IR

Ekonomika

Vai Latvijas valstij vajag papildus 400 miljonus eiro gadā? 1

Kā Latvijai nopelnīt 400 milj. eur gadā jeb Kad valsts izveidos savu komercbanku?
Ajax-loader Latvijas-large
katvarss 11.janvāris 2017 15:02

Latvija šķiet ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nepieder sava komercbanka. Rezultātā pilnīgi visi norēķini noris izmantojot privāto kredītiestāžu pakalpojumus. Ieguvēji no tā ir konkrātas personas – ārzemju banku īpašnieki. Zaudētāji ir visi Latvijas iedzīvotāji, kas garantē peļņas iespējas šo banku īpašniekiem. Interesanti, ka Latvijā mēs esam pieraduši runāt par banku lobiju, banķieru patvaļu, taču patiesie saimnieki nav vietējie vagari, kas bankās strādā, saņemot par to pieklājīgu atalgojumu. Lielo peļņu – miljonus gūst banku īpašnieki un tas ir slikti.

Saskaņā ar statistiku 2016. gadā banku sektors 10 mēnešos nopelnīja vairāk kā 400 miljonus eiro un varam prognozēt, ka visa gada laikā tie būs tuvu 500 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka Latvijā tagad ir mazāk par 2 miljoniem iedzīvotāju, šī summa ir ārkārtīgi ievērojama. Protams, daļu no peļņas nodrošināja nerezidentu apkalpošana, bet tas nav būtiski. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad kredītiestādes patur visu peļņu, bet riskējam mēs visi. Ja bankām rodas problēmas ar saistību izpildi, maksājam mēs – nodokļu maksātāji. Vēl pavisam nesen Parex glābšanā valsts ieguldīja vairāk kā miljardu eiro un lielu daļu no šīs naudas nekad atpakaļ neatgūs. Starp citu viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ jāglābj Parex bija tajā izvietotie valsts un pašvaldību iestāžu naudas līdzekļi. Kādēļ valsts tik lielā mērā izmantoja Parex banku, nevis glabāja naudu Hipotēku un zemes bankā, kas tobrīd vēl piederēja valstij? Atbildes mēs katrs varam viegli nojaust..

Parex sāgas gaitā valstij uz pāris gadiem bija sava banka – Citadele. Diemžēl valstsvīru mīkstčaulība un nespēja vai nevēlēšanās mainīt vienošanos ar ERAB rezultātā banka tika pārdota. Šeit mēs nerunāsim par to, ka pārdošana bija klaji neizdevīga un jaunie īpašnieki to atpelnīs 3 – 5 gadu laikā. Tik augsts ROE finanšu industrijā ir reta parādība un anglosakšu zemēs ir zināms, ka to parasti var gūt tikai trešās pasaules valstīs. Vai mēs sevi pieskaitam pie banānu republikas? Arī jau pieminētā Hipotēku un Zemes banka tika sadalīta. Daļa pārdota Swedbank, atlikums pārveidots par Finanšu atbalstu instrumentu Altum. Altum nav slikts, taču valsts spēja pārvaldīt efektīvi savus līdzekļus ir daudz, daudz lielāka.

Atmetot pagātni un skatoties nākotnē, mēs varam redzēt, ka apzināti vai neapzināti līdzšinējā banku sektora uzraudzībā un valsts saimnieciskajā politikā ir pieļautas būtiskas kļūdas. Varam turpināt sev kaisīt pelnus uz galvas un teikt, ka Latvijā viss ir slikti, taču varam arī doties tālāk un izveidot jaunu valsts komercbanku. Līdzšinējās vienošanās ar ERAB un ES to neliedz darīt, taču tam ir vajadzīga politiskā griba. Vai šajā jautājumā politiķi sastaptos ar komercbanku lobiju pretestību? Noteikti, taču iedzīvotāji šādu iniciatīvu atbalstītu. Es daudz labāk gribētu glabāt savus līdzekļus un saņemtu algu kontā, kas ir atvērts valstij piederošā bankā, nevis palielinātu skandināvu peļņu.

Kādi būtu ieguvumi no valsts komercbankas izveidošanas?

  • Iespēja iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm glabāt līdzekļus valsts bankā.

  • Lielāka drošība finanšu sistēmai un mazāki riski nodokļu maksātājiem. Šobrīd privātās komercbankas pelna simtiem miljonus eiro gadā, bet to glābšana noris par valsts un iedzīvotāju līdzekļiem.

  • Palielināsies valsts ienākumi. Varēsim nodrošināt papildus finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, algām. Papildus iespēja ātrāk atmaksāt parādu starptautiskajām institūcijām (procentos ik gadu maksājaam vairākus simtus miljonus eiro, bet pamatsumma nemazinās).

  • Valsts komercbanka varēs finansēt projektus, kurus privātās bankas nefinansē dēļ zemās peļņas maržas. (Ieguldījumi valsts ekonomikā ļaus palielināt darbavietu skaitu un tā būs iespēja nelielai daļai tautiešu atgriezties, bet citiem palikt tepat. Nav noslēpums, ka šobrīd pasaulē finanšu sektors koncentrējas uz projektiem, kas nes ātru peļņu un pēc būtības ir spekulatīvi. Paskatieties, kas notiek akciju tirgos, ar dažādiem finanšu instrumentiem - fjūčeriem, opcijām. Arī privātpersonu segmentā aizvien biežāk dominē ātrais kredīts, nevis konservatīvāki, ilgtermiņam paredzēti finanšu produkti.)

  • Palielināsies konkurence banku sektorā, līdz ar to iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs iespēja gūt izdevīgākus nosacījumus.

Kurš zaudētu no valstij piederošas bankas izveidošanas?

Galvenie zaudētāji būtu ārvalstu banku īpašnieki, jo viņu peļņa kaut nedaudz saruktu. Lai noturētu klientus privātās bankas būtu spiestas piedāvāt būtiski izdevīgākus nosacījumus. Piedāvājumiem esot līdzvērtīgiem iedzīvotāji un uzņēmumi izvēlētos sadarboties ar valsti, kas ir nesalīdzināmi uzticamāks sadarbības partneris. Šķiet visiem vēl svaigā atmiņā ir vairāku banku darbības ekonomiskās krīzes laikā, kad bankas pielika būtiskas pūles, lai atgūtu pēc iespējas vairāk naudu - mainīja līgumu nosacījumus, pieprasīja pirmstermiņa atmaksu u.t.t. Šo pieredzi nevar noslēpt aiz skaistām reklāmām, taču diemžēl jaunākā paaudze to neatceras un pastāv iespēja, ka viņi atkal tiks ievilkti banku lamatās. Lai tas nenotiktu valstij ir jāieņem stigrāka pozīcija, bet ar stingrību visu nevar panākt. Izveidojot savu komercbanku valsts darbotos kā atbildīgs saimnieks. Kredītiestāžu bažas, ka tā ir iejaukšanās brīvā tirgū varētu viegli atspēkot, jo vismaz pirmajos gados valsts banka vēl nebūtu dominējošais spēlētājs, bet ilgtermiņā likumdošanu ir iespējams sakārtot tā, lai valstij neko nevarētu pārmest.

Praktiski visām ES valstīm ir savas nacionālās kredītiestādes, kas konkurē ar privātajām komercbankām. Vai nebūtu laiks arī Latvijai pamosties? 

Ieteikt šo rakstu? Jā(1)

Populārākie viedokļi

Jānis Nu beidzot kāds par šo ko labu uzrakstīja. Nevar nepiekrist autora viedoklim. Vispār ja Valsts gribētu un būtu ieinteresēta tad ne tikai savu banku varētu izveidot bet daudz gan ko citu. Jo nu valsts kā sadarbības partneris tiek vērtēts diezgan augsti. Jo tomēr tur var rēķināties ar kādu stabilitāti un daudz ko citu.
Bet par bankām ar savu banku būtu ļoti viegli iespējams veiksmīga risinājuma gadījumā pildīt valsts budžetu. Paskatieties kāda ir bijusi tikai pašas LAtvijas bankas peļņa financenet.tvnet.lv/f... Nerunāsim par lielo trīnieku kas ir ārvalstu bankas. Tās tak jau kuro laiku mauc ar peļņu. nu tā kā šo der atcerēties. Bet nu pie tādas izveides 99% ka stāvēs klāt kāds no "oligarhiem" vai ari no kredītu ( euroatriekrediti.lv/a... ) īpašniekiem
Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  20.marts 2017 11:27

Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

katvarss

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans
Augsim lieli, augsim stipri. Augsim diži, vareni. Uzdziedāsim, uzdziedāsim. Augstu laimi Latvijai! Augstu laimi Latvijai!

Categories translation missing: en.article.subcategories.categories translation missing: en.article.subcategories.to_all_categories

Vēl par šo tēmu