Ministru kabinets šodien atbalstīja likumprojektu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības līgumu par ”Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidi.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka pašlaik Baltijas valstu sadarbību dzelzceļa transporta jomā regulē 2013. gada 2. maija nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā, kas tostarp paredz, ka kompetentās institūcijas un citas valsts pārvaldes institūcijas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un licencēti pārvadātāji sadarbojas ”Rail Baltica” projekta ieviešanā un attīstībā.
Vienlaikus ”Rail Baltica” projekta realizēšanai pēdējos gados noslēgtas sadarbības deklarācijas Baltijas valstu līmenī, kā arī ar Poliju, Somiju un Eiropas Savienību. Pēdējā noslēgta 2016. gada 21. jūnijā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore parakstīja deklarāciju, apliecinot ”Rail Baltica” nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt realizēt projektu.
”Lai gan Baltijas valstis apstiprinājušas savu interesi kopīgi realizēt ”Rail Baltica” projektu, 2014. gadā nodibinājušas kopuzņēmumu AS ”RB Rail”, pieteikušās un saņēmušas Eiropas Savienības finansējumu, starpvaldību līgums, kas nostiprinātu valstu apņemšanos realizēt projektu līdz šim noslēgts nav,” pauž SM.
Valdības šodien atbalstītais līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi attīstīt ”Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. ”Rail Baltica” ir nozīmīgs infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un Somijai, kā arī Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, ieskaitot Ziemeļjūras-Baltijas jūras transporta koridoru.
Tāpat Līgums nostiprina līdz šim lietoto ”Rail Baltica” dzelzceļa definīciju, ”RB Rail” statusu kā projekta koordinatoram un ”Rail Baltica” maršrutu Baltijas valstīs. Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025. gadam, lai sāktu līnijas ekspluatāciju 2026. gadā. Līgums arī norāda uz Eiropas Savienības finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.
Līgumā arī ir skaidri definēts, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā.
Vienlaikus līgums uzsver Eiropas finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un apliecina, ka valstis turpinās pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu līdz projekta pabeigšanai. Lai pēc iespējas efektīvāk realizētu projektu un samazinātu birokrātiju, līgums paredz iespēju visām pusēm no valsts budžeta līdzekļiem līdzfinansēt projekta aktivitātes, ko saskaņā ar noslēgtajiem finansēšanas līgumiem īsteno projekta koordinators.
Atbildīgās institūcijas par līguma izpildes jautājumiem ir Baltijas valstu atbildīgās nozares ministrijas. Domstarpības un strīdus, ja tādi rastos, plānots risināt sarunu un konsultāciju ceļā. Gadījumos ja dalībvalstu nacionālie normatīvo aktu nosacījumi ir pretrunīgi, tad puses piemēro Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos nosacījumus attiecībā uz projekta ieviešanu.
Kā ziņots, attiecīgo līgumu iecerēts parakstīt 31. janvārī Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā Tallinā. Tiesa gan, Lietuvas puse paudusi, ka nav pārliecināta, vai tikšanās laikā to izdosies izdarīt. Pēc Lietuvas premjera teiktā, Lietuvas galvenā pozīcija par ”Rail Baltica” ir nemainīga, tomēr valstij ir nepieciešama detalizētāka informācija, lai parakstītu konkrētus līgumus.
Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinksis (ZZS) šodien Latvijas televīzijas raidījumā ”Rīta Panorāma” pauda pārliecību, ka līgums nākamnedēļ tiks parakstīts.
Komentāri (23)
Absints 24.01.2017. 13.25
Tas ir labi. Varbūt beidzot izrausimies no tās situācijas, kad Latvija vairs nevar noorganizēt nevienu lielu darījumu vai pasākumu, Visi lielie iepirkumi izgāžas, visas lielās būves ir ar problēmām, visos lielos pasākumos notiek negaidītas lietas.
Bet par pašu dzelzceļu- pārkopēju savas šaubas, ko izteicu pie iepriekšējā raksta par šo tēmu. Priecāšos, ja tās ir bez pamata.
Mūsdienu pasaulē dzelzceļš paliek arvien nerentablāks. Ir skaidrs, ka Rail Baltica nebūs nekāds lētais projekts, un, lai to kaut cik atpelnītu, pasažieru pārvadājuma biļešu cenām būtu jābūt tuvu lidmašīnās cenām. Un tad jautājums-kāpēc uz Berlīni braukt diennakti, ja var aizlidot pa divām stundām par to pašu, vai gandrīz to pašu naudu. ASV, kurai ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un biļetes pat ir lētākas kā lidmašīnām, pasažieri praktiski pa to nebrauc. Lido vai brauc ar auto…Kādi ir iemesli, lai nākotnē, Latvijā, Eiropā būtu savādāk? Otrs- kravu pārvadājumi. Ja tikai Latvija, tad loģistika te ir -iekraut kravu kravas auto, aizvest līdz stacijai, kuras Latvijā būs tikai dažas, sagaidīt vilcienu, izkraut, iekraut, aizvest, izkraut/iekraut kravas mašīnā.. nogādāt. Būs lētāk- diez vai, bet noteikti būs ilgāk. Un laiks mūsdienās ir nauda… Tad jau labāk ar to pašu mašīnu aizvest līdz galam un ieekonomēt divas izkraušanas iekraušanas un laiku.. Jā nu lielākos mērogos, kravas konteineros.. varbūt. Bet nez vai konteineru, atvestu ar kuģi, izkraus Helsinkos, lai nogādātu Vācijā. Drīzāk ar kuģi aizvedīs uzreiz uz Hamburgu…Latvijā kravu pārvadājumiem šis dzelzceļš neko nedos. Lietuvai arī ne, Igaunijai ar ne, Vācijai, Somijai ar ne, Ja nu vienīgi starptautiski..
Es ceru, ka ir ekspertu taisīti ekonomiski aprēķini, kas apgāž manus diletanta spriedumus, tomēr šaubas ir… Pēc maniem pēdejā laika novērojumiem daudzi eksperti tomēr ir ar skatu uz vakarējo dienu. Un vakardien tas noteikti bija izdevīgi. Mūsdienās piegādājamās vienības ir kļuvušas mazākas un dārgākas, transporta izdevumu proporcija cenā kļūst arvien mazāka, attīstās bezpilota auto, piegādes ar droniem, robotiem. Elekrību nogādā pa vadiem, naftu, gāzi pa trubām, pastu pa internetu, tāpat filmas, muziku, programmatūru, ziņas. To loģiskos priekštečus veda pa dzelzceļu. Nu vairs nevajag…Slavenais Ķīnas vilciens, ko ar lielu pompu sagaidīja Rīgā, tā arī paliks pokazuhai, jo preču, ko vest šādi ta nav.. Vai tāpat nebūs ar Rail Baltic? Vai ekspertu vērtējums, taisīts kādus desmit gadus atpakaļ, nav jau novecojis? Savulaik brauca ar zirgiem. Uz Vāciju tas bija kādas divas nedēļas. Bija pasta stacijas, krogi, zirgu maiņas. Un tas bija normāli, tāds bija dzīves temps. Tad parādījās dzelzceļš, brauca divas dienas, un tad tas bija normāli, tāds bija tās dzīves temps. Tagad ir progress, pa dzelzceļu brauksim daudz ātrāk, bet vai tas tomēr atbildīs mūsdienu straujajam dzīves ritmam? Dzelzceļš atbildīs?
1
Krotow > 24.01.2017. 14.17
Rail Baltica ir stratēģiski svarīga nozīme gan lielo kravu gan pasažieru pārvadāšanai starp valstīm vidējās distancēs. Baltijā satiksmei starp pilsētām tas var aizstāt arī aviotransportu laika un piekļūšanas ērtību ziņā. Galvenais, lai nav bezjēdzīgu ātruma ierobežojumu kārtējo otkatu un lobiju dēļ.
ASV kravu pārvadājumu biznesa lobiju un problēmu ar zemes atbrīvošanu jaunu dzelzceļa līnija būvju dēļ (ir arī tur savi Šleseri) joprojām nav reālas ātrvilcienu satiksmes cauri visai valstij. Cik sanācis runāt ar amerikāņiem un lasīt viņu rakstīto visādos ar ātrgaitas dzelzceļiem saistītos forumos, viņi par savām problēmām šai sakarā ir diezgan sapīkuši un saskumuši.
0
valdemir 24.01.2017. 15.53
OK! Bet, kā tur ir ar kapiem, senkapiem, melno stārķu ligzdām, purva sārtenēm, dižkokiem, ainavām, utt? Galu galā, varbūt lētāk var, no katra konkursiņa kaut kas atlec? Un, ja nu neizdodas nokomplektēt buldozeristu komandu no īsteniem letiņiem ( vai, sliktākajā gadījumā, vismaz palestīniešiem )? Ritai Evai Našeniecei nekas nav sakāms?
0