IR

Zigmunts Baumans (1925—2017) 42

Baumans un viņa biogrāfija netiek vērtēta viennozīmīgi, it īpaši viņa dzimtajā Polijā. Tā arī rosina diskusijas cilvēka sadarbības ar totalitāriem režīmiem morālajiem aspektiem, pieļaujamības normām, nedemokrātisko politisko režīmu ietekmi cilvēka esību un uz dzīveslaiku.
Rtr_17981628update-media_large
Sociologs Zigmunts Baumans. Foto: Eloy Alonso, REUTERS/LETA.
Vita Zelče 10.janvāris 2017 20:11

Pirmdien, 9. janvārī Līdsā mūžībā devās viens no visnozīmīgākajiem un ražīgākajiem Eiropas pēdējo desmitgažu sociologiem Zigmunts Baumans (Zygmunt Bauman, 1925—2017). Viņš savos darbos veidoja sapratni par mūslaiku, centās rast atbildi, piemēram, — kāds ir mūsu modernais laikmets, kurā tagad dzīvojam? kas to radījis tādu, kāds tas ir? kāda ir modernā cilvēka esība un nākotnes izredzes? kāda ir holokausta mācība mūslaiku cilvēkiem, sabiedrībai, birokrātijai un varai? kāda ir morāles vērtību jēga? vai ir iespējams tik galā ar mūsdienu laikmeta piedāvātajām daudzajām izvēlēm? Zigmunts Baumans ir uzrakstījis vairāk nekā 50 grāmatu. No tām, nenoliedzami, nozīmīgākās ir "Holokausts un modernitāte" (1989), "Globalizācija" (1989), "Plūstošā modernitāte" (2000), "Plūstošais laiks: Dzīve nenoteiktības laikmetā" (2006). Jāteic, ka Z. Baumana grāmatas nav tulkotas latviešu valodā, tādējādi Latvijas kultūras un intelektuālās vides apritē viņa pasaulredzējums ir ienācis tikai ar citu valodu starpniecību.

Zigmunta Baumana 91 gadu ilgais mūžs bija sarežģīts, tādu to veidoja viņa dzīves pamatlaikmets — 20. gadsimts ar pasaules kariem, cilvēku masveida nogalināšanu, cilvēka brīvības ierobežojumiem, totalitārisma un demokrātijas konfliktu, komunistiskās sistēmas sabrukumu un globalizācijas straujo tempu. Z. Baumans dzimis ir Polijas ebreju ģimenē tolaik vēl demokrātiskajā Polijā. Otrā pasaules kara laikā karojis Padomju Savienības kontrolē esošajā Polijas armijā, bijis virsnieks komunistiskās Polijas drošības dienestā. 40. gadu beigās sācis studēt socioloģiju. Z. Baumana militārajai karjerai punktu pielika viņa tēva emigrācija uz Izraēlu. Nākamais sociologa dzīves posms bija saistīts ar Varšavas Universitāti, ko gan nācās atstāt 1968. gadā, jo Z. Baumans vairāku iemeslu dēļ netika uzskatīts par pietiekami lojālu tālaika Polijas varai. Viņš emigrēja uz Izraēlu, vēlāk uz Lielbritāniju, kur kļuva par Līdsas Universitātes profesoru un kur tapa viņa nozīmīgākie un visas pasaules intelektuāļu aprindās lasītie darbi. Z. Baumans un viņa biogrāfija netiek vērtēta viennozīmīgi, it īpaši viņa dzimtajā Polijā. Tā arī rosina diskusijas cilvēka sadarbības ar totalitāriem režīmiem morālajiem aspektiem, pieļaujamības normām, nedemokrātisko politisko režīmu ietekmi cilvēka esību un uz dzīveslaiku. Iespējams, ka tieši šāds, tik sarežģīts dzīveceļš ir arī viens no galvenajiem Z. Baumana domu par mūslaikiem avots.

Jau trīs dienas lasu (un to darīšu arī vēl vismaz divas nākamās dienas) Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes un bibliotēku un informācijas zinātnes maģistra studiju programmu studentu esejas par Zigmunta Baumana grāmatu "Plūstošā modernitāte", kas ir viens no viņu šā semestra gala pārbaudījumiem. Tagad tikai daži fragmenti no jau izlasītajiem studentu darbiem.

Annija: "Zigmunta Baumana grāmata "Plūstošā modernitāte" liek analizēt mūsdienu laikmetu, kad mainās vērtību orientācija un indivīds nejūtas piesaistīts vietai. Vērtēt procesus, kuros pats grāmatas autors un lasītājs ir iesaistīts, pateicoties Zigmunta Baumana prasmīgi lietotajai valodai, atsaucēm un piemēriem, ir jēgpilns un izglītojošs process. Grāmata veicina kritisku pieeju, spēju analizēt gan patērniecības, gan globalizācijas un identitātes procesus. Šis noteikti ir autors, pie kura atgriezīšos savā studiju procesā, jo plūstošās modernitātes jēdziens un skaidrojums aptvēra plašu jautājumu loku, kā arī sniedza atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, nepārtraukto steigas un nemiera fenomenu, kā arī īpaši aktuāls jautājums mums katram — savas identitātes veidošana."

Krista Luīze: "Baumans ne velti tiek dēvēts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gs. otrās puses sociologiem. Ārkārtīgi interesanta ir Baumana nostāja individualitātes jautājumos, sevišķi viņa doma par individualitātes izolāciju, kas, manuprāt, parāda indivīda periodisko nocietināšanos (ne ciets kā ‘solid', drīzāk čaulas formātā), bet kas tomēr var atrasties nepārtrauktā ietekmē. Man gribētos visus šos procesus, piemēram, arī identitātes formēšanos, salīdzināt ar asins recēšanu, — ir spēki, kas tās atkal padara šķidras un plūstošas, bet ir situācijas, kad tās var fiksēties un kādu laiku palikt daļēji nemainīgas. Grāmatā piedāvāto konceptu skaidrojumi ir sarežģīti un detalizēti, taču izklāstīti, izmantojot saprotamus piemērus, kas ļauj neapmaldīties Baumana domu gājienā. Kopumā ņemot, "Plūstošajā modernitātē" piedāvāts adekvāts un kritisks skatījums kā uz konkrētiem procesiem, tā vispārīgo pasaules gaitu pēdējo desmitgažu griezumā."

Gunta: "Pārsteidzoši ir tas, ka Baumana "Plūstošā modernitāte" arī pēc sešpadsmit gadiem ir tikpat aktuāla, kā tās izdošanas brīdī. To lasot, ik pa brīdim nācās apstāties un pārdomāt izlasīto kontekstā ar pēdējā laika notikumiem pasaulē un sabiedrībā. Baumans ir ikdienas dzīves filozofs. Viņa socioloģija [..] ir "mazā cilvēka" socioloģija. Cilvēku attiecības — mīlestība, draudzība, izmisums, vienaldzība — ir tēmas, kas Baumanu interesē. [..] Svarīgākais, lasot Baumanu, ir tas, ka Baumanam rūp, patiešām rūp, kas notiek ar mums un viņš cenšas nezaudēt optimismu un ticību pozitīvam iznākumam, arī, iezīmējot satraucošas nākotnes aprises, ar domu, ka vēl ir iespēja, pieņemt pareizos lēmumus. Tādēļ tik raksturīgi skan viena no Baumana iecienītākajām frāzēm: "Vai mēs uzņemamies atbildību par savu atbildību?""

Vairākas esejas noslēdzas ar atziņu, ka Zigmunta Baumana darbi noteikti jātulko un jāizdod latviešu valodā.

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionSkaisle Piemēram, Kuldīgā - darbojas biedrība Izraela - Latvija. eviņdesmito gadu vidū arī es - kā aktīva SV.ANNAS draudzes locekle piedalījos , piemēram, lūgšanās, kuras bija par holokausta upuriem, par šo upuru tuviniekiem. Ļoti aktīvi un es pat teiktu - izmisīgi , tika meklēti kontakti, tika domāts, ko īsti darīt ar abām sinagogam.
Un es nezinu detaļas , bet - tas nebija tāds viennozīmīgs urrā - mēs tagad labie gājiens. Visādi bija - bet bija.
Piemēram, skolotājs Freimanis - uz manu jautājumu, kāpēc viņa atmiņas par holokaustu Kuldīgā nav publicētas , atbildēja, ka viņš sapratis, ka ir ietekmīgi spēki, kas to negrib un ka viņam bail konfliktēt.

Te būtu temats sarunai , bet - ar godīgu uzstādījumu - nevis - pataisīt latviešus par asiņainiem grēkāžiem, kuri ir tikai stulbi slepkavas, kuri ne par ko neliekas ne zinis.

Luk, šāds negodīgs pats diskusijas "uzstādījums" - tas jau nevar būt pamats godīgai un atklātai sarunai, kura ir vairāk kā vajadzīga.

Starp citu, es varu novadīt ekskursijas - latviešu Kuldīga, vācu Kudīga, katoļu Kuldīga, hercoga Jēkaba Kuldīga, pareizticīgo Kuldīga, ebreju Kuldīga, Līvijas Rezervskas Kuldīga u.c. - jo mana mīlestība pret dzimto , pret tuvāko izpaužas ar vēlmi un spēju iepazīt. Man Dzimtene nav tukša skaņa. Starp citu - arī par čigānu Kuldīgu man ir , ko stāstīt.

Tā kā - tā kaut kā.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus 4 ATBILDES  ATBILDĒT  16.janvāris 2017 12:25
fretka "Zigmunta Baumana darbi noteikti jātulko un jāizdod latviešu valodā"
=======
Protams, protams. Ja jau Vācijā sākuši izdot Ādolfa Hitlera "Mein Kampf", kāpēc gan Latvijā nevarētu izdot staļiniskā noziedznieka, čekista Zigmunta Baumana darbus?

Interesanti, ka centrālais curiku orgāns "www.irlv.lv" ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja slavenā poļu kinorežisora Andžeja Vajdas neseno aiziešanu pie Dieva, toties poļu staļinistam, izbijušajam Maskavas milicim un antikomunistisko partizānu slepkavotājam Baumanam — tāds nekrologs ka prieks!
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus 4 ATBILDES  ATBILDĒT  11.janvāris 2017 07:59
Plus_opinioneiserts Latvijā arī tapusi grāmata ar Staļina specdinesta virsnieka līdzdalību. Tas ir fotoalbums ar nosaukumu BAIGAIS GADS. Pie faktu materiāla sagatavošanas kā līdzautors minēts Semjons Šustins.
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus 10 ATBILDES  ATBILDĒT  11.janvāris 2017 23:04

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Let_16169580-second_compact
Nākamais raksts

Zogam. Paldies par sapratni! (28)

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēdējās dienās tviterī vēstīja par varenu, noslēpumainu un bīstamu dabas parādību — sniegu Rīgā. "Putenis tuvojas." "Putenis nerimstas." "Rīt 05.01.2017. Rīgā arī darbosies puteņa biļetes." Un tā kā atvainojās vai nu par puteni, vai nu par brīvbiļetēm autovadītājiem: "Paldies par sapratni!"