IR

Rīgas rebes 21

Kukuļi, naudas izšķērdēšana un zagšana, fiktīvi darbinieki un amatpersonu aizvešana rokudzelžos - Ir apkopo skaļākos skandālus Nila Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā aizvadītajos astoņos gados
Logo2-media_large
Indra Sprance 17.maijs 2017 11:57


Izšķērdēšana Rīgas namu pārvaldniekā

Dzīvokļu īpašnieki spiesti apmaksāt Rīgas namu pārvaldnieka nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, revīzijā par 2014. gadu konstatējusi Valsts kontrole. Māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams, un maksā iekļauti arī tādi izdevumi, kas nav saistīti ar ēku pārvaldīšanu. Piemēram, valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova tikšanās ar sadarbības partneriem restorānos, reprezentācijas preču izmaksas un darbinieku privātām vajadzībām izmantota degviela. 

Antonovs amatā tika 2014. gadā bez konkursa drīz pēc tam, kad viņu par pārkāpumiem atlaida no VARAM valsts sekretāra posteņa. Mērs Nils Ušakovs pauda pārliecību, ka «viņš būs stiprs un labs vadītājs».

Juristi par 749 tūkstošiem Rīgas Mežos

Pašvaldības uzņēmums Rīgas Meži par 749 tūkstošiem eiro uz četriem gadiem iepircis juridiskos pakalpojumus no diviem advokātiem - Alvja Začesta un Andas Auziņas. Abi bijuši Rīgas Mežu juristi, bet 2011. gadā kļuvuši par advokātiem. Tad arī uzņēmums nolēmis likvidēt Juridisko daļu, iepirkt ārpakalpojumu, un konkursā uzvarējuši abi bijušie darbinieki. Laikraksts Latvijas Avīze noskaidrojusi, ka līdz 2011. gadam juristu pakalpojumi Rīgas Mežos izmaksājuši aptuveni 78 tūkstošus eiro gadā, bet tagad ārpakalpojumā - daudz vairāk.


Fiktīvi darbinieki 

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu par fiktīvu nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks, kā rezultātā izkrāpti gandrīz 150 tūkstoši eiro. 

Uzņēmuma Attīstības nodaļā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim nodarbināti cilvēki, kuri faktiski pienākumus nav veikuši. Raidījums Nekā personīga vēstījis, ka to vidū ir Rīgā valdošajām partijām pietuvinātie - bijušais Rīgas Dārzu un parku direktors Agnis Kalnkaziņš (tagad Rīgas Ūdens valdē), Saskaņas deputātu sievas Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, kā arī deputāte Svetlana Savicka. Nodaļā «strādājis» arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš sociālajos medijos izplatīja Saskaņai radniecīgus vēstījumus. 

Kad Valsts kontrole 2015. gada aprīlī negaidīti ieradās uzņēmumā un pieprasīja ziņas par nodaļas darbiniekiem, valde to likvidēja. Nupat maijā domes koalīcija noraidīja opozīcijas priekšlikumu atlaist uzņēmuma valdi.

Tiesāts, bet amatā!

Prokuratūrā šogad sākta pārbaude par Rīgas namu pārvaldnieka Kurzemes iecirkņa vadītāja p. i. Vladimiru Telešu, kurš parakstījis vairākus ar iedzīvotāju drošību saistītus dokumentus kā sertificēts būvinženieris, taču ne Latvijas augstskolās, ne Būvinženieru savienībā nav apliecinājumu, ka viņš ieguvis nepieciešamo izglītību. 

Raidījums Nekā personīga vēstījis, ka Telešs bijis četras reizes sodīts, tajā skaitā par slepkavību un ilgus gadus pavadījis cietumā. Arī laikā, kad viņam uzticēja darbu ar Rīgas iedzīvotājiem, Telešam nesen bija nolasīts spriedums par zādzību. Iespējams, Teleša karjeru sekmējis tas, ka viņa dzīvesbiedre ir Saskaņas deputāte Svetlana Savicka.

Telešs nav vienīgais, kas pašvaldības sistēmā amatu ieguvis, par spīti agrākiem likumpārkāpumiem. Nesen Ir atklāja, ka Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona vadība uzticēta Arturam Zolotiham, kas tiesāts par zagtu automašīnu tirgošanu grupā. 

Zolotihu sportiski koleģiālas attiecības vieno ar Centrāltirgus vadītāju Andri Morozovu, Saskaņas Saeimas deputātu Andreju Elksniņu un citiem partijas aktīvistiem.

Kukuļņemšana Centrāltirgū

KNAB 2015. gadā veica kratīšanu Rīgas Centrāltirgus vadītāja Anatolija Abramova darbavietā. Izmeklēšana noskaidroja, ka Abramovs pieņēmis no uzņēmēja kukuli - tiesības izmantot degvielas karti, pretī nodrošinot labumu uzņēmumam, kurš uzvarējis publiskajā iepirkumā.

Turklāt Abramovs izpaudis pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas, kā arī bez attiecīgas atļaujas uzglabājis šaujamieroču munīciju. Neraugoties uz aizdomām par koruptīviem darījumiem, Abramovs vēl aptuveni gadu pēc oficiālas atstādināšanas turpināja darbu tirgū kā padomnieks. Mērs Nils Ušakovs skaidroja, ka Abramovam jāpabeidz iesāktie projekti. Neilgi pēc tam KNAB 2016. gada jūnijā aizturēja Abramovu jauna kriminālprocesa ietvaros un aizveda no tirgus rokudzelžos.

Sadārdzinātā Rīgas Satiksme

Pārbaudot Rīgas Satiksmes 2014. gadā noteiktos braukšanas tarifus, Valsts kontrole konstatēja, ka pašizmaksas aprēķinos izmantotās pasažieru skaita prognozes nav balstītas datos, turklāt izmaksās iekļauti neatbilstoši tēriņi, piemēram, līzinga maksājumi par darbiniekiem personīgā lietošanā nodotām automašīnām.  Neefektīvi izlietots 16,1 miljons eiro par degvielas piegādi, bet darījumi par 1,3 miljoniem eiro veikti nelikumīgi vai nelietderīgi. Piemēram, 106 000 pārskaitīti baskatebola klubam TTT-Rīga, bet 1,1 miljons ar Saskaņu saistītai biedrībai Arodbiedrību koordinācijas centrs.


Kriminālprocess par Barona ielas remontu

Pērn KNAB sācis kriminālprocesu par dokumentu viltošanu Barona ielas remonta procesā. Ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietves - 0,9 miljonus, taču kvalitāte daudzkārt izraisījusi sabiedrības sašutumu. 

Būvuzraudzību Satiksmes departaments bija uzticējis SIA Bild, kas pirms vairākiem gadiem piederējis nu jau bijušajam Būvdarbu uzraudzības nodaļas vadītājam Uģim Brožam. 

Pēc KNAB intereses Broža amatu Satiksmes departamentā pārtrauca un drīz sāka sadarbību ar citu pašvaldības uzņēmumu - Rīgas Satiksme.

Kukulis kapsētu pārvaldniekam

KNAB 2014. gadā par 13 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu aizturēja Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti. Viņš kukuli par nomas līgumu pieprasījis no kāda uzņēmēja, kas tirgo ziedus pie Meža kapiem. Uzņēmējs vēlāk raidījumam Nekā personīga atstāstījis Upīša teikto, ka viņam esot tālāk jāmaksā augstākām amatpersonām - departamenta vadītājam Anatolijam Aļeksejenko un domes Mājokļu komitejas priekšsēdētājam Vjačeslavam Stepaņenko.

Aļeksejenko jau iepriekš nonācis tiesībsargu uzmanības lokā, 2013. gadā KNAB viņu turēja aizdomās par 100 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu saistībā ar zemes nodošanu nomā kolumbārija būvniecībai, bet pirms pāris gadiem apsūdzība celta par neatļautu mobilo telefonu slāpēšanas ierīces glabāšanu. Šajā lietā stājies spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru Aļeksejenko piespriests 1850 eiro sods.

Stratēģija par 285 tūkstošiem

Pašvaldības aģentūra Rīgas Gaisma par 285 tūkstošiem eiro auditorkompānijai Deloitte uzticējusi Rīgas apgaismojuma stratēģijas rakstīšanu. Pagājis jau gads kopš rakstīšanas sākuma, un pašvaldība samaksājusi lielāko daļu summas, taču darba rezultātus neviens nevarēja parādīt, kad to lūdza raidījums Nekā personīga

Pašvaldības kapitāldaļu turētājs ir mērs Nils Ušakovs.

35 tūkstoši Dzanuškānam par «pētījumu»

Rīgas dome dāsnu līgumu 2014. gadā izgādāja mēra Nila Ušakova padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam. Viņa birojam par 35 tūkstošiem eiro uzticēts pētījums par teritorijas plānojuma pārvaldību. 

Pēc Latvijas Radio intereses sākotnēji ar pētījumu nebija iespējams iepazīties, bet vēlāk publiskotais dokuments izrādījās plaģiāts - no interneta izkopētas likumu normas un tiesu spriedumi. 

Pēc skandāla Dzanuškāna birojs naudu domei atmaksāja un mērs Ušakovs paziņoja, ka ar to problēma ir atrisināta. Dzanuškāns pārstāvējis domes vadību arī privātās tiesvedībās, piemēram, Ušakovu goda un cieņas lietā pret medijiem, arī žurnālu Ir.

Ušakovs  reklamējas soctīklos par domes naudu?

KNAB sācis pārbaudi par pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos, proti, vai mērs Nils Ušakovs un Saskaņa neizmanto pašvaldības kapitālsabiedrību un Rīgas domes līdzekļus, lai popularizētu Ušakova privāto Facebook profilu.

Šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi nav konstatēti, taču birojs turpina pārbaudi par to, vai nav pārkāpti interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi.

Rīgas brīvostai 622 tūkstošu sods par konkurences pārkāpumu

Par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kropļojot konkurenci velkoņu biznesā, Rīgas brīvosta pēdējo gadu laikā tikusi pie prāviem naudassodiem. 

Pirmo reizi tā sodīta jau 2009. gadā ar 64 tūkstošiem eiro, tad vēlreiz 2011. gadā ar 149 tūkstošiem, bet pārkāpumus turpināja. 

2015. gadā mērs bija pilns un Konkurences padome piemēroja 1,5 miljonu eiro sodu - lai nebūtu jāmaksā pilna summa, osta piekrita nekavējoties izbeigt gadiem ilgušo pārkāpumu un samaksāt «tikai» 622 tūkstošus.

Mediju «uzpirkšana» pirms vēlēšanām

Rīgas pašvaldības struktūrvienības ik gadu velta prāvas summas medijiem, lai slavinātu savus labos darbus. Pērn - pirmsvēlēšanu gadā - līgumos ar medijiem iztērēti vismaz 1,2 miljoni eiro, izpētījis raidījums Aizliegtais paņēmiens

Piemēram, domes Sabiedrisko attiecību nodaļai slēgti līgumi par 180 tūkstošiem eiro, Rīgas Namiem - par 170 tūkstošiem, Rīgas Satiksmei - par 140 tūkstošiem, Rīgas Centrāltirgum - par 135 tūkstošiem, Izglītības, kultūras un sporta departamentam - par 120 tūkstošiem. 

Starp lielākajiem ieguvējiem ir divas firmas - 329 tūkstošus saņēmusi firma Mediaservice, kas apkalpo mediju namu Zīme (izdod krievu laikrakstus Vesti, Subbota, 7 Sekretov) un 40 tūkstošus Vesti Reklāma. Divu gadu laikā Mediaservice no pašvaldības naudas saņēmusi gandrīz miljonu eiro. 

Savukārt no latviešu medijiem pērn visvairāk saņēmis Kasjauns.lv - 100 tūkstošus. 

Kamēr rīdzinieku nauda aiziet pašvaldības slavināšanai, mērs Nils Ušakovs no kritiskiem jautājumiem bēg, atsakot intervijas arī žurnālam Ir.

Nanoūdens skandāls

Raidījums Nekā personīga 2015. gada sākumā vēstīja par krāpšanu Rīgas Satiksmē - iegādājoties transporta tīrīšanas līdzekļus, maksāts par īpašām nanotehnoloģijām, bet iepakojumos piegādāts ūdens. 

Dienesta pārbaudē uzņēmums nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Tomēr vēlāk policija ierosināja kriminālprocesu un izmeklēšanā noskaidroja, ka personu grupa, savstarpēji vienojoties ar iepriekš sarunātiem pretendentiem, tīrīšanas līdzekļu vietā piegādāja nezināmas izcelsmes un kvalitātes produkciju. Krāpšana notikusi, viltojot dokumentus, tā iegūstot aptuveni 400 tūkstošus eiro.

Iepriekšējā domes sasaukuma skandāli

2013. gadā KNAB atklāja korupciju Satiksmes departamentā - mikroautobusu pārvadājumu uzņēmumiem ik mēnesi prasīts 50 latu kukulis par katru busiņu, kas kursē Rīgā. Nauda tikusi ar Saskaņu saistītajai arodbiedrībai LABA.

2012. gada septembrī KNAB pieķēra Dzīvokļu pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu, kas ilgtsoši ņēmusi kukuļus par dzīvokļu maiņas kārtošanu. Kad prokuratūra sāka kriminālvajāšanu, Stabiņa aizbēga no Latvijas un joprojām nav atrasta.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas Nami, kurā kapitāldaļu turētājs ir vicemērs Andris Ameriks, 2011. gadā iesaistījās valūtas spekulācijās, nododot 6,8 miljonus eiro firmai Zeus. Darījumi nesa zaudējumus, turklāt 1,7 miljonus eiro uzņēmums pašvaldībai neatdeva. Lietu šobrīd skata pirmās instances tiesa.

2011. gadā Rīgas namu pārvaldnieka finanšu direktors Jānis Kalniņš no uzņēmuma piesavinājās 352 tūkstošus eiro, veicot pārskaitījumus uz paša uzņēmumu un viltojot dokumentus. Viņš saukts pie atbildības - tiesa piespriedusi reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

2012. gadā Rīgas dome nolēma iesaistīties biznesā - ražot ūdeni pudelēs, lai gan uzņēmēju organizācijas un Konkurences padome protestēja pret konkurences kropļošanu un pašvaldības naudas izšķērdēšanu. Uzņēmums Aqua Riga ņēma 560 000 eiro aizdevumu, taču bizness neaizgāja, un nesegtie zaudējumi pērn bija 167 tūkstoši eiro.

2012. gadā dome nolēma, ka visām Rīgas mācību iestādēm ar pašvaldības firmu Rīgas Serviss jāslēdz līgumi par apsaimniekošanu, apsardzi un remontdarbiem, nevis jāizvēlas izdevīgākais piegādātājs konkursā. Konkurences padome to nodēvēja par ceļu uz sociālismu.

2012. gadā KNAB ierosināja kriminālprocesu par korupciju Satiksmes departamenta Kontroles dienestā - piecas amatpersonas ilgstoši ņēmušas kukuļus no autopārvadātāju pārstāvjiem, lai nekonstatētu pārkāpumus vai nepiemērotu atbilstošus sodus.

2011. gadā Rīgas Nami pamanījās 1,04 miljonus eiro samaksāt par Saktas puķu tirdziņa labiekārtošanu - stikla paviljonu būvi 311 kvadrātmetru platībā. Pagaidu ēkas būvniecība izmaksāja 4116 eiro kvadrātmetrā, kamēr greznā Rīgas Biržas muzeja restaurācija - 3461.

Ilustrācijas - Ernests Kļaviņš

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionvvilums Gan jau kremļa pilittehnologi pacentīsies līdz vēlēšanām pataisīt ušakameriku "mīkstu un pūkainu" kā domes kaķīti.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  18.maijs 2017 03:35
Plus_opinionJ.Biotops Nekādus polittehnologus te vairs nevajag. Tā Rīgas tauta ir viena gudra tauta un balsos gudri. Ušmeriki var gulēt mierīgi, tautu draudzība joprojām nesatricināma.
 0  Radius_box_plus Radius_box_minus 8 ATBILDES  ATBILDĒT  18.maijs 2017 05:21
Plus_opinionSkaisle tukšs šāviens! Kāpēc apsaimniekotājus nevar ielikt cietumā? Pastāstiet man, lūdzu.
Strīķi savulaik izsauca uz DP, bet Jurašs izrādās ir tikpat aizdomīgs , cik Magonis ....

Nu un ko liksim Uškova vietā ? Baibiņu, Bārbaliņu, kura pa kaktiem slapstās, ka tik kāds neierauga un neiedomājās par viņu nobalsot....Vai Ķirsi, kuram šķiet pašam nav skaidrs, uz ko viņš ir pieteicies.
Ne taču par lemberga ielikteņiem zzs ...
Es ja balsošu, tad par Bordāna partiju, jo variantu jau nav , neiešu taču balsot par latviešu politiķiem, kuri ir manu tautu un manu valsti dubļos nogrūduši un ušakovu un viņa saskaņu pat neplāno, pat nedomā uzvarēt.
Jā, tādi esam. Nekas nemainīsies. Rīga nonāks milzu parādos, miniet trīs reizes, kas te Rīgā nopirks to,kas vēl jau nav šo investoru nopirkts ...
 -3  Radius_box_plus Radius_box_minus 4 ATBILDES  ATBILDĒT  18.maijs 2017 08:15

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā