IR

Ekonomika

Par banku apvienošanu Latvijā

Vēl nesen presi pāršalca ziņa par to, ka Nordea un DNB banka grasās apvienoties, izveidojot Baltijas mērogā vienu no lielākajām kredītiestādēm. Publiski līdz šim jaunais bankas nosaukums līdz šim netiek izpausts, taču varam izteikt minējumus. Nosaukumam ir labi jāskan visu Baltijas valstu valodās un arī starptautiski. Ja bankas īpašnieki mēģinās saglabāt veco nosaukumu kombināciju, tad jaunais nosaukums būs DNB Nordea vai Nordea DNB.
Ajax-loader Ir
Ansis G. 14.februāris 2017 16:04

Pieņemot, ka skandināvi pamazām cenšas pamest Austrumeiropas un Krievijas tirgu, jaunais bankas nosaukums varētu būt vienkārši jaunā īpašnieka nosaukums. Otra alternatīva ir izvēlēties nosaukumu, kas parāda kredītiestādes līderpozīcijas. Piemēram - Baltic Bank,  1Bank vai one credit (jau darbojas) Iespējas ir dažādas un gala variantu mēs redzēsim jau tuvāko mēnešu laikā. Tas var būt arī kāds pilnīgi ar banku nesaistīts nosaukums. Atceramies, ka Parex labā daļa kļuva par Citadeli. Latvijā darbojas arī banka Paritāte u.t.t.

Kas mainīsies pēc banku apvienošanas?

Lasot ziņas par banku peļņu, mani vienmēr pārsteidz, cik daudz kredītiestādes Latvijā pamanās nopelnīt. Ņemot vērā, ka Latvijā ir vien ~2 miljoni iedzīvotāji, peļņa 400 miljoni eiro gadā liekas neticami augsta. Protams, lielāko daļu no peļņas veido nerezidentu apkalpošana, taču tāpat tas ir ļoti, ļoti daudz. Nordea un DNB pārstāvji sola, ka pēc apvienošanas klientiem nekas būtiski nemainīsies. Šādu darījumu rezultātā lielākais zaudētājs parasti ir banku darbinieki, jo filiāļu skaits tiek optimizēts. Rezultātā būtiski samazinās nepieciešamība pēc zemākā līmeņa banku darbiniekiem. Ko šie cilvēki darīs, kad zaudēs darbu mēs nezinām. Zelta izpletņi parasti ir paredzēti tikai vadošajiem darbiniekiem, valdei un padomei. Mazie kļūst par bezdarbniekiem vai cenšas pāriet uz kādu citu kredītiestādi.

Vai Latvijā ir vajadzīgas tik daudz bankas?

Šobrīd Latvijā ofiicāli darbojas vairāki desmiti kredītiestāžu vai to mātesuzņēmumu filiāles. Skaidrs, ka Latvijas mērogiem tas ir par daudz un mums pietiktu ar mazāku skaitu. Peļņu no šo banku darbības gūst to īpašnieki, valstij atmetot vien grašus. Šādā aspektā raugoties, pietiktu ar pāris skandināvu bankām, kas nodrošinātu kapitāla pieejamību, viena ASV banka, kas nodrošinātu, ka pārējiem nerodas problēmas ar ASV dolāru apgrozību. Papildus tam vajadzētu vēl pāris valstij piederošas kredītiestādes, kas kreditētu uzņēmējdarbību un nodrošinātu algu izmaksu visam valsts sektoram, kā arī finansētu infrastruktūras projektus bez procentu maksas. Šobrīd mūsu valstī strādā tikai privātās kredītiestādes un Altum, kas ir tikai pilnvērtīgas kredītiestādes surogāts. Papildus tam ir izveidota arī virkne privāto nebanku kreditoru, kas aizdod naudu īstermiņa vajadzībām uz salīdzinoši augstiem procentiem.

Interesanti, ka vēl nesen presē varēja lasīt arī par FKTK aktivitātēm, aizliedzot vienai ārvalstu bankai ienākt Latvijā. Pamatojums - nav nepieciešams. Lieki piebilst, ka arī pašreizējo banku lielais skaits mums nav nepieciešams, bet tās darbojas, jo savas licences ir saņēmušas vecajos labajos laikos, kad FKTK bija daudz pasīvāka. Varam prognozēt, ka tuvāko gadu laikā kredītiestāžu apvienošana turpināsies, bet privātpersonām, tas maz ko mainīs.

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)
Rounded_image_box_gray

Ansis G.

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans
Jaunā pasaules kārtība.

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu