IR

Personīgie Blogi

Par ideāliem un laimi (pirmā daļa). Trešā no septiņām sarunām 0

Trešā saruna (pirmā daļa)
viesturs_kreicbergs 1.oktobris 2017 18:26

Par ideāliem un laimi

 

- Par ko mēs runāsim šodien?

- Šodien mēs runāsim par laimi, par cilvēku laimes nosacījumiem. Kad Tu esi laimīgs?

- Tu mani samulsināji! Laimīgs es esmu tad, kad iegūstu kāroto mantu, kad mūsējie ir uzvarējuši basketbolā, kad pēc bargas ziemas parādās pirmie pavasara saules stari.... Es bieži esmu gan laimīgs, gan priecīgs.

- Gribi teikt, ka laimes un prieka sajūtām ir daudz un dažādas „sejas”? Tā tas ir! Bet ir kādi nosacījumi, kuriem realizējoties, jebkurš cilvēks ir laimīgs, varētu teikt „universāli” cilvēka laimes nosacījumiem.

- Vai tad eksistē kaut kādi „universāli” cilvēka laimes nosacījumi?

- Jā, un tie ir veseli divi. Laimīgi ir visi cilvēki, kuri ir iemīlējušies un mīl.

- Vai nelaimīgs mīlētājs arī ir laimīgs?

- Jā, jo viņš mīl, kaut arī bez pretmīlas.

- Un kādi ir otri „universālie” cilvēka laimes nosacījumi?

- Laimīgi ir arī visi tie cilvēki, kuriem ir ideāli un viņi tiem tic.

- Ja varu izvēlēties, tad šodien gribētu runāt par mīlestību?

- Par mīlestību šodien nē.

- Kāpēc par mīlestību nē?

- Tāpēc, ka mīlestības jūtas, kuras veido cilvēka laimi, ir individuālas, savukārt ticība ideāliem var būt gan individuāla, gan kolektīva. Tāpēc šodien par ticību ideāliem.

- Labi. Man, piemēram, ir kāds mašīnas ideāls – PORSCHE. Tādu gan es gribētu iegūt!

- Esmu pārliecināts, ja Tu iegūtu PORSCHE Tu tiešām būtu laimīgs, bet šodien mēs runāsim par ticību ideāliem.

- Kur ir atšķirība?

- Atšķirība ir jēdzienā „ticība”. Ticība ideāliem ir cilvēku tieksme piepildīt kaut kādu augstāku ideju.

- Man arī reiz bija „augstāka ideja”. Kad gāju skolā, domāju, tad, kad notiek PS KP (Padomju Savienības Komunistiskā partija) kongress Kremļa kongresa pilī varētu visu to uzspridzināt, un tad mēs varētu dzīvot brīvi, ilgi un laimīgi.

- Tev ir bijusi nosliece uz terorismu?

- Tās jau tikai bija tādas pusaudža iedomas.

- Bet, ja šādas iedomas pārvēršas realitātē, tad mēs esam, tur kur šodien esam. Teroristi pašnāvnieki ir nopietna sērga visā pasaulē.

- Tā tas ir. Bet kur šeit laime, kuru Tu soli? Cilvēks ziedo savu dzīvību idejas vārdā, vai tā ir laime?

- Nezinu, bet domāju, ka viņš ir savā veidā laimīgs. Laimīgs, ka ir it kā pildījis Dieva gribu un tāpēc nonāks Viņam tuvāk.

- Un vai šī laime ir Dieva dāvana?

- Noteikti nē! Ja Dievs ir ideālas sakārtotības un absolūtas brīvības izjūta, tad terorists no Dieva atrodas tikpat tālu un vēl tālāk nekā ateists.

- Kāpēc? Lai veiktu terora aktu, ir jābūt sevī sakārtotam un viennozīmīgi pārliecinātam par savu ticību.

- Bet ne brīvam! Teroristi zina kā ir pareizi, un soda tos, kas dara nepareizi. Bet Dievs nenosaka to kas ir nepareizi, tas cilvēkiem pašiem jānoskaidro. Terorisms ir sava veida ziedošanās ideālu vārdā, bet šie ideāli ir izdomāti, tā nav „dieva griba”.

- Bet viņi ir laimīgi, jo zina, kā ir pareizi un ir gatavi ziedoties!

- Mēs sākām sarunu ar negatīviem piemēriem. Ne jau tikai terorisms padara cilvēkus laimīgus ticība ideāliem. Laimīgs ir katrs cilvēks, kurš piepilda ideju, un šīs idejas piepildījums ir viņa dzīves šā brīža ideāls. 

- Nesapratu!

- Piemēram, Tu esi iegādājies zemes gabalu.

- Es nekad tā nedarītu!

- Labi! Kāds cilvēks iegādājies neapstrādātu zemes gabalu, un cilvēkam veidojās vīzija, kā viņš varētu šo zemes pleķīti pārvedot – tur mājiņa, pie dīķa pirtiņa, tur sakņu dārzs, tur zālājs... Iemīlējies savā ideālā, cilvēks sāk realizēt savu ideju. Nav svarīgi kā šis stāsts beidzas, bet kamēr cilvēks tic savas idejas, sava ideāla piepildījumam, viņš ir laimīgs.

- Un kas tur slikts?

- Tur nekā slikta nav. Ir tikai prieks par cilvēka laimi, kuriem ir šādi vai līdzīgi ideāli. Taču, parasti, katra šāda laime beidzas brīdī, kad cilvēks to piepilda vai arī apzinās, ka nespēs piepildīt.

- Tātad, mūžīga laimes izjūta ticībā ideāliem nav iespējama, jo visi ideāli vai nu beidzas tos piepildot, vai arī netiek piepildīti?

- Noteikti nē! Ir ideāli, kuri cilvēka dzīves laikā paliek mūžīgi.

- Kā teroristiem, kuri mirst savu ticības ideālu iedvesmoti?

- Ne tikai viņiem. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri tic Dievam, tāpēc, ka viņi jūt - Viņš ir. (Un tāpēc neviens neticīgais nav jānogalina.)

- Vai tikai ticība Dievam kā ideālam var būt mūžīga?

- Nebūt nē. Arī ticība kādiem sabiedriski politiskām ideāliem var būt mūžīga. Piemēram, vēl joprojām daudzi cilvēki mūsu valstī tic komunisma idejas nemaldīgumam. Ja viņi no šīs ticības atteiktos, tad justos tukši un nelaimīgi.

- Tad ar šo mēs varētu uzskatīt, ka tēma par laimi un ticību ideāliem ir izrunāta?

- Vēl nē!

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

viesturs_kreicbergs

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →