IR

Interesantas paralēles. Šogad Latvijā uzvirmoja cīņa par atklātību, kuru veda sākotnēji noslēpumainais Neo, kas vēlāk izrādījās cilvēks vārdā Ilmārs Poikāns. Savukārt pasaules mērogā, krietni vien plašākus (apjoma un satura ziņā) atklātības dokumentus piedāvā WikiLeaks (kas gan darbojas jau vairākus gadus, taču īpašu ievērību un nokļūšanu “meinstrīmā” izpelnījās tieši šogad).

 Hermanis van Rompejs : ‘’Nacionālisms noved pie kara’’ .

Laikam jau labāk aprobežotība. Stulbuma tāpat pietiek. Kur vēl tas aprobežotais stulbums... Ja ir virsraksts Sekss un politika, tad komentos pienāk arī kaut kādas resnas, plikas vecenes, noderīgas ziņas par cigarešu kaitīgumu... Tur jau laikam tā politika šodien mūs novedusi. Ne jau velti runā, ka politika ir pati seksīgākā lieta, kas ir šai pasaulē... Ja kaut kad publiskoju bankas kontu ar piebildi, ka tas ir tukšs, tad bija tādi, kas zināja teikt, ka es ubagoju. Lai tak "viņi" tā domā, aprobežotam neko neizdarīsi. Un ja es tagad teikšu, ka man patīk degunradži, būs tādi, kas apgalvos, ka man ir lieluma mānija. Lai tak saka. Mana lieluma mānija iet roku rokā ar mazvērtības kompleksu. Tiem, kas no malas saka, ka man ir lieluma mānija, tas mans degunradzis ar ragu iedurtu. Vienam degunradzim gan jau būtu garlaicīgi, vajadzētu vismaz divus. Tik tas klimats mums tāds kā ir. Tagad arī snieg. Gan jau kāds teiks, ka ir muļķīgi publiskot savu emailu nezināmiem. Nu un, lai saka, zeta97@inbox.lv

Gudrās teorijas lai paliek to izstrādātāju un izzinātāju pārziņā. Katrs sakarīgais taču tāpat saprot, ka sakars tā svešvārda pielietojumā ir ar sakariem. Fiziskā cilvēku saskare pa ceļiem, kas te vairāk līdzinās neceļiem, arī lai ir to aprūpētāju aprūpē. Pa tiem neceļiem ātri gan var nokļūt grāvī, kas parasti ir ceļu malās. Vai to citu sakaru lietā arī neesam grāvī? Kādreiz vismaz vienā jomā sabiedrība tika informēta, pakļaujoties glavļita noteikumiem un visi uzzināja tik to labo, vēlamo. Tagad, līdzko kā kāds atver muti, jādzird - mēs par to domājam, pie tā tiek strādāts, noteikumi paredz, ka par to jādomā.... Gribi vai negribi, parasts cilvēks ir kaut kā glavļitam līdzīga varā. Komunikācija un uzticība. Uzticēšanās nepieciešama. Vai tā vispār ir? Ir tādi, kas satraukušies komunikācijas lietās preču un pakalpojumu reklāmas jomā. Vienmēr gan ir reklamēts tas, ko cilvēki nepērk vai arī - "ķer uz muļķi". Ja noķertie mantu pēc tam izmet kā nevajadzīgu, tas tikai sīkums, salīdzinot ar to, ka politiskās, ekonomiskās lietās "noķerto" zaudējumu un zaudējumu izdarīšanas iespējas ir neizmērojami lielākas. Arī par to nemaz neuztraucas, galvenais, norādīt, ka vainīgs tas, kas komunikē, ne tas, kurš gādā par to, lai būtu, par ko komunicēt. Sabiedrība tik diskutē, ko darīt, kad cilvēks nosists, nevis par to, ko darīt, lai cilvēku nenosistu. Mēs esam arī tik bagāti, lai pašvaldībās būtu sabiedrisko attiecību speciālisti, kas uztur sakarus ar sabiedrību (arī vēlētājiem). Tie ievēlētie priekšnieki paši komunicēt ar sabiedrību neprot, kaut visu citu viņi prot vislabāk par citiem.

Nekas internetā nepaliek bez pēdām, ne komentāri, ne veidotais saturs. Pats esmu grēkojis šajā jomā ļoti, tomēr lielākoties nenožēloju. Uzmanies kādu saturu veido! Jau pirms kāda laika rakstīju par to, ka komentāri internetā nav tik anonīmi kā varētu likties. Šoreiz par izteikumiem dažādās sociālajās platformās. Nav noslēpums, ka kā pašnodarbinātais apkalpoju vairākus uzņēmumus un vienlaikus arī veicu tādu kā uzņēmumu monitoringu internetā, lai zinātu ko tad par uzņēmumu, tā produktiem vai pakalpojumiem saka. Turpini lasīt →

Par arhibīskapa Vanaga lēmumu

Mainot viedokļus pēc mana iepriekšējā bloga par "brīdinājuma šāvienu galvā" mūsu tagadējai valdībai, ZanEi ienča prātā, ka esmu ieciklējies uz IIN ...

Runa ir par latviešu emancipāciju. Latvieši par sevi tikpat kā nesmejas. Un vienlaicīgi neuztver sevi nopietni.

Saviem iepriekšējiem preses un kinokritiķu dotajiem epitetiem "daudzsološais" un "talantīgais" režisors Jānis Nords ar vieglu roku, precīzāk, vieglām kājām ir piekabinājis sev vēl vienu - "skandalozais". Vai bija vērts?

Šobrīd, LR MK/Ministru Kabineta darbības vērojot, žēl, ka šā valdība ar tās neprofesionāļiem un ciniķiem turpina gūt netiešus labumus no tādiem cilvēkiem kā Rūta Dimanta -- "dimanta Spīdola" no ziedot.lv. Un žēl tūkstošiem citu, it īpaši to, kuri ir Latvijas entuziastiskie patrioti.

Cerība. Lielās cerības. Viltus cerības. Velta cerība. Muļķa cerība. Un kas ir liela un maza cerība? Es dzīvē esmu bijusi divreiz cerībās. Tādā vārdā tak arī dēvē to laiku, kad sieviete ir grūtniecības stāvoklī. Tas, ka man būs jaunas melnas ādas garās bikses, īsi, zemi zābaciņi un kaut kāda tipa zamšādas vai aitādas jaka ar kupliem piedurkņu galiem nav nekāda cerība. Sapnis tas ir. Sapņi nav lieli vai mazi. Sapņi ir sapņi. Tie kādreiz piepildās. Tikai jātic ļoti, ka piepildīsies. Cerēt varu, ka būšu atkal vajadzīga daudziem cilvēkiem. Kā kādreiz. Tāda muļķa cerība varētu būt. Tikai, kas šodien ir tie muļķi, es vai tie citi? Jāpaņem slota. Pirms dažām dienām nopirku jaunu. Jāpārbauda, vai vecais kāts lidošanai gana labs. Pie reizes apskatīšos, vai tad tiešām visi gaismas starojumi jau izslēgti. Arī pārbaudīšu, vai mans sapnis, ka tumsa ir sliktāka par gaismu, piepildās vai ne.

Sākt 7:00 AM ir daudz produktīvāk. No agrākās "pūces" esmu pārvērties par "cīruli". Pērceļoties uz jaunu dzīvesvietu ārpus Rīgas, nācās pieņemt faktu, ka turpmāk uz darbu, kad vēl strādāju kā darbinieks, būs jāceļas agrāk. Arī pēc tam, kad kļuvu par 100% nodarbināto, necentos šo ieradumu mainīt, drīzāk attīstīju tālāk -modos vēl agrāk, ap 6:30. Continue reading →

Sākt 7:00 AM ir daudz produktīvāk. No agrākās "pūces" esmu pārvērties par "cīruli". Pērceļoties uz jaunu dzīvesvietu ārpus Rīgas, nācās pieņemt faktu, ka turpmāk uz darbu, kad vēl strādāju kā darbinieks, būs jāceļas agrāk. Arī pēc tam, kad kļuvu par 100% nodarbināto, necentos šo ieradumu mainīt, drīzāk attīstīju tālāk -modos vēl agrāk, ap 6:30. Continue reading →

Šodienas rakstā atkal piedāvāšu piecus grafikus, kas ļaus izprast šodienu. Un atkal piedāvāšu iespēju uzzināt to, ko citi vēl nezin. Šoreiz par bankām.