Privātīpašuma nodoklis

Māris Bišofs 4. aprīlis , 2017 6.18

Komentāri (60)

Mantrausis 04.04.2017. 07.00

Esmu dzirdējis vienu otru diskusiju un sapratis, ka gana daudzi pārvaldes sistēmas ļaudis uzskatam, ka būt Latvijas pilsonim nozīmē “pakalpot sistēmai’ nevis otrādi. Kopš natkaribas būs pagājuši 26 gadi un… Šai laikā zemes nodokļa sistēmu, shēmu varēja izstrādāt līdz sikumam detalizēti, ņemot vērā zemes īpašuma vēsturi, ēku cēlējus, mantotājus, izmantotājus un tamlīdzīgi. Tā vietā mums piedāvā risinājumus, nepieceļot pakaļas no krēsliem.

Sakidrs ir viens – valsts kasē vajag naudu un nu ir tas laiks, kad jebkuri līdzekļi ir svētīgi.

Atbildēt

Anonīms > Mantrausis 04.04.2017. 19.59

neraudi, būs jau labi, bet jā – tas, ko raksti sasaucas ar visām nebūšanām kādās dzīvojam.

Tā kā es maksāju nīn un zemes nodokli jau 16 gadus, bet pretī saņēmu tikai – lielākas algas, korupciju un bezatbildību no ierēdņiem, dziļākas bedres un lielākus netīrumus un piedod nu atkal – sūdus sabiedriskajās vietās – tad es neredzu absolūti nekādu attaisnojumu NĪN maksāšanai. Tā ir prasta cilvēku apzagšana, prasta, bet ar ļaunām tālākejošām sekām

Atbildēt

uldis_rats > Mantrausis 04.04.2017. 09.32

Jā, liela vēlme šo jautājumu godīgi sakārtot nav manīta…

Šī, manuprāt, ir joma kurā salīdzinoši vienkārši var paņemt vairāk no tiem, kuri ir bagātāki, ja vien būtu vēlme.

Kāpēc nevarētu, piemēram, noteikt kaut kādu “minimālo” platību (katram īpašumā deklarētajam iedzīvotājam) par kuru nodoklis nav jāmaksā? Tad villu īpašnieki nevarētu tā vienkārši izvairīties no nodokļa, savukārt “vienkāršajai” tautai nodoklis būtu mazāks (vai nebūtu nemaz). Tā vietā šobrīd ir tāda “pelēka” lieta kā pašvaldības tiesības piešķirt nodokļa atlaides… nu kurš gan tic ka villu īpašnieki maksā pilnu nodokli un pēkšņi viņiem nav nepieciešama “pašvaldības palīdzība”?

Protams, būtu administrācijas izaicinājumi – ka pierakstīti būtu reāli tur nedzīvojoši cilvēki – nu labi, lai jau tur ir pierakstīts uz Īriju strādāt aizbraukušais vīrs/sieva/brālis u.tml., bet, ja dzīvesvietā pierakstīti dažādu ģimeņu locekļi – nu kur problēma paredzēt kādu nelielu “drošības pasākumu”, lai šādas “shēmas” minimizētu?

-1

Atbildēt

Absints 04.04.2017. 12.52

NĪN nodokļa neatcelšana vienīgam mājoklim kārtējo demonstrē Valdības un Saeimas nespēju risināt problēmas. Visiem ir skaidrs, ka tas ir netaisns, izspiež pamatiedzīvotājus no pilsētām, bet ne “100 gudrās galvas”, ne valdība risinājumu nespēj atrast. Valstīs ap mums tas ir atrisināts, vairumā gadījumu tas ir kāds kompromiss, bet Latvija ir “gudrāka”, tā iet savu ceļu, nedod Dievs, kaut ko aizgūt no kaimiņiem., Tā vietā ir tapis kārtējais aizliegums, jo tas ir visvienkāršākais risinājums- aizliegt mainīt kadastra vērtību.. Vai tas atrisa problēmu? Nē! Vai tā būs jārisina nākotnē? Jā! Vai kadastrālās vērtības šobrīd ir korektas? Nē! Vai būs iespējams tās salabot? Nē! Vai NĪN nodoklis ir taisnīgs? Nē!

Paldies, Saeima, bardaks turpinās..

Tā kā “nedari to, ko vari izdarīt rīt” – tāds ir Saeimas memorands

Atbildēt

Ēriks > 05.04.2017. 14.55

Bet,ja godīgi savāc līdzekļus sabiedriski nepieciešamu darbu veikšanai?

-2

Atbildēt

Ēriks > 06.04.2017. 11.01

Jums toties galvā viena cita padumja doma – trūcīgs,tātad slinks un uzturams,liekēdis.

-1

Atbildēt

Ēriks > 06.04.2017. 10.53

Es toties runāju par to nevienlīdzību,kas rodas nevis no čakluma vai slinkuma,bet gan no netaisnīgas atalgojuma sistēmas,kad vienu profesiju pārstāvji var noteikt neatbilstošu atalgojuma līmeni citu profesiju pārstāvjiem,neskatoties uz paveiktā darba daudzumu vai kvalitāti,kā spilgtāko piemēru paņemot kaut vai tos pašus mūsu deputātus,kuri var paši sev paaugstināt algu un darba laikā var atļauties lasīt avīzi vai pasnaust,bet medmāsām par intensīvu darbu noteikt atalgojumā grašus.Tu,ķīp,runā par atņemšanu bagātajiem,lai atdotu nabagajiem,bet ne grama uzmanības nepievērs faktam,ka bagātie jau ir pirms tam paspējuši aplaupīt čaklos,strādājošos nabagus.Likumīgi un tiesiski.Ja tādas uravņilovkas nebūtu,ar ko medmāsas pēc šādas aplaupīšanas no bagāto puses varētu samaksāt par bērnudārzu,skolu,policijas pakalpojumiem,maksas ceļiem utt?

-1

Atbildēt

Ēriks > 05.04.2017. 15.26

Pareizi,nav ko dalīties,man,piemēram,nevajag asfaltētu ielu pie mājas,lai biezais noasfaltē savu gabaliņu pie savas mājas un miers.Arī ielu slaucīt man nevajag,kāpēc mani sodīt par piemēslotu ielu,ja man tā ir labi;lai kaimiņš slauka,ja viņam tā gribas,kāpēc sodīt tos,kuriem gribas mazāk.

-1

Atbildēt

Ēriks > 06.04.2017. 11.39

Kādā veidā?Atsakoties no NĪN vienīgajam mājoklim?No kurienes tad nāks līdzekļi netaisnības kompensācijai( uravņilovkai,skolām,bērnudārziem utt.)?

Atbildēt

uldis_rats > 06.04.2017. 11.56

Ķīp, manuprāt, bagāts nav ne slikti, ne labi. Un čaklums/slinkums šeit pārāk “nekorelē”.

Jūs runājat par veiksmīgiem uzņēmējiem un ka nav godīgi viņiem uzlikt papildus nodokļus, es runāju par to ka ar nodokļu politiku var stimulēt kaut kādu pārdali, taisnīgāku un valstiskāku nodokļu sadali. Jūs pats piekrītat, ka ir sabiedrības grupas, kuras IR jāatbalsta – tātad kādam (pārējiem) ir par to jāmaksā.

Manuprāt, papildus “greznības” nodoklis ir labs veids kā paņemt no tiem, kuri pārāk necietīs no papildus sloga. Veiksmīgs uzņēmējs un greznas dzīves piekopējs… es šeit nelieku vienādības zīmi! Bentliji, jahtas, villas (ok, sabiezinu krāsas), nav dzīves nepieciešamība – kas var atļauties un izvēlas greznību, noteikti varēs arī atļauties nedaudz lielākus nodokļus, lai pabalstītu neaizsargātākās sabiedrības grupas.

Vai piekrītat, ka ir svarīgi dienesti, kuros ir nepieciešami darbinieki? Ka medicīnas māsas, skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti u.tml. nav sliņķi “pēc definīcijas”? Vai naudas pārdale, lai uzlabotu šo sfēru darbinieku atalgojumu Jūsu izpratnē arī būtu čaklo sodīšana, lai palīdzētu sliņķiem?

Kas attiecas uz veiksmīgo uzņēmēju atbalstīšanu – pilnībā pievienojos! Vajag atbalstīt, viennozīmīgi un neredzu šeit pretrunu ar greznības nodokli – normāls uzņēmējs (t.i. kurš reāli konkurē un riskē, nevis barojas no garantētiem konkursiem u.tml.) nevar atļauties izgrūst kaudzi naudas greznumlietās – tādam uzņēmējam parasti lielas pārmērības tēriņos nebūs.

Atbildēt

Absints > 11.04.2017. 12.32

Jūsu interpretācijas, ir Jūsu interpretācijas. Ne esmu tā teicis, ne domāju…

Atkal, kā parasti- man piedēvē kaut ko, un tad kritizē…

Atbildēt

Ēriks > 05.04.2017. 19.03

Nevienlīdzība rodas ne tikai no čakluma vai slinkuma,ja būtu kādas noteiktas čakluma mērvienības un tikai no tām būtu atkarīgi mūsu ienākumi,tad čakls santehniķis varētu saņemt vairāk par ne tik čaklu bankas darbinieku vai juvelieri.Tā kā čakluma mērīšana pēc ienākumiem ir ļoti virspusēja un tāda spriedelēšana arī ir dikti kaitinoša.Selji es esmu lasījis un tev,ķīp,arī ieteiktu pārlasīt.

-1

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 17.51

Uz uldis_rats. Nevienlīdzība pati par sevi nav nekas slikts. Gini indekss ir labāks Baltkrievijā un sliktāks ASV, ja salīdzina ar Latviju. Kam tad gribam līdzināties? Ideāls GINi indekss ir tad, kad strādā vai nestrādā, saņem tikpat. Un tieši “saņem”, nevis nopelni. Tāpēc tiekšanās pēc laba GINi ir bremze ekonomikai. Slikts Gini stimulē strādāt ,lai tiktu pie labākas dzīves, labs GINI šādu vēlēšanos nerada.

Mērīšana pēc nevienlīdzības pakāpes ir ļoti virspusēja, tāda trivializēta ekonomikas izpratne, jo svarīgāka ir tā sauktā mobilitāte – iespēja no nabadzības izrauties. Un tas ir daudz svarīgāk, un tieši tas valstij ir jānodrošina. Es varu atkārtot nodrāztos stereotipus – katram ir jānodrošina makšķere, bet zivs ir jānoķer pašam. Pie ideāla GINIi, tai klēpī ir jānokrīt no debesīm, neatkarīgi no tā, ko tu dari.

Un nevajag te sākt spriedelēt par pieļaujamo, stimulējošo, kritisko utml. robežu, jo tas ir ļoti individuāli, mainīgi lielumi gan telpā gan laikā ,un līdz ar to faktiski nenodefinējami.

Tāpēc es neuzskatu, ka bagātajiem ir jādalās ar nabagajiem, ja bagātais savu bagātību ir sapelnījis ar lielu darbu, kāpēc, lai viņš dalītos ar to, kurš ir slinkojis. Nu nesaprotu to. Un atkal- es te nerunāju par negodīgā ceļā iegūtu bagātību, tādai ir krimināllikums, ne ekonomiskā regulācija. Tāpat ne par sociāli neaizsargātajām kategorijām – bērniem, pensionāriem, invalīdiem.

Tāpēc mani kaitina šie spriedelējumi par nevienlīdzību, kā ekonomikas attīstītības mēru. Kaut kā tas man atsauc atmiņā “attistītā sociālisma” laikus..

Savukārt, visi Jūsu piedāvātie varianti, kas kaut cik samazina netaisnības NĪN maksājumos, ir pieņemami. Ir pilnīgi skaidrs, ka ideāla varianta nebūs, bet jebkurš no tiem būtu labāk par esošo tupo pieeju

-2

Atbildēt

uldis_rats > 05.04.2017. 17.11

Ķīp, man šķiet šeit runa ir par iespēju mazināt nevienlīdzību.

Jautājums vai ar nevienlīdzību ir jācīnās?

Vai nodokļu progresivitāte ir pieņemams risinājums?

Vai turīgākajiem uzlikt procentuāli lielāku nodokļu slogu ir pieņemami?

Es uzskatu ka ir. Nevienlīdzība Latvijā ir liela problēma un vajag saprātīgu, samērīgu mehānismu kā “bagātie” padalās ar “vienkāršajiem”. Un nē, neuzskatu, ka tas uzreiz ir komunisms un nestimulē cilvēkus darboties, attīstīties.

Kas attiecās uz lielu ģimeni, kas dzīvo tajos pieminētajos 300-400m2 – ļoti labi, visi ģimenes locekļi tad tur ir reģistrējušies un par katru palielinās neapliekamais minimums, par to, kas virs – par to tad maksā nodokli. Tikai nosacījums, ka cilvēks var būt reģistrēts tikai vienā adresē. Labs līdzeklis arī pret spekulantiem, manuprāt. Mazinātu vēlmi turēt dzīvojamās platības tukšas. Domāju sērijveida dzīvokļu cenas un īres cenas ātri vien nokristos.

Kas attiecās uz platībām – tad ir dzirdēti pētījumi par kaut kādām minimālajām nepieciešamajām dzīvojamām platībām uz cilvēku. Ja arguments ir tāds, ka nevar noteikt robežu… nu tad šobrīd taču nosaka kadastrālo vērtību? Nosaka iztikas minimumus un ko tik vēl ne. Kāpēc gan nevarētu noteikt ar nodokli neapliekamo dzīvojamo platību?

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 14.34

Rasa. Jums ari tas pats sociālisma mantojums neļauj domāt savādāk. Bagāts= nelietis, metat visus pār vienu kārti. Jā, Latvijā daudzi savu bagātību ir sarausuši negodīgi, taisnība, taču es zinu arī IT ekspertus, Finanšu konsultantus, kas ir ieguvuši labu izglītību un pamanās nopelnīt ļoti labi. Tad arī viņi ir nelieši?

Vai sižeti no “Latvija Var”. Tie tipiski sākas ar to ka ir kāds censonis, kas no nulles sākot ir uzbūvējis veiksmīgu uzņēmumu. Tad sodīsim viņu par to, ka vinš māk un var nopelnīt vairāk?

Un atkārtoju reizi piekto – tas, ka neesam spējīgi tikt galā ar negodīgajiem uzņēmējiem, nenozīmē, ka” jāsoda” visi.

-1

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 16.48

5.aprīlis 2017 14:49

Atbildēt

Ēriks > 06.04.2017. 11.15

Es jau to sen sapratu,bet sabiedrība mūsdienās nesastāv tikai no čaklajiem bagātajiem un slinkajiem nabagiem,kā arī apgādājamiem veciem,slimiem un bērniem.tādā veidā apskatīt sabiedrību ir sekli,ja izliekamies neredzam čaklus strādājošos nabagus,kuri tiek likumīgi apzagti.Vispirms jālikvidē šī netaisnība,tad visas uravņilovkas varētu arī izbeigt.

Atbildēt

uldis_rats > 06.04.2017. 17.31

Ķīp, laikam pārpratāt manu domu – nesaku, ka bagātam par 100m2 ir jāmaksā tāds pats nodoklis kā nabagam par 100m2. Tieši pretēji – ja nabagam ir villa, tad viņam par to jāmaksā tāds pats nodoklis kā bagātam.

Tas ko saku, ka ir kaut kāds nepieciešamais minimums, tad kaut kāds optimums un tad kaut kur augstāk jau aiziet greznība. Es saku, ka minimumu nevajadzētu aplikt ar nodokli, optimumam kaut ko saprātīgu, greznībai papildus nodokli. Kur tur atrodad sodu? Vai tad bagātniekam ir pienākums pirkt bentlijus, jahtas u.tml.? Veiksmīgs uzņēmējs var būt bagāts, kurš tad to noliedz? Bet kur tas rada problēmu par greznību maksāt papildus nodokli?

Šāds nodoklis varbūt (un tas vēl jautājums vai tiešām tā būtu) mazinātu vēlmi pēc greznības, bet kādā gan veidā tas mazinātu uzņēmējus darboties? Vai tiešām uzskatāt, ka vidējais veiksmīgais uzņēmējs raujās dēļ tā, lai varētu dzīvot grezni? Un, ja dzīvot grezni kļūs dārgāk, tad viņš zaudēs motivāciju attīstīt savu uzņēmumu u.tml.? Man šķiet, Jūs esat ieraudzījis uravņilovku bez reāla pamata.

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 08.03

Uz Ēriku. Plaisa starp pelnītājiem un tērētājiem būs vienmēr. Vienmēr. Un es katrā komentārā uzsveru, ka ir kategorija, kas sabiedrībai ir jāuztur. Tur šaubu nav.Taču es esmu pret labumu ekspropriāciju tam, kas to godīgi nopelnījis. Tieši otrādi – viņu vajadzētu atbalstīt, piešķirt fondus utt. Lai no 15 cilvēku uzņēmuma uztaisa 30, un ļauj nopelnīt arī tam, nabaga santehniķim, kas māk strādāt tikai ar rokām. Iemestu rokās zivi, pēc iepriekšējā komentāra analoģijas. Mūsu okupācijas nozombētajās galvās joprojām ir socīalistiskie stereotipi- bagāts- tas ir slikti, jāatņem! , un atņemam bagātajam, lai atdotu santehniķim. Un tas vairs tas nevar nodarbināt/ uzturēt 15 cilvēkus bet vairs tikai 10. Un vēl, Ērik – šķiet neesat uztvēris manu komentāru – es esmu pret ekonomikas mērīšanu pēc nevienlīdzības pakāpes, jo tas nav nav objektīvs rādītājs (uzsveru – mērīšanu!). Es vienkārši esmu pret sociālistisko uravņilovku, kas vēl diktē mūsu rīcību. Mūs pirmā prioritāte ir vienlīdzība, lai arī visi nabagi. Mēs nevirzamies uz to, lai visi būtu bagāti.

Savukārt, ja esat lasījis Selji, Jums ir skaidrs, cik mūs līdzbiedrs ir egoistisks un cik atruistisks. Es domāju, mēs precīzi atbiltam viņa aprakstam

Atbildēt

Ēriks > 05.04.2017. 13.10

Vai tad filozofiski skatoties,nodokļi ir sods?

-1

Atbildēt

Ēriks > 11.04.2017. 12.15

Bez jau pieminētā Ķīps nesaprot,ka ir divi grāvji -sociālistiskā uravņilovka un plēsonīgais egocentriskais kapitālisms,bet drošai kustībai domāts ceļš,kurš atrodas šiem grāvjiem pa vidu.Cilvēks kā suga dzīvo sabiedrībā nevis atsevišķi,kā,teiksim,orangutani.

Atbildēt

Ēriks > 11.04.2017. 11.52

Ķīps Tāpat es neuzskatu, ka visi nabagie ir sliņķi…

=============

Ar visu nabago sūtīšanu uz “www.ziedot.lv” tiek apgalvots pretējais,šie divi momentiņi neiet kopā.Medmāsa,kura rāvusies mellās miesās,pat vairākās darbavietās,glābjot citiem dzīvības,ir nopelnījusi savas veselības vai pat dzīvības glābšanu,nevis viņai būtu jāiet uz “www.ziedot.lv”,lai tur apskatītos,vai bagātais Ķīps ir vai nav atmetis kādu artavu viņas ārstēšanai,ko ar sāpēm sirdī atlicinājis,šogad vēl nepasūtot apzeltītu podu savai tualetei.

Atbildēt

Absints > 11.04.2017. 10.05

Nebiju domājis neko augstprātīgu, vienkārši lakonizēju Jūsu tēzi – bagātajiem pašiem būtu jāgrib maksāt vairāk, bet tāds mehānisms jau ir – ziedot.lv. Bez tam mani neatstāj iespaids, ka mani visu laiku kritizē par to, ka negribu maksāt nodokļus, tai skaitā NĪN. To, ka tas ir jādara, un NĪN ir jāiekasē diferencēti esmu paudis katrā komentārā.Tāpat esmu paudis vairākkārt, ka ir sabiedrības kategorijas par kuru uzturēšanu man nav šaubu, tāpat ari “apaklpojošās” sfēras, bet man atkal un atkal to pārmet, jau apnicis atkārtot. Es vienkārši esmu pret puritāniski pareizu, bet neizpildāmu likumu pieņemšanu. Viss, kas nav kvantificējams, uzskaitāms nav liekams likumības pamatā. Tā tas ir ar greznību, tā tas ir ar tikumību.. Tāpat esmu pret Latvijā valdošo stereotipu bagāts == slikts, un visu mešanu par vienu kārti. Tāpat es neuzskatu, ka visi nabagie ir sliņķi.. Esmu pret progresivitāti jebkāda veida nodokļos, tā kā tā nestimulē attīstību. Latvijai vēl ir tai fāzē, kad par to vēl tiek spriests, kamēr tās Eiropas valstis, kur tas ir , no tā atsakās. Es esmu pret Gini indeksa absolutizēšanu, tā lietošanu, kā ekonomiskās attīstības mēru, tā kā tas ir neobjektīvs rādītājs. Bez tam vairums šeit esošo komentāru apstiprina manu tēzi – krievu okupācijas gadi ir atstājuši smagas sekas mūsu galvās.. Tā vietā, lai domātu, kā visiem kļūt bagātiem, domājam, kā to nepieļaut, un palikt visiem vienādiem, kaut nabagiem. Mums joprojām ir svarīga sociālistiskā uravņilovka. Diemžēl. Ja 50 gadus tautai māca, kā būt divkosīgam, kā kaut ko publisku piesavinātie (jo tā jau nav zagšana), kā ņemt un dot kukuļus, kā iet un “sarunāt”, kā taisīt haltūras, kā slinkot, jo visiem jau ta maksā gandrīz vienādi… tad tas nevar vienā brīdī izgaist, kā nebijis Tas viss ir mūsu galvās, jau stūrītī, bet ir. Un mūsu paaudzei nepazudīs. Nāks nākošā, kas būs augusi smagajos kapitālisma apstākļos, bet toties tiešos un saprotamos.

Atbildēt

uldis_rats > 11.04.2017. 09.28

Ķīp, vai pareizi saklausu augstprātīgu pārākuma apziņu lakoniskajā norādē “www.ziedot.lv”?

P.S. Tiešām uzskatiet, ka nabadzību jārisina ar ziedojumiem? Nevis, ka tas ir visas sabiedrības atbildība un interese? Vai pariezi saprotu, ka smagi slimo ārstēšana ir jārisina ar ziedojumiem, nevis no budžeta?

Atbildēt

Absints > 10.04.2017. 10.46

http://www.ziedot.lv

Atbildēt

uldis_rats > 10.04.2017. 10.12

“Pretējais variants – ar dzeloņdrātīm norobežoti,automātistiem apsargāti greznu villu rajoni un bandītu apsēsti graustu rajoni pilsētas nomalēs.Ja jau mūsu veiksmīgos cilvēkus tas apmierina…”

Ērik, baidos, ka ir zināma daļa, kuru tas patiesi apmierina, bet tāda sabiedrība ir “sprādzienbīstama” un domāju pat “visveiksmīgākie” nevēlētos šādu scenāriju (patiesībā, man šķiet, liela daļa uzņēmēju, kuri ir paši “izsitušies” (t.i. ir veiksmīgi manā izpratnē), nevis piezīdušies pie “konkursiem” u.tml., ir gana atvērti un atbildīgi pret sabiedrību, vidi u.tml.)

Atbildēt

uldis_rats > 10.04.2017. 10.05

Labi, Ķīp.

Nedaudz koriģēšu – gribu teikt, ka nabadzības apkarošana ir valsts un tautas izdzīvošanas jautājums un neder risinājums, kas sāks jūtami darboties pēc 20 gadiem, ir nepieciešams sajust rezultātus “tūlīt”. Arī tas veiksmīgais uzņēmējs (ja viņš patiesi ir uzņēmējs) ir ieinteresēts, lai Latvijā paliek arī “parastie cilvēki”, kuri varētu pie viņa strādāt, pirkt viņa preces un pakalpojumus. No nabadzības jau ciešam mēs visi – kas tieši, kas netieši (zemāka demogrāfija, augstāka noziedzība, zemāka valsts drošība u.c.), uzskatu, ka tas ir sabiedrības interesēs ar to cīnīties un kāpēc gan tie veiksmīgie nevarētu sniegt lielāku (jā, arī proporcionāli pret saviem ienākumiem) ieguldījumu cīņā ar sabiedrības kopīgajiem izaicinājumiem?

Jautājums kāds ir risinājums? Droši vien tādi ir vairāki – pabalsti, nodokļu slogu samazinājumi mazajām algām u.tml. Gan jau ir arī kādas inovatīvākas idejas. Pabalsti, manuprāt, ir riskanti, jo “rada atkarību”. Manuprāt, nodokļi ir drošākais, pārbaudītākais veids kā “pārdalīt”.

Šķiet, jebkurš no risinājumiem prasīs nodokļu naudu (to pašu pārdali), kuru no citurienes (no kāda) ir jādabū un, manuprāt, ja ir daudzmaz uzticams veids kā “mērķēt” pārdali uz “greznību”, nevis visiem, kas vēl neskaitās nabagi, tad tas ir jādara.

Tavs piegājiens – nav godīgi prasīt lielāku nodokli par greznību. Vai tad es saku, ka būtu NEGODĪGI jāatņem? Es saku, ka par greznību būtu GODĪGI maksāt lielākus nodokļus, nekā par iztikas minimumu. Un es nesaku, ka katrs pats noteiktu kas viņam ir vai nav greznība. NĪN gadījumā (un es šobrīd tikai par šo jomu runāju un nosaucu to par “greznības nodokli” un nedomāju ar to jahtas, zelta stieņu u.tml.) jau piedāvāju mehānismu kā varētu noteikt, “kur sākas greznība” – ja pārsniedz valsts līmenī noteiktu m2 daudzumu uz īpašumā deklarētajām personām.

Atbildēt

Anonīms > 04.04.2017. 20.12

bļāviens, ķīp ! sasodīts, kā tu mani kaitini !!!

Neviena valdība, neviena saeima, neviens sasodīts varas cilvēks nemeklē !!!! kā tauatu atbrīvot no nodokļiem, bet tieši otrādi – kā vēl kaut ko izplēst no šeit palikušajiem.

vai Latvenergo “lētākās” cenas tev neko nemāca?

Vienlaicīgi – VID – vai ir sistēma kā tiek iekasēta nauda no tiem, kuri izīrē dzīvokļus ? Ir ?!!! Nē – nav, jo tai pašā valdībā, saeimā, domē paši varas cilvēki izīrē mājas, dzivokļus pilis un nemaksā nenieka . Manās kāpnēs no 25 dzīvokļiem šeit uz vietas reāli dzivo 5 – 9 kaimiņi. Ar dažiem dzīvokļiem man nav skaidrība – kā saka spiega talanta nav, kaut gan vērotāja esmu laba. Tu iedomājies !! Manā kāpņu telpā vien – kādi nodokļi aiziet garām valsts kasei?!!! Jo ir tieši tā kā es saku – valsts vara ir tā sevi nodrošinājusi – ar tiesībām lemt sev algas, kompensācijas un prēmijas, pretī – absolūta bezatbildība, ka brīnums , ka Latvija vēl pastāv vispār

Atbildēt

Anonīms > 04.04.2017. 20.19

Ja man būtu ārzemēs pelnīta pensija un Latvijas zagļi to gribētu aplikt ar nodokli – es momentā atteiktos no Latvijas pilsonības. Un ja tomēr apliks ar nodokli – cilvēki to arī darīs, valsts , kas tikai ņem – neko nedodot pretī – nevar dzīvot tikai no saukļiem un lozungienm …

Latvijas valstspiederīgo ārzemēs nopelnītās pensijas aplikšana ar jaunu nodokli kavēs reemigrācijas procesu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Elīna Pinto.

http://jauns.lv/raksts/bizness/237607-aktuali-vai-aplikt-ar-nodokli-pensiju-ko-tautiesi-nopelna-arzemes

-1

Atbildēt

Absints > 07.04.2017. 13.22

Nodokļi ir jāmaksā, taču, manuprāt, nav starpība vai ir lieka platība, vai zelta stieņi seifā. Cilvēks strādā, lai būtu sev, saviem tuviniekiem, un ir gatavs dalīties tiktāl, cik tālu pašam to gribētos saņemt, vai tiktāl, cik ir jānodrošina vide apkārt. Tāpēc neuzskatu, ka tam, kas ir GODĪGI nopelnījis, būtu NEGODĪGI jāatņem. Savukārt. par “greznības” nodokli. Cilvēciski saprotami, bet praksē nerealizējami. Ja vienam “greznība” ir braukt ar jahtu, tad otram greznība ir braukt ar taksi. Nerealizējama, jo nav izmērāma. Kā to var izdarīt, kādās vienībās, kur būs tas slieksnis, kas to noteiks? utt. Un, ja to faktiski izdarīt nevar, tad būs izplūduši formulējumi, iespēja apstrīdēt, tiesāties, pārsūdzēt, būs vajadzīga uzskaite, administrēšana.

Var jau, protams, pieņemt kārtējo puritāniski pareizo likumu, kas dzīvē nedarbojas.

Tāds piemēram ir aizliegums tirgot alkoholu pēc 22. Skaisti, pareizi, kurš tad ir pret to, lai pret alkoholismu cīnītos. Tikai tas bija starta šāviens točku kustības attīstībai Latvijā, Valsts ir bezspēcīga ar tām cīnīties, pārdevējiem nav darba, valsts neiekasē nodokļus, toties visi zin, kur alkoholu var nopirkt. Visi, izņemot vietējo policistu. Tad nu pērk un dzer visādas indes, upuri jāsaārstē par valsts naudu utt. Vai atkal ar labiem nodomiem neesam nobruģējuši ceļu uz elli? Vai šis likums nav labs stimulējums ēnu ekonomikai? Vai ieguvumi atsver zaudējumus?

Protams, varam braucīt vēderus un uzskatīt, ka mēs ,lūk, cīnamies. Cīnamies dzīvē , vai pieņemam “pareizus likumus” uz papīra?

Tāpat būtu ar “greznības likumu”, kaut gan precedents jau ir – “tikumības likums”

Es principā atbalstu diferencētu pieeju NĪN iesēšanai, ka jau augstāk ne reiz vien rakstīju. Es vienkārši bēdājos par nozombētajiem latviešu prātiem, kas nav izārstējušies no okupācijas sekām

Atbildēt

uldis_rats > 07.04.2017. 09.51

“nesaku, ka bagātam par 100m2 ir jāmaksā tāds pats nodoklis kā nabagam par 100m2”

Labojums :) Nesaku ka bagātam par 100m2 ir jāmaksā lielāks nodoklis kā nabagam par 100m2 :)

Un “atrodad”… šausmas, kas kaut ko tādu uzrakstīja? Man kauns

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 11.33

Un es apgalvoju, ka tas nav jādara?

Atbildēt

Ēriks > 06.04.2017. 16.52

Nevis negodīgi,bet pēc sabiedrības vienošanās,pēc skaidriem noteikumiem,ar konkrētu mērķi.

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 12.42

uz uldis_rats. Nestrīdos, es vienkārši esmu pret trivializētu izpratni – bagāts,-slikts, atņemam, dodam trūcīgajiem.Esmu pret progresīvo nodokli, piemēram, jo tas bremzē attīstītību – “jo vairāk un labāk Tu strādāsi, jo vairāk tev atņems”. Protams, ka sabiedrībai ir jānodrošina “nepelnošās” kategorijas, un manis minētais Selje to labi pamato”: altruisms ir egoisma izpausme, tādā nozīmē ka “parakstos uz to, kas man kā sabiedrības loceklim ir vai var būt vajadzīgs”- ceļi, medicīna, izglītība, sabiedriskā kārtība, vēlme pēc determinētas sabiedrības organizācijas… Protams.

Bet es esmu pret sociālistisko uravņilovku, pret skatīšanos cita maciņā, pret vēlmi padarīt visus vienādi nabagus, nevis domāt par to, kā kļūt bagātiem. Esmu jau rakstījis, ka latviešu sabojātos prātus uzskatu par lielāko okupācijas nodarīto ļaunumu. Mēs diemžēl joprojām domājam sociālisma kategorijās, pie kam paši to neatzīstam. Pie kam tieši latvieši no tā ir cietuši visvairāk, ja salīdzina ar Lietuvu un Igauniju.

Un atbildot Ērikam – es domāju, ka NĪN ir jāiekasē, bet jādara tas diferencēti, kā to dara jebkura no Latvijai apkārt esošajām valstīm. Es to rakstīju savā komentārā, laikam neizlasījāt. Es uzskatu, ka Saeimas iemīļotais princips, darbība , kuru tā vienīgo māk labi: “aizliegt!”. nav pareizs. Aizliegums mainīt kadastrālo vērtību, iesaldēt esošo nodokli raksturo Saeimas nespēju risināt problēmas.

Atbildēt

Rasa > 07.04.2017. 14.18

Ķīps. Ēka, atsķirībā no naudas plūsmas, ir reāla un uz mūsu mazās Latvijas zemes. Ir jābūt kaut kādiem rāmjiem, kas liek padomāt ilgtermiņā, vai ir vērts. Labs piemērs ir 90-to pilis, kas no naudas ieguldījuma pārtapusas grūti un dārgi ekspluatējamos, maziekārojamos rēgos. Ātrās naudas parasti ir atrautas no realitātes, arī tādēļ ir nepieciesamas bremzes.

Atbildēt

Ēriks > 06.04.2017. 16.41

Atkal sods…filozofiski nepareizs uzstādījums.Veiksmīgie ir cilvēki,kuriem ir lielākas iespējas vilkt augšup pārējo sabiedrību,tā veidojot ap sevi labāku vidi,un te parādās tas pieminētais altruistiskais egoisms.Pretējais variants – ar dzeloņdrātīm norobežoti,automātistiem apsargāti greznu villu rajoni un bandītu apsēsti graustu rajoni pilsētas nomalēs.Ja jau mūsu veiksmīgos cilvēkus tas apmierina…

Atbildēt

Rasa > 06.04.2017. 13.59

Ķīps. Postsabiedrībā formula bagāts = čakls nestrādā, nav aktuāla , ir fikcija. Varbūt precīzāk būtu administratīvie resursi + nekaunība = villa. Mūsu sabiedrībā pārāk daudzi zina to kā ir ņemt, bet nav izgājusi reālo ceļu līdz bagātībai, tādēļ nesaprot to, ka nauda uzliek atbildību, nemāk novērtēt naudas cenu. No tā arī pārmērības ceļot villas.

Atbildēt

Ēriks > 11.04.2017. 13.02

Kurš tad rakstīja – ”Esmu pret progresivitāti jebkāda veida nodokļos…”?Domāsim,kā visiem kļūt bagātiem?Nu davai,domāsim,kā medmāsām kļūt bagātām bez progresivitātes nodokļos.Vai ugunsdzēsējiem…maksāsim par nodzēstajiem ugunsgrēkiem,lai veicinātu attīstību,ugunsdzēsēji varēs paši pielaist uguni dažām būdām,lai dabūtu vairāk naudas.Kaut kas tāds jau izdomāts sen,Čaplina filmā ar bija,kur stiklinieks maksāja puikam,lai tas izsit kādu logu,lai stikliniekam darbs un maize.Jeb ir kādi citi priekšlikumi,kā medmāsām kļūt bagātām?Jeb ”apkalpojošās sfēras darbiniekiem” kļūt bagātiem nav paredzēts principā,tos ”uzturam” pēc atlikuma principa un ziedojumiem,lai netraucētu ķīpiem attīstīties un apzeltīt podus?

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 10.58

Ērik, Jums viena doma galvā – bagāts – tātad slikts. Paldies, ka ilustrējat manu domu par krievu okupācijas nozombētajiem pilsoņiem.

Un par visām tām Jūsu minētajām netaisnībām jau izteicos vairākkārt- tām ir krimināllikums, nevajag savu nespēju labot netaisnības attiecināt uz visiem, tos ekonomiski sodot

Atbildēt

Absints > 06.04.2017. 11.09

Kaut kā neuztverat manu domu- es katrā komentārā uzsveru, ka ir sabiedrības daļa, kas jāuztur- bērniem pensionāri, invalīdi, un speciāli nodaļu sliņķus. Cik reizes tas man Jums jāatkārto?

Un saku, ka čaklajiem nav sliņķi jāuztur. Nepiekrītat?

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 13.02

Uz uldis_rats. Piekrītu Jūsu domai, kaut gan vienīgais īpašums- villa 300-400 kvm platībā, kurā dzīvo paliela ģimene, kas visu mūžu čakli strādājuši, lai pie tādas tiktu ,nemaz tik ķecerīgi neizklausās.

Vai “villa” biržas brokerim, kas 18 stundas dienā strādā ar galvu, un spēj(!) labi pelnīt- vai viņš par to būtu jāsoda? Vai rakstnieks, kura grāmata ir izrādījusies dikti komerciāli sekmīga..

Jo, ja sakam “villa”, prātā zagļi, privatizētāji un korumpanti, un tad šī ķēdīte ir loģiska. Taču ne vienmēr tas tā ir.

Jeb varu uzdot jautājumu filozofiskāk: vai čaklie ir jāsoda un bomži jāapbalvo (maksājot pabalstus)? Cik tālu te jāiet?

-1

Atbildēt

Rasa > 05.04.2017. 13.40

Ķīps. Gaume un mēra sajūta un ekoloģiskā pēda. Latviesa vajadzības tradicionāli apmierina lauku sēta. Varbūt, tā arī būtu jāņem par pamatu. Ziemeļnieki pēc dabas nav lielīgi un saprot siltuma vērtību. P.S. Piemēri ne visai veiksmīgi. Kādēļ brokerim, kas strādā 18 stundas vai rakstniekam būtu vajadzīgi 300 -400 m2? Tas vairāk atgādina ēku pārdosanai, faktiski, bez adresāta.

-1

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 14.59

Uz Rasu. Ja pietiek ar ķemertiņu, kāpēc vajadzīgs waterklozets? Un ķemertiņš jau taču ir tradicionalās lauku sētas sastāvdaļa. Cilvēks strādā sev, un nevis abstraktam sabiedrības vai cilvēces labumam. Cilvēks ir gatavs dalīties tik tālu, cik pāašam būtu vajadzīgs līdzīgā situācijā.

Vienam vajag lamborgini, citam villu, citam, laimes kalngals, ja ir kur pārgulēt. Tad kāpēc sodīt tos, kas grib vairāk, māk vairāk, dara vairāk? Par to, ka viņi tādi ir?

Un nevajag atrunāties ar negodīgajiem, zagļiem, korumpantiem, prihvatizētājiem… Tādiem ir krimināllikums,nevis civillikums. Nevajag visus mest pār vienu kārti, jo “sodot” viņus ekonomiski, sodam arī “nevainīgos”,

Jūs sakat, ka “čaklajam ir jādalās ar slinko”. Es tam nepiekrītu. Esmu egoists.

-1

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 16.02

Uz Ēriku, Bija tāds H.Selje, kanādiešu zinātnieks. Viņam ir “altruistiskā egoisma” teorija. Tur viņš visu izskaidro. Paliks skaidrāks..

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 12.52

Skaisle, nesapratu, Jūs gribat, lai vienīgais īpašums netiktu aplikts ar nodokļiem savādāk? Neaplikts nemaz, vai kā citās valstīs- rēķina pēc ekstra platības, stāviem, izmantošanas, nu vismaz kaut ka diferencē, mums viss vienā maisā, un pat nav mēģinājumu (pat nav!) kaut ko darīt šajā virzienā. “Aizliegt!”, un viss. Vai tas ir tas, par ko iestājaties? Jeb man Jūsu rakstītais nav jāsaprot tā, kā Jūs to uzrakstījāt, bet savādāk?.

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 16.50

Cik ir saprātīgi nepieciešamais? Būdiņa mūža mežā vai villa ar tenisa kortiem, jo sports jau arī modernam cilvēkam ir “saprātīga ir nepieciešamība”. Un tam, kas to lieto, tā noteikti ir tāda. Kur ir tā robeža? Pie 993 vai 1023? Varat novilkt? Kādās mērvienībās? Pie kam tā ir funkcija no valsts, cilvēka, dzimuma, rases, ticības, izglītības un vēl 123 faktoriem, ja zinat šo formulu, būsiet slavenākais cilvēks pasaulē..

Ok, pārdos villu, noliks naudu bankā. Problēma atrisināta… Vai ir?

Atbildēt

Rasa > 05.04.2017. 19.52

Ķīps. Vai runājot par ideālo sabiedrību un likumiem, kas visu saliek savās vietās, domājam vienu un to pasu dzīves telpu? Būdiņa vai villa tas ir gaumes un maka jautājums. Bet saprātīgi nepieciesamais liek padomāt arī par naudas un atbildības attiecībām. Arī par to, cik telpas cilvēkam ir nepieciesamas, lai apliecinātu savu ego, cik funkcijas ir iespējams veikt un cik guļamistabās gulēt? Kurā brīdī ambīcijas zaudē veselam saprātam un dzīvesvieta tiek pārvērsta par stadionu vai kulta celtni. Ja pietrūkst saprāta pasiem, var arī palienēt normas, m2 uz cilvēku, no Eiropas, kurā esam.

-1

Atbildēt

uldis_rats > 04.04.2017. 14.23

Vienīgais mājoklis var būt arī 300-400m2 liela villa… atbalstu domu, ka nepieciešams mehānisms “parasto” iedzīvotāju aizsardzībai, bet variants ar vienīgo mājokli dos vieglu veidu kā budžetu “apkāst” tiem pašiem biezajiem, kas sabūvējuši mega mājas (kaut arī oficiālie ieņēmumi lielai daļai droši vien tam nemaz nav pietiekami…) Tāpēc, manuprāt, variants par ar nodokli neapliekamo platību uz vienu deklarēto iedzīvotāju būtu taisnīgāks veids

-1

Atbildēt

Absints > 05.04.2017. 14.49

Uz Ēriku Ja man negodīgi atņem manis nopelnīto, tad tas ir sods.

Atbildēt

Rasa > 05.04.2017. 16.19

Ja kādam ir vairāk par saprātīgi nepieciesamo – mācies dalīties. Ja vari pacelt ekskluzīvu būvi unikālā ainavā – lūdzu, bet maksā nodokli. Jo ainava nav un nevar būt kāda īpasums un konkrētā ēka, varbūt, man traucē skatu. Ja viens cilvēks grib piepidīt pasauli ar 300-400 m2, lūdzu, bet maksā īri, jo pasaule nav no gumijas. Lauku sēta domāta kā modelis, norma. Ja ir vēlēsanās , var arī sirsniņmāju. Starp citu, pārmērības vienā brīdī apmet kūleni un kļūst par apgrūtinājumu, alkatības skolu.

Atbildēt

Krix 05.04.2017. 17.19

Diemžēl pēdējos gados, ar visādiem vietvalžu saistošajiem noteikumiem un NĪN Latvijā tiek grauts privātīpašums, kā tāds, ko vēl pastiprina milzīgie nodokļi algotam darbam, nu nevar par sūdīgu pakalpojumu – un tieši tādus piedāvā lielāka LV vietvalžu (sorī, es tās par nekādām “pašvaldībām” neuzskatu) daļa, ir tiesības plēst milzīgu NĪN un IIN, pretīm redzot nenormālās lokālbirkorātu armijas, sākot no ušakovgradas līdz mazpisāniem un trakākais, ka neviens nedomā kā šo kūti izmēzt, par ministriju aparātu mazināšanu vēl kāda runa bija, bet svētos vietvalžus aiztikt nedrīkst….tieši tāpat kā atvieglot slogu cilvēkiem, kam jāmaksā par savu vienīgo mājokli nenormālas summas !

Atbildēt

Rasa > Krix 06.04.2017. 14.08

Jautājumu par NĪN varētu apskatīt arī no otras puses – kā tas tiek izlietots. Varbūt daļa no finansētajiem darbiem, funkcijām nemaz nav obligāta vai ir “uzpūsta”. Piem., jautājums par skolām, slimnīcām , vai tā nav valsts funkcija. Cik caurspīdīgas un ietekmējamas ir pasvaldības funkcijas un darbi, kas tiek apmaksāti no NĪN?

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam