Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūts (LVI) jau otro gadu pēc kārtas turpina arheoloģisko izpēti Vecumnieku novadā, Zvirgzdes upes līkumā
LU vēsturnieku mērķis šogad ir noskaidrot Kurzemes hercogistes perioda Vecmuižas-Riežu dzelzs manufaktūras kompleksa robežas un atsevišķu kompleksa daļu izvietojumu. Papildus arheoloģiskajiem izrakumiem manufaktūras teritorijā tiek veikta zondēšana, kā arī plašāka teritorijas apzināšana, informē arheoloģe Dita Auziņa.
Vecmuižas manufaktūra iepriekš bija zināma no rakstītajiem avotiem kā viens no aptuveni desmit šāda veida dzelzs ražošanas uzņēmumiem bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Pirmās ziņas par Vecmuižas manufaktūru vēstures avotos sastopamas 1650. gadā. Minēts, ka dzelzs ieguve manufaktūrā tiek veikta ar netiešo metodi, t.i., domnu. Kompleksā atradās arī lielgabalu lietuve un urbtuve, mehāniskā kalve čuguna pārkalšanai dzelzī, naglu kaltuve un citas darbnīcas, kā arī ogļu un rūdas glabātavas.
Vecmuižas manufaktūra salīdzinājumā ar citam zināmajām hercoga laika dzelzs ražotņu vietām ir samērā maz postīta. Līdz ar to, veicot izpēti šajā objektā, pastāv iespēja rekonstruēt manufaktūras apjomus un izvietojumu, kā arī iegūt jaunas ziņas par metodēm, kas pielietotas dzelzs iegūšanā.
Šogad arheoloģiskā izpēte notiek no 7. līdz 25. augustam. Pirmajā nedēļā neliela pētnieku komanda veica teritorijas zondēšanu un paraugu vākšanu, konstatējot, ka kultūrslānis manufaktūras teritorijā sasniedz vismaz trīs metrus. Viņi secināja, ka tā ir plašāka nekā bija uzskatīts iepriekš. 15. augustā sākti arheoloģiskie izrakumi trīs laukumos.
Zinātnisko izpēti veic LU LVI speciālisti ar Vecumnieku novada domes atbalstu. Projekta realizācija iespējama, pateicoties efektīvās sadarbības projektam, kuru finansē LU un Vecumnieku novada dome. Projekta zinātniskā vadītāja ir LU LVI vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva, izrakumus vada LU LVI arheoloģe Dita Auziņa un izrakumos piedalās Latvijas Universitātes studenti.
Komentāri (33)