IR

Cerību pārdevēji 3

Pirms pusgadsimta latviešu zinātnieces atklātais vīruss Rigvir, kas ārstē ādas vēzi, tagad izaudzis par vērienīgu biznesu, kura godprātību apēno negodīga reklāma un interešu konfliktu aizdomas
Gunita Nagle 28.septembris 2016 11:04

Kas ir Rigvir? Pasaulē pirmais un pagaidām vienīgais dabīgais vīruss, kas iznīcina ādas vēža šūnas, nekaitējot cilvēkam. Turklāt, pildot vīrusa atklājējas Ainas Mucenieces gribu, melanomas pacientiem Latvijā tas pieejams bez maksas. 

Bet taisnība arī tā, ka Zāļu valsts reģistrā preparāts iekļuvis, balstoties uz padomju laikos veiktiem pētījumiem, - pēdējā mirklī, pirms iestājāmies Eiropas Savienībā ar stingrāku vērtēšanas sietu. Rigvir efektivitātes pierādījumi ir zemākajā līmenī, kādu valsts akceptē terapijai, tomēr tas iekļauts onkoloģisko slimību ārstēšanas vadlīnijās, un valsts pilnībā kompensē tā iegādi melanomas pacientiem. Turklāt šogad Jūrmalā atvērtā privātklīnika - Starptautiskais Viroterapijas centrs - izplata informāciju par Rigvir izmantojumu arī citiem vēža veidiem, lai gan efektivitātei nav drošu zinātnisku pierādījumu.

Vai Veselības ministrija redz interešu konfliktu, kas rodas, Veselības ministrijas galvenajai onkoloģei kļūstot par darbinieci Rigvir holdingā, kuru Veselības inspekcija jau sodījusi par negodīgu komercpraksi un kam Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs pārmet veltu cerību došanu pacientiem.

Sods par negodīgumu

«Domāju, pati būtu iekritusi uz Rigvir reklāmu,» saka onkoloģijas paciente Ilga (vārds mainīts), kas ārstēšanas laikā jau uzķērusies alternatīvās medicīnas ieteikumiem. «Tad pamanīju, ka Starptautiskais Viroterapijas centrs (SVC) izmanto tādus pašus mārketinga trikus kā alternatīvās terapijas īstenotāji. Piemēram, emocionāli iedarbīgus pacientu stāstus, kā viņi ar Rigvir izārstējušies no melanomas, sarkomas, plaušu vēža, kas ir attīstības otrajā, trešajā un pat ceturtajā stadijā,» stāsta paciente. 

Uzmanīgu darījis fakts, ka centra pārstāvji sadarbojas ar meksikāņu klīniku Hope4cancer, kas izmanto skaņas un gaismas viļņu terapiju, un par Rigvir stāsta arī filmā Truth About Cancer. «Tā ir alternatīvās medicīnas propagandas filma, kurā noliedz klīniskās vadlīnijas, toties apgalvo, ka vēža ārstēšanā var izmantot sodu,» bažas rezumē paciente.

Pamanījusi, ka Rigvir tiek reklamēts ne tikai melanomas ārstēšanai, paciente ziņojusi  Veselības inspekcijai. Tā augustā sodīja uzņēmumu par negodīgu komercpraksi, jo Latvijā nedrīkst reklamēt recepšu zāles, turklāt reklāmās stāstītais neatbilda zāļu aprakstam - vedināja domāt, ka Rigvir lietojams pret dažādiem audzējiem, lai gan reģistrēts melanomas ārstēšanai. 

Tagad maldinošā informācija mājaslapā izņemta, taču joprojām atrodami dažādu vēža pacientu pieredzes stāsti. 6000 eiro sodanauda vēl nav samaksāta, jo uzņēmuma juristi gatavo atbildi inspekcijai. Tikmēr telekanālam TV3, kas ziņoja par negodīgo komercpraksi, uzņēmums pieprasījis atsaukt informāciju, ko uzskata par nepatiesu.

Peļņa - gandrīz pusmiljons

Viroterapijas bizness īpaši aktīvi attīstīts pēdējos pāris gados, kopš izveidots holdinga uzņēmums Rigvir, kam pieder četras meitasfirmas. Latima jau kopš 90. gadiem ražo zāles. Divtūkstošajos gados dibinātais viroterapijas centrs vairākkārt pārdēvēts, no šā gada saucas Global virotherapy cancer clinic, mēģinot piesaistīt ārzemju klientus. Pārējie uzņēmumi - Medserviceagency.eu transporta pakalpojumiem un Ditesan intelektuālā īpašuma līzingam - dibināti pērn un aizpērn.

Holdings strādā ar peļņu, pērn tā lielākā uzņēmuma Latima apgrozījums pārsniedza 1,2 miljonus, bet peļņa tuvojās pusmiljonam eiro.

Holdinga galvenie īpašnieki ir Rigvir atklājējas Ainas Mucenieces mantinieki - meita bioloģijas doktore Dite Venskus (40%) un mazdēls jurists Jurģis Auziņš (51%). Mazākuma īpašnieku vidū arī pazīstamais ķīmiķis Ivars Kalviņš.

Rigvir aktīvā sastāvdaļa ir ECHO-7 vīruss, ko Muceniece atklāja pagājušā gadsimta 60. gados un turpmākajos pētījumos pamatoja vīrusa iedarbīgumu ādas vēža jeb melanomas ārstēšanai. Kopš 2004. gada Rigvir ir Zāļu valsts reģistrā, kopš 2011. gada - kompensējamo zāļu sarak-stā, kopš pagājušā gada - Latvijas onkologu izstrādātajās vadlīnijās melanomas ārstēšanai.

Ticību Rigvir vajadzētu stiprināt faktam, ka no jūlija Veselības ministrijas galvenā onkoloģe, ilggadēja Latvijas Onkoloģijas centra speciāliste Dace Baltiņa kļuvusi par viroterapijas centra medicīnisko direktori. Taču noticis gluži otrādi - agresīvais mārketings, kas vedina Rigvir izmantot ne tikai melanomas gadījumā, radījis šaubas par izplatītāju godaprātu.

«Pasaulē piektdaļu reģistrēto medikamentu lieto nelicencēti jeb off label,» Dace Baltiņa skaidro, kāpēc medikamentu lietošana ārpus oficiālajām indikācijām nav nekas neparasts. Visbiežāk tāda prakse esot onkoloģijā, pediatrijā, HIV/AIDS ārstēšanā un psihiatrijā. «Tas nozīmē, ka Rigvir izmantojams ne tikai melanomas, bet arī, piemēram, aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanai, ja vien medikamentu nozīmē ārsts, uzskatot, ka pozitīvais guvums varētu būt lielāks par potenciālo draudu veselībai. Tad ārsts pilnībā uzņemas atbildību. Bet pamatā tā ir pacientu izvēle situācijās, kad visas citas iespējas ir izsmeltas,» saka ārste. Jautāta, vai tā nav veltu cerību došana izmisušajiem, Baltiņa atbild: «Mēs nesolām izārstēt.» 

Piemēram, Rigvir ietekme uz gremošanas orgānu audzējiem ir pētīta laboratorijas apstākļos, bet klīnisko pētījumu nav tik daudz, lai reģistrētu šo medikamentu attiecīgai ārstēšanai. «Tāpēc tā ir pacienta izšķiršanās. Viens nošaujas, jo nevar samierināties ar diagnozi, bet cits gatavs maksāt ticībā, ka izārstēs.» Lūgta precizēt, ar ko šādā gadījumā Rigvir atšķiras no dziednieku brīnumlīdzekļiem, ārste uzsver - viroterapija ir oficiāla ārstēšanas metode - un piebilst, ka pacienta ticība rezultātam ir svarīga jebkurā ārstēšanas veidā. 

Veltu cerību došana?

Principiāli atšķirīga ir Latvijas Onkologu asociācijas prezidenta Jāņa Eglīša pārliecība, ka «pacientiem nedrīkst dot veltas cerības». Viņš arī šaubās, vai Rigvir vajadzētu atrasties ādas vēža ārstēšanas klīniskajās vadlīnijās, kuras izstrādājusi darba grupa tieši Baltiņas vadībā. 

Pēc Eglīša vārdiem, līdzšinējie pētījumi nav bijuši pietiekami pārliecinoši, neapstrīdami un objektīvi. «Katrai terapijai ir efektivitātes kritēriji, kurus apzīmē ar A, B vai C,» skaidro Eglītis. A nozīmē neapstrīdamus pierādījumus, bet C - nelielus pētījumus, kas nedod drošus efektivitātes pierādījumus. Rigvir ierindojas C līmenī. «Zinātniskajā literatūrā par Rigvir pieejama tikai profesores Doniņas vadībā veiktā pētījuma publikācija, kur lasāms, ka pētījumā iekļauti 79 pacienti, kuriem ir melanoma agrīnā stadijā. Tas ir ļoti neliels skaits. Lai spriestu par terapijas efektivitāti, vajadzīgs simtiem pacientu,» skaidro Eglītis.

Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka vēža ārstēšanai diezgan daudz izmanto medikamentus, kuru efektivitāte pierādīta B un C līmeņa pētījumos. Taču melanomas ārstēšanas vadlīnijās Rigvir ir vienīgais medikaments, kas pamatots ar C līmeņa pētījumiem. 

Atbildēt uz Ir jautājumiem par zinātnisko izpēti Rigvir deleģē pētījumu departamenta vadītāju Pēteri Albertu. Viņš nav onkologs, bet ieguvis doktora grādu fizioloģijā. Uzsver, ka Mucenieces vadītie pētījumi par Rigvir turpinās jau kopš 1968. gada.

Tomēr pagaidām vienīgā publikācija starptautiskā zinātniskā izdevumā ir vietnē PubMed 2015. gadā publicēts onkoloģijas profesores Simonas Doniņas un septiņu autoru (to skaitā arī Muceniece, Venskus, Alberts un Auziņš) pētījums par Rigvir saņēmušo melanomas pacientu dzīv-
ildzi. Laikā  no 2008. līdz  2014. gadam novēroti 52 pacienti, kas pēc operācijas saņēma Rigvir, un 27, kuri to nesaņēma. Secinājums: viroterapiju saņēmušajiem ir 4,39-6,57 reizes mazāka mirstība nekā pārējiem. Šogad PubMed citējamā žurnālā APMIS publicēts arī Alberta un deviņu autoru raksts par Rigvir izmantošanu, taču tajā apskatīti tikai trīs pacienti: ar melanomu IV stadijā, sīkšūnu plaužu vēzi III stadijā un sarkomu IV stadijā.

Pirms tam 2012. gadā žurnālā Latvijas Ārsts bijis publicēts Doniņas vadībā veikts pētījums par melanomas ārstēšanu, kurā retrospektīvi analizētas 174 pacientu ambulatorās kartes. 99 saņēma viroterapiju, bet 75 tika dinamiski novēroti. Secinājums - pacientiem, kas saņēma Rigvir, ir labākas izredzes dzīvot bez metastāzēm vai recidīva.

Vēl ir 2002. gadā žurnālā Acta Medica Lituanica publicēts iepriekšējo gadu pētījumu rezultātu apkopojums par 700 pacientiem (500 melanomas, nepilni 200 kuņģa un zarnu vēža pacienti), kas līdzās Mucenieces pētījumiem 2004. gadā kalpoja par pamatu Rigvir iekļaušanai Zāļu valsts reģistrā. «Domāju, Rigvir nereģistrēja kā līdzekli kuņģa un kolorektālā vēža ārstēšanai, jo nepaspēja savest dokumentāciju kārtībā. Bet dati rāda, ka ārstēšana tikpat efektīva, kā ārstējot melanomu,» stāsta Alberts. 

Viņš norāda, ka pašlaik turpinās pētījumi, kuros analizēta Rigvir iedarbība uz dažādu audzēju šūnām, taču tie vēl nav pabeigti un publicēti. Uz jautājumu, kāpēc līdz šim nav publicēti plašāki pētījumi ar neapstrīdamiem pierādījumiem, Aberts atbild: «Mums nav tādas naudas.» 

Tomēr Rigvir finanšu dati vedina uz citām domām. Lai gan koncerns labi pelna, pētniecības personālam atvēlētā summa pagājušā gada pārskatā norādīta tikai 20 000 eiro, kamēr reklāmai - gandrīz 50 tūkstoši. Šogad dividendēs īpašniekiem plānots izmaksāt vairāk nekā 100 tūkstošu eiro.

Rigvir vienas injekcijas cena melanomas pacientiem, ko valsts pilnībā kompensē, ir virs 100 eiro. Pārējiem pacientiem pilna cena ir līdz 350 eiro. Saskaņā ar klīniskajām vadlīnijām zāles jālieto regulāri un ilgstoši - līdz trim gadiem.

Latvijā gada laikā melanomu atklāj aptuveni 200 cilvēkiem, bet vairāki desmiti ar šo diagnozi nomirst. Pašlaik valstī ir aptuveni 2000 melanomas pacientu. Uz jautājumu par Rigvir klientu skaitu, kas saņem viroterapiju holdinga klīnikā, atbildi nesaņēmām.

Interešu konflikta neesot 

«Ja grib, lai Rigvir iziet kā Latvijas Nokia stāsts pasaulē, nepieciešams pamatīgs pētījums. Ja Rigvir ir brīnumlīdzeklis, kāpēc neviena cita Eiropas Savienības valsts neizskata iespēju pat aprobēt šīs zāles?» jautā Jānis Eglītis. 

Pasaulē ir tikai vēl divas valstis, kur tas reģistrēts kā medikaments, - pērn Armēnijā, šogad Gruzijā. Turklāt Rigvir Latvijā tika reģistrēts tikai divas dienas pirms valsts iestāšanās Savienībā - 2004. gada 29. aprīlī, stāsta Zāļu valsts aģentūrā. Kopš esam ES, visas zāles jāreģistrē Eiropas zāļu aģentūrā. Rigvir stāsta, ka pašlaik tiekot pie tā strādāts.

Savukārt valsts kompensējamo zāļu sarakstā Rigvir iekļauts 2011. gadā, pamatojoties uz pētījumu rezultātu apkopojumu un Ainas Mucenieces 1989. gadā kādā konferencē prezentētu pētījumu par viroterapijas pozitīvo ietekmi uz melanomas pacientu dzīvildzi. Uzņēmums Latima tolaik lūdzis Rigvir iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā arī kā līdzekli acu audzēja ārstēšanai, bet centrs secinājis, ka tam nav pamatojuma.

Veselības ministrija neuzskata, ka būtu atkārtoti jāizvērtē, vai Rigvir pietiekami pamatoti atrodas Zāļu reģistrā un kompensējamo zāļu sarakstā. Arī Dace Baltiņa turpinās pildīt Veselības ministrijas galvenā onkoloģijas speciālista pienākumus. Ne ministrija, ne  Baltiņa interešu konfliktu nesaskata. «Neesmu amatpersona vai ierēdne, galvenais speciālists ir sabiedrisks darbs, par ko algu nemaksā,» saka Baltiņa. Viņas galvenie uzdevumi ir piedalīties veselības politikas plānošanā. 

Šogad profesore izstrādājusi un palīdzējusi ieviest onkoloģijas diagnostikas algoritmus ģimenes ārstiem un sniegusi priekšlikumus jaunam nozares rīcības plānam, kā audzēju laikus atklāt un ārstēt. «Tam nav nekāda sakara ar Starptautisko Viroterapijas centru. Tam ir sakars ar nozares stratēģiju,» saka Baltiņa un sola, «ja ministrijā lems par melanomas ārstēšanu vai Rigvir, es atturēšos no lēmumu ietekmēšanas un pieņemšanas». 

Ieteikt šo rakstu? Jā(3)

Populārākie viedokļi

Ugis Ir gruti saprast ka Latvijas galvenais onkologs var runat sadas lietas. Off label arstesana notiek biezi medikamentiem, kuriem ir publikacijas ar augstu ticamibu, bet kompanijas kada iemesla del nav izvelejusas indikaciju nepieprasit (laika un izmaksu del), off label cerams artsi nelieto NEKAD tikai tapec ka vienkarsi tic ka bus labi. Ticet var tikai tad ja ir dati, ja datu nav, sadai ticibai nevajadzetu arstam but. Esmu rupigi izlasijis abas pieminetas publiakcijas. Sis publiakcijas ir inteersantas konceptuali, un tam butu jabut ka stimulam turpmakiem petijumiem, it seviski velinas stadijas audzejiem, liekot klat so medikamentu standarta terapijai. Butu sais petijumos jaicina cilveki, kuri ir pasaules eksperti sajos jautajumos. Pelu petijumi ir vairakas reizes atraki, letaki un precizaki neka petijumi cilvekiem. Ir neskaitamas klonetas peles ar noteiktiem laundabigiem audzejiem, sada veida varetu samera atri redzet preperata efektivitati. Es lugtu Latvijas valstij atbalstit sadu izpeti, ja so petijumu dizainam un veiksanai tiek piesaistiti starptautiski eksperti kuriem ir skaidrs track record izcil veiktos kliniskos petijumos. Skaidrs ka reklamet off label use ir kaut kas pilnigi nesaprotams un ir jaaizliedz vistingraka veida. Latvia ir daudzi specigi onkologi, ir nepareizi ka Latvijas galvenais onkologs ir uz pelnu verstas komercstrukturas arstniecibas vaditajs. Tas butu VM jasaprot.

Ugis Gruntmanis
 +10  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  29.septembris 2016 05:40
jabis ko brūkat virsū dakterīšiem? Tikpat labi varat vainot taksistu , kas aizvedis klientu uz naktsklubu, kur tas piedzēries, dabūjis pa galvu un aplaupīts. Katram pašam jāsaprot, par ko maksāt, lai iegūtu mūžīgo dzīvošanu.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  4.oktobris 2016 11:19

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā