IR

Satversmes tiesa
Jurisprudence
            Argumentācijas bāze plaša – atsauksmes uz starptautisko institūciju (ANO, Eiropas) izstrādātām rekomendācijām, pamatprincipiem, viedokļiem; citāti no atsevišķu valstu Konstitūciju pantiem un Konstitucionālo tiesu spriedumiem, kā arī citāti no pašu iepriekšējiem spriedumiem un žurnālu rakstiem, bet bez attiecīgā konteksta.Ir citātu „kaudze”, 25 secinājumi ar minimālu vispārīgo jēdzienu skaitu ( lieta 2009- 11- 01), bet nevar saskatīt loģisko ķēdi, kas noved pie gala sprieduma. Notiek it kā rezonēšana ar vispārīgiem jēdzieniem – netiek izmantots vertikāls ( padziļināts) pamatojums; izmanto nepamatotu jēdzienu substitūciju ;jēdzieni netiek kvantificēti, kaut pastāv attiecīgas metodikas; ļaunprātīgi tiek „izmantoti” ierindas tiesneši savu interešu nodrošināšanai u.c. Tiesību principi tiek tulkoti paplašināti- tiesiskās paļāvības princips tiek absolutizēts, ja skar pašu intereses, bet neatkarības garantijās iekļauts viss, ko sirds spēj vēlēties, arī visas iespējamās sociālās garantijas.
Jurisprudence
Saeimas  likuma norma- par tiesnešu veiktajam darbam atbilstošu samaksu uzskatāma tāda, kas 4,5 reizes lielāka par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, nebalstās uz visu sabiedriskā sektora veicamo darbu izvērtējumu pēc vienotas metodikas, bet gan uz ieinteresētu pašvērtējumu, „pasūtījumu”. Darba likums ( 62. p. (6) ) taču nosaka, ka „intelektuālā darba novērtēšanas ...un amatu kvalifikācijas kategorijas noteikšanas pamatmetodiku no valsts finansējamo institūciju darbiniekiem nosaka Ministru kabinets ” un pašreiz spēkā ir metodikas otrā redakcija (MK noteikumi Nr.533 no 26.09.2003. g.). Nepavisam nav jābūt speciālistam, lai saprastu, ka bez kvalifikācijas tiesneša darbs nav nozīmīgāks ( koeficients 4,5) par Ministru Prezidenta darbu ( koeficients vēl šodien ir 4,05). Lai arī Ministru Prezidenta darba samaksas noteiktais koeficients ir uzskatāms par politisku lēmumu, tad koeficients 4,5 arī nebalstās ne uz objektīviem kritērijiem, ne aprēķiniem. Tas ir vērtējams kā acīmredzams absurds! Pirmskara Latvijā tiesnešu darba samaksa bija ietverta vienotajā valsts atlīdzības sistēmā un tiesnešu alga tika pielīdzināta vidusskolas skolotāja noteiktai algai (Senatora alga augstākās pakāpes ierēdņa algai). Arī starptautiskai praksei atbilstošais darbaspēka uzskaites un salīdzināšanas klasifikatorā (MK noteikumi Nr. 461 no 2010. gada      18. maija) juridiskās specialitātes, t. sk. tiesneši atrodas speciālistu, arī vecāko speciālistu pamatgrupu 6-jā apakšgrupā kopā ar sociālo un kultūras lietu speciālistiem. Pirmo apakšgrupu veido zinātnieki, fizikas un Zemes zinātņu speciālisti; otro- veselības aprūpes speciālisti; trešo – izglītības jomas speciālisti utt.( pēc definīcijas, profesijas apvienotas ar augstu līdzības pakāpi). Vadītāju pamatgrupā ( tātad augstāk atalgoto grupā) ir likumdevēji, bet nav... tiesnešu.                                                                                                                              Grūti iedomāties, kā tiesnešiem paļaušanās uz šādu normu varēja būt bijusi saprātīga un atbilstoša samērīguma un taisnīguma principiem sabiedrībā, ja nu tā nav mītiskā domāšana, kas nevar pasargāt no jebkuras vilšanās.
Jurisprudence
 Bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G. Kūtra izteiktais sava darba vērtējums - „labi padarīts darbs” un vēlme aktīvi iesaistīties valsts darba pārkārtošanā, „jo ir daudzi jautājumi, kur es redzu , ka valstī tos risina ne tā, kā gribētos”, spieda mani atgriezties pie atsevišķiem spriedumiem, kas savulaik man radīja neizpratni, it īpaši, ja tiek apgalvots, ka bijusi ”sirdsapziņa katrā spriedumā iekšā”. Vai tiešām ir pamats pašapmierinātībai, spriedumi vienmēr ir bijuši taisnīgi, sirdsapziņa tīra un mierīga, sprieduma beigās deklarējot - ”Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams”?
Sāc Rakstīt!

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →