Kā politiski pareizi nokļūt no pļavas upmalā • IR.lv

Kā politiski pareizi nokļūt no pļavas upmalā

9
Lielie kapi. Foto: Edijs Pālens, LETA
Dans Bērtulis

Iespējamie apsvērumi tramvaja vilkšanai caur Lielajiem kapiem

Pirms nepilniem 200 tūkstošiem gadu neliela mednieku – vācēju grupiņa pameta Āfriku, šķērsojot Suecas zemes šaurumu, un apmetās mūsdienu Palestīnas teritorijā. Visi šodien Eirāzijā, Amerikā, Austrālijā un citur ārpus Āfrikas dzīvojošie cilvēki ir šo apmēram 15 cilvēku pēcnācēji.

Drosminieki nomira, un viņu pēcnācēji ir panākuši, ka patlaban uz planētas dzīvo septiņi miljardi cilvēki, bet kopš Ādama un Ievas kopumā ir dzīvojuši un nomiruši 100 miljardi. Skaitlis pietiekami ievērojams, lai sagādātu pēcnācējiem ne mazumu galvassāpju par to, ko darīt ar dārgajiem rumpīšiem.

Var aizvest nelaiķi kalnos, lai plēsīgie putni noēd miesu no kauliem, tos samalt un apēst ar banānu putru. Var apsvilināt uz uguns un iemest Gangā. Var uzcelt milzīgu piramīdu vai ielikt vadoni kuģī un to sadedzināt. Japāņi piekopa Narojami. Mūsu platuma grādos dzīvojošie neko labāku par norakšanu sešu pēdu dziļumā nav izdomājuši. Augot pilsētām un cilvēku skaitam, aug arī kapu platības.

Pie Rīdzenes ietekas Daugavā 12.gadsimtā bija laipa, kur piesiet laivas, pārdesmit zvejnieku būdiņu un kapu kalniņš. Kad Bīskaps Alberts dibināja Rīgu, kapi nebija tālu jāmeklē – kaut kur zem Operas pamatiem. Kad 1709.gadā plosījās mēris, jauni kapi tika izveidoti tur, kur tagad pareizticīgo baznīca uz Brīvības un Dzirnavu stūra. Bendes klientus esot rakuši kaut kur tālāk pie Bābelītes.

Kad 1853.gadā pēc Napoleona III rīkojuma Georgs Hausmans sāka pārbūvēt Parīzi, nācās likvidēt ap 200 kapsētu. Vienu brīdi Hausmanu gribēja nolinčot. Viss beidzās laimīgi, Perlašēzas, Monmartras un Montpransē kapi Parīzes centrā eksistē joprojām, un Balzaks, Delakruā, Oskars Vailds, Edīte Piafa, Rosīni un citi var dusēt mierīgi. Vēlāk vienu no bulvāriem nosauca Hausmana vārdā. Perlašēzas kapsētā apbedījumi notiek līdz šai dienai.

Pavisam traki iet musulmaņiem. Pēc pravieša teiktā, īstena muhamedāņa mirušās miesas ir jādabon zem zemes līdz tās pašas dienas saulrietam. Pēc tam kaps ir jāliek mierā un pie tā pat klāt iet nedrīkst. Nekad. Tālab islama valstīs pilsētas apaug ar neizskaramām vietām daudz ātrāk nekā Eiropā, kur pēc 15 gadiem ir pieņemts “rakt pa virsu”.

Tālab pilsētas attīstītāja murgam ir vārds – kapsēta. Savukārt pilsētas asinsrite ir ielas un transports jau no tiem laikiem, kad baļķu žogā bija vieni vienīgi vārti. Transporta infrastruktūra pilsētās, kuras attīstās organiski no gadsimta uz gadsimtu, veidojas radiāla – no perifērijas uz centru. No ganībām uz karaļa pili. Drīz nāk atklāsme, ka ne visiem vajag uz pili, bet daudziem vajag no ganībām uz upi. Tas ir brīdis, kad radiālās ielas tiek savienotas ar lokiem un no vienas radiāles uz otru var nokļūt arī ne caur centru. Parīzes, Maskavas, Londonas bulvāru loki tam ir klasisks piemērs.

Cita ceļu un transporta attīstības fāze ir multimodalitāte – iespēja pārsēsties no laivas uz ratiem, no ratiem uz dzelzceļu, no dzelzceļa uz gaisa balonu un tā tālāk. Jo multimodālāks ir satiksmes mezgls, jo svarīgāks. Rīgā nepieciešamība nokļūt no pļavas uz upi ir sen, izpilde – visnotaļ nožēlojama. Radiālās ielas ir, ar lokiem bēdīgi. Juglas, Zemgala, Dārzciema un Pērnavas ielas labajā krastā pilda šo funkciju daļēji. Kreisajā krastā ir tikai apvedceļš. Tā otra puse – Ziemeļu šķērsojums – joprojām ir uz papīra.

Palielinoties iedzīvotāju skaitam un personīgajam transportam, sabiedriskā transporta prioritāte pieaug un aktualizējas. Nenoliedzami, elektriskais sliežu transports ir ideāls pilsētas videi sava ātruma un ekoloģijas dēļ. Šeit jo īpaši ir jāievēro loku princips. Tramvajam un metro ir vieglāk braukt pa apli, nevis turp un atpakaļ. Jāņem vērā – ja kravu pārvadājumos multimodalitāte ir priekšrocība, tad sabiedriskajā transportā tā ir tikai tad, ja ir universālā biļete. Ja katru reizi pārsēžoties ir jāmaksā no jauna, tad par šādu multimodalitāti iedzīvotāji balso ar kājām. Diemžēl Rīgā joprojām dzelzceļš, mikroautobusi un ielu elektrotransports ir tālas planētas dažādās galaktikas pusēs.

Rīgas tramvaju kartē paskatīsimies, kā ar šo transportlīdzekli var nokļūt no pļavas pie upes, nebraucot caur Rīgas Pili. Nevar. Tagad padomāsim, kuras līnijas savienojot būtu lielisks efekts – ietaupījums laikā un naudā. Ja no Sarkandaugavas varētu aizbraukt uz Mežaparku? Ideāli! No Alfas uz Mežaparku – lieliski! No Iļģuciema uz Imantu – neapšaubāmi svarīgi, jo abos rajonos ir liels iedzīvotāju blīvums. Kā ar “melno caurumu” starp Brīvības un Maskavas ielu? Mežciems, Purvciems, Iļģuciems… Tur vispār nav elektrotransporta. “Melnais trīsstūris” starp Pleskavas un Daugavpils šosejām. Tieši šis Latvijas stūris ir ekonomiski un sociāli visvājākais.

Arī Rīgā “ciemi” nav bagāto rajons. Ko mums piedāvā Rīgas dome? Savienot 6. un 11.tramvaja līnijas – Barona ielu ar Kazarmu ielu. Kāds loks tur veidojas? Tās līnijas ir 10 minūšu gājiena raitā solī attālumā. Pasākums pilnīgi bez jēgas. Vai tomēr jēga ir, bet apslēpta? Var pieņemt dažus scenārijus vai to kombinācijas.

Teorija 1. Grāmatu neesmu lasījis, bet viedoklis ir. Pilsētas galvas ir dzirdējušas par multimodalitāti, transporta lokiem, ekoloģiju un, vēlēšanām tuvojoties, grib parādīt sevi no labās puses. Kā nekā piecu maģistrālo ielu blokāde šovasar vēl visiem ir svaigā atmiņā. Tā kā līdz vēlēšanām palicis mazāk par gadu un tai laikā Purvciemu neaptramvajot, ir izvēlēts “mazais projekts” – tāds ātrs un smuks.

Teorija 2. Labāk zīle rokā. Tā ka ”Saskaņas” koalīcijai drošas pārliecības par trešo termiņu nav, vajag izdomāt vēl kādu projektiņu, lai pagūtu šajā sasaukumā iekasēt savus 20%.

Teorija 3. Lienošā rusifikācija. Līdzīgi kā ar latviešu skolu un bērnudārzu samazināšanu, tagad pienācis laiks latviskajiem vēstures pieminekļiem. Kāpēc neizķēzīt Lielos kapus, kur dus Latvju dižgari, lai parādītu, kurš te ir saimnieks? Kāpēc līniju nevirza caur tuvumā esošajiem Pokrova kapiem? Višņakovs Rinkēvičam notu rakstīs? Rakstīs! Par Lielajiem kapiem tik saujiņa intelektuāļu noburkšķēs.

Teorija 4. Intelektuālais minimums. Kā rāda šīs vasaras maģistrālo ielu blokāde, Rīgas domes rekrutēšanas princips “vienalga kāds, ka tik savējais” ir sācis strādāt pilnā mērā. Iespējams, ka siltās vietās saliktie radi un draugi ir gadījušies ar šaurām pierēm un nejēdz, ko dara.

Teorija 5. Obama. Iespējams, ka šī ir CIP, FIB un Mossad provokācija, lai diskreditētu ”Vienotās Krievijas” partnerfirmu “Saskaņu” un tās vadīto Rīgas domi. Ir labi zināms, ka liftu pogas Mežciema liftos dedzina V.A.I.R.O.G.S. aģenti un Purčikā trepju telpas piečurā īpaši trenētas komandas ar Kvantiko diplomiem kabatās.

Lai nu kā, miera mūsu sirmajā Rīgā, šķiet, nebūs vēl ilgi. Taču cerēsim uz to labāko – Lielajiem kapiem bez tramvaja un Rīgu bez Ušakova.

Komentāri (9)

ilonabi 21.09.2016. 16.19

Labs raksts. Vienīgi ejot regulēri caur Lielajiem kapiem bēdīgi noskatīties, kā sabrūk pieminekļi: krusti nogāzti un atpakaļ neuzstādīti, jumti cauri izpuvuši, pamati arī drūp ārā, apgānītām sienām, asfaltētie celiņi 2x šaurāki, jo kritušās lapas rada augsni sūnai un nezālei. Apsaimnieko Latvijas Luteriskā baznīca, pareizāk, tik pat kā neapsaimnieko. Laikam nav resursu. Protams, tramvajs- vēl piedevām papildus drebeklis, kas nojauks un nolīdzinās, to, kas drūp jau sen.

+4
0
Atbildēt

0

Absints 21.09.2016. 17.10

Paldies par rakstu!

+2
0
Atbildēt

0

Guntis Zariņš 16.10.2016. 21.57

Es drīzāk piekristu teorijai Nr 4. Pat ezim skaidrs, ka nekādas transporta problēmas šis projekts nerisinās, nekādas CO2 emisijas nemazinās. Kopā tiks notērēti vairāk kā 100 milj, no kuriem 70 milj ES Fondu naudas, bet kur efekts? Pati Rīgas Satiksme savos plānošanas dokumentos fiksējusi, ka jaunas tramvaja līnijas rentabilitātei nepieciešamā pasažieru plūsma ir 3000 cilvēku stundā !!! Uz Skanstes rajonu? Tas pat vairs nav smieklīgi.

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu