Viņķele: Valstij ir jāpieķeras pašvaldību reformai, samazinot vietvaru skaitu

Bijusī labklājības ministre Jelgavas bērnunama gadījumu neuzskata par izņēmumu

Valsts atbildība ir pieķerties pašvaldību reformai un samazināt vietvaru skaitu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra bijusī labklājības ministre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Vienotība), vēsta aģentūra LETA.

Pašvaldību lobijs, ko Viņķele sauc par ”pašvaldību diktatūru”, Saeimā ir milzīgs, citē lsm.lv. Tas ir tik liels kā nevienā citā no pēdējām Saeimām, un reizēm ir sajūta, ka Latvija ir feodāla valsts, sacīja Viņķele. ”Lielajā daļā gadījumu tas mazais ķeizars ir valdnieks,” neslēpa deputāte.

Pašvaldību reforma, viņasprāt, varētu risināt problēmas ar bērnunamiem un sociālās aprūpes institūcijām. “Problēmas turpināsies, kamēr dzīvosim 119 ļoti neatkarīgu pašvaldību savienībā uz diviem miljoniem cilvēku,” pārliecināta Viņķele. Viņa uzsvēra, ka lielām pašvaldībām ir visa veida resursi. Nav arī “jādrebelējas”, ka bērnunams ir vienīgā darba vieta, sacīja deputāte.

Viņķele pauda nožēlu, ka konkrētos gadījumos pašvaldības vai iestāžu vadītāji nespēj atzīt pieļautās kļūdas, piemēram, kā tas bijis gadījumā ar Jelgavas bērnunamu. Kā ziņoja lsm.lv, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatējusi, ka Jelgavas bērnunamā pārkāptas bērna tiesības uz privāto dzīvi un labvēlīgu sociālo vidi.

Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centra darbinieces ir pārliecinātas, ka medijos izskanējusī informācija par notiekošo bērnunamā ir sagrozīta un nepareizi interpretēta. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) paziņojis, ka pašvaldības komisija vērtēs bērnu sociālās aprūpes centra vadītājas atbilstību amatam, tomēr publiski norādījis, ka uzticas bērnunama vadītājai.

Jelgavas bērnunama gadījums ir nevis izņēmums, bet gan tendence, kas ir vērojama Latvijas bērnunamos un citās sociālās aprūpes iestādēs, sacīja Viņķele. Viņa atzina, ka laikā, kad bija ministre, ienākusi informācija par problēmām pašvaldību bērnunamos un valsts sociālās aprūpes centros, kur bijuši cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem.

Šāda tipa iestādes ir tālu no pilnības, sacīja Viņķele. Vienlaikus gan viņa norādīja, ka ir daudz darīts, lai šādu praksi sociālās aprūpes iestādēs pārtrauktu. Deputāte pauda, ka ”atslēgas spēlētājs” šajā problēmā ir pašvaldība. Pirmkārt, daļa no centriem ir to pārraudzībā, otrkārt, pat tie centri, kas ir valsts pārraudzībā, atrodas pašvaldību teritorijās. Tieši pašvaldības ir atbildīgas par transportu un centru pieejamību uz valsts pārraudzībā esošiem centriem.

Komentējot pašvaldību līdzšinējo darbu sociālās aprūpes iestādēs, viņa sacīja, ka ir vietvaras – čempiones, kas ir paveikušas lielu darbu, lai situācija kļūtu labāka. Tomēr vienlaikus ir pašvaldības, kas sociālās aprūpes centrus redz tikai un vienīgi kā darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Tā kā uzsvaram ir jābūt uz centru iemītniekiem, nevis to darbiniekiem, tad arī pakalpojumu kvalitāte tajos ir zemāka nekā citur.

Viņasprāt, to pašvaldību un sociālo aprūpes centru vadītāju rīcību, kas nevēlas pārmaiņas, attieksmi var mainīt sabiedrība. Tieši iedzīvotāji var pateikt, ka bērnunami nav mūsu vērtība, uzskata Viņķele.