IR

Panākumu stāsts ar veiksmes piedevu 0

Par apstrādes rūpniecību 2016.gada jūnijā un pirmajā pusgadā kopumā
_protes_cika_leta-media_large
Aprit gads kopš šprotu embargo, tāpēc, sākot no augusta, zivju pārstrādes gada pieaugums būs pozitīvs. Foto: Ieva Čīka, LETA
Pēteris Strautiņš 3.augusts 2016 16:01

Trešdien publicēti dati par apstrādes rūpniecības izlaidi jūnijā, kas dod iespēju izvērtēt arī pirmo pusgadu kopumā un ieskicēt otrā pusgada aprises.

Šajā nozarē jūnijā bijis labākais pieaugums gada griezumā kopš 2012.gada beigām, pret pērno jūniju izlaidei palielinoties par 8.2%. Pirmajā pusgadā kopumā ir kāpums par 3.5%, bet otrajā ceturksnī attiecīgais rādītājs jau ir labāks jeb 4.6%. Situācijas uzlabošanās bija prognozējama, jo izaugsmi bremzējošie faktori pamazām izzūd.

Ir atsevišķas vilšanās. Piemēram, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā varēja gaidīt spēcīgāku dinamiku, ievērojot veiktās investīcijas. Taču jau trešo gadu pēc kārtas neizbēgamās sīkās un vidējās ķibeles un to ietekmi uz nozari kompensē kokrūpniecība, janvārī - jūnijā tai augot par 9.3%. Gada otrajā pusē meža nozaru devums izaugsmē gan visdrīzāk samazināsies, taču ir pamats gaidīt labākus rezultātus no pārtikas pārstrādes, kurā pirmajā pusgadā izlaide samazinājās par 0.9%.

Aprit gads kopš šprotu embargo, tāpēc, sākot no augusta, zivju pārstrādes gada pieaugums būs pozitīvs. Par spīti zemajām cenām, apjomi aug piena pārstrādē, produktiem ceļojot uz jauniem eksporta tirgiem. Ienākumu pieaugums un dārgākas pārtikas izvēle palīdz gaļas ražotājiem. Gadā kopumā pārtikas pārstrāde varētu saražot par apmēram 2% vairāk nekā pērn.

Sagaidāms, ka šogad koksnes un pārtikas īpatsvars apstrādes rūpniecībā būs 48%, tam gandrīz nemainoties pēdējo trīs gadu laikā. Tas pats par sevi nav nekas slikts. Latvijā ir ļoti liels šo nozaru izejvielu apjoms, pārtikas gadījumā tas vēl var pieaugt. Ir lielas papildus iespējas dziļākai pārstrādei.

Taču tālākā nākotnē šim īpatsvaram būtu jāsamazinās, galvenokārt uz metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas straujākas attīstības rēķina. Metālapstrāde ir viena no nozarēm, kas otrajā pusgadā sniegumu varētu vēl uzlabot, kaut arī jau pirmajā pusgadā kāpums pret pērnā gada pirmo pusi bija 9.9%. Tās attīstība savukārt veido labvēlīgu vidi mašīnbūves attīstībai.

Šogad ar metālu saistītajās nozarēs kopumā izlaide samazināsies par apmēram desmito daļu, tieši metālu ražošanas pārtraukšanas dēļ. Savukārt metālapstrādē un mašīnbūvē varētu būt pieaugums par apmēram 6%, nākamgad tempam paātrinoties līdz apmēram 10%.

Ražošanas apjomam augot, vienlaikus apstrādes rūpniecības apgrozījums naudas izteiksmē jūnijā gada griezumā ir samazinājies par 1.7%, tas pats noticis otrajā ceturksnī kopumā (par 1%). Taču krasi samazinājušās arī materiālu un enerģijas izmaksas, tāpēc nozares ekonomiskā situācija ir diezgan laba.

Notikumi rūpniecībā mudina arī bilst dažus vārdus par sabiedrisko diskusiju par ekonomiskajiem procesiem kopumā. Jau vairākus gadus ir izplatījies nelāgs ieradums - par nesenu Latvijas ekonomikas vēsturi runājot, lietot vārdu salikumu "veiksmes stāsts". Tā varbūt ir muļķība, bet varbūt arī mērķtiecīga ir auditorijas notrulināšana un bezpalīdzības sajūtas kultivēšana. Viena uzņēmuma panākumus tiešām var stipri ietekmēt veiksme vai neveiksme. Taču ekonomikā kopumā tai ir maznozīmīga loma.

Labklājības pieaugums vai tās trūkums ir likumsakarība, ko nosaka visu ekonomiski aktīvo cilvēku paveiktais. Atsevišķu uzņēmumu dzīvē veiksme jau spēlē lielāku lomu, lai arī šeit, protams, paveiktais darbs ir noteicošais.

Nupat uzzinājām, ka pērn ir mainījies apstrādes rūpniecības līderis pēc apgrozījuma. Par to kļuvis "Mikrotīkls", ar 202.4 miljoniem eiro nedaudz apsteidzot "Latvijas finieri" (LF). Protams, varētu teikt, ka šis vairāk ir pakalpojumu, nekā ražošanas uzņēmums, LF strādājošo skaits ir 11 reizes lielāks. Taču uzņēmuma izaugsmei ir pieaugoša ietekme uz ekonomiku kopumā. Pamanāmākā izpausme ir lieli ziedojumi, bet vēl daudz svarīgāks faktors ir pasūtījumi uzņēmumiem, kuru galvenā specializācija ir tieši ražošana - gan elektronikā, gan metālapstrādē. "Mikrotīkls" pērn nopelnījis 61.4 miljonu eiro, kas ir visu laiku labākais sasniegums apstrādes rūpniecībā Latvijā. Tas ir ļoti spilgts apliecinājums tēzei, ka labāk pelna ražotāji, kuriem ir savi konkurētspējīgi produkti, tātad iedvesma citiem.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Latvijas_e-indekss-second_compact
Nākamais raksts

Uzlabojas Latvijas pašvaldību e-pārvaldes līmenis (2)

Latvijas e-indekss atklāj pašvaldību spēju pārvaldē izmantot digitālos pakalpojumus