Ar atkritumu monopolu Rīga cer nopelnīt miljonus

Rīgas domes plāns uz 20 gadiem nodot atkritumu apsaimniekošanu vienam komersantam nozīmēs 50% cenu pieaugumu iedzīvotājiem.

Rīgas pašvaldība nolēmusi atkritumu apsaimniekošanu pilsētā turpmāk nodot viena komersanta rokās, slēdzot publiskās un privātās partnerības līgumu uz 20 gadiem. Plānotā kopsabiedrības peļna varētu pārsniegt 41 miljonu eiro, bet rīdzinieku rēķini par atkritumu izvešanu pieaugtu par 50%, izpētījis žurnāls “Ir”.

Domes iecerētais līgums paredzēs kopsabiedrības veidošanu, kurā privātajam partnerim piederēs 90%, bet pašvaldības uzņēmumam “EKO Getliņi” – 10% kapitāldaļu. Dome plāno tuvākajā laikā izsludināt konkursu, lai izvēlētos privāto partneri. Līgumu ar to noslēgt līdz šā gada beigām. 20 gadu laikā kopsabiedrība no iedzīvotāju maksātajiem rēķiniem un ienākumiem, kas gūti, nododot atkritumus otrreizējai pārstrādei, plāno iekasēt aptuveni 507 miljonus eiro. Tas aplēsts pētījumā, kuru pēc Rīgas domes pasūtījuma veikušas kompānijas “Konsorts” un “Geo Consultants”.

Kopsabiedrības tīrā peļņa 20 gadu laikā varētu sasniegt 41 miljons eiro, aplēsuši pētnieki. Piektā daļa no tās ik gadu tiks ieguldīta uzņēmuma attīstībā, bet pārējo sadalīs dividendēs atbilstoši kapitāldaļu skaitam. Ja aprēķini īstenosies dzīvē, 20 gadu laikā pašvaldībai dividendēs tiktu ap 3,3 miljoniem eiro, bet sadarbības uzņēmumam – 29,7 miljoni.

Šobrīd Rīgas atkritumus, kas apmēra ziņā ir teju puse no visas Latvijas, apsaimnieko četri uzņēmumi, prasot no iedzīvotājiem aptuveni 10 eiro par savākto kubikmetru. Plānots, ka pēc jaunā modeļa ieviešamas maksa kāps par aptuveni 50%, sasniedzot 15 eiro par kubikmetru. Pašvaldība cenu kāpumu skaidro ar jauno atkritumu apsaimniekošanas veidu, kas koncentrēsies uz to šķirošanu pārstrādei, un nepieciešamību atpelnīt investīcijas, kuras kopsabiedrība ieguldīs pilsētā.

Rīgas ieguldījums būs 12 zemes gabalu nodošana uzņēmumam bezatlīdzības lietošanai, lai tajos veidotu atkritumu šķirošanas laukumus. Savukārt izvēlētajam privātajam partnerim būs jāiegulda aptuveni 27 miljoni eiro. Tajos ietilps 80 jaunu miskastes mašīnu iegāde, 40 tūkstoši jaunajām mašīnām piemēroti konteineri, 120 pazemes konteineru izbūve Vecrīgā, 2500 dalīto atkritumu savākšanas punktu un atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveide.

Pēc 20 gadiem, kad beigsies partnerības līgums, pašvaldība saņems atpakaļ 12 zemesgabalus ar visu uzbūvēto infrastruktūru un 10% no uzņēmuma vērtības, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem varētu būt 2,7 miljoni eiro.

Domes iecerētajā modelī būtiskus riskus saskata Konkurences padome, jo 20 gadu laikā konkurences sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū faktiski nebūs. Lielā Rīgas tirgus slēgšana var iznīcināt visu nozari, brīdina Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

2015. gadā pēc apjomīgas revīzijas Valsts kontrole secināja, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Pēc viņu aprēķiniem, 44 pašvaldību iemītnieki divarpus gadu laikā būtu varējuši ietaupīt gandrīz četrus miljonus eiro. Pēc šī paziņojam mediji vērsa uzmanību – 60% Latvijas novadu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pašvaldību uzņēmumi, nopietni kaitējot konkurencei.

Vairāk par plānoto līgumu un tā radītajiem draudiem atkritumu apsaimniekošanas nozarei, lasiet žurnāla “Ir” rakstā “Mēslu monopols”.