IR

Kultūra
Kultūra
Savāds festivāla gads nesamierināmo Netflix kašķu un terorakta draudu dēļ. Savukārt filmu programmā iezīmējas kopēja tendence, kuru varētu raksturot kā «buržuāzijas diskrētās šausmas», pārfrāzējot Luisa Bunjuela pazīstamās filmas nosaukumu. Egoisms, neierobežota savu iegribu apmierināšana, agresija un tolerances trūkums, kā pret apkārtējiem, tā pret savējiem ir tēmas, kas «sāp» filmu veidotājiem. Šie vērojumi ir transformējušies filmās, kas valdzina, pārsteidz un aizkustina. Arī apstākļi, kuros filmas tiek izrādītas (notikušais Mančestras terorakts, pēc kura kinofestivāla organizatori publicēja paziņojumu, aicinot uz klusuma brīdi un atceļot 70. gadskārtu godinošo uguņošanu) to skatīšanos padara maķenīt emocionālāku.
Kultūra
Kannas nebeidz pārsteigt. 20. maija vakarā, jau tā saspīlētajā drošības situācijā, aizdomīga (lasiet, visticamāk aizmirsta saiņa) dēļ žurnālisti tika evakuēti no kino zāles, kur bija jānotiek filmas «Mākslinieks» režisora Mišela Hazanaviča jaunākā darba «Le Redoutable» preses seansam. Laimīgā kārtā, pēc ceturtdaļstundas situācija tika pasludināta par viltus trauksmi. Līdzās piedzīvotajām tehniskajām ķibelēm Cžun-ho Bona «Okja» seansā, šāgada festivālu noteikti atcerēsimies kā negludumu pilnu, taču tiktāl kā veiksmīgu filmu ziņā
Kultūra
Ietves norobežotas ar masīviem betona puķu podiem un barjerām, uzkrītoša bruņotu policistu klātbūtne un nemitīgas pārbaudes — šādā pastiprinātas drošības gaisotnē rit 17. maijā startējušais 70. Kannu kinofestivāls. Festivāla apmeklētāji un viesi šo jauno kārtību uzņem ar dalītām jūtām — no vienas puses tā rada mierinošu drošības sajūtu, no otras — sarežģī pārvietošanos un nokļūšanu filmu seansos. Lai iekļūtu festivāla norises vietās, ir jāstāv garās rindās, jāiziet divas metāldetektora pārbaudes un jāpiecieš drošībnieku skrupuloza rakņāšanās pa somām.
Kultūra
Arhīvos jaunatrasti  dokumenti , kas liecina par PSRS VDK un komjaunatnes vadību tiešās  mijiedarbības un reakcijas uz šo notikumu  augsto,  „vissavienības”  formātu.
Kultūra
Reiz viena no pasaules vadošajām un pazīstamākajām feministēm lesbiete Andrea Dworkins deklarēja, ka jebkādi dzimumsakari starp vīrieti un sievieti no vīriešu puses esot vardarbība. Nav zināms, kādai feminisma skolai seko MOZAIKAI draudzīgā mūsmāju feministu organizācija “Resursu centrs MARTA”, bet tā mēģinājumi institucionalizēt savus murgus ir ieturēti īsti Andrea Dworkins garā.
Kultūra
Reiz viena no pasaules vadošajām un pazīstamākajām feministēm lesbiete Andrea Dworkins deklarēja, ka jebkādi dzimumsakari starp vīrieti un sievieti no vīriešu puses esot vardarbība. Nav zināms, kādai feminisma skolai seko MOZAIKAI draudzīgā mūsmāju feministu organizācija “Resursu centrs MARTA”, bet tā mēģinājumi institucionalizēt savus murgus ir ieturēti īsti Andrea Dworkins garā.Ja vīrietis ielaižas ar vieglas uzvedības sievieti, tad viņš ir vardarbīgs noziedznieks un pelnījis sodu. Ir jākriminalizē šādas vīriešu darbības – tādu prasību MARTA reiz iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un par to diskutēja LR1 Aktuālajā tematā.Feminisms pats no sevis nekad nepārstās ģenerēt savas subversīvās inovācijas, tas neapstājoties ies uz priekšu, ja vien netiks apturēts. Pie mums imunitāte pret tā totalitārismu vēl ir diezgan liela, taču laiku pa laikam tā jāatsvaidzina. Šim nolūkam Kitty Sanders raksta pārstāstījums.***Runājot ar cilvēkiem par feminismu, es nonācu pie dīvaina atklājuma – izrādās, ka daudzu ļaužu ieskatos feministe joprojām ir dāma biksēs, īsiem matiem un cigareti zobos, vai arī biznesa sieviete uzvalkā un ar zemu balsi. Cilvēki bieži vien attiecas pret mūsdienu feminismu kā pret kādu frīku ideoloģiju, vai vienkārši neitrāli liberāli – “nu, ļaujiet viņām cīnīties par tām tiesībām, kāpēc gan ne”.Bieži tie ir neizpratnē – kāpēc man, sievietei, ir agresīva attieksme pret feminismu, jo taču “tas bija tas, kas man deva visu”. Esmu nogurusi skaidrojot, ka “to visu” gan man, gan lielākai daļai sieviešu ir devis tikai tīrais “vīriešu” konservatīvisms.Tādēļ, ka šādi maldu stereotipi gāžas uz mani tonnām un ik reizi to visu atkal izskaidrot ir pāri maniem spēkiem, es nolēmu mēģināt īsi aprakstīt, kas ir mūsdienu feminisms tādā formā, kādā tas pastāv Rietumos un cenšas tikt introducēts jaunās teritorijās.Agrīnajam feminismam bija diezgan cēli mērķi, bet, kad tie tika sasniegti, tas sāka zaudēt savu nozīmi, un 1960. gados nepieciešamība pēc feminisma bija zudusi pavisam. ASV bija sākusies seksuālā revolūcija, Eiropā bija beidzies totalitārais laikmets, Padomju Savienībā tika īstenots “ģimenes matriarhāts”, Latīņamerikā sieviešu tiesības bija pilnībā īstenotas. Sieviešu tiesību nepieciešamība palika tikai islāma pasaulē, Āfrikā un atpalikušajās Āzijas valstis. Pasaules lielākajā daļā feminismam vajadzēja izzust tāpat, kā izzuda zirgu pajūgi auto transportlīdzekļu laikmetā.Taču tas neizzuda, bet pārdzima. Par šo pārdzimušo feminismu es arī vēlos parunāt. Jāpiebilst, ka ir virkne marginālu autoru, kas sevi dēvē par feministēm piemēram, Camilla Paglia, http://magazines.russ.ru/inostran/1996/10/cuznec1.html bet patiesībā cīnās pretmainstream feminismu, jo saprot, ka tas ir kļuvis par domu brīvības nomākšanas instrumentu. Vispirms es atzīmēšu galvenos “ideoloģiskos punktus”, bez kuru apjēgas ir grūti izprast mūsdienu feminismu. Šī kreisā ideoloģija ir paranoiska un konspiroloģiska. Tā ir ekspansīva, jo tai pastāvīgi ir jāpaplašina savas darbības sfēra.Feminisma ietvaros darbojas dažādi novirzieni, gan tādi, kas izskatās civilizēti un patīk ASV un Eiropas mājsaimniecēm, gan margināli un radikāli, piemēram, anarho-, lesbo-, eko-, u.c. feminismi, vai pat V.Solanas fani, kas iestājas par vīriešu sabiedrības pilnīgu iznīcināšanu. Feminisms, kā jau katra liela kustība, nav viendabīgs.Apskatot kreiso politiskās metodes, mēs redzam šādu ainu: to organizācijas, partijas un grupējumi ir pastāvīgā kustībā, apvienojoties un sadaloties. Viņi maina savus nosaukumus un drudžaini meklē veidus, kā iekļaut savā orbītā sabiedrotos no dažādām vidēm – gan no “zelta jaunatnes”, gan no nelegāliem imigrantiem.Šis neviendabīgums tomēr nav vājuma pazīme. Feminisms tāpat kā jebkura kreisā koncepcija atrodas pastāvīgos jaunu nozīmju un stratēģiju meklējumos, un, būdams paranoisks, tas līdztekus cenšas izstrādāt “metodes cīņai pret ienaidnieku”. Jo ienaidnieka meklēšana paplašina piemērotu metožu un eksperimentu meklēšanas telpu.Liberālais feminisms atšķiras no radikālajām feminisma kustībām tāpat, kā Eiropas sociāldemokrāti atšķiras no Eiropas komunistiem. Gan šie, gan tie ir kreisie un tātad savā būtībā pretdabiski un destruktīvi. Atšķirība ir tikai retorikā. Komunisti ir daudz radikālāki, sociāldemokrāti mērenāki, bet abas nometnes ir kā asins brāļi, kuri neies viens pret otru. Viņu varas rezultātā tiek ieviests politkorektums, iznīcināta reliģija, nacionālā identitāte un ģimenes vērtības. Komunisti tikai mēģina to darīt ātri, bet par tiem gudrākie sociāldemokrāti – lēnāk, bet drošāk, aprēķinot nākotnes perspektīvas.Komunisti ir rīkojušies diezgan nemākulīgi, kā pārliecinošākais piemērs tam – neveiksmīgais padomju eksperiments. Tādēļ komunisti šodien reti kur ir pie varas, to vietā ir mērenie kreisie, kuri nav mazāk perversi un asinskāri par sarkanajiem, vienkārši viņi ir pacietīgāki.Feminisms, kas ir daļa no kreisā diskursa, protams, arī ir ņēmis vērā gūtās mācības un tiecas uz savu mērķi bez pārāk radikālas retorikas. Tas tomēr tā paranoisko un ekspansīvo būtību nedara mazāk bīstamu.Feminisma paranoja ir tur, ka tā ir sazvērestības teorija, līdzīga masonu sazvērestības, vai citplanētiešu Zemes iekarošanas teorijām. Tikai masonu vai citplanētiešu vietā feminisms noliek vīriešus. Visa feministu mitoloģija un filozofija ir balstīta uz pieņēmumu par vīriešiem kā sieviešu absolūtiem ienaidniekiem. Kreiso “loģikas” garā vīriešiem tiek piedēvētas pretrunīgas īpašības – piemēram, tie esot stulbi un ļauni sadisti, kas domājot galvenokārt par sadistiskiem eksperimentiem, totalitārām hierarhijām, vardarbību un seksu. Viņi valdot pār pasauli un pilnībā to kontrolējot vai nu tieši ar “vīriešu kapitāla” varu un “vīriešu politiskajām doktrīnām”, vai netieši – caur “vīriešu valodu” un diskursiem, kuri paredzēti “sievišķā pirmsākuma” apspiešanai. Galvenā vīriešu totalitārisma metode esot tāda, ka sieviete tiekot uztverta kā lieta. Uz to arī tiek balstīta gandrīz visa feministu mūsdienu pasaules kritika.Vīrieši saskaņā ar feminisma koncepcijām neko nedarot tāpat vien. Viss no viņu puses darītais nesot sievietēm tikai ciešanas un apspiestību. Feminisma loģika: kas ir labs vīriešiem, tas ir slikts sievietēm, tikai viņas pašas to nezina. Tas fundamentāli atšķiras no vecā, pirmā viļņa feminisma, kurš vienkārši vēlējās dot sievietēm piekļuvi specifiskiem “vīriešu dzīves labumiem”. Modernais feminisms lietas aplūko agresīvi un interpretē paranojāli. Lūk, daži kuriozi piemēri: Sabiedriskās domas toleranci pret sieviešu smēķēšanu esot veidojuši vīrieši, lai pieradinātu sievietes pie orālā seksa, un tādējādi radītu vēl lielāku sievietes pazemošanu seksuālajā procesā.
Kultūra
Turpinājums
Kultūra
No 2017. gada 4. līdz 13. martam kāzu salonā “Timils”  (Brīvības ielā 52b )  būs skatāma ikgadējā Alises Rozes Dizaina studijas mācību centra izstāde “Alises sapnis”.  Ar šo izstādi mācību centra kursanti un pedagogi atzīmē jubileju, kas veltīta 10. pastāvēšanas un radošās darbības gadam.
Kultūra
Kultūra
Cinamon piedāvā Endrjū Dominika dokumentālo filmu “One More Time With Feeling”
Kultūra
Turpinot tradīciju godāt un rūpēties par valsts būtiskākajiem simboliem, apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) Latvijas proklamēšanas dienas priekšvakarā jau 13. gadu pēc kārtas Rīgas pašvaldības aģentūrai „Rīgas pieminekļu aģentūra” (turpmāk – Rīgas pieminekļu aģentūra) pasniegusi dāvanu – Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi par kopējo apdrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro. Brīvības piemineklis aizvien ir vienīgais Latvijā apdrošinātais piemineklis.
Kultūra

Lielie kapi 0

-> Filips Bobinskis 2.novembris 2016 11:18
Pēdējā laikā itin bieži nākas dzirdēt izteikumus par to, cik sabiedrībai nozīmīgi ir Rīgas Lielie kapi un tajos guldīto Latvijas kultūras darbinieku piemiņas saglabāšana. To dzirdot, man uzreiz prātā nāk fotogrāfiju sērija, kurā 2011. gadā biju fiksējis šo kapu visnotaļ bēdīgo situāciju. 
Kultūra
Radošā fotogrāfa Nila Viļņa izstāde aplūkojama visos Lattelecom veikalos
Kultūra
No šī gada 6. līdz 9. novembrim, aktualizējot Pirmā pasaules kara atceres simtgadi un unikālu tiešsaistes rīku – Pirmā pasaules kara liecību un notikumu arhīvu “Europeana 1914-1918”, – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies Eiropas digitālās bibliotēkas “Europeana” iniciatīva “Kolekcijas dienas” un pirmās Starptautiskās rokrakstu pārrakstīšanas sacensības. Dalība bez maksas.
Kultūra
Man ir liels prieks par manu vārdiņu- Fēlikss. Tas skan tik svarīgi un dzirdot, kā cilvēki mani sauc šajā vārdiņā,  sirsniņu piepilda tāds mīļš siltums. Diemžēl, maniem brāļiem un māsiņai vēl vārdiņu nav. Nu, ne gluži, viņiem esot "iesaukas". Piemēram, vienu brāli cilvēki nokristījuši par Apkaklīti. Ilgi savu mazo galviņu vientulībā lauzīju nesaprazdams, kādēļ tā. Tik daudz domāju, ka galva jau kļuva gluži dulla. Beidzot, vienu dienu, kāds gados jauns cilvēks man visu izskaidroja. "Fēlikss, mazo muļķīt, vai esi ievērojis, ka katrs no jums ir savādāks?" viņš jautāja. Es atbildēju ka līdz šim tā īsti nebiju par to aizdomājies. Tad nu es mirklīti skatījos cilvēkam acīs un lēnām sāku saprast ko viņš vēlas pastāstīt. "Piemēram, Tev uz muguras ir divas baltas svītras, nu gluži kā tādam sacīkšu auto. Tavs vecākais brālis ir raibs kā tīģeris no ausīm līdz pat astes galiņam. Turpretī Apkaklītei, kā varbūt sāc nojaust, ir balta spalva ap kaklu, nu gluži kā tāda krekla apkaklīte,"cilvēks labsirdīgi visu man paskaidroja. Kā vēlāk atklājās, šis gados jaunais cilvēks Apkaklīti bija nolēmis vest uz savām mājām. Mājas viņam esot gana tālu, man ar četrām mazām ķepām nesasniedzami tālu- Madonā! Mēs pat nepaguvām atvadīties no brālīša, jo karstas dienas un rotaļu nogurdināti devāmies nosnausties, bet, kad pamodāmies, viņi jau bija prom...  Kur tieši ir šī Madona? Vai arī mēs kādreiz tur dosimies, tik tā, lai apciemotu brāli? Kā mēs uzzināsim par viņa piedzīvojumiem? Jau atkal, tik daudz par ko domāt, ka uznāca vēlme nosnausties. Saldu otro diendusu, draugi!
Sāc Rakstīt!

Categories translation missing: en.article.subcategories.categories translation missing: en.article.subcategories.to_all_categories