Daļēji rezultāti: Nīderlandes vēlēšanās uzvarējusi premjera partija • IR.lv

Daļēji rezultāti: Nīderlandes vēlēšanās uzvarējusi premjera partija

19
Nīderlandes premjerministrs Marks Rite. Foto: Robin van Lonkhuijsen, POOL/REUTERS/LETA.

Vēlētāju aktivitāte pārsniegusi 80%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, un eksperti uzskata, ka lielā vēlētāju aktivitāte nākusi par labu proeiropeiskajām un liberālajām partijām.

Trešdien notikušajās Nīderlandes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi pašreizējā premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), liecina rezultāti pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.

Saskaņā ar šiem rezultātiem VVD ieguvusi 33 no 150 parlamenta deputātu vietām. Tas gan ir par astoņām vietām mazāk, nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.

Otrajā vietā ierindojusies Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), kas izcīnījusi 20 mandātus, savu pārstāvniecību palielinot par piecām deputātu vietām.

Trešo vietu dala kristīgie demokrāti (CDA) un centriskā partija D66, kas katra ieguvusi pa 19 deputātu vietām, savu pārstāvniecību palielinot attiecīgi par sešām un septiņām vietām.

Arī Zaļo kreiso partijai klājies labi, tai izcīnot 14 mandātus.

Tikmēr graujošu sakāvi cietusi Rites līdzšinējās koalīcijas partnere kreisi centriskā Darba partija (PvdA), kas ieguvusi tikai deviņas deputātu vietas, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2012.gadā tā izcīnīja 38 mandātus.

Vēlētāju aktivitāte pārsniegusi 80%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, un eksperti uzskata, ka lielā vēlētāju aktivitāte nākusi par labu proeiropeiskajām un liberālajām partijām. 2012. gadā pie balsošanas urnām devās nepilni 75% balsstiesīgo vēlētāju.

Rite pēc daļējo vēlēšanu rezultātu uzzināšanas paziņoja, ka ir uzvarējis “nepareizo populismu”, ar to domājot galējo labējo politiķi Gērtu Vildersu.

Vilderss savukārt paziņoja, ka Rite vēl nav redzējis visu, kas viņam pa spēkam. “Tās nav 30 vietas, uz kurām cerēju, bet mēs esam ieguvuši vietas,” paziņoja Vilderss, piebilstot, ka “patriotu pavasaris vēl pienāks”.

Tikmēr Eiropas līderi jau apsveikuši Riti ar uzvaru vēlēšanās. Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Rite guvis skaidru uzvaru pār ekstrēmismu, bet Vācijas kancleres Angelas Merkeles kancelejas vadītājs Pēters Altmaiers tviterī ierakstīja: “Nīderlande, ak Nīderlande, tu esi čempione! Apsveicu ar šo lielisko rezultātu.”

Daudzi ar bažām sekoja līdzi vēlēšanām Nīderlandē, uzskatot tās par indikatoru populistu iespējamajiem panākumiem citās gaidāmajās vēlēšanās Eiropā.

Komentāri (19)

Anonīms 16.03.2017. 18.14

Valdi,ES bēgļu politika ir milziga kļūda. Kaut vai tie miljardi,kuri bezjēdzigi pārskaitīti Turcijai. Tie europiešu upuri,teroristu nogalinātie.

ES būtu jāsāk ar kļudu atzīšanu,problēmu nosaukšanu un publisku apspriespanu,nevis noslepšanu pagaldē.

Latvijai nav variantu kā turēties pie ES. Bet -tam nav jābūt stulbu aitu līmenī

+4
-1
Atbildēt

0

Anonīms 16.03.2017. 18.15

Kāpēc Latvijā sabiedrībai liegta bēgu jautājumu apspriešana? Tā ir demokrātija? Tiešām?

+4
-1
Atbildēt

0

vvilums 16.03.2017. 15.33

Ērik
ES veidošanā droši vien pieļautas kļūdas, ja šodien jāuztraucās par eiroskepticistu uzvaras gājienu, bet nīderlandiešu piesardzīgais optimisma balsojums ES sakarā atstāj cerību mums palikt civilizētā pasules pusē un nevis ” nogrimt parašā”, kā to vēlējās lembjveidīģie.

+4
-1
Atbildēt

7

    Es > vvilums 16.03.2017. 16.21

    Vai vari minēt kādas kļūdas? Es varētu vienīgi mēģināt piesaukt lielo birokrātiju un birokrātu armiju. Tev ir kādas citas padomā?

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > vvilums 16.03.2017. 17.04

    vvilums

    Nogremdēt Latviju parašā bija plānojuši neostaļiniskā valsts apvērsuma rīkotāji: Zatlers un Ušakovs, viscaur apķīlātā un krimināli vajātā Lemberga retorika, tikai, lai būtu kur nomukt, kad būs jāiet čokā.

    Lembjveidīgie, kvēlie komuņjagas: Piebalgs, Pētersone, Indulis Bērziņš, Reirs un Vienotības premjera kandidāti: Riekstiņš un Vaivars.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Es > vvilums 16.03.2017. 20.16

    Breksits esot austrumeiropiešu imigrantu nopelns. Es gan šaubos, vai tas ir tiesa, bet tā dzirdēja britus runājam. Ja ir gadījies būt karalistē, tad tur lielpilsētas ir stipri krāsainas gan tautību gan rasu ziņā. Itkā briti par to neko daudz nekreņķējās, bet par poļu santehniķi gan. Un par to, ka Brisele norāda bijušajai impērijai, kurā saule nenorietēja… Un par 350 miljoniem paundu, ko ik dienas briti maksājot ES, bet vēlāk atklājās, ka tās ir Farāža tukšas muldēšanas…

    Tā, ka nezinu gan, cik tur kādas vainas.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > vvilums 16.03.2017. 23.18

    Valdis

    Par poļu santehniķi, kurš apzinīgi strādā uztraucas, bet par pabalstu migrantu nēģeri, kurš pat vienu dienu nav pamēģinājis pastrādāt, piedevām vēl zog un tirgo narkotikas gan nē?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    jupissb > vvilums 17.03.2017. 05.27

    Valdim, protams, taisnība. Imigrācijas bubulis Breksitā bija par imigrantiem no citām Eiropas Savienības valstīm, nevis Tuvo Austrumu bēgļiem; varētu teikt, ka briti izstājās, lai tiktu prom no t.sk. latviešiem.

    Ironiski un pamācoši: latviešiem sīrieši par melnu un atšķirīgu, britiem latvieši. Ko sēsi, to pļausi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > vvilums 17.03.2017. 10.12

    Jupissb: Imigrācijas bubulis Breksitā bija par imigrantiem no citām Eiropas Savienības valstīm

    ———

    Tieši to man stāsta Kanādas draugi. Visi melnie un dzeltenie uzreiz ir refugees, bet baltos no Eiropas, kuri strādā un ne reizes nav saņēmuši pabalstus, tvarsta un neļauj legalizēties. Rasisti, nolādētie.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    vvilums > vvilums 16.03.2017. 18.28

    Valdis. Manuprāt Lielbritānija izlēma izstāties dēļ liekas birokrātijas, stagnācijas un arī dēļ sākotnēji tomēr neveikmīgas imigrantu politikas. Katrā ziņā par breksitu daļēji vaina ir jāuzņemās visām ES valstīm, kaut kas netika nostrādāts līdz galam.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu