IR

Latvija zaudē fiktīvo laulību lielvalsts titulu 1

Kā Latvija cīnās pret cilvēktirdzniecību, intervija ar Iekšlietu ministrijas pārstāvi Lāsmu Stabiņu
Stabina_petita_publicitates-media_large
Lāsma Stabiņa (no kreisās) kopā ar ASV vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu nominēšanas balvai pasākumā. Foto: ASV vēstniecība
Ieva Cielava 5.jūlijs 2016 12:01

"Mēs spējam daudz," par iesākto cīņu pret cilvēktirdzniecību saka Iekšlietu minisrijas vecākā referente Lāsma Stabiņa. Kopš 2010. gada viņa aktīvi darbojas gan politikas plānošanā, gan apstiprinātās politikas īstenošanas koordinēšanā, un tagad ir Latvijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos.

Ar savu darbu viņa pievērsusi arī ASV vēstnieces Latvijā Nensijas Petitas uzmanību. Par starptautiskā finansējuma piesaisti būtiskiem projektiem, kas vērsti pret cilvēktirdzniecību, īsi pirms vasaras saulgriežiem Petita nominēja viņu "Varoņa balvai". Starptautiskā balva ik gadu Vašingtonā tiek pasniegta cilvēkiem, kas pašaizliedzīgi cīnījušies pret vienu no pelnošākajiem organizētās noziedzības rūpaliem - cilvēktirdzniecību. Pērn to saņēma Latvijas juriste Gita Miruškina. Kā Latvijai veicas šajā cīņā, vaicājām Lāsmai Stabiņai intervijā.

Cik aktuāla ir cilvēktirdzniecība Latvijā? Vai joprojām esam viena no upuru izcelsmes līdervalstīm?

Cilvēktirdzniecība būtu sāpīgs jautājums pat tad, ja tikai viens cilvēks no Latvijas tiktu tai pakļauts. Mēs neesam tik ļoti liela valsts, lai varētu atļauties zaudēt cilvēkus. Pa šiem gadiem Latvija no stabilas izcelsmes valsts ir kļuvusi par cilvēktirdzniecības tranzīta un mērķa valsti. Valsti, kurā identificēti arī iekšējās cilvēktirdzniecības gadījumi. Tas liecina, ka iestādes kļuvušas zinošākas un prasmīgākas atpazīt šādus gadījumus. Ja līdz šim bijusi iespēja ierosināt kriminālprocesu par sutenerismu vai nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā, tad tagad tos varam atpazīt kā cilvēktirdzniecību. Jācer tikai, ka sodi būs adekvāti.

Ko nozīmē tas, ka esam kļuvuši par mērķa valsti?

Latvijā varētu tikt ļaunprātīgi izmantoti cilvēki no citām valstīm. Cilvēki varētu tikt izmantoti piespiedu darbā, prostitūcijā vai pornogrāfisko materiālu izgatavošanā. Šādus gadījumus gan neesam vēl identificējuši.

Vai bēgļu krīzes fonā Eiropā pieaug cilvēktirdzniecības riski?

Protams. Eiropas Savienības dalībvalstīs katru dienu no izmitināšanas centriem pazūd nepilngadīgi bērni. Neviens nezina, kas ar viņiem notiek. Pastāv bažas, ka šie bērni var nonākt seksuālā ekspluatācijā vai piespiedu darbā. Jāsaka gan, ka Latvijas pieeja attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu ir ļoti stingri regulēta. Mūsu dienesti ārzemēs atbildīgi pārliecinās, ka šie cilvēki grib braukt uz Latviju un nav risku, ka tie varētu pazust. Mūsu iestāžu uzdevums ir gādāt, lai šiem cilvēkiem nerastos cilvēktirdzniecības riski, tāpēc, ka viņi nezina valodu, likumus un savas tiesības.

Kas ir izteiktākie cilvēktirdzniecības upuri Latvijā? Jaunas sievietes no lauku reģioniem?

Nav tikai no lauku reģioniem. Ir arī no galvaspilsētas un citām lielajām Latvijas pilsētām. Tagad ir jauna tendence - arvien vairāk identificējam nepilngadīgus cilvēktirdzniecības upurus, kas izmantoti prostitūcijā.

Arī no Latvijas?

Tikai no Latvijas. Tā ir tā saucamā iekšējā cilvēktirdzniecība - valsts iekšienē.

No kurienes nāk šīs meitenes?

Pārsvarā tie ir bērni no speciālajām izglītības iestādēm. Bērni, kas pamesti novārtā, ielu bērni. Viņus ir vieglāk uzrunāt un iesaistīt noziedzīgās darbībās. Var gan iebiedēt, gan pierunāt. Šī iemesla dēļ lielu uzmanību pievēršam skolēnu izglītošanai. To dara gan Rīgas pašvaldības policija, gan nevalstiskās organizācijas. Īpaši uzrunājam vidusskolu beidzējus, kuri domā par tālākām izglītības un darba iespējām. Jo lielāku auditoriju uzrunāsim, jo lielākas ir cerības, ka nākotnē cilvēktirdzniecības riski samazināsies. Bieži vien ir tā - cilvēkam tiek izteikts piedāvājums, bet viņš neaizdomājas, no kurienes tas nāk, cik tas ir pamatots, likumīgs, tiesisks. Vai tiešām ir tāds uzņēmums? Kur un kā tu dzīvosi? Kā tiks slēgts līgums? Kas tajā valstī nepieciešams, lai noformētu juridiski pareizas darba attiecības? Cilvēks brauc ar domu - gan jau kaut kā. Katram lēmumam jābūt izvērtētam. Tāpēc ir tik daudz iestādes Latvijā, kas gatavas sniegt konsultācijas.

Ar kurām cilvēktirdzniecības problēmām Latvijā visbiežāk sastopamies?

Situācija mainās strauji. Ja salīdzinām trīs Baltijas valstis, kas ir tuvu viena pie otras, katrā redzam citādas tendences. Igaunijā varas iestādes cīnās pret piespiedu darbu. Šādu gadījumu tur ir ļoti daudz, bet mazāk ir seksuālās izmantošanas. Lietuvā savukārt prevalē seksuālā izmantošana un nepilngadīgo iesaistīšana noziedzīgās darbībās - zagšana no veikaliem, kabatzādzības. Latvijā visbiežāk sastopama seksuālā izmantošana, arī fiktīvās laulības. Esam secinājuši, ka fiktīvās laulības ir kombinēta cilvēktirdzniecības forma. Pēc laulībām sievietes tiek izmantotas gan piespiedu darbā, gan mājkalpībā, gan tiek pārdotas uz bordeļiem.

Kāpēc tāda atšķirība starp Lietuvu, Latviju un Igauniju?

Visa pamatā ir sociālekonomiskā situācija un valsts divpusējās attiecības ar citām valstīm. Piemēram, Igaunijai ir tuvas attiecības ar Somiju. Daudz igauņu turp dodas un nonāk darba ekspluatācijas situācijās. Latvieši vairāk dodas uz Īriju, kur nonāk fiktīvajās laulībās. Savukārt Lietuvas nepilngadīgie tiek vesti uz Skandināvijas valstīm, kur tiek piespiesti izdarīt noziegumus.

Pērn juriste Gita Miruškina stāstīja, ka zemākā viņai zināmā cena, par kādu sieviete no Latvijas piekritusi fiktīvajām laulībām, bijusi 200 eiro. Vai ir nojaušams, par kādām summām šobrīd upuri piekrīt pārdoties?

Cilvēktirdzniecības upuri nav tie, kas pelna. Upuri ir tie, kas maksā ar savām ciešanām un traumām visu atlikušo dzīvi. Lielākie pelnītāji ir organizatori. Līdzdalībnieki un vervētāji parasti saņem mazas summas - ap 400 eiro par vienu savervētu sievieti.

Vai mūsu tiesībsargājošās iestādes spēj notvert organizatorus?

Latvijā mēs efektīvi spējam pārtvert vervētājus, atbalstītājus un līdzdalībniekus. Organizatoriem ir grūtāk tikt klāt, jo pārsvarā viņi darbojas ārzemēs. Taču Valsts policijas cilvēktirdzniecības novēršanas nodaļa 2014. gadā atklāja organizētu grupu, kas vervēja Latvijas sievietes fiktīvo laulību noslēgšanai Īrijā un Kiprā. Izmeklēšanas rezultātā tika aizturēta organizētās noziedzības grupa, kas sastāvēja no Latvijas un Pakistānas valstspiederīgajiem. Patlaban lieta nonākusi līdz iztiesāšanai, gaidām iznākumu.

Cik daudz sieviešu šī grupa bija izprecinājusi?

Septiņas pilngadīgas sievietes. Visas ar vieglām garīgās veselības problēmām.

Kādi ir sodi par cilvēktirdzniecību Latvijā? Pietiekami lieli, lai cilvēkus atturētu iesaistīties šādā biznesā?

Krimināllikums paredz līdz pat 15 gadu ilgu cietumsodu. Praksē gan nav tik bargi sodi. Ir bijuši gadījumi, kad personām piespriež brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. Vai tas attur citus no līdzīgu noziegumu izdarīšanas... grūti pateikt. Visticamāk, ka tomēr neattur. Cilvēktirdzniecība pēc būtības ir noziegums, kurā ir salīdzinoši zemi riski un liela peļņa. Pieprasījums pēc lēta darbaspēka, lētiem seksuāliem pakalpojumiem ir pastāvīgs un nenovēršams. Arī mēs paši varam kļūt par šī nozieguma veicinātājiem. Veikalos skatāmies pēc lētāka apģērba, lētākiem pārtikas produktiem. Daudzu produktu ražošanā tiek izmantots verga darbs vai nepietiekami apmaksāts darbaspēks. Mēs no tā gūstam labumu. Svarīgi sākt ar sevis izvērtēšanu, cik katrs esam spējīgi ieguldīt cilvēktirdzniecības novēršanā un ko darīt, lai mazinātu pieprasījumu.

Staigājot gar veikala plauktiem, neredzam, kas ir aiz šīs cenas.

Tāpēc būtu ļoti labi, ja veikalos pie godīgi ražotām precēm būtu pielikta norāde. Tad cilvēki arvien vairāk tam pievērstu uzmanību. Pieprasījums pēc cilvēktirdzniecības ir komplekss jautājums, kas saistīts ar labklājību un ētikas normām, spēju pārkāpt pāri savam egoismam, darīt labu citiem.

Cik liela ir policijas nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēktirdzniecības novēršanas lietām?

19 cilvēki. Uz visu Latviju tas ir ļoti maz. Cilvēktirdzniecības noziegumu izmeklēšana un pierādīšana ir laikietilpīgs process. Ir jāfiksē apstākļi, jāsavāc pierādījumi, lai nodotu lietu kriminālvajāšanai. Tāpēc ir svarīgi panākt, lai katrs policists valstī zinātu un prastu atpazīt cilvēktirdzniecības gadījumus. Arvien aktuālāka kļūst cilvēktirdzniecības upuru iesaistīšana noziedzīgos nodarījumos. Ļoti grūti saskatīt noziegumu noziegumā. Daudzas valstis soda cilvēkus par noziegumiem, lai gan ir pamatotas aizdomas, ka tas ir cilvēktirdzniecības upuris. Piemēram, nepilngadīgie vjetnamieši, kurus Lielbritānijā piespiež audzēt marihuānu. Viņus notiesā. Būtu ideāli, ja visi prokurori un policisti spētu strādāt ar cilvēktirdzniecības jautājumiem. Pamazām, pamazām mēs uz to ejam.

Izglītojot?

Jā. Izplatām dažādus metodiskos norādījumus, sekojam līdzi tendencēm. Cenšamies policistus, prokurorus un tiesnešus no reģioniem sūtīt uz semināriem ārzemēs.

Reģionālajai sadarbībai veltīts viens no diviem projektiem, par kuriem esat saņēmusi ASV vēstniecības novērtējumu. Ko tas īsti paredz?

Šis pašvaldību projekts ir ar lielu pievienoto vērtību. Mums ir iespēja celt reģionos kapacitāti darbam ar cilvēktirdzniecību. Šeit nerunājam tikai par policistiem un prokuroriem, bet gan visām iestādēm, kas var dot pienesumu atbalsta un palīdzības mehānisma izveidē. Latvijā ir 119 pašvaldības - ir liels izaicinājums izveidot labi funkcionējošu sadarbības mehānismu. Centīsimies panākt, ka katrā pašvaldībā ir starpinstitūciju pārstāvju darba grupa, kas būtu izglītota, informēta par šiem jautājumiem, zinātu, kā attiecīgā situācijā rīkoties un būtu apzinājuši riska grupas, ar kurām vairāk vajadzētu strādāt. Darba vēl ir daudz. Esam izstrādājuši vadlīnijas pašvaldību darbiniekiem un nākamais posms paredz praktisku to ieviešanu divās pašvaldībās katrā valstī - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ziemeļrietumu Krievijā. Latvijā tās būs Valmieras un Liepājas pašvaldība.

Cik ilgā laikā to varētu izveidot?

Projektu plānots noslēgt nākamā gada 30. septembrī. Tas nozīmē, ka līdz nākamā gada rudenim Liepājā un Valmierā darbosies starpinstitūciju sadarbības mehānisms. Visticamāk, tie būs rīcības plāni, kuros apzināti resursi, iespējas un rīcības modeļi.

Vai Valmieras un Liepājas pašvaldības izvēlētas apzināti? Vai tur bijis lielāks cilvēktirdzniecības upuru skaits?

Liepāja un Valmiera ir apzināta izvēle, jo šīs pašvaldības piedalījās arī projekta pirmajā posmā. Protams, šīm divām pašvaldībām bijusi arī iepriekšēja pieredze.

Vai un kā spēsiet pārliecināties par pašvaldības darbinieku kompetenci, lai izvairītos no situācijām, kurās darbinieki, labi pazīstot upurus, iznes sensitīvo informāciju ārpus pašvaldības institūcijas?

Man ir pārliecība, ka pašvaldībās strādā kompetenti cilvēki. Ir pietiekami daudz dažādi normatīvie akti, kas nosaka, ko drīkst un nedrīkst. Datu aizsardzība un konfidencialitāte ir primāra jebkuram praktiķim, kurš strādā ar cilvēkiem. Negribu pat pieļaut tādu varbūtību, ka pašvaldību līmenī tiek pārrunātas kādu cilvēku privātās problēmas. Ja tā notiek, šādiem praktiķiem nebūtu jāstrādā pašvaldībā un jārisina cilvēktirdzniecības problēmas. Šiem cilvēkiem jābūt uzticības personām, citādi šim darbam trūkst jēga.

Kas īsti paredzēts otrajā projektā "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA)?

Tas ir ļoti īpašs projekts, jo ir vienīgais tāds Eiropas Savienībā. Latvija bija pirmā, kas vērsa citu dalībvalstu uzmanību uz fiktīvo laulību saistību ar cilvēktirdzniecību. Sākotnēji tas patiešām bija biznesa darījums. Sievietei, ES pilsonei, tiek samaksāta nauda, lai viņa stātos laulībā ar trešās valsts piederīgo, jo viņam nepieciešams legāls pamats, lai uzturētos ES. Gadiem ejot, atklājām saikni ar cilvēktirdzniecību un organizēto noziedzību. Aicinājām vairākas ES dalībvalstis partnerībā šajā projektā. Žēl, ka neatsaucās Lielbritānija, kas ir viena no lielākajām mērķa valstīm, bet esam gandarīti, ka atsaucās Īrija. Mēs gribam piedāvāt visiem vienotu izpratni par to, kas ir fiktīvās laulības ar cilvēktirdzniecības elementiem, un piedāvāt kopēju rīcības modeli, kā pret tām vērsties. Patlaban tiek izstrādāta mācību metodoloģija. Septembrī sāksim daudznozaru praktiķu pilotmācības, kam sekos informatīvās kampaņas un starptautiskā konference. Esmu pārliecināta, ka mums izdosies izstrādāt vērtīgas ES līmeņa rekomendācijas, kā efektīvāk vērsties pret šo fenomenu.

Kādi ir iemesli, kāpēc esam kļuvuši par fiktīvo laulību izcelsmes valsti? Vai tas notiek salīdzinoši zemās turības dēļ?

Ja mēs skatāmies Īrijas kontekstā, tad Latvija vairs nav līdervalsts. Tagad tā ir Portugāle. Tā noteikti nav nabadzīgākā valsts. Es domāju, ka tas ir izpratnes dēļ. Latvija pēdējo gadu laikā ir izdarījusi ļoti daudz, informējot sabiedrību.

Vai jums ir kādi plāni tālākai rīcībai? Ko mums vajadzētu darīt, lai cīņa pret cilvēktirdzniecību kļūst vēl efektīvāka?

Nevaram tikai ar gandarījumu atskatīties uz paveikto. Jāiet uz priekšu un kritiski jāvērtē savs darbs, jāspēj atzīt savas vājās vietas un strādāt uz to stiprināšanu. Gaidām gan Amerikas jauno ziņojumu par cilvēktirdzniecību, gan Eiropas Padomes Cilvēktirdzniecības ekspertu darba grupas ziņojumu. Tie palīdzēs identificēt trūkumus. Pamatojoties uz tiem, pārvērtēsim savus rīcības plānus nākamajam gadam.

Kuras ir mūsu vājās vietas?

Gadu no gada mūsu vājā vieta ir izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana.

Kāpēc "klibo" izmeklēšana?

Personu skaits, kas saņem valsts apmaksāto rehabilitāciju, ir daudz pārāks par sākto kriminālizmeklēšanu skaitu. Tas izskaidrojams ar to, ka šie ekspluatācijas gadījumi notiek ārvalstīs. Ja izdodas pārtraukt šo ekspluatāciju, ļoti bieži Latvijas valstspiederīgie pieņem lēmumu atgriezties mājās. Mēs par savu pienākumu uzskatām viņiem palīdzēt, ja mērķa valstī palīdzību viņi nav saņēmuši vai nav gribējuši saņemt. Policija nevar sākt kriminālprocesu, jo nav pietiekami daudz pierādījumu. Esam izcelsmes valsts ar ļoti daudziem upuriem. Mūsu rūpe ir par viņiem gādāt.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(1)

Populārākie viedokļi

moonlight Kurš maksās par laulībam, ja pietiek ar glābšanas riņķi pārpeldēt uz Lezbas salu un un automātiski kļūt par legālu parazītu? Cilvēku, kuri pirka šo pakalpojumu mērķis parasti bija darbs vai bizness. Ja par fiktīvu laulību organizēšanu paredzēts 15 gadus ilgs cietumsods, cik visbaismīgāko nāvessodu par bezprecedenta Eiropas demogrāfisko piesārņošanu pelnījuši politiķi - welcom'isti?
 +4  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  5.jūlijs 2016 12:46

Pievienot viedokli →

Citi viedokļi

Zemans_afp-second_compact
Nākamais raksts

Zēmans (19)

Politisks feļetons