Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Zelta saktas. Pakavsakta" • IR.lv

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “Zelta saktas. Pakavsakta”

24
Pakavsaktas monētas reverss. Foto: Latvijas Banka

Saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu “Zelta saktas. Pakavsakta”.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Pakavsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Monēta “Zelta saktas. Pakavsakta” izgatavota “Münze Österreich Aktiengesellschaft” (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#pakavsakta”, “#8_12gs”, “20 euro” un “#2017”, bet reversā – stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.-4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Par tipisku rotu tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.

Kolekcijas monēta “Zelta saktas. Pakavsakta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 4000 eksemplāru.

Monētas cena Latvijas Bankā – 270 eiro. Monētu no 31. augusta varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs.

Skaties video par jauno monētu šeit.

Komentāri (24)

DD1 30.08.2017. 13.45

Vai tā ir valsts banka vai kāda numismātu biedrība? Varbūt jāapsver iespēja parūpēties arī par filatēlistiem u.c. kolekcionāriem?

+1
0
Atbildēt

1

    andrejs > DD1 30.08.2017. 18.08

    dārgākā numismātu biedrība pasaulē.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu