IR

Algu pieaugums atkal paātrināsies 0

Atalgojums 2016.gada 2.ceturksnī kāpis vislēnāk kopš 2010.gada
Nauda_iegulda_pixabaycom-media_large
Foto: pixabay.com
Pēteris Strautiņš 29.augusts 2016 15:29

Algu pieauguma temps 2.ceturksnī krasi piebremzējās un gada griezumā bija vājākais kopš 2010.gada. Iedziļinoties detaļās, izrādās, ka tas lielā mērā varētu būt saistīts mainīgu uzņēmumu pieeju nodokļu maksāšanai un nostrādātā laika reģistrēšanai.

Otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar laiku pirms gada, algas par nostrādāto stundu ir augušas par 3.3%, vidējai bruto algai par pilnu slodzi sasniedzot 838 eiro. Pirmajā ceturksnī algu kāpums gada griezumā bija gandrīz divreiz lielāks jeb 5.9%.

Algu pieauguma bremzēšanās 2.ceturksnī vai varbūt tās šķietamība lielā mērā ir politikas izmaiņu rezultāts.

Piemēram, 2.ceturksnī algas pat it kā samazinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē par 0.8%. Tam nav nekāda ekonomiskā izskaidrojuma, jo šī šogad ir viena no straujāk augošajām nozarēm, pateicoties eksporta kāpumam. Ir zināms, ka mikrouzņēmuma forma vispopulārākā bijusi tieši šajā nozarē, kur tās izmantošanai bija spēcīgi ekonomiskie stimuli, jo algas veido ļoti lielu daļu no izdevumiem, tāpēc ir izdevīgi optimizēt nodokļu izmaksas. Iespējams, ka uzņēmumi jau sākuši pielāgoties izziņotajām izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā, kas nozīmētu zemāku bruto algu līmeni, pie tādām pašām vai augošām darbaspēka izmaksām.

Līdz ar komercpakalpojumu nozari reģistrētās algas ir samazinājušās arī transportā, šajā gadījumā gan tas ir likumsakarīgi un atspoguļo reālus procesus. Ir zināms, ka 1.pusgadā apjomi tranzītā ir sarukuši apmēram par 1/5, tāpēc uzņēmumi ir spiesti samazināt algas, kas gan vienalga pieaug attiecībā pret reāli paveikto darbu.

Minētie efekti turpinās darboties arī gada 2.pusē, taču citi apstākļi mainīsies. Pateicoties reformai, jau 3.ceturksnī redzēsim straujāku algu pieaugumu izglītībā, kurā 1.ceturksnī tās kāpa tikai par 1.7%.

Gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās celtniecībā, kurā algu kāpums bija zem vidējā jeb 2.6%.

Domājams, ka turpmākajos trīs gados situācija būs krasi pretēja, jo nāksies piesaistīt papildu darbiniekus, gan paātrinoties ES fondu apritei, gan pieaugošu darbu apjomu finansējot banku kreditēšanai.

Ļoti iespējams, ka šķietamo algu kāpuma vājumu veicinājusi arī nostrādātā darba laika legalizācija. Statistiķi šodien ziņo, ka strauji pieaudzis nostrādātais laiks pilnas slodzes izteiksmē - par 1.9%. Tas ir ievērojami vairāk nekā aizvadītā gada laikā. Turklāt tas noticis brīdī, kad strādājošo skaits, saskaņā ar darbaspēka izpēti, 2.ceturksnī gandrīz nav mainījies. Acīmredzot uzņēmumi ir lēmuši atskaitēs precīzāk atspoguļot nostrādāto laiku, piemēram, tie, kuri agrāk oficiāli reģistrēja nepilnu slodzi, lai apietu minimālās algas regulējumu. Augot kopējam ienākumu līmenim, tas kļūst mazāk ierobežojošs.

Ja šādi tiešām būtu pieaudzis nostrādātais laiks, tas arī nozīmētu, ka gandrīz apstājies darba ražīguma pieaugums, jo IKP 2.ceturksnī gada griezumā pieauga par 2.1% - apmēram tikpat, cik kopējais darba laiks. Diez vai tas ir iespējams, jo iekārtu modernizācija un darba organizācijas uzlabošana ekonomikā kopumā ir pakāpenisks, plūstošs process.

Darba ražīguma kāpums nevar šādi lēkāt, ja vien pieprasījuma svārstību dēļ krasi nemainās izaugsmes temps, kas nav noticis.

Darba algu fonds 2.ceturksnī ir audzis par 5.3%, kas nozīmē, ka strādājošo kopējā reālā pirktspēja pieaugusi par 6.0%. Šī papildus naudas plūsma ir pietiekama, lai finansētu gan uzkrājumu, gan patēriņa kāpumu.

Pēteris Strautiņš ir DNB bankas ekonomikas eksperts.

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Skola_klase_ievamakare_leta-second_compact
Nākamais raksts

Turpinām debates: Vai skolas spēs pielāgoties sešgadniekiem? (0)

Oliņa: arī septiņgadniekiem nav ilgstoši jāsēž taisnām mugurām solos