IR

Ekonomika

Zeme zem daudzdzīvokļu mājām, kas uz 1938.gadu piederēja pašvaldībām, netika izpirkta, ko nebija tiesiski dāvināt kā mantojumu 0

 III.daļa.
imantsran 31.decembris 2016 12:51

            Latvijas Republikas pirmskara perioda - 1938.gada likumam  “Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu“  1.pantam tika noteikts, ka dalīta īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem tiek atceltas un likvidētas šai likumā paredzētajā kārtībā, bet jau saskaņā ar šī likuma 2. pantu, īpašumtiesīgiem lietotājiem uz līguma objektiem tiek piešķirtas pilnas īpašuma tiesības. Savukārt, ar šī likuma 3.,5.,6.,7.,8.,10. un 25. pantā ietvertajām normām tiek reglamentēts maksāšanas termiņš, apjoms un kārtība vienai dalīta īpašuma īpašnieku pusei pret otru dalīta īpašuma saliedēšanas sakarā. Ar šī likuma 25.panta normu tika noteikts, ka īpašumtiesīgs lietotājs var samaksāt izpirkuma maksu virsīpašniekam (pašvaldībai)  līdzīgos gadskārtējos maksājumos 5 gadu laikā (informāciju var iegūt Latvijas Nacionālās bibliotēkas elektroniskajā datu bāzē, Valdības Vēstnesis).          

Par valsts  uzdāvināto zemi noteikt  izpirkumu ir netaisnīgi                              1938.gadā likumā par dalītā īpašuma izbeigšanu zemes izpirkšanu pārtrauca okupācija, tādēļ zeme nav izpirkta un tas nenozīmē, ka tā bija jādāvina. Daudzkārt šodien apbūvētā zeme bija bez ceļiem, nevienam nevajadzīgs, applūdis purvs, bez komunikācijām, vai tml., kas nozīmē, ka  daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzīvokļu mājām neizpirka, saņēma dāvanā ar infrastruktūru un vēl apdāvinātajiem TM ar likumprojektu  no dzīvokļu īpašnieku kabatas paredz piespiest samaksāt desmit vai piecpadsmit kārtīgā apmēra augstāku cenu, par kuru tagad mantinieki  zemi ieguva.                       Nav šaubu, ka šāda Tieslietu ministrijas rīcība, sagatavojot netaisnīgu likumprojektu un virzot uz Saeimu principā vērtējama kā prettiesiska vai kā kārtējā nelietība.                                                                      Savukārt, dzīvokļu īpašnieki, kas kalpoja padomju režīmam, saņēma mazu algu, viņu peļņa tika ieguldīta tā laika tautsaimniecībā, ko „veiksmīgi zēni”  prihvatizēja par sviestmaizi, tātad dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi saņemt kompensāciju, ko ieguva no privatizācijas!  Kur palika tā nauda, arī pensiju fondam paredzētā? Lūk, kur  arī jābūt vietā sauklim - „viens likums, viena taisnība visiem”.                    Kur palika partijas Nacionālās apvienības vadītās TM sirdsapziņa, virzot prettiesisku likumu uz Saeimu!         

Piespiedu nomas zemes apgrūtinājumu nasta jānes zemes īpašniekiem                                                     CL 2138.pants nosaka, ka  uz iznomāto vai izīrēto lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam; tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks. Izpirkuma maksā šī  zemes daļa nav jāiekļauj, bet likumprojektā redzam, ka ne tikai tas ir iekļauts uz iepriekšējo gadu risinājuma, bet paredz „piegriezt” klāt „liekos” zemes gabalus. Apgrūtinājumi, kā koplietošanas ceļi,  Gāzes, Lattelecom un  Latvenergo būvju zeme, bumbu patvertnes u.c. prettiesiski tiek uzlikti kā nasta dzīvokļu īpašniekiem. Lai maksā un kalpo kā vergi?

 

Apgrūtinātajai zemei ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem bija izvēles iespējas saņemt kompensāciju

Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ apgrūtinātās ar dzīvojamām mājām zemes mantiniekiem paredzēja izvēlēties kompensāciju, tātad tagad viņiem nav tiesiska pamata uzskatīt, ka viņi nezināja šo izvēli vai pašvaldība liedza vismaz vienu no kompensācijas variantiem – saņemt zemi, ja nav apgrūtināta, saņemt kompensāciju kompensācijas sertifikātos vai pieprasīt zemi citā vietā.

                                                      Kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt                                                              Mūsuprāt, nosakot zemei zem daudzdzīvokļu mājām pamatotu zemes inventarizācijas cenu vai atjaunojot to sākotnējā kadastrālās vērtības līmenī,  kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu un reālu kadastrālo vērtību un ĻAUT DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKIEM ZEMI IZPIRKT PAR SAPRĀTĪGU CENU, nevis ko tagad piedāvā ministrs Dzintars Rasnačs. 

                   Zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav un nevar būt tirgus vērtības. Pirmkārt to nebija paredzēts pirkt un pārdot, jo likumāPar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.pantā dzīvokļu īpašniekiem bija noteiktas zemes pirmpirkuma tiesības, kas masveidā tika pārkāptas ar fiktīviem dāvinājumiem (ieguva par velti un grib  nodot izpirkšanai par tirgus vērtību?) vai pārdošanu realizējot  pa daļām vienam un tam pašam pircējam, , ar dažu dienu starplaiku, kas ir krāpšanas pazīme. Valsts un pašvaldību iestādēs par pirmpirkuma tiesību pārkāpumiem bija infantilas un nenodrošināja nekādu aizstāvību. 

Lasiet VZD 2012.gada pārskata datus, kas pierāda, kur ir zemes zem mājām pirmpirkuma tiesību pārkāpumu rezultāts un piemēri: dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu mājās, kas atrodas uz zemes īpašnieka zemes: Bārbele Valda, Grāve Inga, Ķuzis Vents, SIA „Lieldamme” – 3150 dzīvokļu; Rīgas Grebenščikova  vecticībnieku draudze – 3104 dzīvokļi;  Akciju sabiedrība "Pilsētas zemes dienests" – 2175 dzīvokļi;  Arvīds Reinholds – 1903 dzīvokļi; Akciju sabiedrība "REVERSED" -  862 dzīvokli;  Natalia Maleva -  540 dzīvokļi;  Akciju sabiedrība "Zemes īpašnieku ģilde” -  538 dzīvokļi.  Kopā dažiem īpašniekiem uzpirkta zeme zem daudzdzīvokļu mājām, uz kuras atrodas 12 272 dzīvokļi (šodien šis skaitlis gan jau stipri lielāks).

Ja ievēro VZD pārskatā teikto, var atrast, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām vairākos gadījumu tika pat privatizēta trešām personām. Tad pēc kādas reformas tas notika?

             Protams, ja valsts piespiedu nomas zemei noteiks patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu zemi zem mājas izpirks paši, turklāt nebūtu vai reti būtu strīdi par zemes lielumu ap māju vai kā to sauc – būvnormatīvos noteikto vai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Dzīvokļu īpašniekiem bija tiesiskā paļāvība uz saudzējošu likumdošanu

              Savukārt Satversmes tiesas (ST) lietā Nr.2010-22-01 punktā 13.3. Saeima norāda, ka apstrīdēto normu mērķis bija novērst situāciju, kas ļautu zemes īpašniekiem gūt nesamērīgu peļņu, kamēr aktualizētā nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība vēl nav izlīdzinājusies. Šajā laikā dzīvokļu īpašniekiem bijusi tiesiskā paļāvība uz to, ka pāreja uz jauno tiesisko regulējumu būs saudzējoša. Satversmes tiesa tomēr piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka lēmums aktualizēt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2008. gadā tika pieņemts galvenokārt politisko apsvērumu dēļ, lai ar vieglu roku papildinātu ienākumus budžetā, iespējams, ka tas domāts kā nodokļa slogs par aplokšņu algām, kuras valsts vara faktiski neapkaro. Šajā gadījumā kadastrālā vērtība ir kārtējais nodoklis, nasta tautai. Ir pamats uzpūsto kadastrālo vērtību atcelt iepriekšējā līmenī vai vērsties Satversmes tiesā.

Zeme zem daudzdzīvokļu mājām uzskatāma par izpirktu

             No likumprojektu grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" anotācijām Satversmes tiesa secina, ka nomas maksas apmērs 6 procenti gadā tika plānots, lai zemesgabala nomas maksa tā vērtību atlīdzinātu 16 gadu laikā. Šāds laika posms aptuveni atbilstot termiņam, uz kādu tiekot ņemts hipotekārais kredīts nekustamo īpašumu iegādei.  Savukārt VZD rēķina, ka dzīvokļi izpērk zemi 13 gadu laikā vai 100 gadu laikā 7.5 reizes.

             Šī ST sprieduma 13.4. punktā  Saeimas atbildes raksta papildinājumos norādīts, ka zemesgabala īpašnieks, kurš saņem nomas maksu piespiedu nomas ietvaros, un zemesgabala īpašnieks, kurš brīvi iznomā savu nekustamo īpašumu, nav un nevar būt vienādos vai pat salīdzināmos apstākļos (sk. lietas materiālu 1. sēj. 157. lpp.). J. Rozenfelds savā atzinumā secina, ka ar piespiedu nomas tiesībām apgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība ir daudz zemāka par neapgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 174. lpp.).Tiesību akti, kas regulē nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, neparedz iespēju koriģēt nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), kas ir likuma kārtējā netaisnība un nelietība.

 

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

imantsran

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu

Citi šī autora ieraksti Skatīt visus →