IR

Ekonomika

Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts –nostiprināt piespiedu nomas attiecības. 0

 
imantsran 27.jūlijs 2015 11:14

II.

 Likumprojekts pēc būtības ir nekorekts. To grūti vai neiespējami komentēt. Tajā terminoloģija no vietas kļūdaina, pretrunīga, vienus un tie paši jēdzieni tiek saukti atšķirīgos vārdos. Šādā redakcijā un tā nepilnību dēļ šis likumprojekts nevar tikt pieņemts.  Bet ne jau pirmā reize, ka tādi likumbrāķi iet savu ceļu bez šķēršļiem.

Likumā nav risināta zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšana. Ja to nerisina, šis likums nav vajadzīgs, jo nekāda zemes izpirkšana nenotiks, jo zemes izpirkuma cena būs biedējoša un nepanesama.

Manuprāt, likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu cienījamā  Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa, ministriju attiecīgie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, laikam  ir sapratuši, vienojušies, kā viltīgi padarīt šo zemes izpirkuma procesu neiespējamu un nostiprināt zemes piespiedu nomu. Šis likumprojekts atgādina Napoleona laikos teikto, ka, ja tauta grib likumu (šoreiz „Dalītā īpašuma izbeigšanas likumu”), spriež: tauta prasa likumu,  uzrakstiet tik sarežģīti un gari, ka neviens neko nesapratīs.

Likuma taisītāji paši jau paredz, ka likums netiks izpildīts, ka zemi, varētu būt, izpirks apm 40 % dzīvokļu īpašnieku. Nē, arī šos procentus izpirkums nesasniegs, labi ja 4 %. Tad kāda vajadzība šo likumprojektu attiecināt uz visiem vai teikt, ka šis likums ir par dalītā īpašuma izbeigšanu, ja tas neko pamatā neizbeidz. Bet vai kāds ir modelējis, noskaidrojis, par cik patiesībā mājas un vai dzīvokļu īpašniekiem būs likts  izpirkt zemi un cik nevēlēsies pirkt un cik  izpirks, kas patiesībā notiks ar tiem, kuri nespēs maksāt. Padzīs no dzīvokļiem vai ieliks par mūžīgiem parādniekiem ar soda procentiem?

Likuma 5.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki izpērkamo zemi izpērk par izpirkuma  (izpirkuma - lieks vārds) cenu, kuru veido izpērkamajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kura tiek reizināta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo vērtību uz šā likuma 6. pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienu. Un šā likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nav apstrīdama.

Jājautā likumdevējam – zemes īpašnieks spekulācijas ceļā ieguva zemi par 10 reizes zemāku cenu, kāda ir noteikta tās kadastrālā vērtība, tad kādēļ pirkuma cena nav tā, par kuru zemes īpašnieks to ieguva, bet kadastrālā? Īpašniekam zaudējumu nebūs! Nu nē, likumu taisītāji vai to priekšnieki arī var būt zemes īpašnieki, tad kādēļ viņiem neiedzīvoties uz tautas rēķina?

       Koeficients 1,18 jau pēc šodienas zemes zem mājas kadastrālās vērtības dod iespēju aprēķināt aptuvenu izpērkamās zemes cenu, kaut  vēl nav noteikts jaunais – vecais zemes apmērs katrai mājai.   Tomēr tas dod pietiekamu priekšstatu – cik augsta būs nelaimes zemes cena šodien, bet nav zināms, cik tā būs paredzamajā 2020. gadā, kad sāks iztirgot zemi. Un cik ilgi vilksies visu iesaistīto pušu darbības laiks?  Ļoti cītīgi jāizmodelē viss process, ja grib kaut ko saprast un iegūt vai izteikt protestu, apstrīdēt. Jau šodien var lēst, ka zemes cena  nebūs mazāka par 2-5 tūkstoši katram dzīvoklim. 2020.gadā zemes izpirkuma cena var trīskāršoties. Ja likuma radītājiem ir kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzīvokļu īpašnieku nabadzību,  šādu likumu netaisītu. Tas nestrādās.

Mājām piesaistāmās zemes lielums tiek taisīts aizmuguriski un nelikumīgi

     Vietējā pašvaldība (4.4.pants) izpērkamās zemes reģistrēšanai triju mēnešu laikā no dienas, kad pēdējais lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu vai pārskatīšanu konkrētajā kvartālā ir kļuvis neapstrīdams, iesniedz Valsts zemes dienestam dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu projektus, kas sagatavoti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtību – nu lūk te mēs redzam, ka dzīvokļu īpašniekiem liek samierināties ar „veco, labo” kārtību par zemes lielumu, tātad, bez tiesībām to apstrīdēt, bet  gan piemin trīs mēnešu laiku, kad „lēmums … kļuvis neapstrīdams”.  Kļuvis neapstrīdams – jauna, moderna terminoloģija, bet  bez atšifrējuma, kā un kad tas par tādu kļūst. Kā var apstrīdēt likumā noteikto, ka lēmumu sagatavo uz pastāvošās kārtības, prasību pamata.

         No likuma jēgas izriet, ka kādu zemi nu jūs jau lietojat, tāda arī jums tiks piedāvāta izpirkšanai – ar visiem ceļiem un apgrūtinājuma būvēm un liekajiem gabaliem. Kaļiet tikai izpirkuma dālderus.

       Pašreiz likumprojekts paredz pašvaldības, Valsts zemes dienesta un tiesu izpildītāja darbības aiz dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku muguras, procesa ieinteresētās personas tiek nostādītas fakta priekšā.         

       Proti, ir izmantots viens termins  attiecībā uz pašvaldības lēmumu pantā 4.4, ka  zemes gabala noteikšanai vai pārskatīšanai konkrētajā kvartālā lēmums …  ir kļuvis neapstrīdams, tas ir, it kā to var apstrīdēt.  Bet likumā aizvien tiek piemērota vecā, patvaļīgi nomenklatūras amatpersonu izdomātā zemes apjoma terminoloģija – funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kuru atkal piespiedu kārtā noteiks un pārmērīs trešās personas, dabīgi, kuras ir ieinteresētas dzīvokļu īpašniekiem „iesmērēt” neatbilstošu zemes platību,  lai apliktu ar lielāku nodokli, gūtu lielākus ienākumus vai lai pievienotu  starpgabalus, kuri mājai nav vajadzīgi, par kuriem atbildība jāuzņemas valstij un pašvaldībai. 

       Nav tiesiski apiet dzīvokļu īpašnieku intereses noteikt pašiem zemes gabalu vai ļaut izmantot tādu, kādu nosaka būvnormatīvi. Pašvaldību amatpersonu „apetīte”, kā pierāda daudzu gadu prakse, nav samērojama ar iedzīvotāju vajadzībām un iespējām maksāt izpirkuma cenu un zemes nodokli.

       Jā, it kā redzam, likums ieminas, ka pašvaldības lēmums var tikt apstrīdēts, bet šo terminoloģiju neatšifrē.

Kādēļ zemes izpirkumu atliek uz 5 gadiem?

       Versijas ir dažādas. Viena – lai turpinātu spekulācijas ar zemi zem mājām un neatgriezeniski nostiprinātu alkatības izpausmes un noteiktu augstāku zemes izpirkuma cenu, kas paredzama 1,18 no kadastrālās vērtības izpirkuma dienu.

       Var nojaust, ka šī likumam mērķis nav Civillikuma 968.panta taisnīguma atjaunošana, bet drīzāk lai galīgi un neatgriezeniski nostiprinātu zemes īpašnieku tiesības uz piespiedu nomu un lai 7350 zemes īpašnieki varētu dzīt izmisumā 110 000 dzīvokļu, vai parēķinot, ka ģimenē vidēji ir trīs cilvēki – ar piespiedu nomu ir un tiks turpmāk vēl vairāk spīdzināti ap 300 000 cilvēku, kas ir potenciālie ekonomiskie bēgļi uz citām valstīm, lai tiktu vaļā no šīs verdzības. Tā jau šodien lielai daļai ir verdzība un nepanesama nasta.

 

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, tām arī šī zeme jāizpērk.

 

       Valsts izdeva duālu zemes reformas pilsētās likumu ar neierobežotu varu pašvaldībām – piešķirt zemi, izmaksāt kompensāciju vai ierādīt citā vietā  un nenoteica, kādos gadījumos kuru variantu piemērot, ar nosacījumu:  „Kungu ielas” kungi, dariet, kā jums labāk patīk!   Un lūk, rezultāts – „nostrādāja”  pašvaldību amatpersonu  sirdsapziņa un ne jau bez kukuļiem un  atsevišķiem devīgajiem zemes mantiniekiem atdeva zemi zem mājām – dots devējam atdodas. Ir arī lielas šaubas, ka šādu zemi ne vienmēr saņēma tie īstie mantinieki. Un kas pārbaudīja, vai šī zeme laikā uz 1940.gadu bija izpirkta, samaksāta izpirkuma maksa? Zināmi daudzi gadījumi, ka zeme nebija izmaksāta. Tātad daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzīvokļu mājām saņēma dāvanā. Nu, tagad, jūs dzīvokļu īpašnieki maksājiet apdāvinātajiem vai  īstajiem mantiniekiem, kā kuro reizi, uzpūsto spekulatīvo zemes tirgus cenu.

       Ko tālāk? TM un Valsts zemes dienests (VZD) visus šo gadus ceļ kadastrālo vērtību zemei, atļauj spekulāciju ar zemi, kurai nemainīga vērtība, kaut tā dzīvokļu īpašniekiem nenes augļus.

Un VZD zemi vērtē pēc spekulatīviem parametriem, nu tagad pārdos zemi nabagiem par spekulantu cenu. Zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav tirgus vērtības, jo tā neko neražo. Vērtību zemei nosaka pēc ienākumiem no tās trīs gadu laikā, bet šeit nekādu ienākumu nav.

       Valsts un pašvaldības radīja problēmu, un tai ir šī problēma jāatrisina, nevis kārtējo reizi spīdzināt tautu un vest to bezizejā un izmisumā.

            Ja likumu varas turētāji un to taisītāji nevēlētos piesmiet, pazemot tautu, dzīt no valsts ekonomiskā trimdā vēl kādus 150 000, cita varianta nav, kā valstij un pašvaldībai izpirkt zemi.

       Jāievēro, ka valsts noteikto zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu kadastrālo vērtību. Protams, ja valsts noteiktu patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu  zemi zem mājas izpirktu paši.

       Mūsuprāt, likumprojekta izpilde (neizpilde) līdz 2020.gadam tiek atlikta ar viltu un tīšu nodomu, lai nesatricinātu tautu, vēlētājus uz nākamām vēlēšanām un lai esošo varu nepadzītu politiskajā mēslainē.

 

Raksta komentārus LETA publicēja Delfos ar nosaukumu Dzīvokļu īpašnieku biedrība: likumprojekts par dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu ir nekorekts pēc būtības, bet tam bija tikai dažu stundu mūžs un  tas pazuda no redzesloka, iespējams kā kaitīgs zemes īpašniekiem un likumprojekta taisītājiem.  

Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības „Ausma”

Valdes loceklis, jurists  

26.07.2015.

Rīgā

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Rounded_image_box_gray

imantsran

Ieteikt:
Share-twitter Share-draugiem Share-facebook Add-rss-trans

Categories Kategorijas Skatīt visas kategorijas →

Vēl par šo tēmu

Citi šī autora ieraksti Skatīt visus →