Lielbritānija un ES: kopīga vēsture, izaicinājumi un nākotne • IR.lv

Lielbritānija un ES: kopīga vēsture, izaicinājumi un nākotne

1
Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja. Foto: AFP/LETA
Terēze Meja

Šis ir izšķirošs brīdis Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību vēsturē. Šajā svarīgajā brīdī mans vēstījums Latvijas un citu ES valstu iedzīvotājiem ir skaidrs: turpmākajos gados Lielbritānija vēlas būt jūsu ciešākais draugs un sadarbības partneris. Mēs vēlamies, lai ES un Lielbritānija kopīgi piedzīvo uzplaukumu, līdzās viena otrai.

Mūsu lēmums izstāties no Eiropas Savienības institūcijām demonstrēja to, kādu demokrātiju mēs vēlamies redzēt. Briti vēlas, lai viņiem būtu lielākas iespējas kontrolēt lēmumus, kas ietekmē viņu dzīvi ikdienā, un tas nozīmē, ka šos lēmumus jāpieņem Lielbritānijā – tiem, kuri ir tieši atbildīgi Lielbritānijas iedzīvotāju priekšā.

Taču mēs joprojām esam lepni piederēt Eiropas nāciju saimei. Mēs neuzgriežam Eiropai muguru, un mēs zinām, ka veiksmīga ES vistiešākajā veidā ir gan mūsu, gan visas pasaules interesēs.

Mūsu turpmākā dzīve, protams, būs citādāka nekā līdz šim. Mēs saprotam, ka Lielbritānija nevar pamest ES un atstāt visu pa vecam. Mēs neiedomājamies, ka var baudīt visus ES dalībvalsts labumus neuzņemoties arī pienākumus. Taču mēs vēlamies turpināt kopīgi strādāt nodrošinot ieguvumus abām pusēm.

Mūsu uzdevums tātad ir izveidot jaunu ietvaru, kas dod iespēju ciešai ekonomiskai sadarbībai, bet notur šīs tiesības un pienākumus jaunā un savādākā līdzsvarā. Veidojot šīs jaunās attiecības, mēs nesākam no tukšas vietas, kā to darīja citi sadarbības partneri, vedot sarunas par brīvās tirdzniecības vienošanos. Dienā, kad mēs no ES izstāsimies, mēs darbosimies pēc tiem pašiem noteikumiem kā ES. Tātad jautājums, kas mums ir jārisina, veidojot jaunu ekonomikas sadarbību, ir nevis kā pietuvināt mūsu standartus, bet kā rīkoties, ja viens no mums vēlas veikt izmaiņas.

Vēl viens būtisks jautājums ir, kā mēs risinām situāciju ar Lielbritānijā dzīvojošiem Eiropas Savienības pilsoņiem un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES dalībvalstīs.

Es atkārtoju visiem ES pilsoņiem, kuri ir apmetušies uz dzīvi Lielbritānijā: mēs vēlamies, lai jūs paliekat, mēs jūs novērtējam un mēs jums pateicamies par ieguldījumu mūsu sabiedrībā.

Viens no maniem primārajiem mērķiem šajās sarunās ir nodrošināt, ka jūs varat turpināt savu dzīvi kā līdz šim. Es vēlos mūsu vienošanos par pilsoņu tiesībām pilnībā iekļaut Lielbritānijas likumos. Nevienam nevajadzētu rasties šaubām par mūsu tiesu neatkarību vai stingrību, ar kādu tās aizstāv indivīdu tiesības.

Tik tiešām – Lielbritānija vienmēr kopīgi ar draugiem un sabiedrotajiem iestāsies par tādām vērtībām kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums. Mūsu lēmums aiziet no Eiropas Savienības nekādā gadījumā nav atteikšanās no šīs ilgtermiņa apņemšanās. Tas pats ir sakāms par mūsu apņemšanos attiecībā uz Eiropas drošību.

Lielbritānija ir valsts ar lielāko aizsardzības budžetu Eiropā un ar vienu no lielākajiem budžetiem attīstības sadarbībai pasaulē. Mums ir plašs diplomātiskā servisa tīkls un pasaules līmeņa drošības un izlūkošanas dienesti, kā arī tiesību aizsardzības iestādes. Mēs vēlamies turpināt pēc iespējas ciešāku sadarbību ar ES, aizstāvot mūsu pilsoņus, nododot tālāk mūsu vērtības un nodrošinot mūsu kontinenta drošību. Tāpēc mēs piedāvājam jaunu drosmīgu stratēģisko vienošanos, kas sniegs visaptverošu ietvaru nākotnes sadarbībai drošības, tiesību aizsardzības un krimināltiesību jomā: līgumu starp Lielbritāniju un ES.

Lielbritānija bez jebkādiem nosacījumiem ir apņēmusies uzturēt Eiropas drošību. Mēs turpināsim piedāvāt atbalstu un palīdzību ES dalībvalstīm, kuras cieš no bruņotas agresijas, terorisma un dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

Tāpat mēs vēlamies dot drošības sajūtu ES dalībvalstīm kā Latvija par ES budžetu. Daži pieprasījumi šai sakarā ir pārspīlēti un nelietderīgi, un mēs šo jautājumu varam atrisināt vienīgi kā daļu no plašāka jautājumu klāsta. Taču es negribētu, lai mūsu partneriem būtu bažas, ka viņiem būs jāmaksā vairāk vai ka viņi saņems mazāk atlikušajā budžeta plānošanas periodā mūsu lēmuma izstāties dēļ. Tādēļ es esmu skaidri pateikusi, ka Lielbritānija respektēs tās apņemšanās, ko esam veikuši mūsu dalības ES laikā.

Tie mērķi, ko es iezīmēju ir noteikti, lai izveidotu ilgtermiņa attiecības, kurās ES and Lielbritānija var kopīgi strādāt visu iedzīvotāju labā.

Lai pārietu uz šīm jaunajām attiecībām bez traucējumiem un kontrolēti mūsu kopējās interesēs būtu noteikt ieviešanas periodu. To, cik ilgam šim periodam jābūt, vajadzētu noteikt laikam, kas nepieciešams, lai sagatavotu un ieviestu jaunus procesus, kas būs pamatā mūsu nākotnes attiecībām, bet mēs paredzam, ka tas varētu aizņemt aptuveni divus gadus.

Mēs jau esam panākuši ievērojamu progresu. Ja mēs turpināsim sarunas partnerības un draudzības garā, tad, es ticu, mēs varēsim atrisināt nesaprašanās ātri un cieņpilni. Tādā veidā šajā Eiropas vēstures posmā būs ierakstītas nevis attiecību beigas, bet jaunas partnerības sākums. Tas būs sākums kopīgai nākotnei, Lielbritānijai un ES strādājot plecu pie pleca, lai nodrošinātu pārticību un iespējas visiem mūsu cilvēkiem.

Autore ir Lielbritānijas premjerministre

Komentāri (1)

vitalisvita 28.09.2017. 23.33

Jā, piekrītu, ka “šis ir izšķirošs brīdis Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību vēsturē”, – bet tas nav izšķirošs tikai šo politisko veidojumu attiecībās…! Tas ir izšķirošs arī tautu attieksmē pret savu nākotni.

Piekrītot (ra 23.septembra 2017 16:26) domai par “katras nacionālas valsts prerogatīvu”, es pat teiktu, ka šis “breksits” ir arī visas Rietumu civilizācijas politisko vektoru maiņas brīdis, kurā tas pagriežas no unificējošas globalizācijas uz katras tautas suverēni kontrolētu attīstību.

Un, tēlaini izsakoties, būtu jāņem arī vērā, ka šo suvereno valstu vektoru nav iezīmējuši kaut kādi putinisti “Rīdzenes sarunās”, bet gan ASV prezidents Donalds Trumps no ANO tribīnes. Atšķirība ir? Ir!
Bet – kas nu kura sirdij tuvāks…

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu