IR

Alus no zemākas vietas uz augstāku netek 21

Deputāti lemj par divlitru pudelēm, nevis patiesi vajadzīgām reformām
Alus2l_agnesegulbe_leta-media_large
Foto: Agnese Gulbe, LETA
Pēteris Strautiņš 20.septembris 2016 06:58

Saeima 15.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja aizliegumu pārdot alkoholiskos dzērienus liela tilpuma iepakojumā. Galvenais šī aizlieguma mērķis acīmredzot ir tā saucamās "divlitrenes" - alus, kas pildīts 2 litru plastmasas pudelēs. Mana pirmā reakcija bija viegli cinisks čiepstiens portālā Twitter - "Divlitrīgo alu aizliegšana ir ekonomikas stimulēšana, jo lēto alu vairāk ražo LT, bet dārgo LV. Turklāt augs nodarbinātība pudeļu lasīšanā."

Izvēršot domu, cenšos būt mazāk cinisks, vairāk ironisks. Pats gan sev atgādinu pārcentīgu literatūras kritiķi, kurš klasiķa darbam pieraksta jēgas slāņus, kas tālu pārsniedz autora ieceres. Mans mērķis šeit nav spriest par aizlieguma ietekmi uz atturības veicināšanu vai tās pretmeta mazināšanu. Visai plaši izplatītā tieksme lietot prāta darbību ietekmējošas vielas noteikti neradās ar "plastmasas alus" izgudrošanu, un diez vai aizliegums to novērsīs.

Taču, ja kaut daži cilvēki šādi tiks pasargāti no veselības sabojāšanas, iecere ir cildināma.

Šī soļa ekonomiskās sekas būs triviālas, taču ir interesanti par tām padomāt, varbūt tieši tāpēc to var darīt bez liela morālā riska. Šis raksts ir kā teatrāls domu eksperiments - kādu seku virteni var prātā savērpt. Arī atslodze pēc lielo, nopietno makrotēmu - IKP, tirdzniecība, ražošana - aprakstīšanas.

Pieprasījuma novirzīšana uz dārgāka alus pusi varētu nedaudz palīdzēt Latvijas, bet nedaudz kaitēt Lietuvas alus ražotājiem. Šobrīd tikai viens uzņēmums mūsu valstī ražo alu ar tiešām industriālu vērienu - tas notiek Cēsīs. Pārējie ir salīdzinoši nelielu apjomu un augstas cenas produktu ražotāji, šajā tirgus segmentā Baltijā noteikti esam stiprākie.

Lēmums, kas padara liela apjoma alkohola lietošanu dārgāku un neērtāku, noteikti samazinās patēriņu, kaut vai nedaudz. Šajā ziņā tā ietekme līdzinās nelielai akcīzes nodokļa palielināšanai. Tikai ieguvums nevis aiziet valsts budžetā, bet neražīgās darbībās, liekot produktu izplatīt veidā, kas ir viegli apgrūtinošs ražotājiem, pārvadātājiem, tirgotājiem un lietotājiem.

No šāda viedokļa raugoties, efektīvāka būtu papildu nodokļa likme lieliem alkohola iepakojumiem.

Taču šādam solim nebūtu tā simboliskā spēka, kāds piemīt pašaizliedzīgas politiskās gribas šķēpa bezkompromisa dūrienam ļaunuma simbolā - plastmasas "divlitrenē". Pati akcīzes nodokļa ideja - valsts smeļ naudu no produktiem, ar kuriem cilvēki nodara sev kaitējumu, ir emocionāli nepievilcīga. Šoreiz runājam par sīkumiem, bet politikas vēsturē ir epizodes, kad šāds maksimālisms ir kavējis tiešām svarīgu lēmumu pieņemšanu. Vides aizsardzības kustībā ilgstoši bija skepse pret "zaļo" nodokļu kā politikas instrumenta lietošanu, kaut ekonomisti to atzīst par efektīvāko risinājumu. Piesārņojums ir ļaunums, tas vienkārši ir jāaizliedz, nevis jāielaižas kompromisos ar Nelabo.

Var apgalvot, ka ērtākā iepakojuma aizlieguma radītais apgrūtinājums nav nekas nevēlams. Lai lielāku alus pudeļu skaitu saliktu plauktos un izlaistu cauri kasēm, tirgotājiem būs jāalgo vairāk cilvēku. Katra papildu roku kustība, kas ekonomikā tiek atkārtota miljoniem reižu, summāri rada papildu pieprasījumu pēc darbiniekiem.

Efekts nevar būt liels, droši vien runājam par dažiem desmitiem cilvēku valstī kopumā, to nevienā statistikā nevarēs pamanīt.

Jājautā, vai tas ir atbalstāmi ekonomikā, kas drīzāk virzās uz darbinieku trūkuma, nevis pārpalikuma pusi? Varbūt jā, ja pieņemam, ka papildu darbinieki būs drīzāk vajadzīgi reti apdzīvotos reģionos ar caurmērā augstāku bezdarbu, kur alu dižpudelēs it kā patērējot visvairāk. Tā vismaz vēsta pilsētu folklora, atvainojos par paļaušanos uz stereotipiem. Taču, ja papildu roku darbs tiek radīts reģionos, kur cilvēku skaits un veikalu apgrozījums sarūk un nodarbinātību veikalos drīzāk nosaka nevis darba apjoms, bet nepieciešamība nodrošināt noteiktu cilvēku skaitu laika vienībā un veikalu platībā? Šādu minējumu virkni droši vien varētu turpināt.

Drīzāk nevēlami vērtējama ietekme uz alus transportēšanu. Viens un tas pats alus daudzums mazākās pudelēs ar biezākām sieniņām sver vairāk un aizņem vairāk vietas. Tas nedaudz palielinās pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem, attiecīgi ietekmējot nodarbinātību. Tas var būt lokāli nozīmīgi.

Taču ekonomikas progress kopumā ir virzība uz mazāku, nevis lielāku cilvēku laika patēriņu noteiktu darbību veikšanai. Ja cilvēkiem trūkst darāmā, var būt vainojams ekonomikas cikliskums -slimība, kurai ir sava, specifiska ārstēšana - vai kādas strukturālas problēmas, piemēram, darba iespēju nesakritība ar darbinieku izvietojumu valsts teritorijā, kas ir ļoti tipiski pie mums. Svarīgs arguments - šis solis palielinās siltumnīcas efekta gāzu izmešus. Transporta nozare tiešām nav tā, kuru vajadzētu iesaistīt teatrāli tikumīgā žestikulācijā.

Saeimas laika tērēšanu šādam visai otršķirīgam jautājumam var uzskatīt par precīzi neaprēķināmu, bet nozīmīgu izmaksu posteni nācijas bilancē. Ir daudz krietni svarīgāku tēmu. Kā bankas darbinieks minētu maksātnespējas reformu, bet, ak vai, citu piemēru netrūkst.

Taču, vai šo problēmu nepietiekami ātra risināšana tiešām ir divlitreņu apkarošanas projekta izvēles cena?

Iespējams, ka nē, ja nepieciešamo reformu neveikšana ir nevis laika, bet izpratnes un ieinteresētības trūkuma sekas. Turklāt, ja tādas praktiski maziedarbīgas, bet emocionāli uzrunājošas darbības kā karš pret mazcenas alu aizplīvuro vēlētāju skatu un liedz tiem nākamajās vēlēšanās izdarīt asu, bet taisnīgu izvēli.

Pēteris Strautiņš ir DNB bankas ekonomikas eksperts.

Ieteikt šo rakstu? Jā(3)

Populārākie viedokļi

west Atkal gribas kāpt tajā pašā čupā kur agrāk ? Amerikāņu un Gorbačova sausie likumi neko nemāca ?
Nevar cilvēku piespiest nedzert, aizliedzot kādu tilpumu. Cīņa ar tilpumiem un grādiem ir muļķīga tikmēr, kamēr alkohols ir tūkstošgadīga, legāla narkotika. Ražotāji un patērētāji ātri atradīs kompromisu.
Zaudētā paaudze, ar retiem izņēmumiem, dzīvos un dzers kā agrāk. Jaunajai ir jādod cerība dzīvē. Lai rīt vienmēr ir labāk nekā šodien un ka zagļi nenolaupīs viņu nākotni. Tagad gan neredz, kam to stratēģiski vajag. Diemžēl..
 +5  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  20.septembris 2016 19:24
janis_cenaxxx Tieši pēc VID datiem ,2l alus lielākais daudzums tiek ražots Latvijā, no kuriem populārākais ir Miezītis. Alus skārdenēs, kas ir lielākais tirgus pēc PET alus apjoma - 60 % tiek importēts no Lietuvas. Aldaris un Lāčplēsis sen jau neko no skādenēm te neražo.

Par kādu Latvijas ekonomiju stimulēšanu te ir runa... tieši pretēji vietējiem ražotājiem ar šo likumu būs grūtāk konkurēt ar ievestajām skārdenēm no Lietuvas un Polijas. Ja divlitrenes izsēgts, tirgus pievērsīsies lētiem stipriem aliem bundžās. Lietuvā tas jau ir noticis!!!
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  21.septembris 2016 14:48
Ķīps Nu bija jau tak vēl viena svarīga lieta- Rasnača skapis.
Tāpat tikumības likums tak. Un pūles un laiks, lai pieņemtu vēl vienu svarīgu likumu par arzartspēļu domainu aizliegumu, lai tā promoutētu Hola tipa spraudņu, amonimizeru lapu plašāku pielietošanu, kas tagad ir katra azartspēļu fana krājumā. Iztērēts laiks, nauda un materiāli - un gala rezultātā - čiks.
Vai bēgļu likumi. Politiķi centās, gribēja, sēdēja komisijās, diskutēja, pieņēma... rezultātā no 23 bēgļiem 21 ir prom. Centās.. bet nesanāca. Labi ka tā, bet tas arī raksturo politiķi darba kvalitāti..
Tāpat drakoniskie kūlas dedzināšanas aizlieguma likumi, kurus gribēdams nevar ievērot - kas... veicina seku smagumu, un kūlas ugunsgrēku daudzumu. Vai- aizliegums tirgot alkoholu pēc 22:00, kas ir veselas ēnu ekonomikas virziena-točku kustības pamats, likums, kas noved pie denaturātu dzeršanas, masveida nāvēm, vai zilīšu ārstēšanām slimnīcā par valsts naudu. Uzlabojām tautas veselību? Vai tagad tas, ka alus nebūs divlitrenēs, bet puslitrenēs, kādu dzērāju apturēs? Vai arī nevainības prezumpciju pārkāpjošais autortiesību likums, kas iekasē nodokli par CD matricām, bet neiekasē par telefona atmiņas kartēm vai papīra tirgošanu.. Vai..
Tas mūsu Saeimai ir pa spēkam. Tā demonstrē savu puritānisko attieksmi un "morālo tīrību".
Tā ir Saeimas spēju augšējā robeža. Maksātnespējas administrēšanas, tieslietu, medicīnas, izglītības sfēru sakārtošana tai nav pa spēkam. Tai nav pa spēkam pieņemt tādus likumus, kuri ir izpildāmi, toties deputātiem ir atļauts būt "krusttēviem", un dalīt naudu Savējiem.

Tāda nu tā mūsu Saeima ir. Ja šībrīža Saeimā ir vislielākais skaits administratīvi un krimināli sodīto, tad nav ko brīnīties.
BET- paši vien viņus ievēlējām... Nespļausim akā, no kuras dzeram..


Jau nez cik reižu esmu minējis piemēru- vairāk kā 10 gadus atpakaļ Vācijas bundestāgs legalizēja prostitūciju. Un nevis tāpēc, ka to atbalstīja, bet tāpēc, ka tā varēja nodrošināt tās kontroli. Mūsu Saeimas variantā .. te iznāca... "tikumības likums". Jūtat atšķirību?
 +7  Radius_box_plus Radius_box_minus 6 ATBILDES  ATBILDĒT  20.septembris 2016 11:06

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Barona_remonts_edijspalens_leta-second_compact
Nākamais raksts

Vai Latvija ir gatava? (74)

Valsts sakārtošana līdzinās Rīgas ielu labošanai