IR

Izklaide

PRIEKĀ! Par Latvijas monetāro politiku! 1

Izdomāju, ka pamēģināšu tev izklāstīt, kas ir nauda, bankas, un kā tas viss darbojas mūsdienās, bet lai interesantāk, ņēmu talkā alu šņabi, utt…
Ajax-loader Poloiuu-large



Alus ir vispārpieņemtais maiņas līdzeklis valstī. Standarta mērvienība ir viens 0,5 aliņš – šāda bija pirmā nauda senos laikos



Par cik alus bojājas, un būtu lietojams, tas ir jātur ledusskapī, ledusskapja īpašnieks piedāvā šādus pakalpojumus par nelielu samaksu – tā ir pirmā banka.
 Banka ikkatram uzraksta kuponiņu, par to cik viņš aliņus iedevis ledusskapī – tā ir pirmā papīrnauda – kā tagad lati un dolāri. Kuponu jebkurā laikā var apmainīt pret aliņu.
Valsts galvenajam alus darītājam, iedzīvotāji uztic monopoltiesības ražot alu, cik ražot izlemj valsts iedzīvotāji – tā ir VALSTS CENTRĀLĀ BANKA kādai tai vajadzētu būt.
Ja cilvēks griba atvērt uzņēmumu, vai uzsākt kādu citu darbību, viņš dodas uz banku (pie alus darītāja), lai tas iedod pāris aliņus. Par cik visi aliņi, kas ir noteikts skaits valstī ir apgrozībā, tad banka uz parādzmes pamata uztaisa vēl dažus aliņus. Aliņu daudzums apgrozībā palielinās – palielinās arī ekonomika, jo kredītā ņemtie aliņi tiek ieguldīti vai nu attīstībā, vai patēriņam. Ekonomika aug  - tā vajadzētu būt ideālā variantā normālā valstī, apmēram tāda pat situācija Latvijai bija ulmaņlaikos…


Bet tagad tuvāk mūsdienām…Valstī ir iegājies, ka alus kuponi ir vēl ērtāks maiņas līdzeklis par alu, jo nebojājas, utt… visi tos lieto. Te pēkšņi kaut kādi pi—ri izdomā, ka alu jau tāpat neviens nelieto kā maiņas līdzekli, un ka nafig vispār alu vajag, ja visi norēķinās kuponos. Šie parazīti izdara visādas lietas, gan ar varu, gan viltu un panāk, ka valsts pārvalde, kam ir lēmējvaras tiesības – karalis, saeima, imperators izdod likumu, ka kupons viars NAV NODROŠINĀTS ar alu. Tautas lielākai daļai protams pofig, jo viņi pat īsti nesaprot, kas notiek, jo reāli ekonomika turpina darboties kā līdz šim. Parazīti pa to laiku izdzer pilnīgi visu alu – šādi darbojas lielākā daļa centrālo banku mūsdienās.
Šie zemiskie krāpnieki izdomā, ka viņiem ar alu nepietiek, un viņi skatās kas notiek kaimiņvalstī – kaimiņvalstī maniņas līdzeklis ir šņabis un ekonomikā apgrozībā ir šņabja kuponi. Šamējie paņem dažus aliņus, un aizbrauc ciemos, pie otras valsts galvenā šnabja izgatavotāja un dažiem no valsts pārvaldes, normāli iekapā un padalās savā pieredzē, kā viņiem izdevās visai valstij izkrāpt sākotnējo maiņas līdzekli – alu, otras valsts pārstāvji, kas līdz šim ir bijuši godīgi, piekrīt kam tādam, draugi no valsts pārvaldes izdod likumu, ka turpmāk valstī visi šņabja kuponi tagad ir piesaistīti nevis šņabim, bet otras valsts alus kuponiem. Tautai pofig, jo praktiski visi zina, ka alus kuponiem segums ir alus, lai gan viss alus jau ir izdzerts. Visi iepriekš minētie subjekti, kopīgi nodzer visu otras valsts šņabi. Ekonomika normāli turpina funkcionēt, līdz ar to tautai pofig kas notiek, un pofig, ka par šņabja kuponiem pretī nevar dabūt šņabi, bet gan kau kādus mistiskus alus kuponus. Šādi tas turpinās ar daudzām valstīm… šādi rodas līdz bezgalībai alkatīga baņķieru elite
Sajutušies baigi lielie un varenie, šamējie izdomā, ka vajadzētu mazliet pakontrolēt ekonomiku, kaut ko nozagt, izkrāpt, utt. Līdz ar to viņi abās valstīs ievieš tā saukto bezskaidro alkohola kuponu sistēmu, kas ir ieaksts kontā – tā ir tā sauktā bezskaidrā nauda…. Visās parazītu pārvaldītajās valstīs, likumdevējs arvien vairāk un vairāk spiež pāriet uz bezskaidrajiem alkohola kuponiem, jo šādā veidā VISU var kontrolēt un vadīt. Līdz šim, kamēr valstī grozījās reālie alkohola kuponi, pastāvēja tā sauktais pelēkās ekonomikas sektors, pārejot uz bezskaidro  - tas viss tiek iznīcināts, plus visi norēķini pakļūst tā teikt zem lupas.

Parazīti izdomā sistēmu, ka kredītus turpmāk dos vairs tikai bezskaidrajos alkohola kuponos. Sāk dot, pa labi un pa kreisi… izdod ļooti daudz. Jāpiebilst, ka bezskaidrajam alkohola kuponam tā teikt pretī bija reāls kupons. Diemžēl parazītiem ir sakāpis galvā, ka viņi var kontrolēt visu pasauli un viņi uzbur bezskaidrajos alkohola kuponos ļooti daudz…. Entās reizes vairāk, nekā ir reālie kuponi….protams reālie kuponi mazā daudzumā ekonomikā turpina funkcionēt, lai rastos ilūzija, ka uzzburtajam ciparam ir kāda vērtība/segums
Un tagad, kas ir kredīts. Tev pieder kilograms marihuānas, bet tu gribi dabūt amfetamīnu. Tu ej uz banku, un lai saņemtu kredītu amfetamīna iegādei, tu ieķīlā savu marihuānas kilogramu… pretī tu dabon bezskaidros alkohola kuponus. STOP it kā viss liekas labi un skaisti, jo par bezskaidrajiem kuponiem var nopirkt vitamīnu. Atttinam bildi atpakaļ – tu ieķīlā REĀLU MANTU,(marihuānu) kurā esi ieguldījis ne mazums pūļu lai iegūtu, bet ko tu dabon pretī??? Virtuālu alkohola kuponu – KUR NAV NE SMAKAS NO ALKOHOLA – labākajā gadījumā tev izdosies apmainīt savu virtuālo alkohola kuponu, pret reālu, no kura nav ne kādas jēgas… tu domu uztvēri  ??? sākotnēji Maiņas līdzeklis bija alus vai šņabis, un tu dzīvodams alus vai šņabja republikā vēl joprojām tā domā… Patiesībā valsts alu vai šņabi, kas piederēja taviem senčiem, sen ir izdzēruši šie parazīti, bet tu vēljoprojām tici, ka tavs kupons vai virtuālais kupons ir kaut ko vērts. Tātad – pirmkārt – tevi, vai tavus priekštečus apčakarēja vienreiz – tad, kad alus, kā alus kuponu nodrošinājums, tikai ar visādu intrigu palīdzību atsaistīts no kuponu seguma, un nodzerts. Un tagad tev čakarē otro reizi, jo ņemot kredītu, tev iedod nevis alu vai šņabi, pat nevis alus kuponu, bet gan virtuālu skaitli, par to cik tev pienākas reālie alus kuponi. Kurus tu tāpat gandrīz nelieto. Jauki, mūsu mīļie parazīti, kuri jau sen ir izdzēruši visu zemju alkoholu, tagad pilnīgi neko nedarot arī atņem mums mūsu darba rezultātus – reālu vērtību – piem to pašu iepriekšminēto marihuānu. Palēnām šie pidari, kuru bērni ir tādi paši, reāli pārņem visu pasaules īpašumu, arī tavu… tikai tāpēc, ka tu nezini, kas ir un kā darbojas MONETĀRĀ POLITIKA, UN DZĪVO ILŪZIJĀS…

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

imantsran Anekdote. Uz Latviju pie Satiksmes ministra Slesera atbrauc Igaunijas Satiksmes ministrs, paciemojas birojā un mājā, pareizāk, villā, pieAināra Šlesera.
Ainār, Igaunijas kolēģis jautā, cik tev liela algam ka tu tiki pie tik varenas villas, kura miljoniem vērta. Alga? nu ap 800 simti latu. Hmm, no tādas algas tev kā ministram, var nepietikt pārtikas maltītēm, kur nu būvēt tādu grandiozu cilvēku akvāriju, kur var peldēties, sildīties, rīkot ballītes vismaz simt dalībniekiem. Šlesers klusē, apklust, beidzot izdveš - kolēģi, par naudu nerunāsim. Labi. Es gribētu paskatīties pieredzes apmaiņai, kā jums ar ceļu būvi. Izbraukā abi vairākus simtus kilometru, Šlesers pie stūres tad Šlesers saka, redzēji, kādi ceļi pie mums, tātad neuzdod nekorektus jautājumus, kolēģi, kāda man alga. Vai nesaproti kā tas pie mums notiek. Igauņu kolēģis atbild - nekā nesaprotu, apjuka. Tad paklausies: žīdam (lasi - Šleseram) piedavā vadit noliktavu (Satiksmes ministriju). Žīda prasa, kadas preces būs noliktavā. Saņēmis atbildi, žīdas saka, ņemu noliktavu vadīt. Viņam saka, bet tu nejautā neko par algu, zini, tā ir neliela, tikai 800 latu. Žīds - un vēl piemakša par noliktavas (Satiksmes ministrijas) vadīšanu? Sarunāts,ņemu noliktavu. Tad ir skaidrs, ska igaunis. Man gan alga 3000 un piemaksas, vairāku gadu laikā sakrāju un sev māju uzbūvēju, bet tava ir vismaz 10 reizes varenāka par manu. Šlesers: un kādi jums ceļi, saprotu.
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  7.janvāris 2017 14:20

Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

Raimonds Lejnieks - Puķe

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu

Citi šī autora ieraksti Skatīt visus →