Ja Eiropas kultūras mantojuma dienās šīs nedēļas nogalē Ludzas ielās ekskursijas priekšgalā redzēsit jaunu vīrieti spurainiem matiem un izteiksmīgām roku kustībām, tas ir Valērijs. Ludzas Novadpētniecības muzeja darbinieks saskaitījis, ka katru gadu savā pilsētā vada vismaz 150 ekskursiju latviešu, krievu un angļu valodā. «Un latgaliski,» viņš piebilst. Šovasar kādā grupā jaunāko klašu vecuma zēns no cita Latvijas novada pat speciāli lūdzis, lai gids runā latgaliski, jo viņam patīkot, kā skan.
Valērijs dzimis 1979. gadā Daugavpilī, Ludzā ieradies jau bērnībā, kad par viņu rūpes uzņēmusies vecmāmiņa. Viņam ir filoloģijas maģistra diploms. Muzejā, kur veic arī ekspozīcijas un izstāžu kuratora darbu, nokļuvis 2005. gadā, pirms tam iemēģinājis dažādus pienākumus vietējā avīzītē Ludzas Zeme.
Gida gaitās gandarījums esot mirdzums cilvēku acīs, kad Valērijs muzejā vai nesen atjaunotajā Lielajā Ludzas sinagogā demonstrē unikālus priekšmetus, nāk klajā ar interesantiem atgadījumiem, mazāk zināmiem faktiem vai nedzirdētiem nostāstiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.