IR

integrācija
Personīgie Blogi
Ar neviltotu interesi uzzināju par nule nodibināto sabiedrisko organizāciju “Jaunie Latvieši”. Jaunās organizācijas darbības mērķi izskatās cēli, Latvijai noderīgi un visādā ziņā apsveicami: “Atbalstīt un veicināt ārvalstu pilsoņu, kuriem ir Latvijas uzturēšanās atļaujas, integrāciju Latvijas sabiedrībā, saglabājot un popularizējot latviešu tautas kultūras vērtības.”* 
Politika
Rīcības plāns personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošana un uzņemšana Latvijā, paredz sniegt dažādus integrācijas pasākumus, tai skaitā sociālekonomiskās iekļaušanas jomā, lai bēgļi un personas ar alternatīvo statusu pēc iespējas ātrāk varētu iekļauties Latvijas darba tirgū. Tūlītēja iebraucēju sociālekonomiskā integrācija samazinātu laika posmu, kad šie cilvēki ir atkarīgi no pabalstiem un sniegtu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Latvijas uzņēmēji un biedrību, un nodibinājumu vadītāji ir apstiprinājuši gatavību piedāvāt darba vietas bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, taču pagaidām ir pārāk daudz nezināmā un “nesakārtotu” procesu saistībā ar šo ārvalstnieku integrāciju darba tirgū.
Politika
Latvijas ārlietu ministra E.Rinkēviča paustais „Mums nenoliedzami ir problēmas ar integrāciju, tā nav bijusi perfekta, bet nav arī izgāzusies,” [1] mani pamudināja rakstīt par šo tēmu. Maigai kritikai sekos arī priekšlikumi.
Politika
Es, kā apdomīgs cilvēks, vienmēr esmu mēģinājis izvairīties no nacionālu jautājumu komentēšanas publiski. Tomēr, raugoties uz pēdējo dienu notikumiem Uzvaras parkā un bēgļu jautājuma saasinājuma, gribu padalīties ar savām domām par šo visu. 
Politika
Līdz ar preambulu Satversmē pirmo reizi parādījās jēdziens latviešu nācija, tās valstsgriba un kultūra. Agrāk mūsu konstitūcijā bija minēta vien latviešu valoda (pie tam 5 dažādos pantos), bet ne latvieši kā tādi. Cenšoties neatkārtoties par etnisko un politisko nāciju, mēģināsim saprast, kas ir šī latviešu nācija.
Personīgie Blogi
Sabiedrībā vēl arvien pastāvošā neiecietība pret gejiem un lesbietēm visvairāk skar bērnus un jauniešus, kuri apzinās savu piederību citādo un “netradicionālo” ļaužu grupai. Neiecietību īpaši veicina nacionāli un reliģiozi noskaņoti cilvēki – tie, kuri sevi bieži vien pasniedz tieši kā bērnu tiesību aizstāvjus.
Personīgie Blogi
Krievu medijos nav nekā par Latviju kā "veiksmes stāstu". Toties tiek nepārtraukti uzsvērts, ka Latvija ir nevalsts, jeb "failing state". Plaši tulkojams jēdziens - nerealizējies projekts, kļūdaina valsts, u.t.t.
Politika

Par integrāciju 59

-> jautajums_4 29.maijs 2012 21:24
Jābūt ļoti pacietīgam-atbildēja lapsa. -Vispirms tu apsēdīsies zālē - patālāk no manis. Es tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu, un tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties mazliet tuvāk... (Antuāns de Sent-Ekziperī)
Personīgie Blogi
Portālā "musuvalsts.lv" atlasīti 10 ieteikumi "saliedētības" veicināšanai Latvijā. Pēc manām domām, kopumā tie neko īpaši neietekmēs starpnacionālās attiecības. Izņemot divus priekšlikumus: 1)atvieglota pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušiem nepilsoņiem - nostiprinās Latvijai nelojālo krievu kopienu, un 2) labs priekšlikums par vienoto informatīvo telpu. Un ļoti apsveicami - vairs netiek pieminēti "krievu" Ziemassvētki. Šis anahronisms.
Personīgie Blogi
Nu jau gandrīz nedēļa pēc referenduma. Nospiedošs atbalsts latviešu valodai. Nebijusi aktivitāte laukos, laucinieki, paši saorganizējās un pielika stipru "nē" krievu valodai. Krievi jau neko, savas tieksmes neapvalda un dzied veco dziesmu. Sarosījušies vien valdošie. Un, tavu brīnumu - nolēmuši izmest mēslainē "svēto govi - integrāciju. Integrāciju, ar kuru mums skaloja smadzenes jau 20 gadus.
Politika
     Lasot politiķu un citu līdzpilsoņu izteikumus, man neviļus rodas jautājums - vai mēs tiešām izprotam problēmas būtību? Referendums tiešām bija par valodu, bet vai tiešām viss sākas un beidzas ar latviešu valodas zināšanu?
Politika

Pēcreferenduma paģiras 7

-> Kaspars Mitulis 20.februāris 2012 20:12
Nu labi - gribot negribot nāksies arī man piedalīties kolektīvajā pēc referenduma paģiru lapīšanā un mēģināt rast dažas atbildes uz jautājumu - ko darīt?
Personīgie Blogi
Beidzot, īsi pirms referenduma sarosījusies mūsu inteliģence. Runā labi, vienkārši un saprotami - noteikti jāiet un jābalso "pret". Pat atgādina, ka lauku iedzīvotāju (latviešu) piedalīšanās referendumā ir atkarīga no transporta lai būtu iespējams apmeklēt vēlēšanu iecirkni. Dauz grūtāk inteliģencei sokas ar pasākumu piedāvājumiem, ko darīt tālāk. Tiek piedāvāti šabloniski risinājumi - labot kļūdas, atteikties no savstarpējiem apvainojumiem, meklēt kopīgo, izlīgt, sākt visu no jauna. No baltas lapas.
Politika
"Kakaja matj vas grudju kormila", piebāztajā skolas zālē, termināla sabiedriskajā apspriešanā 2002. gadā kliedza Marija Afansjevna, vicinot gaisā kūjiņu, uz kuras viņa atspiedās, kad blakām nebija Vladimira Iļjiča. Vladimirs Golubevs nomira aizpagājušajā vasarā, viņa sirds neizturēja un vēstuļu rakstīšana "po instancijam" pret termināli- aiziešanu tikai paātrināja.  Marija Afanasjevna kā īsta (VDR pieredzi guvusi izlūce) pirmajā sabiedriskajā apspriešanā uzskatīja par savu pienākumu "nospert" vienā eksemplārā krievu valodā lasāmos apspriešanas materiālus, lai tālāk pa lapiņai tos analizētu viss pensionētais kuģu remonta rūpnīcas kara  inženieru "sastāvs"- sākot no Juvenālija, kurš sarīkoja pirmo protesta mītiņu savas  mājas pagalmā līdz Vitālijam Trofimovičam. 
Politika
Kamēr citi ņemas ap banku drošības vai nedrošības problēmām, es tomēr gribu vedināt sabiedrību neaizmirst integrācijas, precīzāk, etniskās izdzīvošanas jautājumus.
Sāc Rakstīt!

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →