IR

Ekonomika

Finanšu patība – kļūdas, kas izmaksā ļoti dārgi

Ģimene ir primārais indivīda apmācības un socializācijas instruments, skola sekundārais. Diemžēl liela daļa ģimeņu joprojām nav spējušas un nespēj iemācīt bērniem dzīvei nozīmīgākās lietas par finansēm. Rezultātā daļa tikko 18 gadus sasniegušu jauniešu ir gatavi ņemt kredītus (credit), procentos samaksājot pat vairāk kā 100%. Vai tā ir šo jauniešu/bērnu kļūda vai viņu vecāku, skolotāju nespēja iemācīt lietas, kas dzīvē ir svarīgas?
Ajax-loader Finanses-large
Aldis K. 31.janvāris 2017 12:46

Izglītības prioritātes nosaka valsts – vai pareizi?

Valsts izglītības standarts ne vienmēr sakrīt ar realitāti un tā tas ir bijis vienmēr. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo cilvēku skaitu, jaunu iniciatīvu ieviešana prasa daudz laiku, kā rezultātā cieš visa sabiedrība. Tā vietā, lai apgūtu zināšanas, kas dzīvē būs reāli nepieciešamas, skolēni iekaļ faktus, ko aizmirsīs jau pēc pāris mēnešiem vai gadiem. Kurš ir noteicis, ka svarīgāk ir mācīties par aizvērsturi, par Ziemeļu karu, rakstīt domrakstus par latviešu literatūru? Pabeidzot skolu jaunieši saskaras ar reālo dzīvi, kur viņiem ir jāmāk pastāvēt uz savām tiesībām, lasīt līgumus, izprast kredītu procentu likmes, plānot savu budžetu. Nenoliegsim skolu programmā ir mācību kurss ekonomika, taču, cik liela daļa no tā ir veltīta mājsaimniecības budžeta veidošanai un lietām, kas skar mūs katru personīgi? Ne visi var būt uzņēmēji, taču visiem ir jāspēj plānot savus izdevumus un atrast veidus kā gūt jaunus ienākumus, nodrošināt ģimenes iztiktu. Ja šīs mācībstundas netiek apgūtas jau sākumskolā, vēlāk būs problēmas.

Varam pieņemt, ka problēmas Latvijā lielā mērā izraisīja arī kļūdainais lēmums – atļaut skolēniem pašiem izvēlēties, ko mācīties vidusskolā. Tā vietā, lai apgūtu fiziku un matemātiku absolūti lielākā daļa izlēma par labu literatūrai, mākslām, vēsturei – visam, ko apgūt ir viegli. Rezultātā liela daļa sabiedrības trūkst kritiskās domāšanas spēju un tā pieņem visu, ko tiem saka. Paskatieties preses tirdzniecības vietās, cik daudz mums ir ezotērisko un astroloģisko žurnālu. Kurš viņus lasa?

Pieņemot, ka skola nespēj sniegt šīs zināšanas, mēs atgriežamies pie vecāku lomas finanšu izglītībā. Diemžēl absolūti lielākā daļa vecāku paši nav kompetenti iemācīt saviem bērniem neko, kas saistīts ar naudas uzkrāšanu, ieguldīšanu un pavairošanu. Spēja un vēlme veidot uzkrājumus latviešiem ir ļoti vāja. Tam par iemeslu nav tikai zemie ienākumi, bet neticība valsts iekārtai, regulārās naudas reformas, vēsturiskā pieredze un vieglprātība.

Atbildiet godīgi – cik lielu uzmanību Jūs veltāt pensiju 2. un, iespējams, arī 3. līmeņa izvēlei? Vai paļaujieties uz banku darbinieku sniegto informāciju? Iespējams, automātiski piekrītiet aicinājumam turpināt dalību Swedbank 2. pensiju uzkrājumu līmenī swedbank internetbankā? Pārsteidzoši, ka cilvēki ir spējīgi ieguldīt daudz laiku un pūles, lai nopirktu lētāk preces un pakalpojumus, nopelnītu vairāk, bet tiklīdz ir runa par naudas ieguldīšanu – izpratne un vēlme iedziļināties ir maigi izsakoties niecīga. Tas nozīmē, ka latvieši ir gatavi atdot savu naudu citiem par skaistām acīm, bet pēc tam gaužās, ka viss ir slikti. Vai šāda uzvedība ir izskaidrojama ar patērētāju sabiedrības veidošanu, kur izklaide un vēlme ķert kaifu ir augstākā prioritāte?

Kļūdu ietekme uz reālo dzīvi

Šobrīd no Latvijas ir aizbraukuši vairāki simti tūkstoši Latvijas pilsoņu. Šāds iedzīvotāju skaita kritums ir pielīdzināms karadarbībai, bet nekāda kara taču nav bijis. Mums ir sava neatkarīga valsts, bet kā mēs izmantojam savas iespējas? Procentuāli samērā liela daļa emigrantu ir cilvēki, kas iepriekš bija paņēmuši hipotekāros kredītus, retāk patēriņa kredītus un nespēja atmaksāt parādus. Samazinoties ienākumiem vai zaudējot darbu, viņi brauca strādāt tur, kur maksā vairāk. Vai kāds viņiem lika ņemt šos kredītus pārvērētu īpašumu pirkšanai, vai tā tomēr bija bezatbildība? Neliela daļa no viņiem bija gatavi, nevis padoties, bet palikt uz vietas un cīnīties. Šobrīd vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju ir pabeigta maksātnespēja, kas nozīmē, ka viņi ir atbrīvojušies no parādiem un var sākt dzīvot pa jaunam, taču bez tā varēja iztikt. Nenoliedzami liela daļa vainas jāuzņemas valstij, kas pieļāva nekustamā īpašuma cenu burbuli un neierobežoja banku patvaļu, taču tas nav svarīgākais. Cilvēks, kas spēj loģiski domāt un ir gatavs uzņemties atbildību par savu dzīvi paļaujas nevis uz valsti, bet sevi.

Katru dienu mums ir izvēle kā rīkoties. Pakļauties reklāmu solījumiem un sekot kā auniem vai domāt ar savu galvu un rīkoties atbilstoši situācijas analīzei. Vērtēt situācijas attīstību ilgtermiņā vai cerēt, ka viss būs labi un dzīvot šodienai..

Ko iemācīt bērniem par finansēm jau šodien?

Bērni, sevišķi mazi bērni ir daudz gudrāki nekā Jums liekas. Nav vajadzība viņiem mācīt sarežģītas lietas, bet ir jāiemāca pamati un tie ieguls viņu prātos uz visu mūžu.

Svarīgākais – ja tu nevari atļauties nopirkt māju, Tu nevari pirkt dzīvokli. Ja Tu nevari atļauties nopirkt Ferrari, Tu nevari pirkt džipu. Iespējams, ka tas var likties pārlieku vienkārši, bet tā ir patiesība.

Mūsdienās cilvēki gluži vienkārši nedrīkst izlietot pārlieku lielu daļu savas naudas patēriņa un ilgtermiņa lietošanas precēm. Pirkt preces kredītā ir vēl bīstamāk, jo tas nozīmē, ka Jūs ieķīlājat to, ko vēl patiesībā neesat nopelnījuši. Attiecībā uz uzņēmējdarbību mācībstundas ir līdzīgas, taču tur riskus var mazināt ar dažādiem juridiskiem instrumentiem un ir situācijas, kad bez aizdevumiem attīstīt uzņēmējdarbību ir prakstiski neiespējami. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nevēlas iespraukties globālos tirgos iztikt bez kredītiem ir iespējams un tas ir labākais variants pat, ja izaugsme šī iemesla dēļ būs lēnāka, taču dzīve būs mierīgāka un drošāka.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)
Rounded_image_box_gray

Aldis K.

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu