Ģimenes ārsti nepieciešamības gadījumā atkal varētu mainīt streika formu (papild.) • IR.lv

Ģimenes ārsti nepieciešamības gadījumā atkal varētu mainīt streika formu (papild.)

24
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide (no kreisās), advokāte Solvita Olsena un ģimenes ārste Ilona Timčenko piedalās preses konferencē.

Olsena: veselības aprūpes sistēmas reforma iznīcinās neatkarīgās ģimenes ārstu prakses

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) nepieciešamības gadījumā varētu atkārtoti mainīt streika formu, aģentūrai LETA teica asociācijas pārstāve Solvita Olsena.

Viņa norādīja, ka patlaban nav bažu par to, ka modificētā streika forma samazinātu streika ietekmi uz procesiem, tomēr pašreizējā situācija ir nepatīkama, jo valdība un Veselības ministrija (VM) neieklausās ģimenes ārstos. Šā iemesla dēļ ārsti varētu būt spiesti sanākt kopā un meklēt risinājumus, teica Olsena.

Pirmdien Ministru kabineta komitejai izskatīšanai nodotais konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu iznīcinās neatkarīgās ģimenes ārstu prakses, teica Olsena.

LĢĀA asociācijas pārstāve skaidroja, ka ģimenes ārstu streika prasība ir arī pārstrādāt reformā sadaļu, kas attiecas uz primāro aprūpi, jo reformas rezultātā ģimenes ārsti cietīs visvairāk. Reformas gaitā iecerēts samazināt primārajai aprūpei paredzēto finansējumu no 11% līdz 8,5%.

“Ja valdība šāda veida reformu apstiprinās un neņems vērā ģimenes ārstu iebildumus, kā arī atteiksies pārstrādāt primārās aprūpes sadaļu, asociācijai nāksies lemt par tālākajiem soļiem. Šāda veida reforma sagraus ģimenes ārstu ilgus gadus veidoto sistēmu,” pārliecināta Olsena.

Ģimenes ārsti, kuri šomēnes sāka protesta akciju, pirms nedēļas pārgāja uz citu protesta formu, ko paši dēvē par “modificētu” streiku – tagad tiek pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiek veikta pieaugušo profilakse.

Streika termiņš noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), lai rastu situācijas atrisinājumu.

Ministre: nevajag solīt, ko nevarēs nodrošināt

Veselības aprūpes sistēmas reformā nevajag apsolīt tādu finansējumu, kādu vēlāk nevarēs nodrošināt, pēc Ministru kabineta komitejas sēdes pirmdien sacīja Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdības komitejas sēdes laikā Reizniece-Ozola pauda izbrīnu, ka veselības reforma paredz ambiciozu nozares finansējuma pieaugumu, turklāt apsolot, ka tas tiks nodrošināts.

“Iepriekš esam diskutējuši par veselības aprūpes finansējuma pieaugumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis 4,27% no IKP. Tāpēc aicinu precizēt ziņojumu, norādot, ka tas ir vēlamais finansējuma pieaugums. Nevaram kārtējo reizi apstiprināt plānu, ko nebūs iespējams izpildīt,” uzsvēra Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja. Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) piekrita ziņojumā norādīt, ka tas ir vēlamais finansējums.

Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītajā veselības aprūpes sistēmas reformā ir iezīmēta “ideālā” ģimenes ārsta prakse, atzina veselības ministre Čakša.

Viņa uzsvēra, ka reformu ziņojumā ir ietverta “ideālā” ģimenes ārsta prakse, kur uz vienu ārstu ir definēti 1500 pacienti, kas ļaus ne tikai saglabāt ģimenes ārsta praksi, bet arī ļaus veltīt pietiekamu laiku vienam pacientam. “Patlaban ārsts ir spiests pieņemt vairāk pacientu, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Turpretī reforma paredz neņemt vairāk pacientu, tādējādi ļaujot pilnvērtīgāk pievērsties vienam pacientam,” sacīja Čakša.

Reformā arī definētas prasības attiecībā uz ģimenes ārsta prakses telpām, piemēram, paredzot pietiekamu ģimenes ārsta komandas skaitu. “Patlaban nav iespējams nodarbināt komandas dalībniekus, jo prakses ir nepietiekami lielas. Tāpēc jārosina sadarbība ar pašvaldībām, kas veicinās prakšu veidošanu,” informēja veselības ministre.

Tāpat ministre stāstīja par cilvēkresursu problēmām veselības aprūpes nozarē, atzīstot, ka šīs problēmas risinātu atalgojuma pieaugums. “Salīdzinot medicīnas nozares cilvēkresursu statistiku Eiropā, Latvijā būtiski no vidējiem Eiropas rādītājiem atpaliek māsu skaits, nedaudz atpaliek ārstu skaits, bet pietiekami nodrošināti esam ar zobārstiem. Šajā ziņā svarīgākais jautājums ir atalgojums. Kamēr nebūs atalgojums, nevarēsim tēlot, ka nozarē viss ir kārtībā,” pauda Čakša.

Vaicāta par to, vai veselības aprūpes sistēmas reformā iezīmēts konkrēts finansējuma pieaugums, veselības ministre atzina, ka šajā reformā ir ietverti sasniedzamie mērķi tuvākajiem pāris gadiem, turpretī atalgojuma pieaugums nozarē ir iezīmēts nodokļu reformas ietvarā.

(papildināta ar finanšu un veselības ministru teikto)

 

Komentāri (24)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu