IR

Politika

LIELĀKS VALSTS FINANSĒJUMS POLITISKAJĀM PARTIJĀM VAR MAZINĀT KORUPCIJU 5

Partijas pretojas lielākam valsts finansējumam
Ajax-loader Partiju_fin_tabula-galery_main
  • Partiju_fin_tabula-media_thumb
  • Norden3_lv_72-media_thumb
DELNA_LV 14.novembris 2016 15:27

2014.gadā, kad darbu uzsāka 12.Saeima, Sabiedrība par atklātību – Delna un domnīca PROVIDUS ieteica deputātiem veikt divus soļus, lai mazinātu naudas varu politikā. Pirmkārt, pārskatīt valsts finansējuma apmēru, lai partijas varētu kvalitatīvi veikt funkcijas, neesot atkarīgas no privātiem ziedojumiem. Otrkārt, samazināt summu, ko drīkst ziedot viens ziedotājs, vai ziedojumu limitu piesaistīt ziedotāja legāli gūtajiem ienākumiem.  

Jau pēc pusgada, 2015.gada aprīlī, Saeimā notika balsojums par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēja valsts finansējuma dubultošanu partijām. Likumprojekts bija prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva, taču tika noraidīts pirmajā lasījumā, daļēji aizbildinoties, ka grozījumi nebūs godīgi pret partijām, kas nav ievēlētas Saeimā, daļēji, ka tie būs “amorāli, jo ir daudz svarīgākas lietas, kam tērēt [valsts budžeta] naudu” [1]. Grozījumus atbalstīja tikai 32 Vienotības un Nacionālās apvienības (NA) deputāti.

Reaģējot uz KNAB veiktajām aizturēšanām par iespējamo uzņēmēja Jūlija Krūmiņa līdzdalību nelikumīgā partiju finansēšanā, šā gada oktobrī atkal sekoja Valsts prezidenta, šoreiz Raimonda Vējoņa, iniciatīva. Prezidents publiski paziņoja, ka valdībai tomēr var nākties valsts finansējumu politiskajām partijām palielināt. Partijas prezidenta teikto uzņēma dažādi. Vienotības priekšsēdētājs A.Piebalgs žurnālam “IR” pauda atbalstu privāto ziedojumu pilnīgai aizliegšanai, bet Saskaņas J.Urbanovičs par vienīgo pareizo risinājumu uzskatīja ziedošanu bez ierobežojumiem [2].

Partiju finanšu situācija šī gada rudenī liecina, ka vairums politisko partiju ziedojumos saņēmušas niecīgas summas, tomēr dažās partiju kasēs privātās naudas apmērs pārsniedzis vai bijis tuvu valsts piešķirtajam finansējumam. Visvairāk ziedojumos saņēmušas partijas Vienotība uz ZZS, attiecīgi – apmēram 135 un 200 tūkstošus eiro. No valsts budžeta Vienotība saņēmusi 141 tūkstoti, bet ZZS tikai 126 tūkstošus eiro. Rupji rēķinot, 2016.gadā ziedojumi sastādījuši 60% no kopējiem ZZS ieņēmumiem, turklāt vidēji viena ziedojuma summa bijusi virs 3000 eiro. Savukārt Vienotība, kas tikko zaudējusi valsts budžeta naudu, ziedojumos savākusi 47% no kopējā finansējuma. (Aprēķinos nav ņemti vērā citi partiju ienākumi, ja tādi bijuši.) 

Partiju finansēšana Ziemeļvalstīs

Salīdzinājumam Ziemeļvalstīs politiskās partijas saņem nozīmīgu valsts finansējuma apjomu līdz pat 70-80% no kopējiem ieņēmumiem (pēc GRECO datiem) [3], tāpēc privātās naudas apmērs ir mazs. Ziemeļnieki to pamato ar vēlmi veicināt  lielāku politiķu neatkarību un lēmumu pieņemšanu visas sabiedrības interesēs, ievērojot līdzvērtīgu iespēju principu.

2015.gadā Islandes partijas ziedojumos saņēma tikai ap 20% no visiem gada ienākumiem. Dānijas partijas 2013.gadā ziedojumos saņēma 10%. Ne Islandē, ne Dānijā šie nebija vēlēšanu gadi, protams, vēlēšanu gados arī Ziemeļvalstīs privāto ziedojumu summas ir lielākas, taču tikai ļoti retos gadījumos tās pārsniedz valsts finansējumu. Piemēram, 2014.gadā Zviedrijā notika pašvaldību vēlēšanas, bet vidējais astoņu varas partiju saņemto ziedojumu apmērs bija vien 24,52%. Lielus privātus ziedojumus 65,5% apmērā no kopējiem partijas ienākumiem saņēma tikai Centra partija (Centerpartiet), kuru galvenokārt finansēja mediju kompānijas. Pārējo partiju saņemtie vidējie ziedojumi bija tikai 18,67%. (Skatīt augšējo tabulu [4] [5] [6] [7] )

Nevienas valsts partiju finansēšanas modelis nav tik ideāls, lai vispār nepieļautu korupciju, jo regulējums ir tikai daļa no risinājuma. Nozīme ir arī politiskajai kultūrai, partiju finanšu uzraudzībai un piemērotajām sankcijām. Ziemeļvalstīs partiju finansēšana nav tik stingri regulēta kā Latvijā, taču ir daži ierobežojumi, ko būtu vērts pārņemt. Piemēram, Islandē viens ziedotājs gada laikā partijām var ziedot 3050 eiro – summu, kas mazāka par vidējo Islandes bruto mēnešalgu 4000 eiro. Latvijā vidējā bruto alga ir 850 eiro, bet maksimālā summa, ko var ziedot gada laikā, ir 18 000 eiro.

Neskatoties uz Latvijā atļautajiem lielajiem ziedojumu griestiem, KNAB aktivitātes  liek domāt, ka pēdējos gados izmantota trešo pušu iesaiste, kad nauda nākusi nevis no formālā ziedotāja, bet cita avota, kas sabiedrībai palicis slēpts. Iesaistīto partiju biedri un vadība izvēlējušies norobežoties, aizbildinoties, ka nevar uzņemties atbildību par katru ziedojumu. Savukārt aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš uzskata, ka par spīti likuma regulējumam ar savu naudu var rīkoties kā vēlas.

Ziemeļvalstīs par ziedotājiem publiski pieejama daudz skopāka informācija, taču finanšu uzraudzībā darbojas partiju iekšējie mehānismi un tās uzņemas atbildību par ziedojumu pieņemšanu vai noraidīšanu. Islandē un Somijā partiju finanses pārbauda Valsts Kontrole, bet Norvēģijā ir speciāla Partiju Revīzijas komiteja.

Sabiedrības uzticība partijām

Pēc Latvijas Faktu datiem 2015.gadā 70% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka politisko partiju finansēšana nav caurspīdīga un netiek pietiekami uzraudzīta. Ziemeļvalstīs partijām uzticas mazāk nekā likumdevējam, taču uzticība ir ievērojami lielāka kā citās Eiropas valstīs un arī kopējie korupcijas rādītāji ir zemi. 2015.gada Korupcijas uztveres indeksā Dānija, Somija un Zviedrija ierindojās pirmajās trijās vietās kā vismazāk korumpētās valstis, Norvēģija 5.vietā, Islande 13.vietā, bet Latvija bija 40.vietā [8].  

Saeimas deputāti, balsojot pret valsts finansējuma dubultošanu, sūdzējās, ka sabiedrība nesapratīs partiju alkatību pēc naudas un papildus nepieciešamos ikgadējos 600 tūkstošus eiro būs jāatņem citām vajadzībām. Ziemeļvalstu vēlētāji saprot, ka finansējot partijas no nodokļu maksātāju naudas, viņi no tām var prasīt atbildību, sabiedrības interešu pārstāvību, mazāk raizēties par politiķu lēmumiem šauru grupu interesēs un sagaidīt skaidrojošo darbu un komunikāciju.

Atraktīvu veidu partiju dialogam ar sabiedrību varam mācīties no Zviedrijas salā Gotlandē notiekošā nedēļu ilgā demokrātijas festivāla “Politikas nedēļa Almedālenā” (Almedalsveckan). Festivāls notiek ik vasaru kopš 1968.gada un programmā katrai parlamentā pārstāvētajai partijai tiek piešķirta viena diena, kurā rīkot diskusijas, teikt iedvesmojošas runas un īstenot citus pasākumus. Almedālena partijām ir gada nozīmīgākais publiskais pasākums, kas dod iespēju saprast iedzīvotāju vajadzības, smelties jaunas idejas, iegūt vēlētāju uzmanību un uzticību un reizē atskaitīties par valsts naudas izlietojumu sabiedrības interesēs. Latvijas tuvākajā ekvivalentā - Cēsīs notiekošajā Sarunu festivālā LAMPA politiķi piedalās dažādos pasākumos un tiek cepināti, taču partijas nav bijušas festivāla galvenie dalībnieki.

Padarot partijas neatkarīgākas no privātā finansējuma un stiprinot finansēšanas uzraudzību, varam  stimulēt arī partiju dialogu ar sabiedrību, tajā skaitā sagaidīt plašāku pārstāvniecību festivālā LAMPA, un ticams arī pakāpšanos Korupcijas uztveres indeksā augstāk par 40.vietu.

Autore: Liene Gātere, Sabiedrība par atklātību - Delna


Šis raksts ir tapis ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.



 

[1] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/2277610977E03D6CC2257E420043D991?OpenDocument


[2] http://www.irlv.lv/2016/10/19/naudas-vara


[3] http://www.moneyinpolitics.info/wp-content/uploads/2015/05/Public_funding_GlobalConference_PICCIO.pdf


[4] Transparency International Dānijas nodaļas  veiktie aprēķini par 2013.gada partiju ienākumiem Dānijā: http://www.ft.dk/Folketinget/Folketingets_administration/Tal_og_regnskaber/~/media/PDF/om_folketinget/Regnskaber/Partiregnskaber/2014/Regnskaber2014.pdf.ashx


[5] Delnas veiktie aprēķini par 2015.gada partiju ienākumiem Islandē: 

http://rikisendurskodun.is/utgefid-efni/fjarmal-stjornmalasamtaka/


[6] Transparency International Zviedrijas nodaļas veiktie aprēķini par 2014.gada partiju ienākumiem


[7] Delnas aprēķini pēc žurnāla “IR” apkopotās informācijas par partiju ienākumiem līdz 2016.gada oktobrim, ņemot vērā ziedojumus un valsts finansējuma apmēru.


[8] https://www.transparency.org/cpi2015/

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

dzeris49 Teorētiski tā it kā ir.

Bet, Latvijā vispār nav partijas klasiskā izpratnē, bet, korumpētas interešu grupas sponsoru apkalpošanai un labi apmaksātu darbavietu nodrošināšanai "locekļiem".

Tikai valsts finansējums partijām neko nemazinās, korupciju var mazināt tikai kompleksi pasākumi, kuru ieviešana atkarīga no tiem pašiem korumpētiem politiķiem, tāpēc tas ir bezceris un utopija.
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  15.novembris 2016 18:57
DD1 Kaitinošs, kliedzošs virsraksts (lielie burti) un absurda ideja.

Patiesībā ir jāmaina vēlēšanu sistēma no partiju uz vismaz jaukto, lai mums nebūtu obligāti jāvēl par šīm skaitliski nelielajām interešu grupām, kas "paši pūta, paši dega" un kas sevi diskreditējušas, bet varētu balsot arī par patriotisku motīvu vadītiem cilvēkiem.

Aicinu Levita k-gu izstrādāt un piedāvāt jaunu, Latvijai piemērotāku vēlēšanu sistēmu!
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  22.novembris 2016 09:52
eltae Kāds naivums tādā vecumā! Partijām nevis jāpalielina finansejums, bet gan deputātu kvotas jāieskaita nākošo pirmsvēlēšanu aģitācijas izdevumos. "Delna"paveiktu svētīgu darbu, ja portālā "manabals.lv"izveidotu ierosmi balsojumam par šo tēmu.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.novembris 2016 10:20

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

DELNA_LV

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories translation missing: en.article.subcategories.categories translation missing: en.article.subcategories.to_all_categories

Vēl par šo tēmu