IR

Bumiputra un Latvijas sabiedrība

Viedokļi

Elektriķa dēls Zivs pūstot no galvas ! Vērojot priekšvēlēšanu diskusijas ar potenciālajiem tautas priekšstāvjiem novēroju savdabīgu tendenci, kas manuprāt lieliski atspoguļojas vēlēšanu rezultātos - vairākums pretendentu uz deputātu vietām ar vārdiskām pretenzijām uz "jaunu sākumu" vāji orientējas pašvaldību kompetencē, valsts pārvaldes sistēmā par citām smalkākām lietām pat nerunājot.
Varbūt modificējot Hermaņa ierosinājumus jāsāk tieši ar šo "galvu" un kopā ar citiem kandidāta datiem par darba vietu, formālo izglītību palūgt arī nokārtot eksāmenu praktiskajā šo zināšanu lietošanā tautas labā ?!?!?!?

P.s.Šodien DB virsrakstā lasu Ansipa atklāsmi, par to ka ES " abižojot " mazos ! Par ko tas liecina ??????
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 09:52
kolpants Varbūt V cerēja, ka pietiks pateikt "ja zaudēsim Rīgu, zaudēsim Latviju" tieši no etniskā viedokļa un ar to būs pietiekoši, lai visi skrietu balsot par V.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 10:07
Plus_opinionKalvis Apsītis >>> Varbūt modificējot Hermaņa ierosinājumus jāsāk tieši ar šo "galvu" un kopā ar citiem kandidāta datiem par darba vietu, formālo izglītību palūgt arī nokārtot eksāmenu praktiskajā šo zināšanu lietošanā tautas labā ?!?!?!?
=====
Ierobežot aktīvās vēlēšanu tiesības ir gandrīz tikpat slidens jautājums kā liegt vēlēt tiem, kuriem nav augstskolas diploma :) Režisors A.Hermanis to pateica kā pārspīlējumu. Teorētiski jebkāda līmeņa deputāti zināšanu trūkumu vienā vai otrā jomā var kompensēt, jūtoties kā tautas pārstāvji, savedot kopā ieinteresētās puses un ekspertus. Tāpat jau viens cilvēks visu nezinās.

Bet pašvaldību līmenī par to jau ir "padomāts" - opozīcijas deputātiem maksā niecīgu aldziņu par čaklu atsēdēšanu. Līdz ar to viņi nevar pamest pamatdarbu, un ar balsojamajiem jautājumiem iepazīstas kaut kad brīvajā laikā, vakaros. Reālos lēmumus pieņem tie nedaudzie deputāti, kuru rokās ir izpildvaras sviras - un viņiem arī pietiek resursu (kaut vai nosēdinot savus cilvēkus kapitālsabiedrību padomēs vai tml.) iedziļināties apspriežamajos jautājumos. Un tad arī no malas izskatās, ka pagastvecis ir "gara milzis", salīdzinot ar opozicionāru, kurš neorientējas elementārās lietās.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 10:53
Elektriķa dēls Nu tā jau manuprāt ir tā nelaime, ka politiku neuzskata par nopietnu nodarbi ar ko var nopelnīt iztiku strādājot sabiedrības (ne savā)labā.
Vai ir kāda būtiska atškirībā no tālajiem padomju laikiem, kad tautas deputātu padomēs sēdēja strādnieki un kolhoznieces un sanāca pāris reizes gadā lai paceltu roku atbilstoši vienīgās partijas norādēm un izpildvaras funkcionāru sastrādatajam ?!?!??!
Butu tākā laiks attapties, ka ar vienkāršiem saukļiem "par godigumu" nevienu siltā vietā sēdošo no tās neizdabūsi, būs vien sūri grūti jāstrādā ikdienas un vairāk par dažām stundām.

Bet attiecībā uz diskrimināciju es nebiju domājis kādus formālus parametrus, bet gan reālas pārbaudāmas zināšanas, lai vēlētājam būtu iespēja saprast vai aiz skaistajiem vārdiem ir cerības sagaidīt arī kādus darbu, ne tikai atsēdēšanu " no darba brīvajā laikā" !
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 11:54
Plus_opinionKalvis Apsītis >>> Bet attiecībā uz diskrimināciju es nebiju domājis kādus formālus parametrus, bet gan reālas pārbaudāmas zināšanas, lai vēlētājam būtu iespēja saprast vai aiz skaistajiem vārdiem ir cerības sagaidīt arī kādus darbu, ne tikai atsēdēšanu " no darba brīvajā laikā" !
======
Varbūt var kaut ko tādu piedāvāt deputātu kandidātiem veikt brīvprātīgi - kā labas gribas žestu? Ievietot Interneta tiešsaistē kaut kādu testu jau nav grūti; un pat klātienes sesiju var sarīkot - lai būtu bez šmaukšanās. Ja tas būs pievilcīgi izdarīts un dos zināmu PR, cilvēki atsauksies. Vienīgi jāsaprot, kādas prasmes vajadzētu pārbaudīt.

Vai ir kāda akadēmiska zinību nozare, kas jāprot pašvaldību deputātiem? Grāmatvedība un audits? Krimināltiesības? Būvniecība un zemes iekārtošana? Mūžizglītības organizēšana? Sociālais darbs? Man jau šķiet, ka pašvaldībā var iznākt nodarboties ar visu ko - bet varbūt kļūdos, un ir tāda zināšanu summa, kas noderētu visiem.
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 12:15
Elektriķa dēls Vai ir kāda akadēmiska zinību nozare, kas jāprot pašvaldību deputātiem? Grāmatvedība un audits? Krimināltiesības? Būvniecība un zemes iekārtošana? Mūžizglītības organizēšana? Sociālais darbs? Man jau šķiet, ka pašvaldībā var iznākt nodarboties ar visu ko - bet varbūt kļūdos, un ir tāda zināšanu summa, kas noderētu visiem.

Domāju, ka pastāv jau formālais sadalījums pamatizglītība, vidējā un augstākā, taču šobrīd jau šīs robežas ir stipri izplūdušas.
Lielākā problēma manuprāt ir spēja teorētiskās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, saprast kopsakarības un neskatīt pasauli un procesus "melnbaltās krāsās".
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 12:46
dzeris49 Par to Malaziju interesanti, nemaz nezināju, ka tai arī kas līdzīgs ASV ar to pozitīvo diskrimināciju, bet, tur jau arī ar to problēmas, patreiz par diskrimināciju nu gandrīz vai var sūdzēties baltais heresokseksuāls vīrietis, nevis sieviete, homoseksualists vai afroameriķānis.
Bet Latvija, manuprāt, visa uzmanība būtu jāvērš vidusškiras radīšanai, taisni tā, nevis nacionalā buržuāzija, drīzāk, būtu tas stabilitātes garants, ar to nacionālo buržuāziju mums vairāk problēmas, nekā labuma.
Un tā vēlētāju izglītošana - tas jau arī būtu plašs darba lauks sab. mēdijiem, galvenais, lai tas notiktu pieejamā un interesantā formā.
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 10:12
Plus_opinionKalvis Apsītis ASV ir tāds "affirmative action", t.i. universitāte var izlemt skatīties nevis tikai uz abiturienta savāktajiem "punktiem", bet arī uz to, vai viņš nāk, piemēram, no nabadzīga iekšpilsētas rajona, ko apdzīvo rasu minoritātes. Bet šādus uzņemšanas komisiju lēmumus amerikāņi veiksmīgi apstrīd tiesās - jācer, ka drīz šīs prakses atzīs par antikonstitucionālām.

Lielākas nelaimes sākas tad, ja "pozitīvo diskrimināciju" attiecina uz tiem, kuri jau tāpat ir stipri un bagāti. Ja valsts rīkojas par labu uzņēmējiem, kuri var dabūt valsts/pašvaldību pasūtījumus, kapitālsabiedrību padomēs sēdošajiem, autortiesību aģentūras monopolam. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Rīgas Domes vēlēšanās nenostrādāja atmodas laiku retorika - "padarīsim Rīgu latvisku", utml. Pārāk klaji spīd cauri viena vai otra paveida "bumiputru" intereses.

Vajag daudz kreisāku politiku - bet, lai mēs nekļūtu A.Hermaņa vārdiem par "lumpenu ķīlniekiem" un nesaņemtu tai vietā kreisi iekrāsotu populismu - ir vajadzīgs daudz izglītotāks vēlētājs - lai kādi nebūtu viņa akadēmiskās izglītības papīri. Jo par "labēju politiku", par Lembergu, Rāviņu un Ušakovu var nobalsot arī nezinošs cilvēks, kuram iestāsta, ka "pilsētai vajadzīgs saimnieks". Bet tikai erudīts cilvēks varēs atšķirt kreisumu no populisma.

Nu jā - nosacīti varam šādu izglītotu un atbildīgu vēlētāju saukt par "vidusšķiru". Bet objektīvi jau vidusšķiras (sīkburžuāzijas) katrā sabiedrībā ir tik, cik ir.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 10:43
articulus100. Kalvis Apsītis
Bet tikai erudīts cilvēks varēs atšķirt kreisumu no populisma.

"Kreisiskums" ir populisms. Kamēr labie nav saražojuši, kreisiem(nepareiziem) nemaz nav ko dalīt. Un tad ir z-Koreja. Labēja nav ne Lemberga ne Rāviņa ne Ušakova politika, tā nav arī "kreisa", tā ir bezprecedenta izlaupīšanas politika.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 10:58
Plus_opinionKalvis Apsītis Ir tāds Evas Našenieces rakstiņš (jau 2011.g.) www.delfi.lv/news/com... . Kreisā politika tieši ir par to, kā var efektīvāk izmantot resursus. Teiksim, nav grūti iztērēt izglītībai vai medicīnai divreiz vairāk publiskās naudas. Ir toties grūti panākt, lai publiskās naudas tērēšana dotu maksimālu labumu.

Populisms vairāk ir par to, kā iedot kādam labumus, gūstot sev popularitāti. Piekrītu Jums, ka populisms un izlaupīšanas politika nav nedz "kreisa" nedz "labēja".
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 11:22
Haris Kreisā politika tieši ir par to, kā var efektīvāk izmantot resursus
===================================
Kreisā politika atņem iedzīvotājiem resursus, lai tos pārdalītu, jo "valsts taču zina labāk". Dažās jomās tā tiešām varētu būt - jo indivīdi paši nespētu vienoties. Bet caurmērā indivīdi jau nu zinātu gan, kā vislabāk izlietot savu nopelnīto, savus resursus (labēja politika).

Tāpēc, manuprāt, nepavisam nevar apgalvot, ka "kreisa politika" resursus izmanto efektīvāk nekā "labēja politika".:):)
(Ja pareizi sapratu Jūsu tekstu)
 -2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 14:47
Plus_opinionKalvis Apsītis >>> Tāpēc, manuprāt, nepavisam nevar apgalvot, ka "kreisa politika" resursus izmanto efektīvāk nekā "labēja politika".:):)
=====
Dalījums kreisajos un labējos (tāpat kā konservatīvajos, liberāļos un sociāldemokrātos) mūsdienās ir ļoti nosacīts. Somijā pie varas ir bijuši viņi visi - un konservatīvo uzvedība no sociāldemokrātu uzvedības nemaz tik ļoti neatšķiras. Gan vieni gan otri iestājas par Somijas militāro kapacitāti, par labu izglītības sistēmu, par sociālajām programmām, par atbalstu inovācijām. Ja ir izveidota laba sistēma, tad dekoratīvus akcentus salikt nav grūti.

Latvijā kreisās idejas vispār nav nopietni apspriestas (ja neskaita lumpeniskas diskusijas par bezmaksas biļetēm un komunālo maksājumu soda procentu piedošanu - vienu no daudzajām N.Ušakova PR akcijām). NA+V būs jāpievēršas šīm tēmām - potenciāls taču ir: NA ir ļoti laba "grassroots" bāze, toties Vienotības rindās ir Atis Lejiņš un kādreizējā Sabiedrība Citai Politikai.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 15:19
Ciniķis "Rēzeknē šāds latvisko partiju megasaraksts tika veiksmīgi izveidots un saņēma ... 2 deputātu vietas no 13." - un kāds ir nacionālais sastāvs un naturalizēto civilokupantu daudzums? Vai tieši tas lielā mērā neietekmēja "latvisko partiju megasaraksta" iegūto vietu skaitu? Tas pats taču sakāms arī par Rīgu - ja latviešu vēlētāju aktivitāte būtu lielāka, nedaudz mainītos krēslu sadalījums, bet būtība principā būtu tāda pat, kā tagad.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 15:45
Plus_opinionKalvis Apsītis >>> un kāds ir nacionālais sastāvs un naturalizēto civilokupantu daudzums? Vai tieši tas lielā mērā neietekmēja "latvisko partiju megasaraksta" iegūto vietu skaitu?
=====
Rēzeknē latviešu varētu būt apmēram tikpat cik Rīgā - kādi 42%; pilsoņu vidū droši vien nedaudz vairāk. Noteikti daudz lielāka proporcija nekā 2 no 13 :)

Sal. arī izm.izm.gov.lv/regist... . Atveriet Excel tabuliņu "Izglītojamo skaita sadalījums pēc apmācības valodas vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās 2012./2013.m.g." - tur redzams, ka 43.54% (1671 bērni) no vispārizglītojošo skolu skolēniem mācījušies latviešu programmās; 44.63% (1713 bērni) mācījušies krieviski, bet 11.83% (454 bērni) - poliski.

Šie dati ir bez jebkādas fikcijas, atšķirībā no iedzīvotāju reģistra neuzskaita tos, kuri ir aizbraukuši, utml. Tātad Rēzeknē ir pietiekami daudz skolēnu, kuri mācās latviešu programmās.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  4.jūnijs 2013 15:55

Pievienot savu viedokli

    Lai pievienotu viedokli ⎯

    vai

    Vēl par šo tēmu