Apakšuzņēmēju ķēdēs slēpj ieņēmumus un izvairās no nodokļiem
Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par nodokļu nomaksu ir būtisks solis godīgas konkurences un nodokļu nomaksas sekmēšanā. Kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu.
Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, un tas ļauj uzņēmējiem darboties ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas.
Deklarē, bet nemaksā
Problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē statistikas dati par apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles pasākumu rezultāti. Piemēram, 2015.gada pirmajos 10 mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars – 18,4%, nekā valstī – 11,7%.
Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības – 21,2%, un specializēto būvdarbu apakšnozares – 18,9%, nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos 8 mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu.
Dati nav iepriecinoši – deklarētās, bet nesamaksātās summas 2015.gada 1.oktobrī bija jau 157,97 miljoni eiro.
Turklāt ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē – attiecīgi ēku būvniecībā 600 eiro, specializēto būvdarbu apakšnozarē – 541 eiro.
Papildu miljoni
VID kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos 7 mēnešos 67 nodokļu auditos papildus ir aprēķināti 5,5 miljonu eiro maksājumi budžetā. 2015.gadā 152 nodokļu auditos papildus aprēķināti teju 14,2 miljonu eiro maksājumi budžetā. 2016.gada pirmajos 7 mēnešos no kopumā rīkotajām 204 tematiskajām pārbaudēm 136 konstatēti dažādi pārkāpumi.
Šī informācija ļoti precīzi norāda problēmas būvniecības nozarē, kas ir steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē.
Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, ar kuru būtu iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Lai risinātu konstatētās problēmas būvniecības nozarē, Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, patlaban gatavo normatīvo aktu regulējumu, kas uzlabotu nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinātu ēnu ekonomiku un vienlaikus stiprinātu būvniecībā nodarbināto personu sociālaš garantijas.
Jāuzsver, ka valdība jau ir atbalstījusi priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi. Arī tas ir viens no būtiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, sakārtos nozari un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot ēnu ekonomiku.
Paredzēts, ka standartizēto līgumu izmantošana būs obligāta publiskajos iepirkumos.
Šo jautājumu sakārtošana ir ne tikai nozares uzņēmumu veselīgas konkurences un tās darbinieku sociālā nodrošinājuma, bet arī visas sabiedrības interesēs. Tāpēc ar šo risinājumu ieviešanu nedrīkst vilcināties.
Jana Salmiņa ir Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore.
Komentāri (18)