Bona «Okja» seansā, šāgada festivālu noteikti atcerēsimies kā negludumu pilnu, taču tiktāl kā veiksmīgu filmu ziņā
Kultūra
Piķa melnu kino satīru ar izcilo Izabellu Ipēru galvenajā lomā? Jā, lūdzu!
Kultūra
Filmu programma — vēl aizvien pārsteiguma gaidās
Kultūra
Gaisā virmo mērena eiforija par Džima Džārmuša jauno filmu «Patersons», tikko kā aizvadīta Pedro Almodovara jaunākās filmas «Džuljeta» preses skate, bet Džefa Nikolsa (arī lieliskās Amerikas dienvidu drāmas «Mud» režisora) lentei «Lovings» — stāstam par jauktu rasu laulību 50. gadu rasistiskajā sabiedrībā — jau tiek prognozēti Oskari.
Kultūra
Pastiprināta drošības kontrole, uzkrītoša policijas klātbūtne un jūtami brīvākas sēdvietu rindas kinoteātros – tā izskatās Kannu kinofestivāls šogad – laikā pēc Francijā pieredzētajiem notikumiem pērn.
Kultūra
23. maijā Kannu kinofestivāla konkursa programmā tika pirmizrādīta pēdējā “pretendente” uz šāgada Zelta palmas zaru - austrāļu režisora Džastina Kerzela “Makbets”, kurā titullomu spēlē Maikls Fasbenders.
Kultūra
Kannas, 20. maija rīts, pulksten 8.30 no rīta. Kinematogrāfa izgudrotājam Luijam Limjēram par godu nosauktā kinozāle, mērāma 2309 sēdvietās, ir pilna līdz vīlītei - pirmizrādi piedzīvo itāļu režisora Paolo Sorentīno svaigākais darbs, lente “Jaunība” (“Youth”). 
Kultūra
68. Kannu kinofestivāls teju trīsdesmit grādu svelmē rit kā uz cepešpannas. Žurnālistu, kino industrijas darboņu un entuziastu pulki ir gatavi uz stundām garu rindā stāvēšanu svilinošos saules staros, lietū, vējā un, šķiet, ja vajag, arī jebkuros ekstrēmos apstākļos, lai tikai iekļūtu kārotajā filmā. Vietas visiem nepietiek un iekļūšana kinoteātrī, festivāla drastiski hierarhizētajā organizācijā nereti atgādina spriedzes filmu vai komēdisku melodrāmu. 
Kultūra
67. Kannu kinofestivāls nu ir finiša taisnē — 24. maija vakarā režisores Džeinas Kempiones vadītā žūrija apbalvos uzvarētājus. Taču pretēji, piemēram, aizvadītā gada festivālam, šāgada programmā košas izcilības paraugus un, līdz ar to, viegli paredzamus laurus nesastapt. Jāpiebilst arī, ka kritiķu prognozēm par Kannu balvām, atšķirībā no Oskariem, ir bieža tendence nepiepildīties. Piemēram, pērn, mediju pārstāvji īsti neticēja, ka Holivudas «lielbudžeta» režisora Stīvena Spīlberga vadītās žūrijas augstāko novērtējumu varētu saņemt Abdelatifa Kešiša radikālais divu sieviešu mīlasstāsts Adeles dzīve. Lūk, teorētisks un, protams, maķenīt cerīgs skatījums no preses pozīcijām par to, kāds varētu būt «Kannu zelta» sadalījums šogad.
Kultūra
15. maijā sākas Kannu kinofestivāls. Lai gan jau 67. reizi notiekošo kinodzīru dēvēšana par nozīmīgāko kinofestivālu pasaulē, iespējams, izklausās pretenciozi, šis apzīmējums nav tālu no patiesības, jo Kannas vēl aizvien nemainīgi nosaka tendenču toni rietumu kinematogrāfā. Ne velti šeit godalgotās un labi novērtētās lentes «dzīvo» garu apbalvojumu un festivālu mūžu — Kannu lauru un uzslavu pamatā pārsvarā vēl aizvien ir labs kino. Lūk, ieskats  šāgada festivāla gaidītākajās filmās, kuras, iespējams, gada nogalē sastapsim pašmāju kinoteātru vai festivālu repertuārā.
Kultūra
Lai gan festivāla pašreizējais noskaņojums vairāk priekšvēstī Zelta palmas laurus kādai no amerikāņu filmām - visreālākās pretendentes šķiet brāļu Koenu “Inside Llewin Davis” un Aleksandra Peina “Nebraska”, arī tuvākas izcelsmes kinodarbi par blāvumu sūdzēties nevar. Itāļa Paolo Sorentīno lente “Lielais skaistums” ieved krāsainā, Fellīni “Saldās dzīves” nostaļgijā, savukārt tunisiešu izcelsmes francūža Abdelatifa Kešiša trīs stundas garā lente “Adeles dzīve” ir līdz vīlītei meistarīgi režisēts pieaugšanas stāsts.
Kultūra
Filmu “Sānceļi” un “Pēcteči” režisora Aleksandra Peina jaunākā un paša dzimtā štata vārdā nosauktā lente “Nebraska” savā vizuālajā pieticībā spēcīgi kontrastē ar 26. maijā finišējošā festivāla sarkanā paklāja glamūru un lērumu citu, košumā daudz dāsnāku filmu. Peins visas kārtis liek uz stāstu par tēva un dēla ceļojumu pēc vecīšaprāt laimēta miljona dolāru, un tas ir izdevies lieliski - lente apbur ar savu sirsnību un cilvēciskumu.
Kultūra
Kannu “kino maratons” iet vaļā uz pilnu klapi, un šorīt pirmizrādi piedzīvoja Stīvena Soderberga biogrāfiskā drāma “Behind the Candelabra” par amerikāņu pianistu Liberači - viena no gaidītākajām festivāla filmām. “Kuluāros” novērtēta vairāk ar dalītām jūtām, nekā viennozīmīgu sajūsmu, filma ir koša, viegli satīriska laikmeta drāma - no pirmā līdz pēdējam kadram tērpta spīguļojošā un pārmērībām bagātajā 70. un 80. gadu kičā.
Kultūra
Svaigi pirmizrādīta Kannu kinofestivālā, brāļu Ītena un Džoela Koenu jaunākā filma “Inside Llewin Davis” ir baudījums visām maņām un gards kumoss režisoru daiļrades cienītājiem - lentē ir labi daudz autoru duetam raksturīgā melnā humoriņa, kas savā īpatnā veidā mīkstina lentes paskarbo stāstu par kāda mūziķa neveiksmju virkni, kas jau kļuvusi par viņa rutīnu. Lai gan “Inside Llewin Davis” ir sižetiski drūma oda bezcerībai, tās atmosfēra paradoksālā kārtā nav nospiedoša - filmas filigrāni nostrādātais skaņu celiņš sapņaini iežūžo, bet vizuālā pasaule valdzina.
translation missing: en.article.index.start-write-blog

Categories translation missing: en.article.subcategories.categories translation missing: en.article.subcategories.to_all_categories