IR

55 miljoni īpašniekiem, 340 eiro — kasierim 11

Gandrīz piektā daļa Latvijā nodarbināto oficiāli saņem tikai minimālo algu. Aptuveni puse - mazāk par 500 eiro mēnesī. Turklāt mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir krietni lielāks nekā vidēji ES. Valdība kūtri izmanto burkānu un pātagu - ar nodokļiem neapliekamā minimuma  un minimālās algas pieaugumu - , kas zemos ienākumus paceltu. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā šīs latiņas strauji kāpj. Kāpēc Latvija atpaliek?
5p0a5124-media_large
Rimi pārdevēja Jana Treija decembrī ies pensijā, taču darbu veikalā turpinās, jo «bez darba dzīvot nevaru»
Foto — Reinis Hofmanis
Inga Spriņģe 28.septembris 2016 11:35

Lielveikalu ķēdes Rimi zviedru akcionāriem par Latviju vajadzētu būt labai sajūtai. Bizness ir atgriezies trekno gadu līmenī. Pēdējos trīs gados šeit, vienā no nabadzīgākajām ES valstīm, nopelnīti 63 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni izmaksāti īpašniekiem dividendēs.

  • Sveiciens!
    Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla Ir abonentam.
    Abonentus laipni lūdzam ienākt.
    Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu neatkarīgi no abonementa garuma, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoši.

Populārākie viedokļi

mikelisegle Rakstā ir diezgan daudz nepareizu apgalvojumu, gan par nodokļu efektīvajām likmēm zemo algu sektorā, gan neapliekamajiem minimumiem, gan par naudiņu, kas paliek uz rokas pēc nodokļu nomaksas.
Piemēram: "Cilvēkiem, kuru alga ir puse no vidējās valstī, Latvijā nodokļos jāsamaksā 27,5%, kamēr ES vidēji — 20,8%, bet Lietuvā un Igaunijā 16—17 procentu."
Pirmkārt, jau nav pareizi ņemt vērā tikai vienu darba nodokļu daļu (šajā gadījumā darba ņēmēja daļu), jo tā nedod patiesu priekšstatu par nodokļu slogu.
Attiecībā uz darba nodokļiem pielieto vai nu nodokļu plaisu (darba devēja izdevumi par nodokļiem no kopējām ar atalgojumu saistītajām izmaksām) vai arī nodokļu slodzi (darba devēja izdevumi par nodokļiem pret neto atalgojumu). Visas pārējās metodes ir nepilnīgas, lai neteiktu vairāk.
Otrkārt, Latvijā attiecībā uz darba ņēmēja nodokļiem ļoti liela nozīme ir sociālajam stāvoklim. Piemēram, Latvijā darba ņēmējam, kuram ir viens apgādājamais, ja alga ir puse no vidējās valstī nodokļos jāsamaksā 17,%, savukārt, ja ir 2 bērni, tad 10,5%.
Otra lieta, kas te netiek apskatīta - vidējā alga un tās attiecība pret minimālo. Tā ir ļoti vāja pieeja.
Ir ļoti labi, ja autors pārzina un saprot tēmu, par ko raksta.
Citādi tas pienesums ir drīzāk ar negatīvu zīmi.
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  29.septembris 2016 11:54
Plus_opinionBrūnaliņa Varu nedaudz pastāstīt kāda ir attieksme pret kasieri tādā populārā lielveikalā kā DEPO, kas apgroza ievērojamus līdzekļus. Izmantojot bezdarbu, ekonomisko stāvokli, neaizsargātību un tādu efektīvu ieroci kā "nenormētais darba laiks", cilvēki tiek ekspluatēti vēl nežēlīgāk nekā cara laikā, piemēram šādi kliedzoši fakti:
- nav iespējams laicīgi plānot atvaļinājumu- vai nu tas vispār netiek piešķirts, vai tiek atmesta kāda nedēļa tad, kad saimniekam ir izdevīgi (kad mazāk pircēju). Līdz ar to nav iespējams plānot savu atpūtu.
- kasieri tiek nodarbināti pat pa 10-12h dienā,
- pusdienās tiec tikai tad, kad maiņas vadītājs uzskata to par nepieciešamu (kad mazāk pircēju), nevis kad tas būtu bioloģiski pamatots. Tā tiek sabeigta veselība.
- veikala darba laiks ir darbadienās ir līdz plks 21, vēl stunda paiet kamēr nodod naudu un tiec ārā. Līdz ar to ir lielas problēmas ar nokļūšanu mājās. Autobusi ir jāgaida stundām, jo saimnieks par to vispār neraizējas,
- līdz ar to laiks atpūtai starp divām darba dienām bieži sanāk pat mazāks par 8h,
- reti grafikā tiek ieplānotas divas brīvdienas pēc kārtas,
- ir jāstrādā valsts svētku dienās,
- kārtējais dienas grafiks var tikt izmainīts pēdējā brīdi- sak', palieciet vēl kādu stundiņu- mums daudz pircēju, jeb- šodien esiet brīvs- mums maz pircēju. Līdz ar to tu vispār nevari plānot savu personisko dzīvi.
Un ja tev ir bērni, kas šad tad jāaizved uz/no skolas, jāpieskata... vai tad tu vari to izdarīt pie šadas darba devēja attieksmes?
Tu faktiski esi vergs! Ne valstij, ne likumdevējam, ne arodbiedrībām, ne vienai darbaļaužu aizsardzības organizācijai gar visu šito nav nekādas daļas! Reņģēdājs ir iebaidīts un baidās palikt pat bez šāda darba un gatavs vergotpat pie šādas attieksmes un samaksas. Vai tas ir to vērts? Tāpēc jau cilvēki neiztur- kadru mainība ir šausminoša. Un nav jau kam sūdzēties- ja kas nepatīk- vari iet...
Nu pasakiet- vai tas nav trakāk kā verdzības laikos? Vai kā cara laikos? Pat tur vergam bija kaut kādas elementāras tiesības.
 +2  Radius_box_plus Radius_box_minus 2 ATBILDES  ATBILDĒT  30.septembris 2016 12:43
Plus_opinionmjbjosh Nevaru piekrist šī raksta tendenciozajai domai, ka jāmaksā lielāki pabalsti. Nav jāmaksā vispār nekas. Un protams, ka 55 miljonu saņēmējiem nodoklī būtu jāsamaksā vismaz 50% procenti, bet nabadzīgajai kasierei nekas, ja gada ieņēmumi nepārsniedz minimālās algas mēneša multiplikatoru.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  29.septembris 2016 13:03

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā