IR

Personīgie Blogi

Par ideāliem un laimi (otrā dļa). Teršā no septiņām sarunām 0

Trešā saruna (otrā daļa)
viesturs_kreicbergs 1.oktobris 2017 18:29

Par ideāliem un laimi

 

- Kas tad vēl ir palicis?

- Visu laiku mēs runājām par atsevišķa cilvēka ticību ideāliem. Tik, pat nozīmīga ir arī kolektīvā jeb sabiedrības ticība ideāliem.

- Ar ko tad sabiedrības ticība ideāliem (idejām), atšķiras no atsevišķa indivīdu ticību tām?

- Atsevišķa indivīda ticība saviem ideāliem ietekmē viņa rīcību, no kuras iegūst vai cieš tikai neliels skaits cilvēku. Kādas sabiedrības ticība ideāliem un uz šo ideālu bāzes veidota rīcība, var ietekmēt daudzu citu sabiedrību dzīvi vai pat visas cilvēces likteni.

- Piemēram?

- Lūdzu! Sabiedrība, kura noticēja komunisma ideāliem, izmainīja praktiski visas pārējās pasaules cilvēku likteni.

- Bet cilvēki, kuri tic šiem ideāliem ir laimīgi?

- Jā protams! Bet pēc tam...

- Ko nozīmē pēc tam?

- Praktiski visi šie ideāli ir sabrukuši. Cilvēki ir apjukuši un piekrāpti. Paliek tikai fanātiķi, kuri tic šiem ideāliem, līdzīgi kā musulmaņu fanātiķi.

- Tātad ticēt kaut kādiem kopīgiem sabiedrības ideāliem ir slikti vai varbūt pat kaitīgi.

- Šāds spriedums nebūs nepareizs!

- Kā tā?

- Bez ticības kopīgiem ideāliem sabiedrība degradējas un iet bojā! Jebkurai sabiedrībai ir jābūt ideāliem, kuriem šī sabiedrība tic, un šī ticība šo sabiedrību vieno!

- Nesapratu! Tikko tu teici, ka vienas sabiedrības tieksme realizēt savus ideālus var iznīcināt citu sabiedrību eksistenci (ar vai bez saviem ideāliem).

- Ja sabiedrībai nav savu garīgo ideālu, tā iet bojā vai arī tiek sašķelta, t.i. daļa sabiedrības pakļaujas citas sabiedrības idejām. Tieši šādi procesi valda mūsdienās Eiropā.

- Nevar būt! Eiropai ir savi ideāli - liberālisms. Piemēram, vispārēja labklājība, visu indivīdu līdztiesība, runas un vārda brīvība, cilvēktiesības utt.

- Bet trūkst ticības garīgiem ideāliem, jo tādu nav!

- Nav tiesa! Katrs cilvēks var ticēt kam grib vai arī neticēt nekam.

- Tieši tas jau ir šīs sabiedrības degradācijas pamatā. Eiropa nespēj piedāvāt garīgus ideālus, kuriem lielākā daļa iedzīvotāju varētu noticēt.

- Toties mēs – Eiropas Savienība spējam piedāvāt labklājības pieaugumu katram iedzīvotājam!

- Un Tu tam tici?

- Godīgi sakot nē!

- Atgriezīsimies pie iepriekšējā – Eiropas sabiedrības degradācijas, kuru izraisa ticības trūkums kopīgām garīgā vērtībā.

- Bet vai vispār kādai sabiedrībai ir bijušas garīgas vērtības, kurām tā ir ticējusi?

- Tu joko. Kristīgā ideja apvienoja iedzīvotājus viduslaiku Eiropā un Bizantijā, tā veidojot pamatu kopīgām kristīgām vērtībām. Islams veidoja un vienoja musulmaņu pasauli, Budisma idejas – cilvēkus Āzijā. Uz šo un citu garīgo ideālu bāzes savā laikā veidojās stipras, saliedētas un uz attīstību orientētas sabiedrības.

- Kuras pēc brīža sašķēlās un karoja savā starpā vai uzbruka citiem.

- Karos un varmācībā nav vainojami garīgie ideāli, bet cilvēki, kuri tos izmanto saviem savtīgiem mērķiem, un tādejādi degradē.

- Atgriezīsimies mūsdienās. Vai garīgiem ideāliem, kuri spētu vienot sabiedrību, nodrošināt tās eksistenci un dot tai attīstības iespējas, ir jābūt tikai reliģiska rakstura?

- Nezinu, iespējams!

- Bet vai tad vēsturē nav bijušas citas alternatīvas?

- Ir bijušas, un pat vairākas. Piemēram, bija divi politisko ideju veidoti ticības ideāli – komunisma idejas Padomju Savienībā un fašisma idejas Vācijā. Savos „ziedu laikos” abas šīs valstis savā attīstības straujumā un sabiedrības saliedētībā pārspēja citas valstis pasaules. Bet rezultāts ir tāds, kādu mēs redzam šodien....

- Tu teici, ka ir vairākas...

- Jā ir! Ir uz nacionālās idejas bāzes veidota sabiedrības ticība ideāliem.

- Katra nacionāla valsts pauž šādus ideālus.

- Jā, bet šādiem ideāliem pietrūkst garīgās dimensijas. Spilgtākie šādu valstu piemēri ir ASV, kurā dominē Amerikas kā brīvākās, demokrātiskākās un varenākās valsts ideja un Krievija ar vēsturisko slavofilu ideju par Krievijas īpašo ceļu un misiju pasaulē.

- Bet Eiropas Savienība, kur meklējami Eiropas Savienība garīgie ideāli, kuri spētu vienot, saliedēt un attīstīt tās sabiedrību.

- Nezinu. Vai liberālisms vispār ir savienojams ar sabiedrības kopīgu ticību garīgiem ideālie?

- Tu jautā man?

- Jā! Jo cita neviena jau šeit nav.

- Nozīmīgākais jēdziens Eiropas Savienības ideālu kontekstā ir cilvēktiesības. Varbūt tā ir ES garīgā ideja un ticības ideāls?

- Cilvēktiesības. Sadalīsim šo salikteni: cilvēktiesības jeb cilvēka tiesības. Cilvēka tiesības ir garīga vērtība, kura radās tai brīdī, kad dzīvnieks apzinājās sevi kā cilvēku. Bet tai brīdī radās vēl kāda garīga vērtība.

- Vēl kāda?

- Jā. Sabiedrības tiesības. Indivīda un sabiedrības attiecībām ir gara vēsture, un mūsdienās garīgums no šo attiecību procesa praktiski ir izslēgts.

- Bet kas tad nosaka indivīda un sabiedrības attiecības?

- Likums!

- Tas jau ir labi, jo viss notiek likumīgi.

- Likums ir akls. Likums nosaka mūsu dzīvi, bet tam nav ne gara ne dvēseles. Likums nevar būt par pamatu ticības ideāliem.

- Bet kam tad vajadzētu noteikt indivīda un sabiedrības attiecības?

- Tikai ticība vieniem un tiem pašiem ideāliem var veidot taisnīgas attiecības starp indivīdu un sabiedrību.

- Bet ja indivīds tic vieniem ideāliem, bet sabiedrība citiem?

- Tad ir konflikts un taisnīgas attiecības nav iespējamas.

- Arī tiesā nē?

- Šādos gadījumos tiesas lēmums vieniem ir taisnīgs, otriem netaisnīgs, arī tad, ja tas ir likumos balstīts.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

viesturs_kreicbergs

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →